Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 03:13
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra (NMC) darba vides problēmas vairs nav nekāds noslēpums un ir izskanējušas ārpus slimnīcas sliekšņa, tāpēc sertificēti ārsti un ārstu palīgi tur neraujas strādāt.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valde samaksājusi vairāk nekā desmit tūkstošus eiro tiesas piespriesto morālo kompensāciju kopā ar aizstāvības izdevumiem Neatliekamās medicīnas centra (NMC) trim mediķiem. Visticamāk, šī summa kļūs vēl lielāka, kad tiesas process būs beidzies NMC ilggadējai ārstei Dinai Balodei, kura arī iesniegusi prasību tiesā pret savu darba devēju – universitātes slimnīcu.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzinusi par prettiesisku un spēkā neesošu Stradiņa slimnīcas iepriekšējās valdes, kuru vadīja Rinalds Muciņš, rīkojumu par mediķu pārcelšanu darbā citās nodaļās.
Pirmajā brīdī varētu šķist, kas tur gan slikts, ka ārstu palīgus un medicīnas māsu, kā arī dakteri norīko ārstēt slimniekus citās nodaļās. Taču, kā jau "Latvijas Avīze" ir iepriekš rakstījusi, šie mediķi tika aizrotēti uz citām nodaļām nevis tāpēc, ka tur trūka darbaspēka un izveidojusies ārkārtas situācija, bet gan pēc tam, kad viņi nebaidījās kritizēt slikto darba organizāciju NMC. Par to viņi rakstīja arī slimnīcas valdei un padomei, kā arī Neatliekamās medicīnas asociācijai, uzsverot toreizējā vadītāja vietnieka Roberta Fūrmaņa rupjo izturēšanos pret darbiniekiem. Viņš gan par to saņēma paaugstinājumu amatā un no vietnieka kļuva par NMC vadītāju. Tiesai bija jāklausās, piemēram, tāds liecinieku minēts fakts, ka universitātes slimnīcas svarīgākās struktūrvienības vadītājs aizslēdz tualetes, lai kolēģiem liegtu tur iekļūt.
Toreiz valde, izdodot šādu prettiesisku rīkojumu, savu rīcību pamatoja ar to, ka darbiniekiem esot pārāk liels stress un darba vides maiņa to mazināšot. Taču tiesa to noliedza un norāda, ka ar šādu rīkojumu darba devējs mēģinājis risināt jau izveidojušos konfliktu starp darbinieku un darba devēju, attālinot darbinieku, kurš ir cēlis trauksmi par situāciju darba vietā. Darba likums noteic, ka darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, ja ir radušies kādi ārkārtēji apstākļi, kas var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Taču tiesa konstatēja, ka faktiski rīkojuma pamatā bijušas nesaskaņas un emocionāla spriedze NMC.
Mediķi pārcelti, lai viņus sodītu
Pieminētie mediķi un arī citi NMC darbinieki jau 2022. gadā nosūtītajā vēstulē slimnīcas valdei un padomei izklāstīja visas ilgstoši neatrisinātās problēmas, kas darbinieku ieskatā novedušas pat pie pacientu drošības apdraudējuma. Mediķi bija norādījuši arī uz centra vadītāja vietnieka Roberta Fūrmaņa rupjo izturēšanos pret saviem kolēģiem. NMC darba vides problēmas vairs nav nekāds noslēpums un ir izskanējušas ārpus slimnīcas sliekšņa, tāpēc sertificēti ārsti un ārstu palīgi tur neraujas strādāt. Patlaban NMC ir neaizpildītas 12 ārstu slodzes.
Tiesa visās trijās lietās, izvērtējot pierādījumus un lietas dalībnieku paskaidrojumus, atzinusi, ka pret mediķiem sistemātiski un ilgstoši ir realizēts mobings, ko pieļāvis gan vadītāja vietnieks (Roberts Fūrmanis. – M. L.), gan atsevišķi darbinieki (pieminēts virsmāsas vietnieks Andris Volfs (viņš vairs NMC nestrādā) un virsmāsa Ļ. Kovaļova–Gordjušina, izmantojot dažādas psiholoģiskās ietekmēšanas līdzekļus. Tiesa norāda, ka mobings jeb psiholoģiskais terors izpaudies kā sistemātiska un neētiska komunikācija no pieminētajām personām. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka mediķu pārcelšanai uz citām nodaļām faktiski bijis sodīšanas raksturs. Tiesas sēdēs izskanēja, ka visi šie mediķi esot augsti profesionāli un darba devējam pret viņu darbu nav bijušas pretenzijas.
Tiesas spriedums – emocijas un interpretācijas?
Bet kāpēc Roberts Fūrmanis joprojām atrodas NMC vadītāja amatā pēc Stradiņa slimnīcas zaudējumiem visās trijās tiesu instancēs? Šo jautājumu ar slimnīcas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Evijas Mileiko starpniecību uzdevu jaunajai slimnīcas valdei, kuru vada Lauris Vidzis un kurā par medicīnas jautājumiem atbild Dace Žentiņa. No saņemtajām atbildēm ir secināms, ka valde neiebilst pret NMC vadītāja psiholoģisko teroru, kas, pēc mediķu sacītā, joprojām turpinoties. Atbildē lasāms, ka "tiesas spriedumos nav konstatēta tieša vai individuāla prettiesiska rīcība no konkrētu vadītāju, tostarp – R. Fūrmaņa puses. Viņš nav bijis lietas dalībnieks, viņa atbildība spriedumos nav individuāli vērtēta, un viņam nav dota iespēja sniegt paskaidrojumus aizstāvības ietvarā". Tāpēc valde neuzskata, ka tai būtu jāvērtē konkrētu personu atbildība.
"Slimnīcas vadība ņem vērā tiesas atziņas, izvērtē darba organizācijas un vadības jautājumus, kā arī iekšējo mikroklimatu. Vienlaikus uzsveram, ka jebkāda rīcība pret konkrētu vadītāju var notikt tikai tiesiskā, individuāli pamatotā un pārbaudītā procesā, nevis balstoties uz publiski paustām emocijām vai interpretācijām," raksta komunikācijas nodaļas vadītāja. No saņemtās atbildes var secināt, ka tiesas atzinums tās ieskatā ir publiski paustas emocijas un interpretācijas.
Tālāk seko neko neizsakoši apgalvojumi: "Slimnīcas vadība jau ir veikusi virkni pasākumu darba vides un komunikācijas uzlabošanai, tostarp tiek stiprinātas personāla atbalsta funkcijas, ieviesti papildu mehānismi darbinieku atgriezeniskajai saiknei un konfliktu risināšanai."
Mobings turpinās
Ārstu palīdzes atzina, ka bijis emocionāli sarežģīti turpināt ikdienas darba gaitas laikā, kad notika aktīvs tiesas process pret slimnīcu. Gan tiesvedību laikā, gan pēc tām situācija nodaļā neesot mainījusies, bet turpinoties mobinga izpausmes nu jau pret citiem kolēģiem, bet no tiem pašiem vadības pārstāvjiem, kuru dēļ tikušas ierosinātas četras tiesvedības pret slimnīcu. Viņas cerot, ka "mūsu pārdzīvotais sniegs motivāciju arī citiem kolēģiem aizstāvēt sevi un savas tiesības".
Ārsta palīdze Sintija Požarska neslēpa, ka esot divējādas sajūtas, gan prieks, gan vilšanās, jo, neskatoties uz to, ka tiesvedības beigušās ar pozitīviem spriedumiem, personas, kuru rīcību dēļ tās tika ierosinātas, nav sodītas. S. Požarska: "Vislielākā vilšanās ir par to, ka pāris cilvēku rīcības dēļ ir grauta slimnīcas reputācija kopumā. Arī tiesvedību laikā gan nodaļas vadītājs, gan tā laika virsmāsas vietnieks mobingoja citus kolēģus, kuri vērsās pēc palīdzības pie mums. Nodaļas virsmāsa centās mani izolēt no kolektīva. Arī pēc sprieduma pasludināšanas pozitīvas pārmaiņas nodaļā es nesaskatu. Ceru, ka pieredzētais ar mums pieliks punktu netaisnīgai vadības attieksmei pret darbiniekiem. Esam ļoti pateicīgas kolēģiem, kuri mūs visu šo laika periodu atbalstīja gan morāli, gan iesaistījās tiesvedībās un palīdzēja pierādīt mūsu taisnību. Šīs ir mūsu kopējās uzvaras!"
Tiesas paustās atziņas nedrīkst ignorēt
Veselības ministrs Hosams Abu Meri jau iepriekš intervijā "Latvijas Avīzē" (26. marts) un portālā "www.lasi.lv" atzina, ka slimnīcas vadībai ir jāizvērtē NMC vadītāja atbilstība amatam, un paļāvās, ka tas tikšot atrisināts. Ministrs norādīja, ka sastrēgums Stradiņos (LTV "Panorāma" vēstīja, ka 3. martā pie NMC bija izveidojusies gara operatīvo transportlīdzekļu rinda ar pacientiem) neradās tikai tādēļ, ka brīvdienās nebija pieejami veselības aprūpes pakalpojumi, bet tas veidojies arī tādēļ, ka pienācīgā līmenī neesot Stradiņa slimnīcas NMC organizatoriskais darbs.
Uzzinot par mediķu uzvaru tiesas procesos pret slimnīcu, veselības ministrs norādīja, ka "tiesas spriedumus un tajos paustās atziņas slimnīcas vadībai ir pienākums ņemt vērā, izvērtējot cilvēkresursu vadības un darba attiecību jautājumus savā atbildības ietvarā".
H. Abu Meri: "Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka kvalitatīvas un savlaicīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana iedzīvotājiem ir viens no veselības aprūpes sistēmas pamatuzdevumiem. Slimnīcai ir jāspēj nodrošināt profesionāla vide, kurā personāls var efektīvi strādāt, īpaši tik augstas intensitātes apstākļos kā Rīgā."
Veselības ministrs esot pārrunājis ar slimnīcas vadību nepieciešamību uzlabot NMC iekšējos procesus, gan arī darba vides kvalitāti. Slimnīcas vadība esot apņēmusies ieviest konkrētus uzlabojumus. "Veikto pasākumu efektivitāte tiks vērtēta tuvāko mēnešu laikā, un es sagaidu no slimnīcas vadības profesionālu un atbildīgu rīcību," sacīja ministrs.
Fūrmanis par spriedumiem neko nezinot
Stradiņa slimnīcai tiesas procesi vēl nav beigušies, jo Rīgas pilsētas tiesa turpina izskatīt dakteres D. Balodes prasību pret slimnīcu, un, kā informēja šīs tiesas pārstāve Zane Zemīte, minētajā civillietā tiekot nopratināts liels skaits liecinieku.
Stradiņa slimnīcas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja gan vērš uzmanību, ka slimnīca bijusi atvērta mediācijas procesa piemērošanai, lai rastu konstruktīvu risinājumu strīdiem, bet bez rezultāta. Taču, izrādās, ka tā nav patiesība, jo, kā pastāstīja daktere, jau 2023. gada vasarā visas četras mediķes esot tikušās ar mediācijas speciālistu, bet mediācija neesot notikusi, jo slimnīca neesot nākusi uz sarunām. Pēc tam vēl divas reizes Dina Balode izrādījusi vēlmi slēgt mierizlīgumu, bet slimnīcas vadība neesot nodrošinājusi šādu iespēju.
Sazinoties ar Fūrmani, noskaidroju, ka viņš par šiem tiesas spriedumiem un tiesas konstatēto neko nezinot. Neviens no slimnīcas vadības ar tiem viņu neesot iepazīstinājis.
Fūrmanim tiesas zāle būs jāapmeklē arī citā lietā, jo viņš ir apsūdzēts krimināllietā pēc Krimināllikuma 126. panta otrās daļas trešā punkta par vidēji smaga miesas bojājuma izdarīšanu personu grupā. Pirmajā tiesu instancē – Zemgales rajona tiesā – viņš ir attaisnots, bet prokurore uzskata, ka nepamatoti, tāpēc spriedumu kopā ar cietušā advokātu ir pārsūdzējusi Zemgales apgabaltiesā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
