Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 12:44
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Kā vēsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz dabas lieguma statusu teritorijām 4311 ha platībā, "ietverot ekoloģiski jutīgo zālāju platības". "Tādējādi tiek nodrošināta aizsardzība 2533 ha Eiropas Savienības nozīmes pļavu biotopiem, tostarp aptuveni 1658 ha sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, uzlabojot to aizsardzības līmeni līdz aptuveni 27% no kopējās izplatības valstī," pamato ministrija.
Astoņpadsmit Latvijas novados veidos trīsdesmit deviņus jaunus dabas liegumus, bet četros novados paplašinās agrāk izveidoto dabas liegumu platības. Jaunie dabas liegumi skars lauksaimniecībā izmantojamo zemi un mežus 4311 ha kopplatībā. Tā, par spīti iedzīvotāju un vietējo pašvaldību iebildumiem un nedēļām kabinetos ilgušajiem strīdiņiem, lēmusi valdība, pagājšnedēļ apstiprinot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos un likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".
Astoņpadsmit Latvijas novados veidos trīsdesmit deviņus jaunus dabas liegumus, bet četros novados paplašinās agrāk izveidoto dabas liegumu platības. Jaunie dabas liegumi skars lauksaimniecībā izmantojamo zemi un mežus 4311 ha kopplatībā.
Vienlaikus Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamās dabas teritoriju sarakstu Latvijā papildinās 94 valsts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, iekļaujot tās vienotajā ES dalībvalstu aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000".
Tā, par spīti iedzīvotāju un vietējo pašvaldību iebildumiem un nedēļām kabinetos ilgušajiem strīdiņiem, lēmusi valdība, 22. jūlijā apstiprinot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par dabas liegumiem un grozījumus likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".
Likuma izmaiņas, kuras gan vēl jāskata Saeimā, paredz ne tikai pienākumu valstij un vietējām pašvaldībām saglabāt īpaši aizsargājamos biotopus "Natura 2000" teritorijās, bet arī 20 gadus aizliegt jebkādu būvniecību, ja plānotās būvniecības vietā iznīcināti dižkoki. Šis aizliegums neskartu vien esošo ēku un inženiertīklu izbūvi.
Dabas liegumu teritorijās būs jāievēro 2010. gada 16. martā valdības izdotie īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuri to īpašniekiem paredz dažnedažādus saimnieciskās darbības ierobežojumus. Ekoloģiski jutīgo zālāju platībās paliktu spēkā esošās zālāju apsaimniekošanas prasības, kas izriet no kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta nosacījumiem.
Izmaiņas prasot Eiropa
Kā skaidro ministrijā, ar šiem grozījumiem būšot novērsta Eiropas Komisijas (EK) pret Latviju ierosinātā pārkāpuma procedūra par nepietiekamu aizsardzību ES nozīmes biotopiem, galvenokārt pļavu biotopam – sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām. Tādējādi tikšot aizsargāti 2533 ha ES nozīmes pļavu biotopi, tostarp aptuveni 1658 ha sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, uzlabojot to aizsardzību līdz aptuveni 27% no to kopējās izplatības valstī. Dabas liegumi citstarp noteikti arī meža zemei, to skaitā valstij piederošajiem 652 ha, kurus apsaimnieko uzņēmums "Latvijas valsts meži".
Aknīstes pagastā – jauns 362 ha liegums
Jēkabpils novada pašvaldības Teritorijas plānošanas un īpašumu pārvaldīšanas nodaļas vecākā teritorijas plānotāja Gunda Cērmūkša stāsta, ka novada teritorijā paredzēts izveidot septiņus jaunus liegumus 652 ha kopplatībā, tostarp vislielāko Aknīstes pagastā – 362 ha platībā.
"Gan pašvaldība, gan vietējie iedzīvotāji vairākkārt iebilda pret šo plānu," atklāj Gunda, "diemžēl mūsu iebildumus neņēma vērā. Ministrijā paskaidroja, ka jaunu liegumu izveidošanu pieprasa Briselē un ka Latvija pret to nevarot iebilst."
Dabas aizsardzības pārvaldei un VARAM nosūtītajā vēstulē Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes vadītāja Baiba Voltmane norādījusi uz vairākiem iemesliem, kāpēc pašvaldība iebilst grozījumiem MK noteikumos par dabas liegumiem un pašvaldībai piekrītošās zemes iekļaušanai Jēkabpils novadā jaunveidojamos dabas liegumos "Dienvidsusējas pļavas", "Vīķu ezera pļavas". Pirmkārt, pašvaldība ir noslēgusi ar vietējiem zemniekiem vairākus ilgtermiņa zemes nomas līgumus. Iekļaujot šo zemi dabas liegumā, zūd nomnieku tiesības izmantot nomātās platības lauksaimniecībā.
Otrkārt, dabas liegumos plāno iekļaut ne tikai pļavas, bet arī uz pašvaldībai piekrītošās zemes uzceltās dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas. Bet pēc īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, dabas liegumos ēku un būvju īpašniekiem nav atļauts ierīkot pat personīgo palīgsaimniecību lauksaimnieciskai darbībai.
Treškārt, Jēkabpils novadā jaunveidojamie dabas liegumi "Dienvidsusējas pļavas", "Vīķu ezera pļavas" paredzēti vietā, kas pēc spēkā esošā pašvaldības teritorijas plānojuma paredzēta visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Citā VARAM sūtītajā vēstulē Jēkabpils novada pašvaldības vadītājs Raivis Ragainis pauž, ka nav pieļaujama jaunu dabas liegumu veidošana, izmantojot novecojušus datus par biotopiem, kuru pašlaik liegumos plānotajās teritorijās vairs nav. Viņaprāt, būtu aplami dabas liegumu teritorijās iekļaut kailcirtes vecumu sasniegušas mežaudzes, kas mežu īpašniekiem liedz izmantot mežu saimnieciskajā darbībā.
Iedzīvotājus māc neziņa
Aknīstes pagasta zemnieku saimniecības "Vībāni" īpašnieks Mareks Mazūriņš stāsta, ka no aptuveni 60 zemes hektāriem jaunveidojamais liegums "Susējas ieleja" varētu skart aptuveni pusi – galvenokārt ganības un bioloģiski vērtīgo zālāju platības. "Pagaidām nav skaidrs, ko lieguma skartajā platībā drīkstēs darīt un ko turpmāk nedrīkstēs," atzīst Mareks, "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ir pārāk vispārīgi, tāpēc gribu saņemt sīkākus paskaidrojumus."
Arī Aknīstes pagasta iedzīvotājs Arturs Luņģis atzīst, ka pašlaik vēl nezinot, kādi varētu būt ierobežojumi viņam piederošajai lauksaimniecībā izmantojamai zemei aptuveni 10 ha platībā, ko skartu jaunais liegums. "Līdz šim zemi izmantoju tikai ganībām un zāles pļaušanai," stāsta Arturs, "ja turpmāk to nedrīkstēs, tad, protams, saimniekot būs sarežģītāk."
"Par ieceri Ērgļu pagastā izveidot liegumu
"Iršupītes un Sumuldas pļavas" 194 ha platībā uzzināju, saņemdams Dabas aizsardzības pārvaldes vēstuli. Jaunveidojamais liegums skars man piederošo mežu un pļavas aptuveni 55 hektāru platībā," stāsta Madonas novada Ērgļu pagasta iedzīvotājs Valters Pundurs. "Man piedāvāja desmit dienu laikā iesniegt ieteikumus lieguma izveidei. Taču jau tāpat bija skaidrs, ka šos ieteikumus neņems vērā, jo tāpat viss ir sen izlemts. Kopš 2012. gada izmantoju šīs pļavas ganībām un lopbarības sagatavošanai. Bet, kā sapratu no Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku paskaidrojumiem, turpmāk pļavās nedrīkstēšu ne noganīt lopus, ne iebraukt pat ar tehniku, lai nolīdzinātu mežacūku rakumus."
Ar likumu pantiem galīgā pakaļā
"Visvairāk tracina tās klaji redzamās nesakritības ierēdņu saražotajos papīros. Ar tiem likumu pantiem un noteikumu punktiem esam galīgā pakaļā!" saka meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks Dzintars Laivenieks, kuram piederošo īpašumu skar Tukuma novada Zantes pagastā paredzētais liegums "Maitiķu avoti un pļavas" 26 hektāru platībā. "Vienā lasu, ka valsts veidošot liegumus. Otrā redzu, ka par liegumu apsaimniekošanu atbildēšot zemes īpašnieki... Bet trešajā lasu, ka liegumi vajadzīgi, lai izvairītos no Briseles sankcijām. Tātad dabas vērtības nemaz nav galvenās. Nav arī skaidrs, kur tad īsti būs šī jaunveidojamā lieguma robežas. Pēc viena plāna man liegumā iekšā ir vecās mājas pagalms ar drupām un ābeļdārzu, kur nekādu dabas vērtību nemaz nav."
Kā stāsta Dzintars Laivenieks, ja Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā vietnē "ozols.lv" redzams, ka meža īpašums atrodas dabas lieguma teritorijā, neviens lielais kokapstrādes uzņēmums vairs neiepērk koksni.
"Pirms aizsargājamo teritoriju paplašināšanas un saimnieciskās darbības ierobežojumu ieviešanas zemes īpašniekiem jānodrošina tāda atlīdzība, kas pilnīgi atbilstu mežaudzes tirgus vērtībai," saka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, "diemžēl pašlaik šī atlīdzība ir netaisnīga un neatsver mežu īpašniekiem radītos zaudējumus."
Tā domā arī Jēkabpils pašvaldības vadītājs Raivis Ragainis. Viņaprāt, nebūtu jāveido jaunas dabas liegumu teritorijas, kamēr par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valstī nav ieviesta samērīga kompensāciju sistēma.
2024. gada 15. oktobrī VARAM bija iesniegusi valdībai ziņojumu ar piedāvājumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Valdība uzdeva VARAM līdz 2025. gada 1. septembrim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās", nosakot jaunus kompensāciju veidus un precizētās atlīdzību likmes.
***
Kādas kompensācijas pienākas?
- Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pašlaik noteikti šādi ikgadējie atbalsta maksājumi:
• 52 eiro/ha par kailcirtes aizliegumu;
• 145 eiro/ha par galvenās cirtes aizliegumu;
• 196 eiro/ha – par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu.
- Par lauksaimniecībā izmantojamo zemi – bioloģiski vērtīgajiem zālājiem atbalsta maksājumi noteikti no 96 eiro/ha par 1. klases zālāju līdz 338 eiro/ha par 4. klases zālāju.
- Jau pašlaik Latvijā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem 1 190,54 tūkst. ha jeb 18,44% sauszemes teritorijas (ieskaitot iekšzemes ūdeņus).
- Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi pašlaik aizņem 49,52 tūkst. ha jeb 0,77% sauszemes teritorijas.
- Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti mežsaimnieciskai darbībai. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās privātīpašumā atrodas 73 895 ha mežu, kuriem noteikti dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Avots: VARAM
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
