Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 20:22
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Latvijas stādu audzētāji iesaka pirkt stādus no viņiem, nevis lielveikalos, jo viņiem, piemēram, var prasīt padomu turpat tirdziņā. Attēlā: stādu dienas Siguldā.
Tuvojas noslēgumam stādu gadatirgus sezona, to rīkotājus šajā gadā atkal priecē pircēju atsaucība. No lielajām stādu parādēm pēdējā notiks šajā sestdienā, 17. maijā, Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Daudzi uzsver, ka pieprasījumā pēc stādiem beidzot atjaunojusies pirmskovida aktivitāte. Kā ik gadu, vislielāko apmeklētāju un arī pārdevēju daudzumu valsts svētku nedēļā pulcēja Latvijas stādu parāde Siguldā, kuru, pēc rīkotāju aplēsēm, divās dienās apmeklēja aptuveni 30 tūkstoši cilvēku. Stādu pārdevēji esot apmierināti ar pārdošanas rezultātiem, kurus tirgošanās pirmajā dienā, 3. maijā, būtiski ietekmēja arī atsaucīgie pircēji no Igaunijas. Pagājušajās brīvdienās stādu pircēji plūda uz Jelgavu, kur arī divas dienas notika stādu tirgus.
Tuvojas noslēgumam stādu gadatirgus sezona, to rīkotājus šajā gadā atkal priecē pircēju atsaucība. No lielajām stādu parādēm pēdējā notiks šajā sestdienā, 17. maijā, Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Daudzi uzsver, ka pieprasījumā pēc stādiem beidzot atjaunojusies pirmskovida aktivitāte.
Kā ik gadu, vislielāko apmeklētāju un arī pārdevēju daudzumu pulcēja Latvijas stādu parāde Siguldā, kuru, pēc rīkotāju aplēsēm, divās dienās apmeklēja aptuveni 30 000 cilvēku. Siguldas pašvaldības policijas priekšnieka p. i. Kristaps Freimanis teic, ka, vērtējot pēc transporta līdzekļu un apmeklētāju daudzuma, agrāk stādu parādē tik daudz viesu neesot bijis. Savukārt stādu parādes projekta vadītāja Sabīne Alta uzsver, ka esot sasniegts pirmskovida apmeklētāju rādītājs. Visi aptuveni 300 stādu pārdevēji esot apmierināti vai ļoti apmierināti ar pārdošanas rezultātiem, kurus tirgošanās pirmajā dienā, 3. maijā, būtiski ietekmēja arī atsaucīgie pircēji no Igaunijas. Viņu, pēc redakcijas aplēsēm, bija vismaz tūkstotis.
Stādu modes tendences
Krimuldas pagasta ZS "Zutiņi 1" saimniece Santa Meļķe uzsvēra, ka šajā gadā stādu sezona sākusies agrāk nekā citus gadus. Aprīļa karstums un tam sekojošās aukstās dienas agrajiem pircējiem bijušas izaicinošas. "Tomēr tie, kas stādus pirka agrāk, ir ieguvēji ar to, ka augiem būs spēcīgāka sakņu sistēma," tā S. Meļķe. Viņa teic, ka modes diktēts pirkums aizvien ir petūnijas ‘Vista’, kuru selekcionāri ik gadu piedāvā ar jaunas krāsas ziediem. ‘Vistas’ šķirne ir atšķirīga ar lielāku ziedu daudzumu, turklāt ziedi neveido sēkliņas, tie pēc noziedēšanas nav jānokniebj. "Daudz ir balkonu dārzeņu stādu, tostarp tomātu, paprikas un baklažānu, pircēju. Jāņem vērā, ka hibrīdšķirnēm selekcionāri ir vērtējuši garšas īpašības un izskatu, tomēr nav vērtēta uzņēmība pret slimībām," atgādina "Zutiņu" saimniece. Viņa teic, ka pircēji kļūst zinošāki. Piemēram, daudzgadīgās balkonu puķes, toskait pelargonijas, ziemas laikā saglabā. Vidējā pirkuma summa pircējiem, kas no jauna iekārtojot ar augiem tīkamu balkonu, esot aptuveni 50 līdz 60 eiro. "Jāņem gan vērā, ka pods ar āķi maksā 15 līdz 20 eiro," piebilst saimniece.
Pētera Heimaņa augļu koku un ogulāju stādu audzētava "Heimanis stādaudzētava" Pūrē plešas 17 hektāru platībā un ir viena no lielākajām Latvijā. Stādaudzētājs teic, ka pārdošanas daudzums internetā nu jau ir aptuveni viena trešdaļa (arī citi stādu audzētāji vērš uzmanību uz diezgan lielo attālināto pasūtījumu īpatsvaru). Viņš savus Pūrē audzētos ābeļu, plūmju, ķiršu, krūmmelleņu un sausseržu stādus uz paletēm sūta arī uz Zviedriju un uz citām valstīm. "Patlaban kailsakņu pārdošanas sezona tuvojas noslēgumam. Šogad neparasti tas, ka darbojamies gandrīz bez pārtraukuma: cilvēki stādus pasūtīja vēl līdz pirmajam sniegam februārī. Pārdošanas rezultāti šajā sezonā ir labāki nekā pērn," saka stādaudzētavas saimnieks.
Stādu audzētāji arī vērš uzmanību, ka diezgan daudz pircēju kolekcionē eksotiskos augus, tomēr ne visiem pietiek zināšanu, un arī Latvijas klimats var šiem augiem būt nepiemērots.
Igauņi izveidojuši tradīciju
Lī Sammlere, Turi apriņķa lauksaimniece, teic, ka igauņi Siguldas stādu parādi atklāja jau pirms aptuveni 12–15 gadiem. Igaunijas pircēji, galvenokārt lauku un mazpilsētu ļaudis, Siguldu izvēlas stādu plašā un interesantā sortimenta, kā arī cenu dēļ: tās esot zemākas, agrāk bijušas pat "būtiski zemākas" nekā Igaunijā. Siguldas stādu tirgus priekšrocības esot arī labā stādu kvalitāte, tie neesot pārāk lieli, kā arī stādu parādes noskaņa. "Ne viens vien igaunis, toskait arī es, dodas šajā ceļojumā ne tikai pēc stādu pirkuma. Man patīk īsi ceļojumi uz Latviju skaistā pavasara dienā," tā saimniece.
Lī teic, ka patlaban ceļojumu uz Siguldas stādu gadatirgu rīko arī vairākas Igaunijas tūrisma aģentūras (maksa vienam cilvēkam no 40 līdz 45 eiro, redzams piedāvājumos tīmeklī). Uz jautājumu, cik daudz naudas viens igauņu pircējs atstāj stādu gadatirgū, Lī atbild, ka to viennozīmīgi pateikt nav iespējams. Arī viņa pati dažkārt pērkot vien dažas rozes, tomēr citu gadu atstājot stādu pārdevējiem 300 eiro. "Augļu kokus vai ogulājus pērku vien tāpēc, lai papildinātu dārzu un aizvietotu izkritušos kokus. Šajā gadā uz savām mājām Turi apriņķī devos ar divām rozēm, diviem augļu kokiem un vīnogulāju bagāžas nodalījumā. Kā parasti ar braucienu uz Latviju esmu apmierināta," tā Igaunijas saimniece.
Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš vērš uzmanību uz konkurenci ar lielveikalos nopērkamajiem stādiem. "Latvijas stādu audzētāji garantē savu produktu kvalitāti, viņiem ir svarīga reputācija, un ar viņiem var sazināties, prasīt padomu jebkurā laikā. Veikalos stādu pārdevējiem nereti nepietiek zināšanu par stādiem, un pirkumam nav drošas garantijas. Mēs domājam par cilvēkus izglītojošu kampaņu īstenošanu stādu nozarē un vienlaikus apzināmies, ka izglītošanai ir jānotiek nepārtraukti," tā A. Vītoliņš.
***
Latvijas stādu tirgus 2024. gadā
Valsts augu aizsardzības dienests ziņo, ka stādus Latvijā audzē 300 vietās, par 100 vairāk nekā pirms desmit gadiem.
– Uz tirgu orientēti ir 50 līdz 60 audzētāji, to vidū 20 līdz 30 spēcīgas saimniecības:
• pērn pārdoti vairāk nekā 4,6 miljoni puķu stādu (visvairāk vasaras puķes – pavisam 3 565 000 stādu), 864 tūkstoši augļu koku un ogulāju stādu (79 100 augļu koku un 784 400 ogulāju), kā arī 537 000 dekoratīvo skuju koku krūmu stādu (arī 4400 dižstādu);
• ogulāju stādu kopējā platība Latvijā ir 21,8 ha, puķu stādu lauka platība 2,8 ha, puķu stādus segtajās platībās audzē 5,8 ha, bet augļu koku stādus 19,2 ha platībā. Savukārt dekoratīvo koku un krūmu stādi aizņem 93,8 ha lielu platību.
Avots: CSP un Latvijas Stādu audzētāju biedrība
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
