Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 11:07
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
"Vizuālajam noformējumam ir jāiet roku rokā ar mūziku. Mēs esam ļoti sievišķīgas – no "Supernovas" plandošajām kleitām līdz Eirovīzijas tērpiem, kur audums mūs aptver no pirkstu galiņiem līdz zodam," saka "Tautumeitu" dalībnieces.
Grupa "Tautumeitas" Šveicē ieradusies pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā. Mūsējās uz Eirovīzijas skatuves Bāzelē kāps otrajā konkursa pusfinālā, 15. maijā. Šogad konkursā piedalīsies 37 valstis. 31 no tām sacentīsies pusfinālos 13. maijā un 15. maijā. Fināls – sestdien, 17. maijā. Latvija otrajā pusfinālā startēs kopā ar Armēniju, Austrāliju, Austriju, Grieķiju, Īriju, Lietuvu, Melnkalni, Čehiju, Dāniju, Somiju, Gruziju, Izraēlu, Luksemburgu, Maltu un Serbiju. "Tautumeitas" starptautisko publiku iekaros ar dziesmu latviešu valodā "Bur man laimi". "Ar šo priekšnesumu mūsu mērķis bija ievest skatītāju pasaulē, kas šķiet vienlaikus sena un pārpasaulīga," portālam "lsm.lv" stāstījis priekšnesuma radošais un vizuālais vadītājs Artūrs Analts. "Tas ir kontrastu pilns vizuāls ceļojums starp tumsu un gaismu, haosu un pārvērtībām, pagātni un nākotni. Grupas dalībnieču vainagi simbolizē sievišķo spēku un dziļi sakņotu mantojumu. Iedvesmojāmies no latviešu folkloras un rituāliem, lai radītu uzstāšanos, kurā senču atmiņas saplūst ar mūsdienu izteiksmes veidiem." Kādi rituāli palīdz noskaņoties lielajam uznācienam un kādu buršanos skatītāji var sagaidīt grupas priekšnesumā Eirovīzijas pusfinālā, par to "Latvijas Avīzei" stāsta "Tautumeitu" dalībnieces.Eirovīzijai gatavojāties veselus trīs gadus! Vai varat izvest cauri šim laikam?
Asnate: Process tiešām ilga trīs gadus. Viss aizsākās ar to, ka atbalstītāji un nozares profesionāļi sāka jautāt, vai nedomājam piedalīties Eirovīzijā. Sākumā šī ideja mūs galīgi neuzrunāja un vispār par to nedomājām, bet ar laiku sākām aprast ar šādu domu. Spriedām, ka patiesībā grupas formāts un skatuves tēls ir Eirovīzijai piemērots – esam gana vizuālas, un kā sešas meitenes ar balsīm un kustībām spējam aizpildīt visu skatuvi. Tad sākām domāt – varbūt tiešām varētu izdoties. Paralēli koncertējām dažādās Eiropas valstīs, un vienā brīdī šķita, ka Eirovīzija ir loģisks nākamais solis. Tas ir veids, kā sasniegt vēl plašāku auditoriju visā Eiropā.
Lūk, tad pirms trim gadiem sākām rakstīt dziesmas. Patiesībā jau pagājušajā gadā bijām ļoti tuvu tam, lai piedalītos Eirovīzijā ar citu dziesmu. Taču pēdējā brīdī pieņēmām lēmumu atturēties, jo likās, ka tomēr nav tā īstā sajūta, nebijām uz viena viļņa. Un te nu mēs esam – pagājis gads, un šoreiz mums ir gan īstā dziesma, gan īstā sajūta. Beidzot esam uz viena viļņa. Ir ieguldīts milzīgs darbs. Jau pagājušajā augustā sākām strādāt pie dziesmas vēstījuma un koncepta. Rudenī pievērsāmies vizuālajiem risinājumiem, filmējām videoklipu un gatavojām tērpus. Ar šo dziesmu dzīvojam jau krietni vairāk nekā pusgadu un katru dienu strādājam, lai nonāktu līdz tam rezultātam, ko redzēsiet uz Eirovīzijas lielās skatuves.
Eirovīzijā pārstāvēsiet ne tikai Latviju, bet arī latviešu valodu, kultūru un tradīcijas. Kā izjūtat šo atbildību?
Kate: Jūtamies lepnas un pārliecinātas, dziedot tieši latviešu valodā, jo tā varam vislabāk izstāstīt savu stāstu. Tā ir mūsu dzimtā valoda, un tieši tajā jūtamies vispatiesāk.
Kāpēc bija svarīgi dziedāt latviešu valodā, īpaši, kad tas nav bijis tik ierasts pēdējo gadu priekšnesumos?
Visas mūsu dziesmas ir latviešu valodā un, protams, arī latgaliešu. Ar valodu atklājam savu kultūru un tradīcijas un parādām īsto un patieso sevi. Ņemot vērā, ka pēdējos gados tas nav darīts, lēmums Eirovīzijā piedalīties ar dziesmu latviešu valodā ir vēl īpašāks.
Vai jums ir kādi kopīgi rituāli kā grupai?
Aurēlija: Mums kā grupai ir vairāki kopīgi rituāli. Tie ir īpaši nozīmīgi pirms lielām un nedaudz satraucošām uzstāšanās reizēm. Tieši pirms došanās uz skatuves sanākam aplī, sadodamies rokās, kopīgi ieelpojam un izelpojam, tā teikt, savienojamies enerģijā. Kad esam saskaņojušās, saliekam rokas kopā un vienlaikus izsaucam maģiskos, mazliet smieklīgos vārdus "šumba lumba". Tas palīdz atbrīvoties no liekās spriedzes un ar smaidu kāpt uz skatuves. Mēs cita citu balstām un stiprinām. Piemēram, pirms došanās uz Eirovīziju sanācām kopā un atklāti izrunājām, kas katru satrauc visvairāk. Runāšana palīdz atbrīvoties no iekšējā satraukuma, ieklausīties otrā, dalīties ar to, kas ir uz sirds, un sniegt atbalstu. Kad nepieciešams, apskaujamies, pasakām spēka vārdus. Savukārt prieka mirkļos lecam gaisā un svinam kopā. Vēl viens mūsu rituāls, īpaši, kad esam ārzemēs, ir doties tuvāk dabai. Ņemot vērā, ka visbiežāk koncertējam pilsētvidē, atrodam kādu parku, kur varam mazliet pabūt klusumā. Pavasaros tas ir īpaši skaisti – redzēt, kā viss zied, un ieraudzīt pirmās puķītes izspraucamies no zemes. Arī man personīgi daba ir spēka avots un vieta, kur atgūt līdzsvaru un stiprināt sevi.
"Tautumeitu" mūzikā vienmēr pavīdējusi spēcīgas sievietes enerģija. Kā šis vēstījums izpaužas jūsu Eirovīzijas priekšnesumā?
Laura: Esam sešas sievietes, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī "Bur man laimi" cieši atspoguļo šo spēcīgās sievietes enerģiju. Buršanās tēma gadsimtiem ilgi ir bijusi saistīta ar sievietēm, jo viņas jau no senseniem laikiem sev līdzi nesušas zināšanas par zālītēm un dziedniecību. Kā pavarda turētājas viņas ir rūpējušās, lai saglabātos zināšanas par rokdarbiem, ēst gatavošanu, senču mantojumu, visu, ko saucam par kultūru un tradīcijām. Lielākoties šīs zināšanas nesa un tālāk paaudzēm nodeva sievietes, un tas viss atspoguļojas arī mūsu dziesmā.
Vizuālajam noformējumam ir jāiet roku rokā ar mūziku. Mēs esam ļoti sievišķīgas – no "Supernovas" plandošajām kleitām līdz Eirovīzijas tērpiem, kur audums mūs aptver no pirkstu galiņiem līdz zodam. Taču esam arī mazliet pavedinošas, noslēpumainas un maģiskas būtnes. Citi mūs sauc par nimfām, sirēnām vai fejām. Arī šeit parādās, ka mitoloģijā sievietes bieži attēlo kā maģiskus tēlus. Varbūt tādēļ, ka vīriešiem viņas reizēm šķitušas neizprotamas, sievietes dēvētas par maģiskām būtnēm. Manuprāt, mūsu priekšnesums ir caurausts ar sieviešu spēku un zināšanām, kas nāk no neatminamiem laikiem.
Vai ir kāds konkrēts mirklis, ko ar īpašu nepacietību sagaidāt no Eirovīzijas nedēļas?
Annemarija: Eirovīzija ir notikums, ko ar nepacietību gaidījām jau ilgi, tāpēc ir grūti izcelt kādu vienu īpašu mirkli. Visa gatavošanās – sākot ar brīdi, kad sākām kravāt koferus un devāmies uz lidostu, – bija kā īsts realitātes kniebiens, kas lika saprast: "Jā, tas tiešām notiek, mēs dodamies uz Eirovīziju!" Tur satiksim gan citus konkursa dalībniekus, kuri ir kļuvuši par tuviem draugiem, gan medijus, kas vēlas uzzināt vairāk par mums un mūsu dziesmu. Taču, ja jāizceļ viens visgaidītākais brīdis, tad tas noteikti ir 15. maijs, kad beidzot kāpsim uz lielās Eirovīzijas skatuves un satiksim fanus, kas gaisā vicinās Latvijas karodziņus un dziedās līdzi mūsu dziesmai. Tas ir brīdis, ko patiešām nevaram sagaidīt.
Kad Eirovīzija būs aizvadīta, 21. jūnijā Aizkraukles pilskalnā norisināsies jau otrais "Rītausmas koncertrituāls" pulksten divos naktī. Kāpēc koncertrituāls ir naktī?
Aurēlija: Tas notika pavisam nejauši – šķiet, ka labākās idejas patiešām atnāk visnegaidītākajos brīžos. Pagājušajā gadā, vairākus mēnešus pirms koncertrituāla, sanācām kopā un nolēmām, ka gribas koncertu tieši saulgriežos. Tomēr bija viens "bet" – jau bijām pieaicinātas un piekritušas koncertēt citās vietās, tostarp arī 21. jūnija vakarā. Domājām, kā to visu apvienot, jo šo īpašo notikumu vēlējāmies īstenot jau pērn. Sākumā tas izskanēja kā joks, ka visas taču esam brīvas naktī, tāpēc varbūt jātaisa saullēkta koncerts. Drīz vien to apsvērām kā reālu ideju, jo Jāņu nakts jau ir tā, kuru neguļ. Turklāt viena no skaistākajām tradīcijām ir šī saullēkta sagaidīšana un mazgāšanās rīta rasā.
Jums ir iznācis piektais studijas albums "Zem saules". Kādas tēmas un sajūtas tajā ietvērāt?
Asnate: Šis albums stāsta par cilvēka saikni ar dabu un to, ka senāk tieši saule, mēness un debesu ritmi noteica laiku – gan dienu ritējumu, gan gadskārtu svētkus. Tie bija galvenie atskaites punkti cilvēku dzīvē. Arī mums pašām šie svētki ir kļuvuši par svarīgiem pieturas punktiem. Citiem šie atskaites punkti ir dzimšanas dienas, atvaļinājumi vai pirmais septembris, bet mums tie sakņojas šajos kalendārajos svētkos, kad dienas kļūst garākas un naktis īsākas, vai kad diena un nakts nostājas vienādā garumā un sākas vasaras gaidīšana. Tie ir mirkļi, ko svinam ar rituāliem un dziesmām. Šīs sajūtas un pārmaiņas ir ietvertas albuma dziesmās, kuras klausītāju ved cauri visām gadskārtām.
Kas ir galvenais, kas šo albumu atšķir no iepriekšējiem darbiem?
Muzikāli šis albums ir īpašs ar to, ka pirmo reizi strādājām kopā ar producentu un mūsu grupas biedru Elvi Lintiņu. Viņa rokraksts albumam ir devis rituālistiski dejisku noskaņu. Varbūt to nevar gluži saukt par deju albumu, bet tajā noteikti ir ietvertas sajūtas, kas raisās saullēkta sagaidīšanas laikā vai festivālu naktīs.
Ja būtu iespēja uzrakstīt dažus vārdus sev pašai, ko jūs teiktu pirms lielā Eirovīzijas starta?
Gabriēla: Elpo dziļi, nebaidies un izbaudi katru mirkli – priekšā ir brīnišķīgs un neaizmirstams piedzīvojums.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
