Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 05:28
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
"Jaunpils pienotavā" šogad Jāņu siera ražošanas apjomi esot palielinājušies par vairākām tonnām. Pēc biedrības "Siera Klubs" datiem, vēl pirms dažiem gadiem pieci uzņēmumi – "Valmieras piens", "Rankas piens", "Lazdonas piensaimnieks", "Dundaga" un "Straupe" – kopumā saražoja aptuveni 200 tonnas Jāņu siera gadā. Tomēr ar katru gadu šis apjoms sarūk, pērn tās bija vien 140 tonnas. Nevarētu teikt, ka cilvēkiem Jāņu siers pārstājis garšot – pieprasījums pēc tā joprojām ir liels, un veikalu plauktos šis produkts ātri pazūd. Kā norāda "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite, siera pārdošanas apjoms Līgo svētku laikā pieaug par 25%. Šogad "Rimi" uz Jāņu laiku plāno pasūtīt līdzīgu apjomu kā pērn – vairākus desmitus tonnu. Tomēr citus gadus "Rimi" klāstā bija pieejami visu piecu Jāņu siera ražotāju produkti, bet šogad ir palikuši tikai divi – "Lazdonas" un "Valmieras".
Tirgotāji diktē cenas
Lai gan pieprasījums pēc tradicionālā Jāņu siera saglabājas stabils, ražotāji norāda uz augošajām izmaksām un sarežģīto sadarbību ar tirgotājiem, kuri bieži vien nevēlas pārskatīt mazumtirdzniecības uzcenojumus. Rezultātā daži ražotāji, kā "Rankas piens", šogad nolēmuši nesadarboties ar atsevišķiem mazumtirgotājiem, jo to piedāvātā iepirkuma cena neatbilst faktiskajām ražošanas izmaksām.
Lai gan ražošanas sezona jau norit pilnā sparā, "Rankas piena" vadītājs Aldis Spalviņš stāsta, ka šogad tiks saražots uz pusi mazāk Jāņu siera nekā pērn. "Aprēķinājām pašizmaksas, piedāvājām cenu, bet tirgotāji atbild, ka cena nav konkurētspējīga. Viņi grib pirkt par cenu, kas ir tuvu pie vai pat zem pašizmaksas. Mūsu politika ir vienkārša: nosakām savu cenu un gaidām, vai piekritīs. Protams, tirgotāji bieži mēģina uzspiest savu cenu, bet arī viņiem reizēm būtu jāuzņemas daļa izmaksu, īpaši, ja runa ir par sezonāliem produktiem, kāds ir Jāņu siers."
Viņš uzsver, ka mājražotājam vai nelielam uzņēmumam ir milzu starpība, vai jāražo desmit tonnas vai simts. "Cilvēki sāk darbu četros no rīta un strādā līdz trijiem dienā, jo ikdienā ir jāspēj saražot līdz pat trīs tonnām siera. Tas ir roku darbs, kur jāizprot daudzas nianses. Vienu reizi siers būs mīkstāks, citu reizi sāļāks, drupanāks vai skābāks. Tas nav standarta produkts, tāpēc neviena partija nav identiska citai. Ja kādam šķiet, ka Jāņu sieru var saražot bez grūtībām, tā tas nav. Meistaram jāprot sajust, cik vajag sviesta, cik olu masas, ķimeņu vai sāls. Tas nav darbs, ko var iemācīties dažās dienās," uzsver A. Spalviņš, norādot, ka Rankas meistari ir gados vecāki, un vairums vairs nemaz nevēlas šo darbu darīt, bet atrast gados jaunus darbiniekus ir gandrīz neiespējami.
Uzņēmums "Straupe" Jāņu sieru ražo tikai pēc pasūtījuma, jau iepriekš precīzi saskaņojot piegādes datumus un apjomus. Kā ierasts, plānotais ražošanas apjoms būs aptuveni desmit tonnas. Liela daļa nonāks pie pastāvīgajiem klientiem, taču vairākas tonnas pasūta arī mazumtirgotāji. "Cik daudz reāli saražosim, ir atkarīgs no tirgotāju piedāvātas cenas – ja tā būs zem pašizmaksas, ražosim ļoti ierobežotā apjomā," jau aprīlī "Latvijas Avīzei" norādīja "Straupes" vadītājs Imants Balodis. "Jārēķinās, ka šogad Jāņu siers būs dārgāks, jo piena produktu cenas, tostarp vājpiens, biezpiens un krējums, ir pieaugušas par aptuveni 11%. Turklāt Jāņu siera ražošana ir darbietilpīga, bet šobrīd darbaspēka trūkums skar ne tikai mūs, bet arī daudzus citus ražotājus," uzsver I. Balodis.
"Jaunpils pienotavas" pārdošanas vadītājs Kaspars Sniegs pašlaik nesaskata problēmas saistībā ar Jāņu sieru. "Mums nekad nav bijusi situācija, kad tirgotāji mēģinātu spiest cenas samazināt. Nekad neesam pozicionējušies kā lēts vai vidēji lēts ražotājs, un tas mūsu situāciju padara vienkāršāku. Aplūkojot veikalu plauktus, var redzēt, ka citu ražotāju Jāņu siers bieži vien ir lētāks. Iespējams, viņi izjūt tirgotāju spiedienu, bet mēs ne."
"Rimi" skaidro, ka regulāri saņem piegādātāju pieprasījumus par cenu paaugstinājumu un katru šādu pieprasījumu izvērtē. Piemēram, pagājušā gada nogalē piena pārstrādes uzņēmumi ierosināja paaugstināt cenas vidēji par 11,3%. "Šo straujo kāpumu centāmies noturēt saprātīgās robežās, aktīvi diskutējot ar piegādātājiem, lai cenas pieaugums iedzīvotājiem būtu pēc iespējas mazāks. Rezultātā pircējiem cenas pieauga tikai par 4–6%. Līdzīga situācija šobrīd ir vērojama arī attiecībā uz Jāņu sieriem – pēc ražotāju iesniegtajiem cenu celšanas pieprasījumiem sagaidāms, ka pircējiem cenas šogad pieaugs par dažiem procentiem," norāda I. Bite.
Veikali piekopj negodprātīgu praksi?
Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka situācija, kurā preces pārdošanas cena ievērojami pārsniedz tās iepirkuma cenu, pati par sevi vēl nenorāda uz negodīgu tirdzniecības praksi. Šāda prakse galvenokārt saistīta ar tirgotāja un piegādātāja attiecībām, īpaši, ja tirgotājs izmanto savu varu, lai uzspiestu nesamērīgus vai negodīgus nosacījumus. "Pašlaik Latvijā pārtikas preču uzcenojumi netiek regulēti. Konkurences padome veic gan tirgus uzraudzību, gan analizē attiecības starp piegādātājiem un tirgotājiem, īpaši fokusējoties uz gadījumiem, kur tirgotājs izmanto savu ekonomisko pārākumu, lai noteiktu nesamērīgus nosacījumus piegādātājiem," uzsver EM.
Ņemot vērā pieaugošās pārtikas cenas, Konkurences padome no 2023. gada pavasara līdz 2024. gada pavasarim veica plašu pētījumu par situāciju pārtikas tirgū. Pētījuma gaitā tika skatīts, kā mainās pārtikas cenas un kāda ir cenu pārnese no ražotāja līdz veikalam jeb kur un kā rodas cenu pieaugums. Pētījuma laikā atklājās, ka daļa mazumtirdzniecības veikalu vietēji ražotai pārtikai, piemēram, olām, zivīm, pienam, gaļai, maizei un graudiem, piemēro lielāku uzcenojumu nekā līdzīgiem produktiem, kas ražoti ārvalstīs. Tas notiek apmēram 30% gadījumu. Šobrīd EM virza likumprojektu "Grozījumi negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā". Tā mērķis ir novērst situācijas, kad pārtikas preču veikalos tiek piemērota atšķirīga cenu pieeja Latvijā un citās valstīs ražotai produkcijai. Vienlaikus notiek darbs pie regulējuma, kas noteiktu maksimālo uzcenojuma apmēru noteiktām pārtikas preču grupām, arī tādiem sezonāliem produktiem kā Jāņu siers.
Līgo siers nav Jāņu siers!
"Rimi" sortimentā būs pieejami desmit dažādi Latvijas ražotāju Līgo tipa sieri – ar ķimenēm, tomātiem un ķiplokiem, zaļumiem. Tomēr pircējiem jābūt vērīgiem, jo Jāņu siers un Līgo siers nav viens un tas pats. Lai gan abus gatavo, izmantojot līdzīgu ražošanas procesu un galvenās sastāvdaļas, pastāv dažas būtiskas atšķirības. "Siera Klubs" stāsta, ka Jāņu siera gatavošanā stingri jāievēro Eiropas Komisijas apstiprinātajā receptūrā noteiktās izejvielu proporcijas, jo tas ir iekļauts ES aizsargājamo produktu sarakstā. Tas nozīmē, ka sieram jābūt ražotam Latvijā, jāizmanto vājpiens un vājpiena biezpiens, un no receptes nedrīkst atkāpties. Latvijā šo marķējumu ir saņēmuši iepriekš nosauktie pieci ražotāji. Šis statuss apliecina, ka Jāņu sieru gatavo, ievērojot noteiktas vēsturiskas receptūras un tradicionālo ražošanas procesu.
Savukārt Līgo jeb Ķimeņu siera gatavošanā meistaram ir lielāka brīvība – receptūrā norādītās izejvielas drīkst pielāgot pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Ķimeņu sieru var pagatavot no pilnpiena un trekna biezpiena un drīkst arī izlaist kādu no sastāvdaļām. Tāpat nav noteikti ierobežojumi ritulīša lielumam vai svaram – katrs var radīt savu īpašo versiju. Tomēr, pārdodot šo produktu, Jāņu siera nosaukumu bez reģistrēšanas izmantot nedrīkst. Jāņu siers un Ķimeņu siers pēc garšas var nedaudz atšķirties. Tas atkarīgs no izmantotajām izejvielām, meistara prasmes un, protams, no pašu garšas kārpiņām. Tomēr veikalos abu sieru cenas parasti ir līdzīgas.
Lai arī Jāņu sieru mūsdienās visbiežāk gatavo lielražošanā, tā tapšanas process ir līdzīgs senču piekoptajām metodēm. "Jaunpils pienotavā" šo sezonālo gardumu rada ar lielu rūpību – ražošana ir darbietilpīga, jo ne visas darbības iespējams mehanizēt. Pie Jāņu siera gatavošanas strādā 80 darba rokas. Ekskursijas dienā "Jaunpils pienotavā" tapa nepilna tonna Jāņu siera. Salīdzinot ar pagājušo gadu, ražošanas apjomi ir pieauguši – 2024. gadā tie bija mazāk nekā 20 t, bet šogad tie jau krietni pārsniedz 20 t.
Rūpnīcas vadītājs Viesturs Krilovs skaidro, ka ražošana sākas ar vājpiena biezpiena izgatavošanu. Siera vannas piepilda ar vājpienu, ko uzsilda un kam pievieno sasmalcinātu biezpienu. Masu nepārtraukti maisa un karsē, līdz sāk veidoties sūkalas. Kad tās atdalījušās, masu pārvieto uz maisīšanas iekārtu, kur tai pakāpeniski pievieno sviestu, olu masu, ķimenes un sāli. Šajā posmā masas konsistence kļūst viendabīga, vijīga un nedaudz staipīga. Tālāk seko process, kurā roku darbs ir neaizvietojams: karsto sierekli ar rokām pilda formās, kuras pēc tam novieto atdzesēšanai apmēram uz stundu. Kad ritulīši ir pietiekami atdzisuši, tos izņem no veidnēm, apžāvē, iepako, uzlīmē etiķeti un jau nākamajā dienā sūta pie pircēja.
***
Pie kā paliek pircēju nauda
Pārtikas produkta gala cenu veikalā nosaka visi piegādes ķēdes posmi – no lauksaimnieka un pārstrādātāja līdz loģistikas uzņēmumiem un tirgotājam. Piemēram, arī siera gadījumā ražotāja un piegādātāja (vairumtirgotāja) cena veido aptuveni 60% no kopējās produkta cenas. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) veido vēl 21%. Savukārt tirgotāja izmaksas, kas ietver visu, lai pārtikas prece būtu pieejama plauktā un pircējs to varētu iegādāties, veido aptuveni 16–17% no gala cenas.
Tirgotāja peļņa veido 2–3% no produkta cenas plauktā.
Dati: "Rimi"
***
Produkta plaukta/gala cenas veidošanās principi, %
Ražotāja/piegādātāja cena 60%
PVN 21%
Tirgotāja
izmaksas 16%
Tirgotāja peļņa 3%
*
Kas veido tirgotāju izmaksas (centi no 1 eiro)
Veikala uzturēšana – elektrība, iekārtas, tīrība 5
Darbinieku algas (pēc nodokļiem) 4
Telpu īre 3
Loģistikas uzņēmums 2
Zudumi (derīguma termiņa beigas, zādzības) 1
Mārketings 1
Administrācija 1
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
