Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 00:05
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Sākot ar rītdienu, alkoholiskos dzērienus Latvijas veikalos no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no plkst. 10.00 līdz 20.00, svētdienās – no plkst. 10.00 līdz 18.00.
No rītdienas alkoholisko dzērienu tirdzniecība veikalos tiks pārtraukta par divām stundām agrāk, nekā tas bija līdz šim, svētdienās – pat par četrām stundām agrāk. Tiek ierobežots ne tikai alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiks veikalos un internetā, bet arī aizliegta lielākā daļa alkohola pārdošanas akciju. "Latvijas Avīzes" izpēte rāda, ka Latvija ierindojas ja ne gluži starp striktākajām alkohola tirdzniecības ierobežotājām Eiropas Savienībā, tad nu jau diezgan tuvu šīm valstīm.
No rītdienas alkoholisko dzērienu tirdzniecība veikalos tiks pārtraukta par divām stundām agrāk, nekā tas bija līdz šim. Šo un vairākus citus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā Saeima pieņēma šī gada 9. janvārī.
Līdz ar likuma grozījumiem ne tikai tiek ierobežots alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiks veikalos un internetā, bet arī aizliegta lielākā daļa alkohola pārdošanas akciju, ja vien tās neattiecas uz vienu atsevišķu alkohola vienību, respektīvi – pudeli ar konkrētas markas dzērienu. Alkoholu turpmāk nedrīkstēs pārdot un lietot azartspēļu zālēs un kazino tieši pie spēļu iekārtām vai galdiem.
Šīs izmaiņas ir starp dažādām Saeimas partijām un politiķiem panāktā kompromisa rezultāts. Apspriežot likuma grozījumus, kuru mērķis bija būtiski samazināt alkohola patēriņu Latvijā, izskanēja arī daudz stingrāki priekšlikumi nekā apstiprinātajā gala versijā, tostarp par alkohola tirdzniecības aizliegumu degvielas uzpildes stacijās vai personām līdz 20 gadu vecumam. Tomēr "Latvijas Avīzes" izpēte rāda, ka pat ar spēkā esošajām izmaiņām Latvija ierindojas ja ne gluži starp striktākajām alkohola tirdzniecības ierobežotājām ES, tad nu jau diezgan tuvu šīm valstīm.
Veikalu ķēdes neuztraucas, mazie nobažījušies
"Latvijas Avīzes" aptaujātās lielveikalu ķēdes jaunos ierobežojumus no biznesa viedokļa uztver visai relaksēti un arī lielas praktiskas problēmas to ieviešanā nesaskata.
"Esam vairāku mēnešu garumā strādājuši, pielāgojot visus tirdzniecības procesus, tostarp veikalu kasu sistēmas, e–komercijas platformu, mārketinga materiālus un lojalitātes programmu. Attiecībā uz veikalu iekārtojumu un alkoholisko dzērienu novietojumu būtiskas izmaiņas nav plānotas, jo jau šobrīd alkoholisko dzērienu izvietojums ir skaidri nodalīts no citām precēm un atbilstoši marķēts. Savukārt, lai nodrošinātu, ka alkoholisko dzērienu iegāde ārpus likumā noteiktā tirdzniecības laika nav iespējama, esam konfigurējuši sistēmas tā, lai bloķētu pirkumus gan tradicionālajās, gan pašapkalpošanās kasēs, gan arī pašapkalpošanās skeneru zonās, sacīja "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris. Pēc viņa teiktā, šobrīd ir pāragri prognozēt, kā izmaiņas varētu ietekmēt "Maxima" apgrozījumu un iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.
Līdzīgu atbildi sniedza "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova. "Alkohola aprites likuma grozījumi paredz vairākas izmaiņas, ko izjutīs ne tikai mazumtirgotāji, bet arī pircēji. "Rimi" tas nozīmē būtiskas investīcijas IT izstrādē, lai pielāgotos jaunajiem noteikumiem. Tāpat esam pievērsuši lielāku uzmanību dzērienu nodaļas izvietojumam. Jāpiebilst, ka "Rimi" sortimentā lielākās un svarīgākās kategorijas vienmēr ir bijušas svaigā pārtika, augļi un dārzeņi, pirmās nepieciešamības preces, tāpēc būtiskas izmaiņas veikalu darbībā neprognozējam," uzsvēra "Rimi" pārstāve.
Stipri bažīgāks par alkohola tirdzniecības ierobežojumu ietekmi uz mazo pārtikas veikalu biznesu ir Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. "Izmaiņas būtiski ietekmēs mazos tirgotājus. Viņi jau intensīvi domā, ko iesākt laikā, kad nedrīkst tirgot alkoholu, – vai vērt ciet veikalus? Jāņem vērā, ka alkoholam ir iespējams uzlikt lielāko piecenojumu, un, ja tas netiek pārdots, mazo veikalu ieņēmumi faktiski nesedz to pašizmaksu," sacīja H. Danusēvičs.
Viņaprāt, jaunā kārtība būtiski vājinās Latvijas tirgotāju konkurētspēju ar globālajām lielveikalu ķēdēm un ir gaidāms mazo veikalu skaita sarukums. "Izskatās, ka valdība strādā šo globālo ķēžu interesēs, jo nekāds kompensējošs mehānisms vietējiem tirgotājiem netiek piedāvāts," teica H. Danusēvičs.
Vai tagad dzersim mazāk?
Veselības ministrija (VM) kā likuma grozījumu ierosinātāja uzsvēra, ka alkohola patēriņu Latvijā ir steidzami nepieciešams mazināt, jo mēs dzeram gan stipri par daudz kopumā, gan bieži to darām impulsīvā un riskantā veidā. Tas noved pie biežiem priekšlaicīgas nāves gadījumiem. Pēc VM datiem, 2021. gadā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku Latvijas iedzīvotāju bija 12,2 litri, padarot Latviju par ES līderi šajā jomā. Kā, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, vēsta "Euronews", 2020. gadā ES vidējais alkohola patēriņš bija 9,8 litri uz vienu iedzīvotāju, bet Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņš bija tuvs ES vidējam dzeršanas līmenim 1960. gadā – 12,7 litriem. No lielajām ES dalībvalstīm ar samērā augstu alkohola patēriņu izcēlās Vācija – 10,6 litri, Francija – 10,4 litri, bet starp mūsu tuvākajiem kaimiņiem iezīmējās Lietuva ar 11,4 litriem.
Lietuva kā pozitīvais piemērs gan ir kalpojis par būtisku argumentu VM, jo pirms striktu alkohola tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas no 2018. gada 1. janvāra tā ieņēma pirmo pozīciju alkohola patēriņā ES un pat visā pasaulē. Vairāku gadu laikā Lietuvai to izdevās būtiski samazināt, alkohola tirdzniecības un mārketinga ierobežojumus kombinējot ar būtisku akcīzes likmju celšanu. Kā 2023. gada nogalē ziņoja Lietuvas sabiedriskā medija ziņu portāls "lrt.lt", trīs četru gadu laikā Lietuvai izdevās samazināt absolūtā alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju gadā par gandrīz pieciem litriem. Paralēli samazinājās priekšlaicīgu nāvju skaits no pārliekas alkohola lietošanas un tās izraisītajām sekām.
Lietuvā no 2018. gada 1. janvāra ir aizliegta alkohola mazumtirdzniecība darba dienās un sestdienās no 20.00, bet svētdienās – no 15.00. Alkoholu nedrīkst pārdot jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, un ir aizliegta tā tirgošana degvielas uzpildes stacijās.
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols gan nepiekrīt VM viedoklim, ka alkohola patēriņš Latvijā joprojām pieaug vai vismaz nesamazinās. Šis viedoklis esot balstīts uz salīdzinoši veciem PVO datiem par 2020.–2021. gadu, taču vismaz pēdējos divos gados Latvijā ir vērojams visai būtisks alkohola patēriņa sarukums. Arī runājot par bieži piesaukto patēriņa kāpumu laikā no 2010. līdz 2020. gadam, netiek ņemta vērā alkohola tirdzniecības legalizēšanās tendence šajā periodā.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati, šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, kopējais Latvijā patēriņam nodotais alkoholisko dzērienu apjoms bija samazinājies par 6,4%. Sevišķi liels samazinājums bija vērojams rumam, tekilai, balzamam, kā arī liķieriem – par 9,8%. Salīdzinoši mazākais kritums bija vīnam – par 4,6%. 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu alkohola patēriņš Latvijā kritās par 3,2%, bet, salīdzinot ar 2022. gadu, – par 6,3%.
Kā uzskata D. Vītols, tas liecina par pakāpenisku iedzīvotāju paradumu maiņu, pārejot uz vieglāku alkoholisko dzērienu lietošanu mazākos apjomos, līdzīgi kā tas iepriekš noticis Rietumeiropā. Pēc viņa domām, ieviestajiem ierobežojumiem uz kopējo alkohola patēriņu nebūs liela ietekme, iedzīvotāji ātri – pāris mēnešu laikā – pielāgosies un sāks veidot uzkrājumus, kas var novest pat pie VM iecerei pretēja rezultāta dažās sabiedrības grupās. Varam arī sagaidīt nelegālo alkohola tirgotāju aktivizēšanos, par ko jau liecina attiecīgu "Telegram" grupu veidošanās.
Stingrāk nekā vairumā ES valstu
Ar līdzšinējiem alkohola ierobežojumiem Latvija starp citām ES dalībvalstīm atradās kaut kur pa vidu, taču tagad varam uzskatīt, ka tuvojamies stingrāko ierobežotāju kategorijai. Klasisks "pussausā likuma" piemērs starp ES dalībvalstīm ir Zviedrija, kur pastāv gan valsts alkohola tirdzniecības monopols, gan ļoti augsti akcīzes nodokļi, gan strikti tirdzniecības ierobežojumi. Dzērieni ar alkohola saturu virs 3,5% tiek tirgoti valsts monopola "Systembolaget" veikalos, kas vairumā gadījumu (lielajās pilsētās var būt izņēmumi) ir atvērti darba dienās līdz 19.00, sestdienās līdz 15.00, bet svētdienās tie ir slēgti. Alkoholu "Systembolaget" veikalos var iegādāties jaunieši no 20 gadu vecuma, bet bāros un restorānos – no 19 gadu vecuma.
Taču lielākajās un ekonomiski nozīmīgākajās ES dalībvalstīs vēl aizvien modē ir liberāla pieeja alkohola tirdzniecībai, uzskatot, ka svarīgāk ir strādāt ar pārmērīgas alkohola lietošanas dziļākajiem sociālajiem un psiholoģiskajiem cēloņiem. Vācijā un Francijā alu, vīnu un sidru ir atļauts pārdot jauniešiem, sākot no 16 gadu vecuma, bet stipros dzērienus – no 18 gadiem. Alkohola tirdzniecība veikalos abās valstīs parasti ir atļauta no pulksten 6.00 vai 7.00 līdz 22.00–0.00, taču tas var atšķirties dažādās federālajās zemēs vai pašvaldībās. Vācijā degvielas uzpildes stacijās vai mazajos veikalos alkohols var būt pieejams pat 24 stundas diennaktī, ja vietējie noteikumi to atļauj, bet Francijā alkohola tirdzniecība degvielas uzpildes stacijās ir aizliegta no pulksten 18.00 līdz 8.00.
***
Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi (spēkā no 1. augusta)
– Alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā un internetā no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no plkst. 10.00 līdz 20.00.
– Svētdienās veikalos un internetā alkoholu varēs iegādāties no plkst. 10.00 līdz 18.00.
– Internetā iegādātos alkoholiskos dzērienus būs atļauts piegādāt ne agrāk par sešām stundām no pasūtīšanas brīža.
– Nedrīkstēs piedāvāt atlaidi, iegādājoties vairākas vienādas alkoholiskā dzēriena vienības, tajā skaitā vienā iepakojumā.
– Kopā ar alkoholisko dzērienu nedrīkstēs piedāvāt atlaidi citam alkoholiskajam dzērienam, precei vai pakalpojumam.
– Būs aizliegts piedāvāt akoholisko dzērienu atlaides patērētāja lojalitātes programmas ietvaros.
– Azartspēļu organizēšanas vietās būs aizliegta alkoholisko dzērienu tirdzniecība to patērēšanai uz vietas pie spēļu automātiem, spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām. (Alkoholu spēļu zālēs tirgot joprojām būs atļauts, taču to drīkstēs lietot tikai pie galdiem, kas ir atdalīti no azartspēļu iekārtām.)
Avots: Alkoholisko dzērienu aprites likums
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
