Ceturtdiena, 2026. gada 12. novembris 04:58
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas vienojušās par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes atsaukšanu no amata. "Es esmu principā baltais zvirbulis starp visiem pārējiem. Es esmu ievilkta politikā, to es ļoti skaidri redzu. Es neesmu politiķis, es esmu vienkārši cilvēks, patriotisks, ar labāko gribu, labākajām domām iet un dot savu artavu valstij. Acīmredzot tas nav īsti vajadzīgs," vakar teica Kristīne Saulīte.
◆
"Tas, ko redzējām vēlēšanu naktī, – rīcība bija ļoti haotiska. Es ar to, ko šobrīd saku, nekādā gadījumā nenoņemu atbildību no sevis vai no tā, ka nebija līdz galam pārbaudītas tehniskās sistēmas, kurām bija jādarbina vēlēšanu process. Bet vēlēšanu naktī, saprotot, ka sistēmas nedarbosies, kā vajag, ir jāspēj pieņemt lēmumus un jāspēj tos pieņemt pietiekami ātri," vēlēšanu organizatoriem aizrāda demisionējusī ministre Inga Bērziņa.Pirmajās dienās pēc pašvaldību vēlēšanām, kuru rezultātu apkopošanā notika milzīgas ķibeles, nekas neliecināja, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") pati atkāpsies no amata, lai gan no atsevišķiem politiķiem un sabiedrības pārstāvjiem viedokļi par to izskanēja. Bet vakar valdības vadītāja Evika Siliņa pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču paziņoja, ka "pirms iziešanas pie preses" esot saņēmusi ziņu no ministres par atkāpšanos no amata. Vaicāta, kā Bērziņa pamatoja savu atkāpšanos, Ministru prezidente norādīja, ka Bērziņa ir pieredzējusi politiķe un redzot "vēlēšanu pēcgaršas situāciju", un, ņemot vērā to, ka viņa ir atbildīgā ministre par vēlēšanu tehniskās puses nodrošināšanu, tad arī viņa ir spērusi šādu soli.
Arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte vakar klāstīja, ka nolēmusi atkāpties no amata, tomēr aizgājusi uz Saeimas komisiju un, parunājot ar deputātiem, viņa tajā pašā dienā domas mainīja – viņai esot radušās šaubas, vai rīkojas pareizi. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti bija uzaicinājuši Saulīti uz sēdi, lai apspriestu pašvaldību vēlēšanās balsu skaitīšanas laikā radušās tehniskās problēmas. Tomēr pēc sēdes CVK priekšsēdētāja vairs nebija tik nepārprotami noskaņota atstāt amatu, jo divi deputāti – Ingmars Līdaka un Ģirts Valdis Kristovskis – esot bijuši nepatīkami pārsteigti par šādu CVK vadītājas lēmumu, jo uzskatījuši, ka tam nav pamata.
Saulīte pēc tam medijiem pauda, ka "burtiski neko uz papīra vēl uzlikusi neesmu" un ka vēl par šo jautājumu domājot. Viņa iepriekš ir norādījusi, ka vēlēšanu naktī saņemt informāciju no Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) bijis ļoti grūti. "Es uzņemos atbildību par to, kas atbilst manām kompetencēm," LTV teica Saulīte un pauda uzskatu, ka pašlaik viņai "tiek krāmēta virsū" citu neizdarība. Taču CVK kā neatkarīgas iestādes pienākums ir nodrošināt visu vēlēšanu procesu.
Deputāti prasīs atstādināšanu
Tomēr agrāk vai vēlāk CVK visdrīzāk būs jāmeklē jauns vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (pie frakcijām nepiederošais deputāts) teica – ja Saulīte neatstāšot amatu, tad esot jau zināms, ka desmit deputāti virzīšot likumprojektu par CVK priekšsēdētājas atstādināšanu no amata. Visi CVK locekļi ir parlamenta apstiprināti, un par viņu atstādināšanu drīkst lemt, tikai deputātiem balsojot.
"Visticamāk, vienlaikus tiks apspriests, kurš varētu būt viņas vietā, un 19. jūnijā pēc visām konsultācijām ar Saeimas frakcijām kandidāts varētu tikt piedāvāts balsojumam. Temperatūra Saeimā ir tāda, ka vairākums deputātu pēc pašvaldību vēlēšanās notikušā ir par CVK priekšsēdētājas atbrīvošanu," sacīja Burovs.
Neoficiāli zināms, ka Kristīnes Saulītes kandidatūru Saeimai piedāvāja toreizējais Valsts prezidents Egils Levits. Bijušo Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadītāju K. Saulīti Saeima par CVK vadītāju ievēlēja 2023. gada 2. februārī. Viņa beigusi Melburnas Biznesa skolu un ieguvusi Hārvardas Biznesa skolas līderības un biznesa stratēģijas stipendiju. Sadarbojusies ar daudzu valstu uzņēmumiem un iestādēm un, kā sacīja viņas kolēģi, patiešām labi pārzinājusi iestāžu vadības menedžmentu, taču sveša viņai bijusi Latvijas politiskā kultūra, jo lielāko daļu sava mūža pavadījusi Austrālijā.
Bērziņu gribēja atbrīvot jau restarta laikā
Kāpēc atkāpās ministre Bērziņa, ja tūdaļ pēc vēlēšanām nebija neviena signāla ne no valdības vadītājas Evikas Siliņas, ne arī ministres, ka tas varētu notikt? Ministre "Latvijas Avīzei" teica, ka viņas lēmums neesot bijis sasteigts, ka par šo soli domājusi jau kopš svētdienas. Kā pamatojumu savai rīcībai viņa norādīja, ka uzņemoties atbildību par pašvaldību vēlēšanu laikā notikušajām tehniskajām problēmām. Ministres pakļautībā atradās Valsts digitālās attīstības aģentūra, kurai bija jānodrošina vēlēšanu tehniskais process un kuras direktoru Jorenu Liopu ministre atlaida šo pirmdien un ne bez Siliņas politiskā spiediena. Ministru prezidente Evika Siliņa jau svētdien esot pieprasījusi VARAM ministrei nekavējoties izvērtēt VDAA amatpersonu atbildību, norādot, ka šāda situācija ir nepieņemama, informēja valdības vadītājas padomniece komunikācijas jautājumos Anna Ūdre.
Taču vēlēšanu IT sistēmu tehniskas problēmas nebija tikai vēlēšanu dienā, tās sākās jau pirms 7. jūnija, kad daudzi devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai nobalsotu iepriekš. Bet ministre, kurai bija jāpārrauga VDAA, aizlidoja uz Moldovu, kur notika Digitālais samits. Ironiskā kārtā, pirms 5. jūnija vizītes Kišiņevā, Bērziņa teikusi: "Latvija ir gatava dalīties pieredzē un tehnoloģiskos risinājumos, lai stiprinātu Moldovas digitālo drošību un inovācijas ceļā uz Eiropas Savienību."
Politiskajās aizkulisēs izskanējis, ka Siliņa Bērziņu gribējusi atbrīvot no amata jau tad, kad notika valdības restarts, bet toreiz to neizdarīja, jo, pirmkārt, ministre pārstāv reģionālo partiju "Kuldīgas novadam", kas ir "Jaunās Vienotības" sadarbības partnere. Otrkārt, tad Saeimas deputāts Ģirts Kristovskis, kuram ir "mīkstais" mandāts, to zaudētu un radītu problēmas Ventspils domei, kandidējot tur vēlēšanās, un tas jau nu nekādi nav vajadzīgs Zaļo un zemnieku savienībai.
Kritusi Rinkēviča nežēlastībā
Zīmīgi, ka Ministru prezidente Siliņa par ministres Bērziņas demisiju trešdien uzzināja tieši Rīgas pilī un žurnālistiem paziņoja uzreiz pēc sarunas ar Edgaru Rinkēvču. Bet pirms šīs tikšanās viņa sniedza interviju TV3 un uz jautājumu, vai vērtēs arī VARAM ministres politisko atbildību, teica: "Ministrija neveido Centrālo vēlēšanu komisiju… Tā ir Saeimas kompetence. Lai viņi tiek galā ar savām ķibelēm, mēs ar savām ķibelēm tiksim galā."
Iespējams, ka tieši Rinkēvičs bijis tas, kurš spiedis Siliņu rīkoties, jo šī nav pirmā reize, kad viņam bija radusies kritiska attieksme pret Bērziņas politisko darbību. Pirmā redzamākā sadursme veidojās 2024. gadā, kad tika spriests par to, ka jaunievēlēto domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem būs nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Bērziņa toreiz izteicās, ka likumā neesot rakstīts, ka pašvaldības vadītājs bez pielaides zaudē amatu. Dome varot lemt par viņa atbrīvošanu, bet ar balsu vairākumu nolemt, ka viņš amatu saglabā. Rinkēvičs, pēc kura iniciatīvas Saeima pieņēma šos likuma grozījumus, drīz pēc ministres izteikumiem, Latvijas Radio intervijā 2024. gada 12. decembrī sacīja: "Tas man nav skaidrs, no kurienes šāda interpretācija. Tas būs tieši šīs ministres absolūts pienākums nodrošināt, lai pašvaldības vadītājs, kurš nesaņem pielaidi, nestrādātu. Tas ir viņas darbs – nevis filozofēt, bet rīkoties."
Rinkēvičs pauda savu kritiku Bērziņas virzienā arī pēc tam, kad bija radušās problēmas ar elektroniskā pasta apstiprināšanu portālā "Latvija.lv". Aizvadītā gada 11. decembrī Rinkēvičs pēc tikšanās ar Siliņu stāstīja, ka esot ministrei piezvanījis. "Tā ir atbildīgās aģentūras vaina, ka martā šis process nebija novadīts līdz galam. Tas ir absolūti nepieņemami – tik augstprātīgi pateikt, ka tas ir jebkura valsts iedzīvotāja pienākums sekot līdzi valsts neizdarībām un mēģināt reaģēt. Te ir jāvērtē attiecīgo personāžu atbildība, jo šāda veida neizdarība ir radījusi cilvēkiem zaudējumus. (..) Es sagaidu no ministres Ingas Bērziņas aktīvu rīcību un sagaidu atvainošanos. (..)"
Kurš būs ministrs?
Premjerministre Siliņa pēc tikšanās ar Valsts prezidentu vakar skaidroja, ka jautājums par jaunā VARAM ministra virzīšanu pagaidām esot pāragrs, tas tikšot lemts tad, kad Bērziņa būšot atkāpusies. "Tad "Jaunās Vienotības" valdē un arī koalīcijā mēs šo jautājumu izskatīsim," pauda Siliņa, piebilstot, ka jādod laiks, lai formāli pieņemtu VARAM ministres atkāpšanos.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
