Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 13:23
Vārda dienas: Teodors
Pēc aizvadītajām vēlēšanām vairākām partijām ir līdzīgs vadošo posteņu skaits, tāpēc neviena vairs nevarēs sevi dēvēt par vadošo spēku pašvaldībās, kā to iepriekš nereti darīja ZZS vai LRA.
Līdz ar domju priekšsēdētāju un viņu vietnieku ievēlēšanu darbu ir sākušas jaunās novadu un lielo pilsētu pašvaldības, no kurām pusē vara ir mainījusies. Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) vairs nebūtu pamata sevi uzskatīt par reģionos ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem, jo tās ir zaudējušas mēra amatus vairākās vietvarās. Vadošo posteņu skaita ziņā šos politiskos spēkus ir apsteigusi "Jaunā Vienotība" un Latvijas Zaļā partija. Vairāk nekā desmit pašvaldībās pie varas ir reģionālās partijas.
Visiem jaunajiem domju priekšsēdētājiem vēl būs jāsaņem pielaide valsts noslēpumam. Ja kāda pašvaldības amatpersona to neiegūs, tad nevarēs pildīt amata pienākumus, 2. jūlijā intervijā Latvijas Radio uzsvēra viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ("JV"). Nepieciešamība saņemt pielaidi ir noteikta likumā. Ja domes vadītājs nepilda likuma prasības, ministram ir tiesības prasīt viņa atbrīvošanu. Taču, ja arī kādam mēram šā iemesla dēļ nāksies atstāt amatu, tad, visticamāk, viņa vietā nāks cits tās pašas partijas deputāts.
Pēc aizvadītajām vēlēšanām vairākām partijām ir līdzīgs vadošo posteņu skaits. "Jaunā Vienotība" ("JV") gan mēdz skaitīt kopā pašvaldības, kuras vada "JV" un tās partneri reģionos, bet "Apvienotais saraksts" – pašvaldības, kuru vadībā ir tā dalīborganizāciju – Latvijas Zaļās partijas (LZP) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) – mēri. Taču ir vietas, kur viena ir koalīcijā, bet otra – opozīcijā. Par pašvaldību vēlēšanās iegūtajām balsīm valsts finansējumu var saņemt tāda paša nosaukuma Saeimā pārstāvētie politiskie spēki. Tāpēc Latvijas Zemnieku savienība (LZS) novados pārsvarā pieteica Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstus. Tās svars vietvarās ir mazinājies, taču iegūtais mēra amatu skaits nav vienīgais kritērijs, pēc kā vērtēt partiju ietekmi, ko nodrošina arī dalība koalīcijā un partijas deputātu ievēlēšana par priekšsēdētāja vietnieku.
Trausls vairākums iespaido stabilitāti
Vairākās vietās, kur mērs ievēlēts ar vienas balss pārsvaru, liela ietekme ir partijām, kas ieguvušas tikai vienu mandātu, jo šis deputāts izšķirs, kurš vadīs pašvaldību. Dažviet vienas balss īpašnieks kļūst arī par mēra vietnieku, kā tas ir Limbažu novadā, kur gan šis vietnieks atlīdzību nesaņems. Ar vienas balss pārsvaru par Aizkraukles novada priekšsēdi ievēlēja arī Leonu Līdumu ("Latvijas attīstībai"), kurš amatu saglabāja, pateicoties pārbēdzējam no Nacionālās apvienības (NA) Gatim Gūtmanim, kas atbalstīja nevis NA kandidātu Gunti Libeku, bet gan L. Līdumu. Laiks rādīs, vai šis deputāts par to tiks arī atalgots, piemēram, ar nozīmīgu pozīciju komitejā. Taču jautājums ir, cik stabila būs koalīcija, kas balstās uz deputātu, kas negaidīti var mainīt viedokli, jo – kas nodevis vienreiz, var nodot vēlreiz.
Vairākās vietās politiskais spēks, kas ieguva lielāko vēlētāju atbalstu, ir palicis opozīcijā, piemēram, ZZS – Alūksnes novadā, Latgales partija – Balvu, LZS – Dobeles, LRA – Limbažu, "Latvijas attīstībai"/NA – Ropažu, NA/LRA/Vidzemes partija/JKP – Siguldas, NA – Smiltenes, LRA – Ventspils novadā, ZZS – Jelgavas pilsētā. Vairākās no šīm pašvaldībām izveidota plaša koalīcija. Lai to stabilizētu, dažās vietās ir pat trīs mēra vietnieki. To nepieciešamību būtu grūti pamatot, jo otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī – un lielākajā novadā – Ogres novadā, kura administratīvais centrs ir valstspilsētā – , domes priekšsēdētājiem ir tikai viens vietnieks. Ir vairākas pašvaldības, kur mēru ievēlēja vienbalsīgi, starp tām ir arī Daugavpils. Tas arī savā ziņā ietver zināmus riskus. Ja domē nav opozīcijas, kā tas ir arī Liepājā, tas samazina vēlētāju iespējas uzraudzīt savas pašvaldības darbību. Novados to varētu darīt iedzīvotāju padomes, ja tādas ir izveidotas un ieinteresētas darboties.
Neizmantotā iespēja Rēzeknē
Jūnija beigās sociālajos tīklos varēja lasīt Zandas Kalniņas–Lukaševicas ("JV") sarunu festivālā "Lampa" teikto: "Vasarā nāksim kopā un domāsim, ko darīt ar notiekošo Rēzeknē un Daugavpilī pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātiem." Abās pilsētās ir notikušas demokrātiskas vēlēšanas, kurās viens politiskais spēks ieguva vairākumu un deleģēja mēra amatam savu līderi. Daugavpils domi vadīs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!"), bet Rēzeknes domes priekšsēža amatā atgriezās Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/"LPV"), kas vadību pārņēma no pagaidu administrācijas. Taču nebūtu pamata Rēzekni pieskaitīt tām pašvaldībām, kur mainījās vadība, jo vara Rēzeknē palikusi agrākajās rokās. Rēzeknes jaunā dome jau ir sākusi pārskatīt pagaidu administrācijas laikā pieņemtos lēmumus. Vienīgais, ko valdošās partijas var darīt, ir sekot līdzi Rēzeknes pašvaldībā notiekošajam finanšu stabilizācijas procesam, ko uzrauga Finanšu ministrija.
Nacionālā līmeņa partijas palaida garām iespēju pārņemt varu šajās pašvaldībās. Rēzeknē latviskās partijas nespēja vienoties par trīs spēcīgiem kandidātu sarakstiem, kā bija plānots, bet sadrumstaloja spēkus vairākos sarakstos. Tāpat tās neizvirzīja vienu spilgtu līderi, kurš varētu spēkoties ar A. Bartaševiču. Ne tikai "Jaunajai Vienotībai", bet arī citām partijām, iespējams, vajadzēs nākt kopā un domāt, kāpēc tām Daugavpilī nav savu vietējo nodaļu un tās te pat nespēja sagatavot kandidātu sarakstu. Pirms vēlēšanām vairāki vietējie politiķi teica, ka cilvēki baidoties kandidēt, jo tas varot atsaukties uz viņu iespējām veidot savu karjeru šajā pašvaldībā. Varas partijām tad būtu jānoskaidro, cik patiesa ir šī informācija, ko A. Elksniņš noliedza. Vienīgais politiskais spēks, kam te bija nopietns pieteikums vēlēšanās, ir Nacionālā apvienība, kurai Daugavpilī ir vietējā nodaļa ar vairāk nekā 40 biedriem un kurai pietrūka pavisam nedaudz iekļūšanai domē – par NA nobalsoja 4,52% vēlētāju. Vairāk nekā desmit pašvaldības vadīs reģionālo partiju biedri, jo šiem politiskajiem spēkiem konkrētajā pašvaldībā ir daudz biedru un plaša atbalsta bāze, kādas daudzviet nav partijām, kas pārstāvētas Saeimā. Tām izredzes uzvarēt bija tur, kur partijai bija populārs vietējais līderis.
Nav notikusi paaudžu maiņa
Zaļo un zemnieku savienībai un Latvijas Reģionu apvienībai ir spēcīgas vietējās nodaļas, taču to neveiksmi – zaudētu varu vairākās pašvaldībās – varētu skaidrot ar to, ka partijās nav notikusi paaudžu maiņa. Pieredzējušos pašvaldību vadītājus tajās nav nomainījuši jaunākās paaudzes politiskie līderi, kas varētu pārņemt varu, piemēram, no Andra Rāviņa (ZZS) Jelgavā, Aivara Priedola (ZZS) – Dienvidkurzemes novadā, Dagņa Strauberga (LRA) – Limbažu novadā, kur situācija ir īpaša, jo jaunā Limbažu novada priekšsēdētāja Sigita Upmale (Vidzemes partija) savulaik bija Latvijas Reģionu apvienībā.
Dienvidkurzemes novada bijušais priekšsēdis A. Priedols prata zaudēt ar cieņu. Kad viņš redzēja, ka vairākums ir vienojies par citu domes vadību, A. Priedols atsauca savu kandidatūru un nobalsoja par jauno priekšsēdi Andri Jankovski (NA), Savukārt A. Rāviņš, šķiet, vēl negrib padoties, jo jau pirmajā sēdē uzbrūkoši izvaicāja priekšsēdētāja vietnieku Mārtiņu Štālu (JKP), apšaubot viņa piemērotību amatam. M. Štāla profesionālā pieredze un arī izglītība ļāva viņam pietiekami kompetenti atbildēt uz bijušā mēra jautājumiem. Taču Jelgavā sešu partiju koalīcijai, šķiet, neklāsies viegli iepriekšējās vadības pretestības dēļ.
Jau nākamajā rītā pēc domes sēdes sociālajos medijos parādījās ziņa, ka naktī no domes stāvlaukuma ir pazudis "Volvo", ar kuru iepriekš pārvietojās A. Rāviņš. Portāls "jelgavniekiem.lv" drīz vien noskaidroja, ka auto ir pārvietots uz kādu pašvaldības garāžu, taču bijušajam mēram lojālā izpildvara bija aizmirsusi par to informēt jauno domes vadību. Pašvaldības nomātās piecas "Volvo" automašīnas, kuras iepriekš izmantoja domes amatpersonas, mēnesī izmaksāja 7000 eiro, ziņo portāls. Jaunā Jelgavas vadība vērtēs iespējas no tām atteikties vai arī nodot lietošanā institūcijām, kam tās varētu vairāk noderēt.
Šlesera partijas mazās uzvaras
Pārstāvniecību vairākās pašvaldībās ir guvuši politiskie spēki, kam tās bija pirmās pašvaldību vēlēšanas, – "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši" un "Latvija pirmajā vietā". Labāki panākumi tām bija tur, kur šo partiju sarakstos bija iepriekš no citiem spēkiem ievēlētie deputāti. Tā "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši" ieguva otru labāko rezultātu Jelgavas domes vēlēšanās, jo tās sarakstā bija Andrejs Pagors, kas iepriekš kandidēja no Latvijas Krievu savienības. Partija te palika opozīcijā. Taču Jelgavas jaunajā koalīcijā būs "Latvija pirmajā vietā". No tās ievēlētajam Mārupes novada deputātam Edgaram Jansonam bija arī izšķirošā balss Mārupes novada priekšsēdētāja vēlēšanās. "LPV" būs vairākumā arī Jūrmalā, Olaines un Ropažu novadā. "LPV" deputāti atbalstīja arī Salaspils novada un Ķekavas novada jauno vadību, kas ievēlēta vienbalsīgi, taču Ķekavā koalīcija nav tik plaša. Rēzeknē bija kopīgs "LPV" un "Kopā Latvijai" saraksts.
Aizvadītos četrus gadus pašvaldībās var uzskatīt par pārejas periodu pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad lielā daļā novadu bija jāveic strukturālās reformas, apvienojot līdz tam atšķirīgo pašvaldību iestādes, lai līdzsvarotu pakalpojumus, kā arī optimizētu skolu tīklu. Tas bija jāveic kovida pandēmijas apstākļos, bet pēc tam uzņemot Ukrainas civiliedzīvotājus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas atstāja iespaidu arī uz pašvaldībām. Vienlaikus valsts tām uzlika jaunus pienākumus, kas prasīja arī papildu finansējumu, bet daļā novadu, samazinoties iedzīvotāju skaitam, saruka arī ieņēmumi. Varētu teikt, ka tikai tagad pašvaldības varēs uzsākt ierasto dzīvi. Vērojot pirmās domes sēdes, bija redzams, ka daudzviet jau tās notika modernās sēžu zālēs – te īpaši izcēlās Dienvidkurzemes novada atjaunotās administrācijas ēkas telpas Grobiņā. Arī daudzu citu pašvaldību centru pilsētas četros gados ir kļuvušas mūsdienīgākas un pilsētvidē paliek aizvien mazāk atgādinājumu par padomju laika mantojumu.
***
PARTIJU PĀRSTĀVJI PAŠVALDĪBU VADĪBĀ
– "Jaunā Vienotība"
Alūksnes novads – Dzintars Adlers
Cēsu novads – Jānis Rozenbergs
Ķekavas novads – Viktorija Baire
Rēzeknes novads – Guntars Skudra*
Salaspils novads – Raivis Anspaks
Zaudēja varu: Smiltenes novadā (būs koalīcijā)
– Latvijas Zaļā partija
Jūrmala – Gatis Truksnis
Balvu novads – Jānis Trupovnieks
Dobeles novads – Andrejs Spridzāns
Jēkabpils novads – Raivis Ragainis
Saldus novads – Māris Zusts
Zaudēja varu: Talsu novadā (būs koalīcijā)
– Zaļo un zemnieku savienība
Jelgavas novads – Ingus Zālītis
Krāslavas novads – Gunārs Upenieks
Ludzas novads – Edgars Mekšs
Madonas novads – Agris Lungevičs*
Zaudēja varu – Jelgavas valstspilsētā, Jūrmalā, Dienvidkurzemes novadā, Dobeles novadā, Siguldas novadā (būs koalīcijā), Ventspils novadā (būs koalīcijā)
– Nacionālā apvienība
Bauskas novads – Aivars Mačeks
Dienvidkurzemes novads – Andris Jankovskis
Ogres novads – Egils Helmanis
Ventspils novads – Andis Zariņš
– Latvijas Reģionu apvienība
Ādažu novads – Karīna Miķelsone
Saulkrastu novads – Normunds Līcis
Tukuma novads – Gundars Važa
Zaudēja varu: Gulbenes novadā, Limbažu novadā, Mārupes novadā, Preiļu novadā
– "Progresīvie"
Rīgas dome – Viesturs Kleinbergs
Smiltenes novads – Ervins Labanovskis
Ropažu novads – Signe Grūbe
– "Latvijas attīstībai"
Aizkraukles novads – Leons Līdums*
Gulbenes novads – Normunds Mazūrs
Mārupes novads – Aivars Osītis
Zaudēja varu: Līvānu novadā, Ropažu novadā
– Jaunā konservatīvā partija
Līvānu novads – Dāvids Rubens
– LSDSP
Olaines novads – Andris Bergs
– "Kustība Par"
Jelgava – Mārtiņš Daģis
Reģionālās partijas
– Latgales partija
Augšdaugavas novads – Vitālijs Aizbalts
Preiļu novads – Aldis Adamovičs*
Zaudēja varu: Balvu novadā
– Vidzemes partija
Limbažu novads – Sigita Upmale
Valkas novads – Vents Armands Krauklis
• Daugavpils – Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!")
• Liepāja – Gunārs Ansiņš (Liepājas partija)
• Rēzekne – Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai")*
• Ventspils – Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij")
• Kuldīgas novads – Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam")
• Siguldas novads – Jānis Vimba (Siguldas novada partija)
• Talsu novads – Ansis Bērziņš ("Talsu novada attīstībai")*
• Valmieras novads – Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei")
* vairāku partiju kopīgs saraksts
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
