Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 23:38
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Pētījumi liecina, ka intīmās attiecības vecāka gadagājuma cilvēkiem ir būtiska viņu dzīves sastāvdaļa, pretēji tam, ka kultūras aizspriedumi viņus mēdz stereotipizēt kā aseksuālus. Seksuālā aktivitāte gan sastopama retāk nekā jaunībā, un mainās kontakta raksturs.
Attiecību veidošana daudziem cilvēkiem ir svarīga arī tad, kad noiets garš dzīves ceļš, kad bērni jau lieli un mazbērni vai mazmazbērni sagaidīti. Kāds izšķīries, kādam dzīvesdraugs devies mūžībā, kāds satiek seno mīlestību skolas salidojumā, kāds iepazīstas kapsētā, kāds internetā. Bez mīlestības, sapratnes un atbalsta vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien svarīgs ir arī materiālais aspekts. Arī dzimtsarakstu nodaļu darbinieki novērojuši – daudzi vecāka gadagājuma pāri attiecības oficiāli nostiprināt vēlas praktisku apsvērumu dēļ. Senioru laulību skaits pieauga 2019. gadā, kad tika pieņemti grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Tie paredz: ja viens no reģistrētā laulībā esošajiem pensionāriem aiziet viņā saulē, tad pārdzīvojušais laulātais vienu gadu saņem pabalstu 50% apmērā no aizgājušā laulātā pensijas.
Attiecību veidošana daudziem cilvēkiem ir svarīga arī tad, kad noiets garš dzīves ceļš, kad bērni jau lieli un mazbērni vai mazmazbērni sagaidīti. Kāds izšķīries, kādam dzīvesdraugs devies mūžībā, kāds satiek seno mīlestību skolas salidojumā, kāds iepazīstas kapsētā, kāds internetā. Bez mīlestības, sapratnes un atbalsta vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien svarīgs ir arī materiālais aspekts.
Gadi nav šķērslis
Sociālantropoloģe Ilze Žukova veikusi apjomīgu pētījumu "Mīlestība vairs nav karsta, bet apdomu pilna", kurā analizē iepazīšanos un attiecības, kas sākotnēji veidojas digitālajā vidē. No dažādiem rakursiem aplūkots tas, ko vēlas sievietes, ko vīrieši un kādas ir iespējas satikt savu otro pusīti. Pētījuma gaitā aptaujāti cilvēki vecumā no 53 līdz 75 gadiem.
Sarunā ar "Latvijas Avīzi" sociālantropoloģe pastāsta, ka savulaik strādājusi telekomunikāciju jomā un tāpēc bijusi interese par iepazīšanos digitālajā vidē. Šī tēma pētīta jau iepriekš minietnogrāfijā, un tad radies daudz jautājumu par gados vecāku cilvēku komunikāciju. Sociālantropoloģe apzināti nelieto vārdu "seniori", jo daudzi gados vecāki cilvēki ir aktīvi un sevi par senioriem nebūt neuzskata. Viņa pasmaida, ka arī pati esot pie šī sliekšņa. Ilzei Žukovai simpātisks šķiet amerikāņu antropoloģes Sāras Lambas skatījums, kura uz vecumu raugās nevis kā uz lejupslīdes un neveiksmju posmu, bet iesaka veidot jaunu nozīmi, kas balstās konkrētās vecuma grupas vērtībās.
"Attiecību veidošana gados vecākiem cilvēkiem ļauj saglabāt ķermenisko, prāta un sociālo aktivitāti – sievietes vēlas pucēties, izskatīties sievišķīgi, iet uz dejām, doties pastaigās, kopt sevi. Vīrieši – rūpēties par fizisko formu, būt aktīvi, apmeklēt sporta zāli, piedalīties saviesīgos pasākumos. Ķermenim novecojot, nezūd vēlme pēc attiecību veidošanas un aktīvas sabiedriskās iesaistes, tieši otrādi – dzīves laikā iegūtās atziņas šajā vecumposmā ļauj attiecībām būt daudzveidīgākām. Taču jāņem vērā, ka partneriem var būt problemātiski pieņemt otra vecumu. Iespējams, tam ir nepieciešams ilgāks laiks, jo nav notikusi kopīga novecošana. Ja vēlamais attiecību modelis ir kopdzīve, tad partnera atlases procesā pastiprināta uzmanība tiek veltīta fiziskajai veselībai, un cilvēki arī skatās, kāds vienam no otra būs labums," stāsta Ilze Žukova.
Novērtējums digitālajā vidē
Gados vecāku cilvēku iepazīšanās prakses ir daudzveidīgas – tiek "pārskatīti" cilvēki, ar kuriem ceļi krustojušies dažādos dzīves posmos. Iepazīšanās notiek salidojumos, interešu klubos, atsaucoties sludinājumiem, digitālajās vietnēs un pat kapos, aprūpējot tuvu aizgājēju atdusas vietas.
Digitālajās vietnēs sākotnējā izvēle ir līdzīga kā gados jauniem cilvēkiem – pirmais ir vizuālais iespaids, taču vīriešu un sieviešu skatījums nedaudz mēdz atšķirties. Vīrieši biežāk koncentrējas uz fizisko pievilcību, savukārt sievietes līdzās tai meklē arī dabiskumu un patiesumu.
Pētījuma dalībnieks ar pseidonīmu Grafīts (61 gadu vecs; visu pētījuma dalībnieku vārdi ir mainīti) teic: "Vīrieši mīl ar acīm. Seja un smaids ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas piesaista vīriešus, jo seksapīls ir sejā." Pārsvarā visi vīrieši pētījumā norādījuši, ka sievietē vērtē tieši fizisko pievilcību, kā arī to, vai var iedomāties veidot fizisko tuvību un sievieti noskūpstīt. Vīrieši sarunās bieži arī pauduši neapmierinātību, ka sievietes ir pārstājušas rūpēties par sevi.
Pētījuma dalībnieks ar pseidonīmu Nefrīts (62) norādījis, ka viņam ir grūti atrast sievieti, kas joprojām rūpējas par savu izskatu un ir pievilcīga viņa acīs. Viņš teic, ka sievietes bieži ir dzīvojušas, gādājot par bērniem un citiem cilvēkiem, tādējādi atstājot sevi novārtā un, izšķiroties vai vīram nomirstot, "tirgū neizskatās labi un ir nolaidušās". Šo viedokli no vīriešu puses Ilze Žukova dzirdējusi vairākkārt, un tas raisījis pārdomas, ka sievietes rūpju darbs par tuvajiem iepazīšanās kontekstā netiek novērtēts un ir šķērslis attiecību veidošanai. Turklāt interesanti, ka vēlāk šie vīrieši tieši gaida, lai sievietes par viņiem parūpējas.
Arī sievietes, iepazīstoties digitālajās vietnēs, novērtē vīriešu vizuālo izskatu, taču viņu vērtēšanas kritēriji ir daudzveidīgāki. Sievietes pievērš uzmanību fotogrāfiju kvalitātei, autentiskumam un interesēm. Ja vīrietis sevi prezentē izskaistināti vai ja fotogrāfija ir pārāk "uzspēlēta", tad izvēle diez vai būs par labu šādam profilam. Pētījuma dalībniece Ametiste (63) pauž: "Pārāk skaistas fotogrāfijas norāda uz pašpārliecinātu un narcistisku pieeju attiecībās, un tādu vīrieti es neizvēlētos, man patīk dabīgi un vienkāršāki attēli ar nepārspīlētu sevis idealizāciju." Vēlmes pēc dabiskuma un patiesuma ieskanējušās vairākās atbildēs, kā arī vēlme pēc kādas interesantas detaļas profila attēlā.
Vairākos sieviešu stāstos, kurus viņas uzticēja sociālantropoloģei, izskanēja arī vilšanās par klātienes satikšanos ar potenciālajiem partneriem. Viņi esot bijuši nekopti un nolaidušies – zobi izbiruši, apģērbs nevīžīgs, liekais svars. Par sevi viņi esot gana augstās domās, ļoti prasīgi un izvēlīgi, bet nepievērš uzmanību savam ārējam izskatam un statusam.
Sabiedrība no sievietēm vizuālajā ziņā sagaida vairāk nekā no vīriešiem. Pētījumā tas atklājas gan sieviešu, gan vīriešu stāstos. Abi dzimumi gana kritiski vērtē viens otru, bet pret sievietēm šīs prasības ir augstākas. Taču arī vīrieši gados saskaras ar izaicinājumiem: tiek zaudēts sociālais statuss, pārtrauktas darba attiecības, samazinās finanšu neatkarība. Iepazīstoties sievietes gaida no vīriešiem pirmo soli – dāvanas, ziedus, vēlas, lai atbrauc pie viņām –, kas ir vīrišķīga rīcība iepazīšanās kontekstā. Samazinoties finanšu rocībai, tiek izaicināta vīrišķība, jo dažkārt kavalierim nav brīvu līdzekļu, lai aplidotu dāmu, ko viņa gaida. Tāpēc nereti vīrieši izvēlas palikt pasīvi, kaut gan iepazīties un veidot attiecības gribētu.
Sekss – tas nav mazsvarīgi
Ilze Žukova pētījumā skaidro: "Intīmās attiecības vecāka gadagājuma cilvēkiem ir būtiska viņu dzīves sastāvdaļa, pretēji tam, ka kultūras aizspriedumi viņus mēdz stereotipizēt kā aseksuālus. Seksuālā aktivitāte gan sastopama retāk nekā jaunībā, un mainās kontakta raksturs – nozīmīga kļūst pieskaršanās un glāsti, pieskārieni, piemēram, ar lūpām, un masāža. Publiskajā telpā sievietes par seksu izvairās runāt, taču tas nenozīmē, ka seksuālās attiecības viņām ir mazsvarīgas. Daudzas sievietes ir seksuāli aktīvas, tikai viņas to nedemonstrē, un ir prasīgākas pret kvalitāti. Savukārt vīrieši par to runā labprāt, dažādos kontekstos."
Pētījumā uzklausītie vīrieši pauda daudz aktīvāku vēlmi pēc seksualitātes attiecībās. Respondenta Dimanta (66) viedoklis ietvēra arī citu sarunbiedru teikto: "Meitenes nesaprot vienu lietu: mēs joprojām esam seksuāli, lai arī cik veci. Sievietēm vajag draugu, bet vīrietis sievietē saskata seksuālu objektu."
Par pragmatismu un laulībām
Romantiskā mīlestība iespējama jebkurā vecumā, taču gados vecākiem cilvēkiem partneru izvēlē bieži vien priekšplānā izvirzās pragmatiski apsvērumi. Jaunībā, veidojot ģimeni, esot aktīvā profesionālās izaugsmes pozīcijā, potenciāls ir ar izaugsmes perspektīvu. Toties gados vecākiem cilvēkiem, samazinoties ienākumiem un iestājoties pensijas vecumam un vientulībai, attiecību veidošanā partneri tiek vērtēti pēc iespējām maksimizēt un uzlabot esošo potenciālu gan ekonomiskā, gan sociālā, gan simboliskā, gan kultūras ziņā. Partneri potenciāli tiek izvēlēti, lai saglabātu dzīves kvalitāti, apvienojot resursus vai arī savstarpēji kompensējot tos. Nozīmīga loma ir arī sociālajam kapitālam, kas veidojas no ģimenes, radinieku un draugu atbalsta, secinājusi sociālantropoloģe Ilze Žukova.
Tas sakrīt ar dzimtsarakstu nodaļu darbinieku vērojumiem – daudzi vecāka gadagājuma pāri attiecības oficiāli nostiprināt vēlas praktisku apsvērumu dēļ.
Rīgas pilsētas Pārdaugavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aija Skuča "Latvijas Avīzei" pastāstīja, ka senioru laulību skaits pieauga 2019. gadā, kad tika pieņemti grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Tie paredz: ja viens no reģistrētā laulībā esošajiem pensionāriem aiziet viņā saulē, tad pārdzīvojušais laulātais vienu gadu saņem pabalstu 50% apmērā no aizgājušā laulātā pensijas. "Cilvēki sarosījās un nāca noformēt attiecības. Daži kopā bija nodzīvojuši jau pat 30–40 gadus. Ne vienam vien bija izveidojies uzskats, ka apprecēties ir ļoti dārgi. Bet valsts nodeva ir 14 eiro, un ir arī iedzīvotāju kategorijas, kas no šī maksājuma ir atbrīvoti – 1. un 2. grupas invalīdi un trūcīgās personas. Dārgs pasākums tas ir tad, ja cilvēki vēlas lielas kāzas, daudz viesu, klātus galdus un mūzikas grupu," skaidro Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
"Vēlmi attiecības sakārtot juridiski var vērtēt pozitīvi. Paveroties pagātnē – viens no pirmajiem trauksmes signāliem bija veikala "Maxima" traģēdija, kad iebruka jumts un gāja bojā cilvēki. Mēģinot kārtot mantojuma un citus juridiskus jautājumus, cilvēki atklāja – ja nav reģistrēta laulība, viņi viens otram likuma izpratnē nav nekas. Sabiedrība vairāk sāka pievērst uzmanību juridiskajiem aspektiem."
Esot bijuši gadījumi, kad senioru vecuma cilvēkiem radušās grūtības ar dokumentiem – laulība šķirta sen, iedzīvotāju reģistrā ziņu par to nav, un tad notiek vesela izmeklēšana. Senāk laulības šķīra tiesā un ar tiesas spriedumu bija jāiet uz Dzimtsarakstu nodaļu piereģistrēt laulības šķiršanu. Tikai tad tā skaitījās oficiāli izšķirta. Daudzi ielika tiesas spriedumu atvilktnē un dzīvoja laimīgi. Un, ja neviens no pāra nebija reģistrējis laulības šķiršanu, tad viņi joprojām juridiski skaitījās laulībā. "Mums bija gadījums, kad pāris, kas iepriekš bija šķīrušies tiesā, nebija šo faktu reģistrējuši. Viņi ieradās, lai laulību savstarpēji noslēgtu atkārtoti. Izpētījām pieejamos dokumentus un teicām: "Jūs arvien vēl esat precēti!" Pēc tam mainījās likumi, un tagad pietiek ar tiesas spriedumu vai notāra izsniegtu laulības šķiršanas apliecību," stāsta Aija Skuča.
2024. gada 1. jūlijā mainījās likums, un tagad ir arī iespējas pēc pāra izvēles reģistrēt laulību ar vai bez lieciniekiem. "Tagad cilvēkiem ir izvēle. Daudzi atnāk divatā un reģistrē laulību. Laikā, kad vēl bija nepieciešami liecinieki, daudzi senioru pāri, rakstot iesniegumu, nedaudz iespringa: "Visi domā, ka mēs sen jau esam precējušies. Kā lai mēs tagad pasakām, ka vajag lieciniekus laulībām!" Tādus stāstus mēs Dzimtsarakstu nodaļā esam dzirdējuši, taču daudz nianšu nezinām, jo Rīgā ir liels laulību reģistrāciju apjoms. Ir gadījumi, kad pāris izvēlas reģistrēt laulību kādā no lielajām pilsētām, nevis reģionā, kur cits citu pazīst," saka Aija Skuča.
Līdzīgi vērojumi ir arī Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniecei Īrisai Uldriķei. Viņa pastāsta, ka vairāk vecāka gadagājuma cilvēku vēlējušies reģistrēt laulību, kad pieņemtas izmaiņas pensiju likumā: "Cilvēki sasparojās, bet vairāk bija tādu pāru, kas jau dzīvojuši kopā. Savukārt otrais vilnis bija tad, kad tika veiktas izmaiņas likumā un, reģistrējot laulību, vairs nebija vajadzīgi liecinieki. Vairāk nekā puse šādu pāru ir, kam četrdesmit, piecdesmit un vairāk gadu. Dažiem tās ir otrās vai trešās laulības. Ir cilvēki, kas sirmā vecumā veido attiecības un apprecas, jo vajag līdzās kādu, par ko parūpēties un kas parūpējas par viņu. Manā darba pieredzē viens kungs, kas krietnos seniora gados, ar nelielu laika intervālu precējās trīs reizes, jo dzīvesbiedres aizgāja tajā saulē, bet viņš nebija radis būt viens.
Ir bijušas kāzas ar bērniem, mazbērniem, radu saimi. Ir kāzas, kurās viesi saposušies, gatavojušies. Ir arī pāri, kas atnāk kā no ielas vai lielveikala. Daļa mij gredzenus, daļa vienkārši sareģistrējas. Ir bijuši gadījumi, kad vīrietis uzvelk gredzenu sievai, bet pats paliek bez gredzena."
*
Kur satikt draugus – tīmeklī un uz deju plača
Cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, klātienē iepazīstoties divas reizes biežāk nekā digitālajā vidē, – tā liecina aptauju dati. Tajā pašā laikā iespējas iepazīties tīmeklī ir. Ja pašiem nav gana daudz prasmju, tad nereti talkā nāk bērni, mazbērni, kaimiņi vai paziņas.
Sociālantropoloģe Ilze Žukova sava pētījuma dalībniekus atradusi pa dažādiem ceļiem. Apjautājusi paziņas un pieteikusies "Facebook" grupā "Iepazīšanās senioriem Latvijā". Sākotnēji mēģinājumi cilvēkus uzrunāt uztverti kā krāpniecība, bet vēlāk viņa integrējusies. Arī piedalījusies pasākumā, kur spēlējusi akordeonu – dziesmas, kas tuvas vecākai paaudzei.
Vietne "Iepazīšanās senioriem Latvijā" dažu gadu laikā ieguvusi lielu popularitāti. Patlaban tajā ir vairāk nekā 21 000 unikālo dalībnieku, bet katru mēnesi teju vai 1 350 000 apmeklējumu. Tās izveidotājs Šandors Samarskis "Latvijas Avīzei" stāsta, ka ideja radusies, ciemojoties pie mammas. Ja cilvēks ir viens – kur iet? Kam rakstīt? Kā iepazīties? Ideja: ir jārada vieta, kur cilvēki 50+ var sarunāties un satikties! "Esmu darbojies piegādes jomā un redzējis cilvēkus tālās Latvijas malās, kas ir pavisam vieni," saka Šandors Samarskis. "Šī ir iespēja palīdzēt – lai cilvēki nesēž vientuļi un neslīgst pesimismā." Nav vairs lielu saviesīgu pasākumu, kurp doties, turklāt dažādu iepazīšanās vietņu izveidotājiem seniori nav interesanti no biznesa viedokļa, jo dalība šajās lapās ir par maksu.
Šandora Samarska mamma ir "Iepazīšanās senioriem Latvijā" administratore, un faktiski tas ir pilna laika darbs. Šajā vidē netiek pieļautas negācijas, ir jāpaspēj izķert visādi "feiki" – "NATO ģenerāļi", "karadarbības zonu mediķi" un kredītu piedāvātāji, kas jo dienas, jo vairāk aktivizējas tīmeklī. Tā kā dalībnieku vecums noteikts 50+, tad tur netiek akceptēti jaunāki cilvēki, lai izslēgtu paaudžu viedokļu sadursmes un vide būtu pēc iespējas pozitīvāka. Šajā grupā var iepazīties, taču tā nav orientēta tikai uz romantiskām attiecībām. Protams, ir cilvēki, kas meklē otro pusīti, bet daudzi vienkārši vēlas komunicēt un dalīties ar to, kas svarīgi. Cilvēki ievieto laba vēlējumus, atziņas vai smieklīgas mēmes, videoklipus un iepazīstas, lai vienkārši satiktos. Dalībnieki ir no visas Latvijas. Kāds dzīvo Rēzeknes mežos, kāds vēju pilsētā Liepājā, un kāpēc gan viens nevarētu aizbraukt tajos mežos pasēņot, bet otrs atbraukt un izbaudīt jūras vējus un atrast kādu dzintara gabaliņu. Vietnē ir izveidotas tērzētavas "Meklēju līdzbraucēju" un "Tiekamies seniori"?
Minētajā vietnē iesaistē aktīvākas ir sievietes – 75%, savukārt vīrieši – 23%. Šī virtuālā vieta kalpo par vienas paaudzes kultūras telpu, kur visi saprot vienus un tos pašus jokus, filmas, notikumus. Tas ļauj justies kā starp savējiem.
Cita starpā joprojām populārs ir arodbiedrību klubs "Vecrīga", kurā piektdienās un sestdienās notiek dejas. Kāda sieviete ap piecdesmit, kura tur pasākumus apmeklē regulāri, "Latvijas Avīzei" pastāstīja, ka atmosfēra ir ļoti pozitīva, un cilvēki patiesi atnākuši dejot. Ir dažāda gadagājuma cilvēki – daži pa pāriem, daži vieni. Jau ar pirmajām mūzikas taktīm tiek griezts valsis vai kāda cita deja. "Iespējams, tur izveidojas arī kādas attiecības, es arī esmu uzrunāta, bet neviens neuzplijas, visi izturas korekti," teic dejas cienītāja, un piebilst, ka tas ir lielisks veids, kā atpūsties un socializēties.
*
Pāris, kas sadejojās
"Ne jau katrs pāris iepazīstas kapusvētku ballē!" nosmej Lidija un Andris Zvirgzdiņi. Simpātisks pāris ap gadiem septiņdesmit. Kā jau zināms, Latvijā šīs tradīcijas ir spēcīgas, un līdztekus aizgājēju pieminēšanai daudzviet notiek arī zaļumballes.
Abi satikās Cēsu novada Veselavā 2004. gadā. Lidija ar draudzenēm apmeklējusi pasākumu, piesēdušas uz soliņa, skatās – puskrēslā parādās trīs stāvi, dāma un divi kungi. Tas pāris aizgājis dejot, bet, kad pieteikta dāmu deja, Lidija devusies uzlūgt brīvo kungu. Tā arī sadejojušies. Palaikam satikušies, tad sākuši dzīvot kopā. Draudzenes arvien biežāk devušas mājienus par kāzām, un viena no viņām ķircinājusi, ka nopirkšot Lidijai gredzenu, lai viņa draugu bildina pati pēc Īrijas paražām. Reiz norunājuši, ka vajadzētu attiecības noformēt oficiāli. Bet kā gan bez saderināšanās gredzena? Lidija strādājusi juvelierveikalā, un Andris, veikala vadītāja un dēls sarīkojuši īstu sazvērestību. Teikuši, ka gredzenu vajag draugam, bet dāmas pirksts akurāt tāda izmēra kā Lidijai. Oficiālais bildinājums izteikts mazdēla jubilejā, un laulības noslēgtas 2020. gada vasarā. Un – cita starpā dejošanas prieks nekur nav zudis. Ja Priekuļos, Veselavā, Vaivē vai kur citur apkaimē notiek pasākumi ar dejām, abi labprāt tos apmeklē. Un ceļo. Aizpērn būts Venēcijā, pērn Madeirā, un ir kāds plāns arī šim rudenim.
Pāris atzīst, ka oficiāli noslēgta savienība palielina stabilitātes un drošības sajūtu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
