Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 19:19
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (no labās) ar Tieslietu padomes locekļiem – Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu, kurš ir padomes vadītājs, un tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Prezidenta aicinājums pasteigties ar nākamā ģenerālprokurora izvēli padomē nav atradis dzirdīgas ausis.Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku – vairākus mēnešus – dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa iznākumu bez rezultāta. Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku. Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.
Taču izskatās, ka Valsts prezidenta sacītais nav radījis vēlmi Tieslietu padomei rīkoties operatīvi, jo 14. jūlijā tā paziņoja, ka kandidātu pieteikšanās atkārtotam konkursam izsludināta pusotra mēneša ilgumā – līdz 1. septembrim. Ja jau Tieslietu padome nesteidzas, arī Saeima negrasās rīkot ārkārtas sēdi. Pirms tās ar Tieslietu padomes izraudzīto kandidātu ir jātiekas arī Juridiskās komisijas deputātiem.
Pusotrs mēnesis koncepcijas rakstīšanai
Šī ir pirmā reize, kad Ģenerālprokuratūras vadītāja izraudzīšanās process notiek tik ilgi. Kāpēc tāda vilcināšanās, kāpēc īsto kandidātu nevar izvēlēties ātrāk, lai jau līdz rudenim būtu skaidrs, kurš ieņems šo amatu?
Tieslietu padomes pārstāvis un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka esot svarīgi, lai konkurss beigtos ar rezultātu, tāpēc jāļauj kandidātiem izstrādāt pilnvērtīgu prokuratūras darbības attīstības koncepciju, kas ir galvenais kandidātu iesniedzamais dokuments. "Ja cilvēks iepriekš neplānoja kandidēt, viņš nevar īsā laikā uzrakstīt kvalitatīvu koncepciju. Tagad ir vasara, un daudziem ir arī kādi citi plāni. Mēs gribam, lai otrais cēliens būtu veiksmīgs. Lai nesanāk tā, ka pieteikšanās laiks ir īss, ka dokumentus atkal iesniedz tās pašas personas, kas konkursā bija startējušas jūnijā, jo viņiem koncepcija jau ir uzrakstīta, un tālāk netiekam. Var jau to, protams, uzrakstīt nedēļas laikā, bet diezin vai tad to varēs saukt par kvalitatīvu," skaidro Judins.
Arī Tieslietu padomes sekretariāta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Veinbergs ir pārliecināts, ka pusotrs mēnesis kandidātu pieteikumam vasarā izklausoties pieņemami. "Daudzi ir atvaļinājumos, bet Tieslietu padomes mērķis ir, lai konkursam piesakās pēc iespējas vairāk kandidātu," saka Veinbergs.
Skatīsies, kādi vēji pūtīs
Jurim Stukānam piecu gadu pilnvaru laiks ģenerālprokurora amatā beidzās 11. jūlijā, un patlaban šī amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.
"Nav liegts nevienam no esošajiem kandidātiem uzlabot savu sniegumu vai pielikt ko jaunu un sniegt vēlreiz. Viņi zina, kādi ir bijuši trūkumi, ja viņi to spēj labot, – laipni lūdzam!" aicina Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš vada arī Tieslietu padomi.
"Es nezinu, vēl neesmu izdomājis līdz galam, vai piedalīšos konkursā. Jāskatās, kas notiks vasarā, kādi vēji pūtīs, redzēsim," neslēpj Stukāns un piebilst, ka iepriekš nekad nav bijusi tik ilga kandidātu atlase.
Pirmajā reizē konkursā startēja arī Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko, kurš konkursā vēlas startēt atkārtoti. Dalību tajā apsver arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters. Arī Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss izvērtēšot iespēju pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu.
Juris Stukāns 2020. gadā pirmo reizi piedalījās ģenerālprokurora amata kandidātu atlasē, un toreiz neoficiālā informācija liecināja (visas balsojuma kārtas bija aizklātas), ka pirmajā kārtā kopā ar Stukānu sacentās arī Armīns Meisters un Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, kurš Stukāna valdīšanas laikā kļuva par Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru. Aizvadītajā gadā Juriss pēc Ministru kabineta ierosinājuma tika apstiprināts Saeimā par Satversmes tiesas tiesnesi. Viņš stājās Artūra Kuča vietā, kurš patlaban ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis. Toreiz Jurisa prokuratūras attīstības koncepcija tika novērtēta kā otra labākā aiz Stukāna izstrādātā redzējuma par prokuratūras nākotni. Vienam no kandidātiem bija jāiegūst astoņas balsis, taču ar pirmo balsojumu tas neizdevās. Otrajā un trešajā kārtā sešas Tieslietu padomes pārstāvju balsis tika atdotas par prokuroru Jurisu un septiņas par toreizējo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Stukānu, bet ceturtajā kārtā par Stukānu nobalsoja desmit Tieslietu padomes pārstāvji, bet pret bija trīs no viņiem, jo izvēlējās balsot par Jurisu.
Jurisu mudina startēt konkursā
Juris Juriss "Latvijas Avīzei" pastāstīja, ka esot saņēmis aicinājumu no viņa bijušajiem kolēģiem prokuratūrā un no prokuratūras sadarbības partneriem izvērtēt iespēju piedalīties ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanas konkursā. "Šobrīd vēl esmu šīs iespējas izvērtēšanas procesā. Izlēmu visu rūpīgi apdomāt. Vienlaikus zinu, ka man ir ko piedāvāt prokuratūras turpmākai attīstībai un darba efektivitātes celšanai," sacīja konstitucionālās tiesas tiesnesis Juriss, kurš plašākai sabiedrībai pazīstams kā valsts apsūdzības uzturētājs Aivara Lemberga krimināllietā.
Visticamāk, ka tieši Juriss un Armīns Meisters varētu būt sīvākie sāncenši ģenerālprokurora amatam. Toreiz otrajā vietā palikušais prokurors Juriss uzsvēra, ka viņa un Stukāna iesniegtās prokuratūras attīstības koncepcijas pat bijušas idejiski līdzīgas, proti, abās bija definēta nepieciešamība pēc pārmaiņām prokuratūrā. Šodien Stukāns atzīst, ka viņam bijusi laba, profesionāla sadarbība ar Jurisu.
Trešajā vietā palikušais virsprokurors Meisters jau pirms pieciem gadiem zināja, ka viņš atkal pretendēs uz ģenerālprokurora amatu, un, kā redzams, savu nodomu nav mainījis.
Jūnijā notikušajā konkursā Stukāna koncepcija par prokuratūras attīstību, kā norādīja Aigars Strupišs, profesionāli bijusi daudz spēcīgāka par pārējiem diviem kandidātiem, kuriem koncepcijas bijušas ļoti vispārīgas, nekonkrētas un nesasniegušas to līmeni, kuru vajadzētu prasīt no ģenerālprokurora. Taču Stukāns neguva Tieslietu padomes vairākuma atbalstu, jo, visticamāk, savu lomu nospēlēja trauksmes cēlējas prokurores Viorikas Jirgenas iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem likuma pārkāpumiem Krišjāņa Kariņa privāto lidojumu lietā. Kaut gan Augstākās tiesas plēnums tos nekonstatēja, tomēr ziņojums nepalika bez sabiedrības ievērības.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
