Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 21:47
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Sarakstu līderi Rīgas domes vēlēšanām: Vilnis Ķirsis ("JV") (no labās), Māris Sprindžuks ("AS"), Edvards Ratnieks (NA), Ainārs Šlesers ("LPV") pirmsvēlēšanu debatēs sēž blakus, bet kādās kombinācijās partijas darbosies pēc vēlēšanām, pašlaik paredzēt grūti. To apliecina arī izvairīgās atbildes par šo tēmu.
Kad pirms gandrīz pieciem gadiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. gada 29. augustā centriski labējās partijas ieguva vairākumu Rīgas domē, tām pavērās iespēja pārņemt varu. Desmit gadus Rīgā valdīja "Saskaņa" kopā ar partneriem no "Gods kalpot Rīgai", kuru toreiz vadīja Andris Ameriks. Jaunā "pārmaiņu koalīcija" mēra Mārtiņa Staķa ("Progresīvie") vadībā drīz vien aizmirsa, cik grūti bija iegūt šo varu. Tā atslāba pēc ilggadējā Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņa") un vicemēra A. Amerika ievēlēšanas Eiropas Parlamentā, kur N. Ušakovs ir jau otro sasaukumu. Toreiz vēl nevarēja nojaust, ka politikā atgriezīsies Ainārs Šlesers ar kārtējo jauno partiju – "Latvija pirmajā vietā" –, lai mēģinātu vēlreiz kļūt par Rīgas mēru, kas 2009. gadā viņam neizdevās.
Nepilnos piecos gados daudz kas ir mainījies. "LPV" priekšsēdim pat nav īpaši jāpiepūlas, jo latviskās partijas ir sašķēlušās, pārgrupējušās un cita citu apkaro pat priekšvēlēšanu laikā, jo tām ir kopīgs vēlētājs. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("JV") "Latvijas Avīzei" teica: "Šis ir brīdis, kad matu skaldīšana ir jānoliek malā. Tagad izšķirsies, vai nu mēs turpināsim iet Rietumu virzienā, vai atgriezīsimies austrumu zonā. Ja man konkurenti metas virsū, es uz to nereaģēju."
Taču arī centriski kreisais spārns ir sadrumstalots. Vairāku partiju līderu politiskās saknes ir "Saskaņā", kas tagad kļuvusi vājāka – gan tāpēc, ka vairs nav Saeimā un tās frakcija domes opozīcijā ir samērā nemanāma, gan tāpēc, ka finansējumu tā iztērēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā un Rīgā vairs nevar atļauties plaši reklamēties. No "Saskaņas" pastāvēšanas viedokļa Rīgas domes vēlēšanas tai pat varētu būt nozīmīgākas.
Vairāki politiķi uzskata, ka vēlēšanās daudz ko izšķirs nauda. Tā dod priekšrocības Saeimas partijām, kas saņem ievērojamu valsts finansējumu. Citi politiskie spēki, par kuriem Saeimas vēlēšanās nobalsoja vismaz 2% vēlētāju, no valsts budžeta saņem mazākas summas. Reģionos pārstāvētajām partijām ir jādalās arī ar vietējām nodaļām. Piemēram, "Gods kalpot Rīgai" kā pilsētas partija valsts finansējumu nesaņem, bet "GKR" sabiedrotie no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) to iegulda arī novadu kampaņās. KNAB konstatēto pārkāpumu dēļ arī Nacionālā apvienība (NA) spiesta būt taupīgāka. Taču "LPV" līderim A. Šleseram ir gan nauda, kā liecina kampaņa, gan enerģija īstenot dažādas aktivitātes, kas atspoguļojas reitingos, kur viņš tagad ir līderis.
Vēlreiz mēģinās pacelt Rīgu
"Es pacelšu Rīgu. Es pacelšu Latviju. (..) Ar solījumiem mētājas daudzi, bet man ir mani darbi aiz muguras. Visās sfērās, par ko esmu bijis atbildīgs, šodien ir veiksmes salas bēdu okeānā. (..) Neprasiet no manis krāšņas runas. Prasiet atbildību. Prasiet vārda turēšanu. Es varbūt neesmu labākais filozofs, bet es vēlos būt labākais Rīgas mērs," tā Rīgas mēra amata kandidāts A. Šlesers vēstīja Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" priekšvēlēšanu avīzē 2009. gadā. Toreiz viņš nekļuva par Rīgas mēru. Par priekšsēdi ievēlēja N. Ušakovu, pēc laika arī vicemēra amatā A. Šleseru nomainīja no LPP/"LC" ievēlētais A. Ameriks, kurš tandēmā ar N. Ušakovu Rīgu vadīja desmit gadus. Pašvaldību vēlēšanās 2009. gadā bija iesniegti 17 saraksti, kas ir par vienu vairāk nekā šogad, bet domē iekļuva tikai četras partijas – "Saskaņas centrs", LPP/"LC", "Pilsoniskā savienība" un "Jaunais laiks". Daļa kandidātu, kas toreiz bija sarakstos, startē arī šajās vēlēšanās, bet no citiem spēkiem. Viens no retajiem izņēmumiem ir Olafs Pulks, kas palicis uzticīgs "Vienotībai", kuru dibināja arī viņa toreiz pārstāvētais "Jaunais laiks".
Vieni uzskata, ka arī tagad A. Šlesers nemaz nevēlas vadīt Rīgu, bet tikai gūt ietekmi koalīcijā, lai varētu īstenot savas ieceres (intereses) un vienlaikus pierādīt, ka "LPV" var būt varas partija. Cituprāt, "Šleseram gribēšanas netrūkst, tā viņam skrien pa priekšu". Ja šis saraksts iegūs lielu atbalstu, tad sabiedroto meklējumos var manevrēt starp abiem spārniem. Jau labu laiku runā, ka "LPV" varētu sadarboties arī ar Nacionālo apvienību. Tas gan varētu radīt apjukumu "LPV" vēlētājos, kas ikdienā sarunājas krieviski, kā arī samazināt NA iespējas kļūt par valdošo partiju pēc 15. Saeimas vēlēšanām, kas ir NA ambiciozais mērķis.
"LPV" sarakstā otrais ir Andrejs Klementjevs, pārstāvot Rēzeknē dibināto partiju "Kopā Latvijai". Viņš ilgi bija "Saskaņā", bet nekad – tās vēlēšanu plakātos. Tagad A. Klementjevs ir līdzās A. Šleseram liela izmēra vides reklāmā uz mūra pie Vidzemes tirgus. Par iespējamo "LPV" rīcību pēc vēlēšanām, A. Klementjevs "Latvijas Avīzei" teica: "Ainārs visus saaicināja kopā un pateica, ka partnerus izvēlēsies pēc vēlēšanām, jo svarīgi, kāds būs deputātu sastāvs. Nekādas sarkanās līnijas viņš nevilks, kā arī mēģinās strādāt bez koalīcijas līguma." "LPV" vadība lēš, ka bez viņiem nevienu koalīciju nevarēs izveidot. Par latvisko partiju bažām, ka "LPV" Rīgu var pavērst austrumu virzienā, A. Klementjevs teica, ka tagad ir pilnīgi cita ģeopolitiskā situācija, ko nevar salīdzināt ar laiku, kad pie varas bija N. Ušakovs. "LPV" mērķis ārpolitikā esot veicināt ekonomisko sadarbību.
Neuzticēšanās latvisko partiju spārnā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks par iespējamo NA sadarbību ar A. Šleseru teica: "Nacionālā apvienība nepakļausies citu partiju diktātam. Mēs koalīcijā ņemsim tikai tādus partnerus, kas parakstīsies zem visiem mūsu nacionālās drošības jautājumiem." NA nesadarbošoties ar prokremliskiem spēkiem – "Saskaņu", "Stabilitātei" un "Suverēno varu" –, kā arī neiešot koalīcijā, kuru vadīs A. Šlesers kā Rīgas mērs. Taču neatbildēts paliek jautājums, vai "LPV" varētu būt koalīcijā, kuru vada NA.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtītajiem SKDS reitingiem, aptaujā mēra V. Ķirša pārstāvēto "JV" apsteidz "Progresīvie" un arī NA, kas abas no domes tribīnes vai sociālajos medijos cenšas vājināt "JV" pozīcijas. Iepriekš 2020. gadā uzvarēja "Attīstībai/Par" un "Progresīvo" saraksts, kas vēlāk sašķēlās. No tā ievēlētais mērs M. Staķis no amata atkāpās, jo neesot varējis uzticēties partneriem, bet tie viņam savukārt pārmeta nekoleģiālu vadības stilu. Kad nākamo koalīciju veidoja V. Ķirsis, "Progresīvie" tajā neiegāja, bet tagad viens otru redz kā tuvākos sabiedrotos. "Latvijas attīstībai" un "Progresīvie" šoreiz startē atsevišķi, bet no "Kustības Par" ievēlētie deputāti ir "JV" sarakstā. Tajā ir arī no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ievēlētie domnieki – vicemēre Linda Ozola, kuras kompetencē ir drošības jautājumi, Dāvis Stalts un Jānis Ozols, bet Valters Bergs ir pievienojies Nacionālajai apvienībai. JKP tagad startē ar citu komandu, kurā pirmā ir Madonas novada deputāte Vita Robalte. NA savas rindas ir paplašinājusi ar vēl vairākiem pārnācējiem no citiem spēkiem, pie kuriem var minēt arī Liānu Langu, kas uz Eiropas Parlamentu kandidēja no JKP.
Vairāki spēki balansē uz 5% robežas
Koalīcijā vēl ir Jura Radzeviča vadītā "Gods kalpot Rīgai" frakcija, kas startē kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Pirmais sarakstā ir bijušais mērs, Saeimas deputāts Oļegs Burovs. "GKR" domnieki – arī Ainārs Baštiks, kura vadībā Rātsnama kapelā notiek svētbrīži, un Dainis Turlais, kurš pārstāv Latvijas Pašvaldību savienību Eiropas Reģionu komitejā, – parādīja sevi kā latvisko partiju sabiedroto un neiesaistījās to strīdos. Sarakstā ir arī vairāki ZZS un LSDSP biedri. Savukārt O. Burova atbalstītāji vairāk ir tajā vēlētāju daļā, uz kuru pretendē "Saskaņa".
Centriski labējo partiju, bet, iespējams, arī "LPV", izredzes būt pie varas var ietekmēt tas, vai domē iekļūs partijas, kas balansē uz 5% robežas – "GKR"/ZZS, "Apvienotais saraksts", kura līderis ir Saeimas deputāts, bijušais Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks, kā arī kādreizējā ministra Jura Pūces vadītā "Latvijas attīstībai". No tās kandidē vēl vairāki bijušie ministri – Anita Muižniece, Artūrs Toms Plešs, Vjačeslavs Dombrovskis. Domes frakcijai pievienojās Ieva Brante no Latvijas Reģionu apvienības. "LPV" saraksta īpašā pazīme ir, ka tajā ir vairākas politiķu atvases – Vladislavs Bartaševičs, Edvards Šlesers, Kaspars Krištopans, Eduards Zivtiņš, Filips Aleksandrs Zaržeckis. Savukārt "Platformā 21" sarakstā ir tikai sievietes.
Vairāki "Saskaņas" rindās izaugušie līderi tagad piesaka savas partijas – Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs ir "Stabilitātei" sarakstā pirmais, Jūlija Stepaņenko un viņas dzīvesbiedrs Vjačeslavs Stepaņenko startē no "Suverēnās varas"/"Jaunlatviešu" saraksta, kurā ir arī "Jaunlatviešu" priekšsēdis Rūdolfs Brēmanis un domes deputāti Eiženija Aldermane, Inna Djeri un Igors Solomatins, kuri ievēlēti no citām partijām. Uz šo vēlētāju daļu vēl pretendē Latvijas Sociālistiskā partija, Centra partija un tagad domē pārstāvētā "Saskaņa". Tās sarakstā ir arī partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš "Latvijas Avīzei" teica: "Cik atļauj mūsu rocība, tik darbojamies, bet pamana jau tos, kas meklē kašķi. Ar to mēs atšķiramies, jo neesam dusmīgi un neapskaužam citus." Lūgts vērtēt "Saskaņas" bijušo biedru dalību citos sarakstos, J. Urbanovičs atbildēja: "Man nekārojas viņus nopelt, jo katrs meklē, kur viņam ir labāk. Agrāk viņiem bija izdevīgi būt "Saskaņā"."
Visi lepojas ar Uzvaras parku
Par Rīgā paveikto un to, kas nav izdevies, "Latvijas Avīze" vaicāja domniekiem no partijām, kas īsāku vai ilgāku periodu bija pie varas. Gandrīz visi kā sasniegumu nosauca Okupācijas pieminekļa nojaukšanu un tā vietā izveidoto Uzvaras parku. Rīgas mērs V. Ķirsis uzsvēra arī labo sadarbību ar valdību, kāda izpalikusi iepriekšējā desmitgadē. Viņš uzskaitīja virkni infrastruktūras objektu, kuros veikti ieguldījumi, – piemēram, Rīgas centra apvedceļš, Austrumu maģistrāle, arī Mūkusalas krastmalas promenāde. Citi sūrojas, ka Rīga pārāk lielas summas iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, bet V. Ķirsis uzskata, ka ieguvumi bijuši daudz lielāki.
"GKR" frakcijas vadītājs J. Radzevičs slavēja arī konkurentus. Viņaprāt, ir labi, ka domē ienāca jauni politiķi – V. Ķirsis, viņa vietnieki E. Ratnieks un Linda Ozola. "Vilnis Ķirsis ir audzis kā politiķis, bet kā menedžerim viņam vēl jāaug. Man žēl, ka ar augstāku vietu "Jaunās Vienotības" sarakstā nav novērtēts Olafs Pulks, ar kuru vienmēr var koleģiāli apspriesties," sacīja J. Radzevičs. "Progresīvie", kas tagad ir opozīcijā, joprojām ir kritiski pret citiem, taču saraksta līderis Viesturs Kleinbergs to neuztver kā šķērsli sadarbībai nākotnē. Viņš teica: "Domāju, ka arī "Jaunā Vienotība" ir sapratusi, ka mūsu viedoklī ir vairāk jāieklausās. Manuprāt, mēs ļoti labi varam strādāt kopā." Partijas arī kopā panākušas, ka pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļus tagad izvēlas konkursā, nevis ieceļ politiski.
Stabiņi nav lielākā problēma
"Pārmaiņu koalīcijas" pirmais pārbaudījums bija stabiņi Rīgas ielās, ko drošības situācijas uzlabošanai izmanto citās Eiropas valstīs, bet Rīgā tie sadusmoja autovadītājus un izraisīja plašu diskusiju. Par to varētu neatgādināt, bet nesen sociālajā platformā "X" žurnāliste Inga Gorbunova ierakstīja: "Vai tie, kuriem šķiet, ka galvenā problēma ir stabiņi, siltajā sezonā pārvietojas ar kājām? Vai neviens nav pamanījis, ka lielākā problēma Rīgas centrā un tā apkārtnē ir, ka gājējus uz ietvēm apdraud visu veidu braucamie?" Viņai kā autovadītājai stabiņi esot vienaldzīgi, bet kā gājēja viņa gribētu pa ietvi "vienkārši iet, nevis visu laiku uzmanīties". Jādomā, ka politiķi šo velosipēdistu, stāvdrāžu un skūteru vadītāju nekontrolēto pārvietošanos pa Rīgas ielām ne tikai centrā, bet arī mikrorajonos būs pamanījuši, jo kampaņas laikā viņi beidzot iznāca Rīgas ielās un pie partiju teltīm uzrunāja iedzīvotājus.
Kāds no jaunpienācējiem arī solīja atjaunot līgošanu 11. novembra krastmalā, bet Jāņu svinēšana uz asfalta nav raksturīga latviešu līgotājiem, tā drīzāk ir iespēja pavadīt īsāko gada nakti līksmā pasākumā tiem rīdziniekiem, kuriem nav savu lauku, kurp doties Līgo naktī. Kā abu "pārmaiņu koalīciju" labais darbs tika slavēti arī bezmaksas vasaras koncerti Vērmanes dārzā un Dzegužkalnā, kā arī svētki Uzvaras parkā, šajā sasaukumā pārbūvētajā Dauderu parkā un citās apkaimēs. Dažuprāt, būtu žēl, ja, mainoties varām, dome no tā visa atteiktos.
***
RĪGAS DOME
- Iedzīvotāju skaits – 672 509
- Iepriekšējās domes vēlēšanas notika 2020. gada 29. augustā, vēlētāju aktivitāte – 40,58%
- Domē patlaban pārstāvētās partijas (deputātu skaits):
• "Attīstībai/Par" un "Progresīvie" – 18
• "Saskaņa" – 12
• "Jaunā Vienotība" – 10
• Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība – 7
• "Gods kalpot Rīgai" – 5
• Latvijas Krievu savienība – 4
• Jaunā konservatīvā partija – 4
- Domē neiekļuva "Alternative", "KPV LV", "Jaunā Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienība, "Vienoti Latvijai", Nacionālā savienība "Taisnīgums", Rīcības partija, Centra partija.
- Pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā iesniegtie kandidātu saraksti un to līderi:
1. "Gods kalpot Rīgai"/Zaļo un zemnieku savienība – Oļegs Burovs
2. "Saskaņa" – Regīna Ločmele
3. "Pašcieņa"/"Tauta. Zeme. Valstiskums" – Guntars Vītols
4. Latvijas Sociālistiskā partija – Vladimirs Frolovs
5. Latvijas Atdzimšanas partija – Silvestrs Rubīns (vienīgais kandidāts)
6. "Jaunā Vienotība" – Vilnis Ķirsis
7. Centra partija – Juris Žuravļovs
8. "Progresīvie" – Viesturs Kleinbergs
9. "Latvija pirmajā vietā" – Ainārs Šlesers
10. "Latvijas attīstībai" – Juris Pūce
11. Jaunā konservatīvā partija – Vita Robalte
12. "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši" – Jūlija Stepaņenko
13. Nacionālā apvienība – Edvards Ratnieks
14. "Apvienotais saraksts" – Māris Sprindžuks
15. "Platforma 21" – Liene Dreimane
16. "Stabilitātei" – Aleksejs Rosļikovs
***
Rīgas domes labie darbi un nepaveiktais
Atbild kandidāti no domē ievēlētajām partijām, kas bija vai ir pie varas.
- Vilnis Ķirsis ("JV"), domes priekšsēdētājs: "Pateicoties labajai sadarbībai ar valdību, ir veikti ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā, piesaistot ap 700 miljonus eiro, kas ir gan ES fondu nauda, valdības dotācija un aizdevums. Tiek rekonstruēti septiņi tilti, arī Vanšu tilta rekonstrukcijas projekts ir sagatavots. Ir jāmeklē risinājums, kā sakārtot padomju laika dzīvojamo fondu un iekšpagalmus, lai pašvaldība tos varētu pārņemt no īpašnieka un savest kārtībā."
- Edvards Ratnieks (NA), domes priekšsēdētāja vietnieks: "Izveidojām Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu, lai veicinātu aktīvu pašvaldības sadarbību ar uzņēmējiem, attīstītu un pilnveidotu Rīgas uzņēmējdarbības vidi un mazinātu birokrātiju. Uzņēmēji vēl joprojām cīnās ar birokrātiju, kā dēļ Rīga neattīstās. Mans mērķis nākamajos gados ir samazināt birokrātiju, kā arī turpināt cīņu pret migrantiem, kas rada drošības draudus iedzīvotājiem."
- Juris Radzevičs ("GKR"), Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs: "Atbalstot Vilni Ķirsi, prasījām iesaldēt politiķu algas, ko dome izdarīja agrāk nekā valdība. Ir izveidota jauna bērnu un ģimeņu atbalsta politika. Mēs vēlētos augstāku politiskās kultūras līmeni domes sēdēs."
- Viesturs Zeps ("Latvijas attīstībai"), Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs: "Izveidota jauna pedagogu un jauno speciālistu atbalsta programma, daļēji sedzot īres dzīvokļu un dienesta viesnīcu izmaksas. Atjaunotas sociālās mājas un dzīvokļi. Vides jomā ir labiekārtotas vairākas pludmales, Bābelītes ezera pludmalei ir zilais karogs. Ar dzīvojamo māju siltināšanu mums iet grūti. Pēc vēlēšanām jāveic pārmaiņas "Rīgas namu pārvaldniekā", kas apsaimnieko lielu daļu māju, lai palielinātu tā lomu ēku siltināšanas procesā."
- Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie"), bijušais Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs: "Sociālā joma ir izrauta no stagnācijas. Mēs radījām jaunu pakalpojumu ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Iepriekš pašvaldība atbalstīja 20 šādas ģimenes, bet tagad tās jau ir 970 ģimenes. Mums neizdevās panākt rūpīgāku apiešanos ar rīdzinieku naudu, kā dēļ nonācām opozīcijā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
