Svētdiena, 2026. gada 15. novembris 05:57
Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
"Lūdzu, kleita no Itālijas! Ekskluzīva iespēja saņemt preces pa tiešo no ražotāja!" Vai šāds piedāvājums nešķiet vilinošs daudzām sievietēm Latvijā, turklāt ja pašām nekur nav jābrauc, bet izvēlēties apģērbu var, sēžot savās mājās pie telefona vai datora? Daļa tirgotāju ir atraduši šādu ienesīgu tiešsaistes pārdošanas veidu. Specifiskais iepirkšanās process šiem veikalniekiem šķiet pietiekams arguments, lai atteiktos pieņemt atpakaļ pircēja iegādāto preci.
Pēdējā laikā novērota satraucoša tendence: vairāki Latvijas interneta apģērbu tirgotāji liedz pircējiem iespēju atgriezt iegādātās preces, lai gan tas ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem.
Daļa pārdevēju izvēlas vispār netirgot apģērbu internetā, jo uzskata to par riskantu praksi: pircējs nevar pienācīgi iepazīties ar preci, novērtēt tās kvalitāti, audumu un piegriezumu. Tikmēr daudzi citi tirgotāji ir atraduši veidu, kā no tiešsaistes pārdošanas gūt ievērojamu peļņu. Viņi dodas uz Itāliju, jo tā jau nav ne Polija, ne Ķīna, un iepērk tur apģērbu sociālo tīklu tiešraidēs "Facebook", "TikTok" vai "Instagram", procesa laikā uzturot saziņu ar saviem sekotājiem. Specifiskais iepirkšanās process šiem viltīgajiem veikalniekiem šķiet pietiekams arguments, lai atteiktos pieņemt atpakaļ pircēja iegādāto preci, kaut arī pircēja tiesības atteikties no internetā veikta pirkuma diktē likums.
Man, lūdzu, kleitu no Itālijas!
"Fein Bod" ir viens no lielākajiem šāda veida tirgotājiem ar 56 tūkstošiem sekotāju "Facebook" un simtiem komentāru zem katra ieraksta. Apģērbu tirgošanu tiešraidēs veikals sāka jau vairāk nekā pirms trim gadiem. Tieši viņi pirmie sāka veidot tiešraides no Itālijas drēbju rūpnīcām, piedāvājot ekskluzīvo iespēju saņemt preces pa tiešo no ražotāja. Ar to aizsākās šis krāpnieciskais pārdošanas bums.
Shēma ir aptuveni šāda: tirgotājs dodas uz rūpnīcu Itālijā un uz vietas izvēlas, kuras drēbes varētu piedāvāt pircējiem. Aptuveni 60 vienības tiek novietotas viņam līdzās, un tiešraides laikā tās tiek demonstrētas kamerā. Tirgotājs apraksta katru apģērbu, nomēra krūšu un vidukļa apkārtmēru, parāda pieejamās krāsas. Skatītāji komentāros norāda, kuras preces vēlas iegādāties, un pēc tam tās tiek nosūtītas pircējiem pa pastu.
Māris ir apģērbu veikala vadītājs ar vairāku gadu stāžu nozarē. Viņš ir dzirdējis, ka šajās tiešraidēs pircējiem bieži tiek solītas dažādas priekšrocības – zemākas cenas, bezmaksas piegāde –, jo, kā apgalvo paši bodnieki, viņi darbojas no "beznodokļu zonas". Vienlaikus tiek uzsvērts, ka iegādātās preces nav iespējams atgriezt un naudu atpakaļ saņemt nevar.
"Viss labums tiek tirgotājam. Klients paliek ar preci, kas var izrādīties nederīga, bez jebkādas garantijas par iespēju to nosūtīt atpakaļ," norāda Māris. Viņaprāt, šādā veidā darbojas vairāk nekā desmit tirgotāju. Turklāt pārdevēji apgalvo, ka katrs apģērba gabals esot īpaši izvēlēts un pielāgots konkrētai dāmai. Māris uzsver, ka tā nav taisnība. Tās ir parastas rūpnīcas preces, gluži kā no jebkura veikala noliktavas, nevis individuāli šūts apģērbs pēc pasūtījuma.
Likums ir pircēja pusē
Tāpat kā pārējie šāda veida uzņēmumi, arī "Fein Bod" balstās uz principu, ka daudzi pircēji nepārzina savas tiesības. Cilvēkiem šķiet, ka preces, kas sūtītas no Itālijas, tiešām nav iespējams nodot atpakaļ, un tieši uz šo maldīgo priekšstatu arī balstās visa sistēma. Tomēr šīs tiešraides sociālajos tīklos ir attālināta tirdzniecība, tāpēc tās princips ir tāds pats kā interneta veikalam un uz to attiecas tie paši noteikumi. Tikai pirkuma groza un pasūtījuma noformēšanas vietā ir sarakste komentāros vai dzīvajā čatā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atzīst, ka ir saņemtas vairākas sūdzības par šāda veida gadījumiem. Tomēr problēmu risināt nav vienkārši, jo nav iespējams identificēt pārdevēju – trūkst informācijas par juridisko nosaukumu, adresi vai citiem būtiskiem datiem, kas būtu kaut kas vairāk par sociālo tīklu lietotājvārdu.
Lai patērētājs varētu aizstāvēt savas tiesības, ir būtiski zināt, kam konkrēti izvirzīt prasību. PTAC var sniegt palīdzību tikai tad, ja pārdevējs ir Latvijā reģistrēts komersants. Ja pārdevējs ir reģistrēts trešajā valstī, palīdzības iespējas ir ierobežotas, jo šādos gadījumos saziņa ir apgrūtināta un prasību izpilde – sarežģīta. Savukārt, ja pārdevējs darbojas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, patērētājiem palīdzību var sniegt Eiropas Patērētāju informēšanas centrs ("www.ecclatvia.lv").
Neraugoties uz likumā noteikto kārtību, "Fein Bod" vadītāja Karīna Gerke ir atradusi neparastu veidu, kā palīdzēt neapmierinātajiem klientiem. Viņa izziņo konkrētu datumu, kad tiks veidota "atgriezto preču tiešraide", kurā pircēji drīkstēs atgriezt iegādātās preces, taču ne dienu agrāk, ne vēlāk. Šis datums var iekrist pat divus mēnešus pēc pirkuma veikšanas. Faktiski tā ir komisija – tirgotājs rīko jaunu tiešraidi, kurā mēģina pārdot atpakaļ atdoto preci nākamajam pircējam.
Tātad pircējs norādītājā datumā piesakās atgriezt preci un nosūta to atpakaļ uz veikalu. Taču naudu viņš saņem tikai tad, ja kāds cits to tiešraidē iegādājas no jauna. Kad kāds drēbi nopērk, sākotnējais pircējs beidzot tiek pie savas naudas. Taču, kā norāda Māris, uzņēmums par šo procesu iekasē vēl papildu trīs eiro komisijas maksu.
Viņš stāsta, ka cilvēki savu naudu gaida pat pusgadu, un tā arī to nesagaida. Šī sistēma drīzāk atgādina laimes spēli, nevis drošu atpakaļ nosūtīšanas garantiju. Piemēram, pavisam nesen kāda skatītāja tiešraidē rakstīja: "Man vēl viena kleitiņa no pavasara Itālijas sūtījuma tirgojas pie jums!"
"Latvijas Avīze" sazinājās ar "Fein Bod", jautājot par preču atgriešanas kārtību. Darbiniece pa telefonu atbild, ka būs vien jāgaida nākamā (atgriezto preču) tiešraide. "Tā varētu būt nākamajā nedēļā, kad Karīna "Facebook" ziņos, kad preci var atgriezt realizācijai," viņa precizē. Jautāta, vai citādi naudu atgūt nevar, viņa turpina: "Par Itāliju [apzīmējums tiešraidei, kas notikusi Itālijas drēbju rūpnīcā] – nē, jo tādi ir mūsu noteikumi mājaslapā. Diemžēl neesam interneta veikals. Noteikumi ir uzrakstīti. Ir veikali, kas Itālijas iepirkuma preces vispār nepieņem atpakaļ, mēs vismaz tās pieņemam, lai pārdotu kā komisijas preci."
Savukārt veikalam "World of Woman" ir cits radošs risinājums situācijām, kad iegādātā prece neiet pie sirds. Veikala vadītāja Nataļja Kravecka video skaidro, kāpēc preces netiek pieņemtas atpakaļ, un piedāvā alternatīvu tiem, kas vēlas atgūt iztērēto naudu: "Mums ir īpaša FB grupa, ko sauc "World of Women", kur jūs varat savu saņemto preci par tādu pašu cenu nopublicēt un pārdot cilvēkiem, kuriem tās nav pieticis. Mums ir arī veikals, butiks pilsētas centrā, bet mēs neesam noliktava. Mums ir sava veikala koncepcija. Jūsu precei nav jāieguļas mūsu veikala plauktos."
"Tā ir sekta"
Māris norāda, ka paši pircēji bieži vien neizrāda interesi aizstāvēt savas tiesības. "Tā ir vesela sekta," viņš saka, aprakstot sociālo tīklu vidi, kurā noris tirdzniecība. Tiešraižu laikā bieži vien redzami komentāri no pircējām, kas jautā par iespēju nosūtīt atpakaļ iegādāto preci. Šie jautājumi visbiežāk paliek neatbildēti vai arī pārdevējas sāk gari un pārliecinoši skaidrot puspatiesības, bieži minot apgalvojumus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem. "Tiklīdz kāds komentāros piemin vēlmi preci nosūtīt atpakaļ, viņam uzreiz uzbrūk vairāki tirgotāja atbalstītāji, asi aizstāvot pārdevēju," novērojis Māris.
Kad viņš pats mēģinājis komentāros iebilst vienai pārdevējai, aizstāvot kādu pircēju, kurš vēlējās nosūtīt atpakaļ preci, tirgotāja atbildēja, lai Māris vispirms izlasa likumus. "Kad nosūtīju viņiem likumā noteikto kārtību par preču atgriešanu, mani vienkārši nobloķēja un manus komentārus izdzēsa," atceras Māris.
Savukārt kādā no "Fein Bod" tiešraidēm kāda skatītāja komentārā atsaucās uz likumā noteiktajām patērētāju tiesībām, tātad iespēju divu nedēļu laikā nosūtīt atpakaļ attālināti iegādātu preci. Uz to "Fein Bod" vadītāja K. Gerke atbildēja: "Jā, es jums pilnībā piekrītu. Neko jaunu nepateicāt. (..) Es skaidri pasaku klientiem: ja viņi ir gatavi iegādāties preci no Itālijas, kur tā ir par 30% lētāka nekā Rīgā, tad reizēm ir jāpagaida, lai varētu to samainīt."
Ar problēmām nosūtīt atpakaļ preci un atgūt naudu pircējas saskārās arī pirms trim gadiem, kad populāras bija tiešraides no veikala Rīgā. Kāda pircēja raksta portālā "Sūdzības.lv": ""Fein Bod" feisbuka lapas tiešraidē pasūtīju auskarus. 26. decembrī saņēmu ne tos, kurus pasūtīju. 7. janvārī ar "Omnivu" nosūtīju preci atpakaļ. 9. janvārī auskari saņemti veikalā. Naudu neviens neatmaksā, veikala darbinieces atkārto, ka ziņa nodota Karīnai Gerkei. Iedeva viņas personīgo telefona numuru. Protams, "WhatsApp" ziņas netiek lasītas." Kāda cita pircēja diskusiju forumā "Dieviete" raksta: Tā, dārgās! Ja kāda no Jums ir ieberzusies "Fein Bod" tiešraidē un nopirkusi sū**, tad ziniet – likums par atgriešanu attiecas arī uz visām tiešraidēm, ne tikai uz "Fein Bod" tiešraidēm. Pati "Fein Bod" atgriezu, un ar skandālu šie piekrita."
Uzņēmumi nonāk melnajā sarakstā
Ja pārdevējs ir Latvijā reģistrēts komersants un strīdu nav iespējams atrisināt, pat iesaistot PTAC, patērētājam ir tiesības vērsties Patērētāju strīdu risināšanas komisijā. Komisija var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanu. Ja komersants šo lēmumu neizpilda, informācija par viņu tiek publicēta PTAC mājaslapas "Melnajā sarakstā", lai brīdinātu citus patērētājus. Papildus tam patērētājam vienmēr ir iespēja savu prasību iesniegt arī tiesā. Savukārt, ja rodas pamatotas aizdomas par krāpnieciskām darbībām, var vērsties Valsts policijā.
Vai patērētāja iespējas aizstāvēt savas tiesības ietekmē tas, vai tirgotājs ir reģistrēts kā uzņēmums vai saimnieciskās darbības veicējs? "Situācijas var būt dažādas," norāda PTAC. "Neatkarīgi no tā, vai persona ir oficiāli reģistrēta kā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, ja no konkrētās situācijas redzams, ka tiek veikta sistemātiska un pastāvīga preču pārdošana par atlīdzību, tas uzskatāms par saimniecisko darbību. Šādos gadījumos pārdevējam ir pienākums ievērot normatīvos aktus, kas attiecas uz distances tirdzniecību un patērētāju tiesību aizsardzību.
Savukārt, ja privātpersona tikai neregulāri pārdod savas personīgās mantas, negūstot no tā pastāvīgu peļņu, tas tiek uzskatīts par darījumu starp divām fiziskām personām. Šādās situācijās patērētāju tiesību aizsardzības regulējums nav piemērojams."
Tātad problēma, iespējams, slēpjas tajā, ka daļa tirgotāju nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji. Līdz ar to viņu darījumi ir paslīdējuši atbildīgajām iestādēm garām. VID gan neizpauž, vai konkrētie tirgotāji ir reģistrēti uzņēmumi, kā arī nesniedz datus par veiktajiem kontroles pasākumiem. Tomēr dienestā skaidro – ja konstatēts, ka personas darbība internetā atbilst saimnieciskās darbības pazīmēm, VID ar šo personu sazinās, lai noskaidrotu un sakārtotu tās tiesisko statusu. Vispirms tiek nosūtīta skaidrojoša vēstule ar aicinājumu sakārtot savas attiecības ar valsti, reģistrēt saimniecisko darbību un kļūt par godprātīgiem nodokļu maksātājiem. Šogad VID ir izsūtījis 36 šādas vēstules, aicinot tirgotājus izvērtēt savu darbību interneta platformās. Atsaucoties aicinājumam, savu saimniecisko darbību ir reģistrējušas 32 personas, kas papildus ir deklarējušas un valsts budžetā ieskaitījušas 17 065,90 eiro.
Tomēr pircējam nav nemaz tik vienkārši noskaidrot, kāds uzņēmums slēpjas aiz konkrētas personas vai sociālo tīklu konta. Nereti konta nosaukums neatbilst juridiskajam uzņēmuma nosaukumam, un tas apgrūtina identifikāciju. Šādu informāciju iespējams iegūt, ja ir piekļuve datubāzēm "Firmas.lv" vai "Lursoft", taču bez šīs pieejas cilvēkiem var būt grūti saprast, vai konta īpašnieks ir uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai vienkārši persona, kas uzdodas par preču tirgotāju.
***
Patērētāju tiesības
– Internetā pirktu ir tiesības nosūtīt atpakaļ
Ja prece iegādāta attālināti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, piemēram, internetu, telefonu vai katalogus, pircējam ir visas tiesības atteikties no preces 14 dienu laikā un saņemt atpakaļ samaksāto naudu.
– Jāpērk no uzņēmuma
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina pircējus būt īpaši piesardzīgiem, ja samaksa par pirkumu tiek veikta uz privātpersonas bankas kontu, lai gan ir skaidri redzams, ka šī persona nodarbojas ar saimniecisko darbību.
Šādos gadījumos, ja darījums izrādās neveiksmīgs, patērētājam būs ierobežotas iespējas aizsargāt savas tiesības. Tas tādēļ, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums attiecas tikai uz darījumiem starp patērētāju un juridiski reģistrētu komersantu, nevis privātpersonu.
Avots: PTAC
***
Kā manipulē ar pircējiem interneta tiešraidēs
Tiešraižu tirgotāji – par preču nosūtīšanu atpakaļ.
• Pašreklāma vietnē "1000 kleitas": "Neviena prece no Itālijas ētera netiek mainīta, un atgriezt/atteikties pēc izpirkuma nav iespējams."
• No video, kas publicēts "Asmi Showroom" sociālajos tīklos: "Meitenes, to, ko jūs ņemat Itālijas ēteros, tieši fabrikās, atcelt nav iespējams. To noteikti vajag izpirkt un paņemt, jo nevaram atdot atpakaļ Itālijas fabrikai. Šeit izpērkam visu īpaši pēc jūsu izmēriem: pēc tā, ko jūs esat pasūtījušas. Tādēļ jums ir jāsaprot, ka mēs to neatdodam atpakaļ: ko nu jūs esat nopirkušas, tas ir jūsu. Tādēļ domājiet un pasūtiet atbildīgi, un vēlreiz painteresējieties par [izstrādājumu] mēriem."
• No video, kas publicēts "World of Woman" sociālajos tīklos: "Mēs visus brīdinām, ka jūs, pasūtot pie mums preci, nevarat to atdot atpakaļ vai apmainīt, vai vēl ko... Es ne vienreiz vien esmu skaidrojusi, kādēļ. Vispirms jau tādēļ, ka prece tikusi pirkta ar atlaidi, mēs maksājam kaudzi ar dažādiem papildizdevumiem, maksājam par piegādi, atvedam preci šurp, mums ir arī darbinieki, maksājam nodokļus... Mums arī nekas no gaisa nekrīt. (...) Noteikumi visiem ir vienādi: jums nav tiesību atdot atpakaļ preci, kuru jūs paši pasūtāt tiešajā ēterā. Bet – mēs vienmēr nākam jums pretī, ja tas patiešām ir brāķis. Ņemam atpakaļ un mainām. Bet, atdot atpakaļ, jo man nepatīk krāsa vai arī es tur kaut ko neesmu sapratusi... Lūdzu! Iedomājieties, ja 1000 pasūtījumu iestrēgs mūsu veikalā (..)"
• Pašreklāma vietnē "Amo La Italia": "Iepriekš pasūtītās preces nevar atgriezt vai apmainīt, lūdzu, esiet atbildīgi, veicot pasūtījumu."
• Pašreklāma vietnē "Stillisimo": "Pasūtām atbildīgi, atteikties no pasūtījuma nevar. Tādēļ, ka prece ir izpirkta īpaši jums.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
