Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 04:07
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Ilgstošo lietavu dēļ zeme daudzviet ir pārmitra vai pilnībā zem ūdens, kartupeļi, graudaugi pūst, izplatās slimības un vietām lauku kopšana ir neiespējama."Ja kāds vērotu mūsu laukus ar dronu, skats būtu briesmīgs," situāciju savā saimniecībā apraksta "Mālnieku" saimnieks Vitālijs Kokars Madonas novada Barkavā. "Mēģinām kult, bet daudzviet lauki ir ūdenī un uz tiem nevar tikt. Viss, ko tagad nevar noņemt, iet bojā." Saimnieks rēķina, ka kopumā lietavās noslīcināta vairāk nekā puse ražas. Īpaši cietuši lauki, kas atrodas tuvāk ezeram un Meirānu kanālam, kur ūdens līmenis ir augsts un drenāža netiek galā ar nokrišņu apjomu. "Šajās vietās nav iespējams pa lauku pabraukt. Un tas ūdens tur vēl ilgi turēsies," spriež lauksaimnieks, piebilstot, ka daudz izslīkuma ir gan ziemas rapšiem, gan ziemas kviešiem.
Šīs vasaras tumšie lietusmākoņi nesuši drūmu noskaņojumu lauksaimniekiem. Ņemot vērā pārmērīgo lietavu un citu dabas apstākļu radīto postu, Zemkopības ministrija rosina uz trīs mēnešiem visā Latvijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Lauku atbalsta dienestā turpinās zaudējumu pieteikumu pieņemšana, bet kompensāciju izmaksa lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Komisijas pretimnākšanas.
"Zaudējumus Lauku atbalsta dienestā pieteicu jau pēc pirmajām lielajām lietavām. Taču arī pēc tam lietusgāzes turpinājās, līdz ar to tagad būs jāpiesaka vēl lielāki procenti," "Latvijas Avīzei" saka "Mālnieku" saimnieks Vitālijs Kokars. Runājot par zaudējumu finansiālo pusi, lauksaimnieks rēķina, ka augu aizsardzības līdzekļos un minerālmēslojumā ieguldītos 50 tūkstošus eiro nevarēs atgūt: "Ja arī vēl izdosies kaut ko nokult, rēķinu, ka vismaz pusi no tās summas neizdosies nosegt, nemaz nerunājot par kādu peļņu." "Mālnieku" īpašnieks stāsta, ka jau divi iepriekšējie gadi saimniecībai nav bijuši pārāk ienesīgi, nācies lūgt kredīta pagarinājumu.
"Kā jau visiem, arī mums situācija ir bēdīga, neko labu nevaru sacīt, kaut ko cenšamies novākt, vietām uz lauka netiekam," stāsta arī Krāslavas novada Indras pagasta saimniecības "Vaicuļevas" īpašnieks Francis Zalbovičs. Viņa ģimenei pieder divas saimniecības kopumā apmēram 4000 hektāru platībā. Runājot par iespējamo valsts atbalstu lauksaimniekiem, Zalbovičs ir skeptisks: "Es neticu. Tas ir tikai šovs. Eiropai naudas nav, valstij naudas nav." Tomēr lietavu radītos zaudējumus saimnieks ir pieteicis Lauku atbalsta dienestā (LAD). "2017. gadā mums arī bija ļoti slikta situācija un mēs saņēmām atbalstu, tomēr tad valstij bija nauda," viņš piebilst. "Turpināsim cīnīties par ražu. Ceru arī uz normālākiem laikapstākļiem. Nedomāju, ka mūsu reģionā ir tik bēdīga situācija kā, piemēram, Madonas pusē. Es teiktu, ka Latvijā kopumā ir ļoti dažādi apstākļi. Tiem, kuriem lauki ir pakalnos, ir labāk, bet ieplakās visa raža ir noslīkusi."
"Situācija var būt liktenīga"
Lauki ir applūduši vai ekstremāli mitri, zālāju un labības lauki lielās platībās atrodas zem ūdens, daudzviet nemaz nav iespējama sējumu kopšana. Daļa vasarāju sējumu nav sadīguši vai ir gājuši bojā, bet ziemājus nebija iespējams apsaimniekot. Tāpat tika kavēta barības vielu uzņemšana ar augu saknēm, jo augsnē trūkst skābekļa, un mikrobioloģiskie procesi kavējas. Šo apstākļu dēļ izplatās slimības un ražas potenciāls krītas, – tā kopējo situāciju nozarē raksturo biedrībā "Zemnieku saeima". Organizācijas vadītājs Juris Lazdiņš atzīmē, ka nelabvēlīgie laikapstākļi jau trešo gadu pēc kārtas būtiski ietekmē nozari, vienlaikus arī apdraudot daudzu saimniecību dzīvotspēju. Lazdiņš: "Ir saimniecības, kas joprojām nav atguvušās no iepriekšējo gadu zaudējumiem un kurām šī gada ārkārtas situācija var būt liktenīga."
Pārlieku lielā mitruma dēļ ir bojāti graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīgā mitruma dēļ, – lietavu sekas apraksta "Zemnieku saeima", uzsverot, ka situācija lauksaimniecībā turpina pasliktināties. Kritiska situācija esot arī lopkopības nozarē. Lietavu dēļ lielākajā daļā saimniecību nav pat uzsākta skābbarības sagatavošana.
Ārkārtas situāciju prasa uz trīs mēnešiem
Ņemot vērā grūtības, kādās spēcīgo lietavu dēļ nonākuši lauksaimnieki, zemkopības ministrs Armands Krauze pagājušajā piektdienā rosināja lemt par ārkārtas situācijas izsludināšanu lietavu skartajās teritorijās. Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais priekšlikums paredz izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 4. augusta līdz 4. novembrim. Ministrs informē, ka lēmums šobrīd atrodas saskaņošanas procesā, un sola, ka tas tiks pieņemts tuvākajās dienās – otrdien vai trešdien.
Krauze: "Šis gads dažos reģionos būs ļoti smags. Ilgstošo lietavu dēļ zeme ir pārmitra vai pilnībā zem ūdens, kultūras pūst, izplatās slimības un vietām lauku kopšana ir neiespējama. Tā nav tikai Latgales vai Vidzemes problēma – arī Sēlijā, Kurzemē un Zemgalē sējumi stāv ūdenī. Ir sākusies ražas novākšanas sezona, bet traktori grimst tīrumos, apgrūtinot gan kulšanu, gan pļaušanu. Situācija saimniecībās jau kļuvusi kritiska."
Ministrs uzskata, ka ārkārtas situācijas izsludināšana palīdzēs vieglāk pārvarēt krīzi. "Ņemot vērā pēdējo mēnešu laikapstākļus un turpmākās prognozes, ir svarīgi, lai Lauku atbalsta dienests, Valsts ieņēmumu dienests, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", kredītiestādes un citas institūcijas cietušajiem lauksaimniekiem atliek maksājumus un nepiemēro soda sankcijas līgumsaistību vai likumdošanas normu neizpildes dēļ," uzsvēra Krauze.
Tāpat ministrija ir noteikusi, piemēram, atkāpes tiešo maksājumu un cita veida atbalsta nosacījumos, lai pretendenti saglabātu tiesības uz atbalstu situācijās, kad nosacījumu izpilde nav iespējama un ir radusies šo nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē. Tādējādi LAD cietušajiem lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas.
Premjerministre Evika Siliņa ("JV") vakar sociālajos tīklos paziņoja, ka saistībā ar lietavu radītajiem postījumiem valdība lems par ārkārtas situāciju, tiklīdz Zemkopības ministrija būs sagatavojusi un iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus. "Arī prombūtnes laikā esmu ciešā saziņā ar atbildīgo ministru. Lauksaimniekiem, kurus skārušas šīs lietavas, ir nepieciešams mērķēts un savlaicīgs atbalsts," viņa piebilda.
Par zemkopju interesēm iestājies arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, mudinot valdību izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Pirmdien prezidents tikās ar zemkopības ministru, lai uzklausītu informāciju par stipro lietusgāžu radītajiem postījumiem lauksaimniecības nozarei un pārrunātu veidus, kā palielināt nozares noturību pret klimatisko apstākļu negatīvo ietekmi. Valsts prezidents izteica aicinājumu valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas tādējādi ļautu lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu.
Gaida arī zaudējumu kompensāciju
ZM ir vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību uz smago situāciju Latvijas lauksaimniecībā un aicinājusi pēc postījumu apkopošanas no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem radušos zaudējumus. Krauze "Latvijas Avīzei" atgādina, ka jau kopš 2017. gada zemniekiem ne reizi nav maksātas kompensācijas no valsts budžeta, tāpēc ministrija ir vērsusies EK. "Cik daudz, mēs nezinām, bet tā nauda nāks no Eiropas," piebilst ministrs.
Jāatgādina, ka lauksaimnieki aicināti turpināt Lauku atbalsta dienestā sniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Līdz 10. jūlijam lauksaimnieki LAD iesnieguši informāciju par lietavu un salnu dēļ cietušām vai neapsētām lauksaimniecības platībām 51 498 hektāru apmērā, kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 63,886 miljonus eiro. Tostarp lietavu postījumos līdz 10. jūlijam cietuši 49 392 hektāri lauksaimniecības kultūraugu, neapsētajām platībām veidojot 6027 hektārus. Visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro, savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk – ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.
***
Cik var līt?
– Maijā un jūnijā nokrišņu daudzums Latvijā ievērojami pārsniedza mēneša normu, applūdinot lauksaimniecības zemes valsts vidienē un austrumu daļā. Lietavas turpinājās arī jūlijā.
– Maijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 84,7 milimetrus, kas ir par 68% virs mēneša normas, jūnijā – 91,1 milimetru, kas ir par 30% virs mēneša normas.
– Jūlija pirmajās desmit dienās lija mazāk, tomēr joprojām virs normas (par 12%), bet jūlija otrajās desmit dienās nolija 35,1 milimetrs, kas ir par 40% virs normas.
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
