Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 09:59
Vārda dienas: Teodors
Rašika Rīgas Stradiņa universitātē studē medicīnu. Par spīti izaicinājumiem, ar ko iznāk saskarties, viņa uzskata, ka studijas Latvijā ir laba iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību par pieejamu cenu.
Ārvalstu studentu klātbūtne Latvijas sabiedrībā radījusi dažādas emocijas – vieni priecājas, ka mūsu augstskolas novērtētas kā tik kvalitatīvas, kur, piemēram, Vācijas jaunieši mācās par ārstiem, citi pārmet, ka studijas Latvijā ir tikai piesegs Indijas vai Uzbekistānas jauniešiem, lai viņi iegūtu iespēju uzturēties un strādāt Eiropas Savienības valstī. Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts ("LaSER") pētījis, kāds ir ārvalstu studentu pienesums Latvijas ekonomikai. Pētnieku aplēses liecina, ka pagājušajā gadā tas bijis 385,2 miljoni eiro. Tāpat ārvalstu studenti motivējot augstskolas uzlabot studiju nodrošinājumu un sniedzot iespēju Latvijas studentiem iegūt starptautisku praksi. Kāpēc ārvalstu jaunieši izvēlas Latviju kā studiju vietu, un kā viņi jūtas mūsu valstī? "Latvijas Avīze" iztaujāja trīs studentus no Indijas.
Visgrūtāk pierast pie Latvijas ziemām
Harš absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un ieguvis maģistra grādu loģistikā un piegādes ķēdes vadībā. Viņš RTU izvēlējies augstā starptautiskā reitinga, daudzsološās programmas un aktīvās starptautisko studentu kopienas dēļ. Viens no galvenajiem iemesliem bija arī tas, ka dzīvošanas izmaksas Rīgā esot daudz pieejamākas salīdzinājumā ar Skandināvijas vai Rietumeiropas valstīm, tādēļ pārcelšanās uz Latviju bijusi praktiska un izdevīga izvēle.
"Ierodoties Latvijā, mani pārņēma dažādas sajūtas: patīkams satraukums un zināma nedrošība par to, kā tikšu galā. Piemēram, pielāgošanās laikapstākļiem, jaunai kultūrai un akadēmiskajai videi. Ar laiku viss nostājās savās vietās, veiksmīgi iejutos studentu dzīvē un ieguvu brīnišķīgus draugus. Esmu sadraudzējies gan ar ārzemju studentiem, gan vietējiem. Draudzība ar latviešiem man ir palīdzējusi labāk iepazīt vietējo kultūru – esmu Jāņos lēcis pāri ugunskuram un svinējis vārda dienas. Man bija iespēja nobaudīt latviešu virtuvi un iesaistīties īstās latviešu aktivitātēs, piemēram, maijā skatīties hokeju," stāsta Harš, piebilstot, ka RTU piedāvā obligātus latviešu valodas kursus, tāpēc viņš ir apguvis latviešu valodas pamatus un spēj uzturēt vienkāršas sarunas.
Haram visgrūtāk bijis pierast pie Latvijas ziemām, kad dienas ir īsas un motivācija studēt, strādāt vai darīt jebko mazinās. Savukārt vasarā, kad pilsēta atdzīvojas un dienas kļūst garas, arī viņam atgriežas enerģija: "Tad studijas ir daudz vieglāk savienot ar ikdienas dzīvi."
Runājot par darba iespējām ārzemju studentiem Latvijā, Harš norāda, ka viss atkarīgs no katra paša prasmēm, neatlaidības un kvalifikācijas. Viņš ir pamanījis, ka, lai gan daudzos amatos tiek prasītas labas latviešu valodas zināšanas, ir iespējams atrast darbu angļu valodā. Viņš Latvijā strādāja par datu analītiķi: "Sāku strādāt pēc pirmā studiju gada. Sākumā bija nepieciešams laiks, lai pielāgotos pārmaiņām, bet vēlāk sapratu, kuri darbi ir savienojami ar studijām." Pēc viņa teiktā, studijas un darbu ir iespējams savienot, ja to dara atbildīgi un saprātīgi plāno savu laiku. Viņš uzsver, ka daudzi uzņēmumi Latvijā izprot studentu situāciju un apzinās, ka mācības ir prioritāte, tāpēc piedāvā elastīgu darba grafiku.
Harš ir atgriezies Indijā pie ģimenes un draugiem, kurus nebija redzējis kopš ierašanās Latvijā pirms gandrīz trim gadiem. Viņš labprāt paliktu Indijā, ja viņam tur piedāvās labi atalgotu darbu. Tāpat viņš apsver iespēju dzīvot Latvijā vai pārcelties uz citu Eiropas valsti. Šobrīd viņš izskata iespējas turpināt doktorantūras studijas Nīderlandē. "Atskatoties pagātnē, pārcelšanās uz Latviju bija patiešām liels solis ārpus manas komforta zonas, bet šī pieredze bija ārkārtīgi vērtīga. Latvija man ir devusi gan kvalitatīvu izglītību, gan jaunu skatījumu uz pasauli," pieredzē dalās Harš.
Slavenība no Indijas
Gokuls Latvijā ir kļuvis par sava veida slavenību – viņa atraktīvie video sociālajos tīklos sasniedz pat trīs miljonus skatījumu. Gokuls pirms septiņiem gadiem pārcēlās uz Latviju, lai sāktu bakalaura studijas RTU. "Es apsvēru dažādas iespējas, piemēram, studijas ASV vai Lielbritānijā, taču tās bija ievērojami dārgākas. Latvija šķita droša, mierīga un ne pārapdzīvota valsts. Es atbraucu uz šejieni un galu galā izlēmu palikt."
Pēc studiju beigšanas viņš ilgi svārstījies, vai palikt Latvijā vai doties un turpināt studijas citā Eiropas valstī. Lai gan viņu uzņēma universitātēs Londonā un Minhenē, Gokuls izvēlējās palikt Latvijā un uzsāka maģistra programmu "Industriālā inženierija un vadība" RTU. "Rīga ir kļuvusi par manām mājām. Pēc bakalaura pabeigšanas man bija darbs, stabili ienākumi un dzīvoju visai pārticīgi. Doma sākt visu no jauna svešā vidē šķita biedējoša. Šeit man bija labi draugi, es zināju, kā darbojas valsts sistēma, kur vērsties, ja nepieciešama palīdzība. Tāpēc nolēmu palikt Latvijā."
Tomēr ne viss vienmēr bijis tik patīkami. Kad Gokuls 2017. gadā atbraucis uz Latviju, viņš bieži saskāries ar rasismu un diskrimināciju: "Svešinieki man atklāti sejā teica, lai braucu atpakaļ uz savu valsti, uzsvēra manu imigranta statusu. Taču šodien redzu, ka sabiedrība kļūst atvērtāka un pieņemošāka." Viņš jūt, ka situācija ir uzlabojusies. "Es apzinos, ka atrodos privileģētākā situācijā nekā daudzi citi indieši Latvijā. Tā kā mani atpazīst uz ielas, cilvēki uz mani skatās citādi, nevis kā, piemēram, uz ēdienu piegādātāju," stāsta Gokuls.
"Stereotips par indiešiem, kuri piegādā ēdienu, radies galvenokārt tādēļ, ka bez latviešu valodas zināšanām iespēju strādāt ir ļoti maz. Arī restorānos bez valodas prasmēm darbs parasti aprobežojas ar virtuvi – ēdiena gatavošanu vai trauku mazgāšanu. Tomēr esmu saticis arī indiešus, kuri Latvijā strādā IT nozarē un pelna vairāk nekā trīs tūkstošus eiro mēnesī. Pastāv ļoti izteikta atšķirība starp iebraucējiem un viņu profesionālajiem iespējām," norāda Gokuls.
Izvēli stāstīt sociālajos tīklos savu pieredzi Gokula pamato tā: "Sākotnēji es to sāku, jo vēlējos izglītot citus studentus, kuri vēlas atbraukt uz Latviju, par reālo situāciju šeit, jo mūsu dzimtenē ir daudz aģentūru, kas palīdz studentiem atbraukt uz Latviju, bet, iespējams, nesniedz viņiem pilnīgu priekšstatu par to, kā šeit ir dzīvot. Piemēram, kad es ierados Latvijā, man teica, ka Latvijā izdzīvošanai pietiek ar 150–160 eiro mēnesī, kas noteikti nebija pareiza informācija." To, cik reāli izmaksā dzīve Latvijā, Gokuls uzzinājis tikai tad, kad pats šeit ieradās, tāpēc ar sociālo tīklu starpniecību viņš vēlējās palīdzēt citiem nenonākt šādā situācijā. LTV raidījumā "Dzīvei nav melnraksta" Gokuls stāsta: "Es esmu ļoti apmierināts ar savu progresu izglītībā un karjerā un to, ka es joprojām esmu es pats, jo daudzi cilvēki, kas atbrauc uz Latviju, uzskata, ka šeit nav vietas kādam no citas valsts, vai ka cilvēki šeit ir mazliet rasistiski, bet es gribu pierādīt, ka viņi kļūdās. Es gribu viņiem pateikt – nē, Latvija nav tik noslēgta, kā jums varētu šķist."
Pērn viņš sācis mācīties latviešu valodu. "Tā ir ļoti sarežģīta un grūta valoda, grūtāka, nekā biju iedomājies. Esmu apguvis pamatfrāzes, bet ceru, ka ar laiku spēšu runāt tekoši." Gokuls arī smej, ka esot pārvērties gandrīz par latvieti: "Runājot ar citiem studentiem, arī viņi atzīst, ka, apciemojot ģimenes, viņi dzird pārmetumus par to, ka viņi ir kļuvuši klusāki. Mēs vairāk runājam par lietām, kas patiešām ir svarīgas, un tā ir ļoti latviska īpašība. Atceros, kad atgriezos Indijā un satiku savu tanti, viņa man izbrīnīta jautāja: "Kas ar tevi ir noticis? Tu vairs neesi tas Gokuls, ko es atceros, tu vairs nerunā tik daudz." Kad atgriežos Indijā, godīgi sakot, man ātri vien gribas braukt atpakaļ uz Latviju, jo šeit man ir pastāvīga dzīve un draugi. Latvijā ir arī daudz vieglāk socializēties un veidot jaunu draudzību. Šeit ir izplatīta "bāru kultūra" – pēc darba tu satiecies ar draugiem un ej pasēdēt bārā. Indijā tas ir pieņemts tikai turīgāko iedzīvotāju vidū. Man ļoti patīk arī tas, ka Latvijā ir mazāk cilvēku. Tas nozīmē, ka ir lielāka iespēja satikt jau iepazītus cilvēkus vēlreiz. Tā rodas sajūta, ka visi visus pazīst, un tas ir ļoti jauki. Vienīgais, kas man šeit nepatīk, ir laikapstākļi," piebilst Gokuls.
Uztrauc imigrācijas dokumentu kārtošana
Rašika Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) studē medicīnu. Viņa uz studijām Latvijā pieteikusies caur studentu piesaistes aģentu, tādēļ uzņemšanas process viņai šķitis samērā vienkāršs un saprotams. Tomēr studiju ikdiena viņai bijusi izaicinoša. Viņasprāt, studiju apjoms ir ļoti liels un intensīvs, un reizēm viņa nesaprot, kādēļ obligāti jāapmeklē visas lekcijas, īpaši, ja mācību materiālu var apgūt arī patstāvīgi. "Pasniedzēji sagaida, ka mēs zināsim atbildes uz visiem jautājumiem uzreiz, un tas rada spiedienu," viņa stāsta.
Papildus studijām Rašika par izaicinājumu uzskata arī imigrācijas dokumentu kārtošanu. Katru gadu viņai jārēķinās ar ievērojamiem izdevumiem: 70 eiro par dokumentu nosūtīšanu, 40 eiro par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, 35 eiro par obligāto apdrošināšanu. Šīs summas ar katru gadu pieaugot, un vēl jāņem vērā, ka var uzlikt 80 eiro sodu, ja dokumenti netiek iesniegti laikus. "Es visu cenšos nokārtot laikus, jo šīs lietas mani patiešām uztrauc – kavēties nedrīkst," viņa saka. "Lielākā daļa manu draugu ir no Eiropas Savienības valstīm, viņiem viss ir vienkāršāk gan ar dokumentiem, gan ar ikdienas sadzīvi. Tāpēc dažkārt mana pieredze ir atšķirīga."
Par spīti izaicinājumiem, viņa uzskata, ka studijas Latvijā ir laba iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību par pieejamu cenu. Vienlaikus viņa vēlētos, lai ārvalstu studentiem nodrošinātu skaidrāku un pieejamāku informāciju par dažādiem birokrātiskiem procesiem – gan studiju sākumā, gan vēlāk, risinot ikdienas jautājumus. Runājot par nākotnes plāniem, Rašika atzīst, ka vēl nav izdomājusi, ko darīs pēc augstskolas absolvēšanas. Priekšā ir vēl trīs studiju gadi, un viņa vēlas koncentrēties uz mācībām, lai saprastu, kurā virzienā turpināt attīstīties pēc studiju beigām. Taču viņa neizslēdz iespēju nākotnē palikt Eiropā, tostarp arī Latvijā, ja parādīsies vilinoša iespēja.
Pētnieks: Rīgai ir iespēja augt
Politikas zinātnes profesors un domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers uzskata, ka ārvalstu studentu piesaiste ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai un nodrošina reālus ienākumus ne tikai pašām augstskolām, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikai. Rīgā šobrīd dzīvo aptuveni 12 tūkstoši ārvalstu studentu, kuri īrē mājokļus, apmeklē restorānus, izklaidējas un ievērojami bagātina pilsētvidi gan ekonomiski, gan sociāli. Viņaprāt, sabiedrībai novecojot, šie jaunie cilvēki ir kā enerģijas deva pilsētas attīstībai.
"Studiju maksas un mājokļu izdevumi ir nozīmīgi ienākumu avoti, ko augstskolas var ieguldīt savā attīstībā. Spilgts piemērs ir Rīgas Stradiņa universitātes pilsētiņas paplašināšana un jaunu ēku izbūve, piemēram, Farmācijas māja, kura kvalitātes ziņā varētu konkurēt pat ar ASV prestižākajām augstskolām, piemēram, Hārvardu vai Braunu. Šādi projekti nebūtu iespējami bez papildu ienākumiem no ārvalstu studentiem," uzsver D. Auers. Kā norāda pētnieks, Latvijā ir izcilība vairākās nozarēs, īpaši medicīnā. Tomēr jādomā, kā uzlabot vidi, lai stiprinātu konkurētspēju. Viena no lielākajām, bet vēl neizmantotajām iespējām esot Pārdaugava, kur veidojas tā sauktā "Zināšanu jūdze". "Šeit Latvijai ir unikāla priekšrocība, jo nekur citur Ziemeļeiropā pilsētas centrā nav tik daudz augstskolu, pētniecības iestāžu un uzņēmumu vienkopus. Plānots, ka šajā teritorijā būs gandrīz 40 tūkstoši studentu, pieci tūkstoši pētnieku un liels skaits uzņēmumu, kas aptvers visdažādākās disciplīnas – no inženierzinātnēm un veselības aprūpes līdz ekonomikai, politikai un humanitārajām zinātnēm. Tas ir milzīgs potenciāls, kas var dot spēcīgu impulsu gan Rīgas pilsētas attīstībai, gan augstskolu izaugsmei, vienlaikus radot pievilcīgu vidi studentiem," uzsver D. Auers.
Pētnieks arī piebilst: "Lai gan ārvalstu studentu skaits Latvijā pieaug, tikai niecīga daļa no tiem pēc izglītības iegūšanas vēlas savu dzīvi veidot Latvijā. Galvenie iemesli tam ir zems atalgojums un ierobežotas iespējas atrast darba vietas, kas ļautu ikdienā komunicēt angļu valodā."
***
Kas secināts pētījumā
Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts ("LaSER") veicis pētījumu "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?", kura rezultāti tika prezentēti šopavasar. Pētījumā analizēta ārvalstu studentu ietekme uz Latvijas izglītības sektoru, darba tirgu un ekonomisko attīstību. Analizētas 1809 respondentu atbildes. Lai aprēķinātu ekonomisko pienesumu, ievākti dati par studentu tēriņiem (studiju maksa, mājoklis, dzīvošana), kā arī par pienesumu, ko rada ārvalstu studentu viesi.
– 2023. gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014. gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas RTU un RSU. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā ir lielākais starptautisko studentu skaits – Lietuvā 2023. gadā studēja 9900, Igaunijā – 4300 ārvalstu studentu.
– Tikai 3% ārvalstu studentu saņem Latvijas valsts stipendijas studiju finansējumam. Pārējie 97% izmanto personiskos līdzekļus, ģimenes atbalstu vai citus ārējos resursus. Dati liecinot, ka pēc studijām Latvijā paliek tikai 5% ārvalstu absolventu.
– Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Aigars Pētersons pētījuma prezentācijā: "Latvijā no visiem studentiem ārvalstu studenti ir 15%, mūsu universitātē šobrīd studē vairāk nekā 3000 ārvalstu studentu, kas ir vairāk nekā ceturtā daļa no visiem studējošajiem. RSU starptautisko studentu pienesums Latvijas ekonomikai pērn bijis 139 miljonus eiro, un prognozēts, ka laika posmā līdz 2030. gadam tas pieaugs līdz miljardam eiro.
***
Viena studenta izdevumi
Vidēji viens ārvalstu students studiju gada laikā Latvijā iztērē 15 780 eiro. No tā:
• studiju maksa 6676 eiro,
• mājoklis 4943 eiro,
• dzīvošanas izdevumi 4161 eiro.
– Studiju maksas diapazons dažādās universitātēs ir ievērojams. Visaugstākā studiju maksa ir RSU, kur vidēji ārvalstu students maksā 11 tūkstošus eiro gadā. RSU ir vienīgā universitāte, kur studiju maksa ir augstāka par Latvijas vidējo. Vairums pārējo augstskolu piedāvā studijas ar izmaksām diapazonā no 2,5 līdz 4,5 tūkstošiem eiro gadā.
– Mājokļa izdevumi sasniedz aptuveni 412 eiro mēnesī. Tēriņi par mājokli būtiski atšķiras atkarībā no studentu izcelsmes valsts. Āzijas studenti maksā par mājokli vismazāk – vidēji 329 eiro mēnesī, iespējams, izvēloties ekonomiskākas izmitināšanas iespējas, piemēram, kopmītnes. Savukārt studenti no Ziemeļeiropas un Rietumeiropas, pārstāvot valstis ar augstākiem ienākumiem, maksā ievērojami vairāk – vidēji 520 eiro mēnesī. Šīs grupas respondenti biežāk izvēlas privātus īres dzīvokļus vai mājokļus ar augstāku komforta līmeni. Lielākā daļa Eiropas izcelsmes studentu uz Latviju dodas, lai studētu medicīnu, tādēļ tie ir RSU ārvalstu studenti, kas mājoklim patērē vidēji vairāk – 516 eiro mēnesī.
– Āzijas studenti ikdienas izdevumiem tērē ievērojami mazāk nekā studenti no Eiropas – vidēji 294 eiro mēnesī salīdzinājumā ar 420 eiro mēnesī, ko vidēji tērē students no Centrāleiropas.
Dati: "LaSER" pētījums
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
