Svētdiena, 2026. gada 15. novembris 03:57
Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
Vai vecāko cilvēku viedoklis Latvijas valstij nav svarīgs? Kāpēc aptauju veicēji viņus negrib redzēt un dzirdēt?
Mūsdienās cilvēku dzīves ilgums pieaug, vecāka gadagājuma cilvēki turpina strādāt, viņus interesē politika, ekonomika un citas tēmas. Savukārt socioloģijas pētījumos diezgan bieži noteiktas vecuma robežas – aptaujāti tiek ne vecāki cilvēki par 65 gadiem vai vecāki par 74 gadiem. Taču tas vairs neatbilst reālajai situācijai, cilvēku dzīvesstilam un aktivitātei. Tam piekrīt arī pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš, bet viņš norāda, ka problēma ir pasūtītājā: "Publiskajā sektorā vairums nesaprot jēgu, bet tikai ar pirkstu var braukt līdzi dokumentu rindiņām un skatīties, vai viss ir izpildīts un ievērotas visas regulas. Tiek pateikts, ka pēc 74 gadu vecuma jūs Latvijas valstij vairs neesat interesanti. Kā jūs jūtaties, ko domājat par dažādiem jautājumiem – tas mūs neinteresē. Man kā pilsonim tas liekas pilnīgi nepareizi un nepieņemami."
Mūsdienās cilvēku dzīves ilgums pieaug, vecāka gadagājuma cilvēki turpina strādāt, viņus interesē politika, ekonomika un citas tēmas. Savukārt socioloģijas pētījumos diezgan bieži noteiktas vecuma robežas, kas vairs neatbilst reālajai situācijai, cilvēku dzīvesstilam un aktivitātei.
Jāuzklausa arī pensionāri
Datu ievākšanā attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži tiek izmantoti vecuma sliekšņi, proti, par dažādiem dzīves paradumiem, uzskatiem tiek aptaujāti cilvēki līdz 60, 65 vai 75 gadu vecumam. Ļoti retos gadījumos vērojams, ka sociologi aptaujājuši par 75 gadiem vecākus Latvijas iedzīvotājus. Tas raisījis diskusijas – vai tāds dalījums atbilst mūsdienu realitātei? Vai gados vecāko cilvēku dzīve nav vērā ņemama?
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītāja Aija Barča uzsver, ka gados vecāku cilvēku viedoklis ir svarīgs daudzās dzīves sfērās – tas jāņem vērā, veidojot valsts politiku veselības aprūpes jomā, arī lemjot par sociāliem, komunāliem un daudziem citiem jautājumiem. "Manuprāt, kā atskaites punktu izvēlēties cilvēkus vecumā līdz, piemēram, 65 gadiem nav pareizi. Piemēram, vecuma grupā pēc 85 gadiem Latvijā ir aptuveni 57 tūkstoši pensionāru. Tāpat saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistiku pēc pensijas vecuma sasniegšanas 11 152 cilvēki turpināja strādāt – kāds tajā pašā darbā, kāds uz pusslodzi, kāds nomainīja jomu, pārkvalificējās, bet palika darba tirgū," stāsta Aija Barča.
Latvijas Pensionāru federācijas darbu koordinatore un laikraksta "Latvijas Pensionārs" redaktore Liesma Kalve zina teikt, ka vecuma paaugstināšana socioloģiskajos pētījumos patlaban ir aktualizējusies arī Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Viens no aktīvākajiem šīs problemātikas risināšanas virzītājiem Eiropas mērogā ir "AGE Platform Europe" jeb "Eiropas vecāka gadagājuma cilvēku platforma" – nevalstisko organizāciju tīkls, kas pārstāv seniorus un pensionārus visā ES. Arī Latvijas Pensionāru federācija ir "AGE Platform Europe" dalīborganizācija. Platformas sauklis ir "Eiropa – visiem vecumiem!". Tas simbolizē tās mērķi veidot iekļaujošu sabiedrību, kurā ikviens neatkarīgi no vecuma var dzīvot cienīgu, aktīvu un jēgpilnu dzīvi. "Viņi ir izstrādājuši ļoti nopietnu dokumentu, kurš būs saistošs Eiroparlamentam, pieņemot lēmumus. Tieši ar šādu domu – lai tiktu uzklausīts un ņemts vērā arī par 65 gadiem vecāku cilvēku viedoklis. Šī lielā pensionāru organizācija pie tā strādā," stāsta Liesma Kalve.
Citstarp Eiropas Padome un ES Pamattiesību aģentūra uzsvērušas, ka vecāka gadagājuma cilvēku iekļaušana datu vākšanā – īpaši socioloģiskajās aptaujās un diskriminācijas uzraudzības procesos – joprojām nav pietiekama. Šīs institūcijas aicina pievērst lielāku uzmanību vecāka gadagājuma cilvēku iesaistei pētījumos.
Vai bija aptauja par recepšu maksu?
Šajā kontekstā "Latvijas Avīze" jautāja Veselības ministrijai: kā tapa lēmums par maksas ieviešanu recepšu medikamentu izsniegšanai aptiekās, jo tas skar būtisku sabiedrības daļu un ir radījis plašu neapmierinātību. Tātad: "Kādi aptauju vai statistikas pētījumu dati tika ņemti vērā tieši attiecībā uz mūsu senioriem – viņu ienākumiem, dzīves līmeni un vajadzībām? Vai Veselības ministrijas (VM) rīcībā bija konkrēti dati, kas atspoguļo senioru viedokli pirms šo Ministru kabineta noteikumu grozījumu pieņemšanas? Ņemot vērā, ka gados vecākiem cilvēkiem iespējami mazāki ienākumi un lielāka vajadzība pēc medikamentiem."
Ministrijas atbilde bija vispārīga, balstīta uz sarunām ar dažādām organizācijām. Tika minētas konsultācijas ar LPF, profesionālajām asociācijām un PVO ekspertu izvērtējums, bet konkrētas aptaujas par senioru viedokli netika pieminētas, tātad aptaujas formāts tieši Latvijas auditorijā nav izmantots. Liesma Kalve uzskata: "Ņemot vērā mūsdienu informācijas apmaiņas iespējas, bez socioloģiskiem pētījumiem pieņemt lēmumus ir tas pats, kas uz dullo šaut tumsā."
Digitālās plaisas realitāte
Runājot par viedokļu iegūšanu, aktualizējas arī jautājums par cilvēku sasniedzamību un aptaujām, kas tiek organizētas tīmeklī. LPF dažkārt piedalās pētījumos un labi redz kopainu. "Mūsu federācijā ir 168 dalīborganizācijas, kas ir apmēram 22 000–23 000 biedru. Internetu vai viedierīces lieto aptuveni 20% cilvēku. Vienīgā iespēja iegūt jēgpilnus datus no cilvēkiem ir tikai anketēšana papīra formātā. Tad mēs varam uzzināt par 65 gadiem un par 70 gadiem vecāku cilvēku viedokli. Citu iespēju nav," stāsta Liesma Kalve. "Bet iedomājieties, ko nozīmē nodrukāt anketas, aiziet pie cilvēkiem, aprunāties! Kurš vecāka gadagājuma cilvēks intervētāju laidīs vaļā? Aptuveni 80% pensionāru ir vientuļnieki, un viņiem vajag parunāties. Intervētājs teiks: "Man te kaut kas ātri jāatķeksē. Un – visu labu!" Bet tā tas nenotiek. "Kā tev, bērniņ, klājas? Parunā ar mani..." Viena piektā daļa no Latvijas sabiedrības ir pensionāri, un es gribētu teikt, ka šī viena piektā daļa socioloģiskajos pētījumos piedalās maz. Kaut vai šo tehnisko iemeslu dēļ. Pērn Saeimā notikušajā Senioru dienā Digitālās pratības sadaļa rezultējās ar labu sadarbību ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Viņi aicina mūs uz semināriem, organizē digitālās apmācības. Tiktāl viss ir brīnišķīgi! Un tad man zvana viena sieviete no citas organizācijas, kas arī rīko mācības, un saka: "Lūdzu, informējiet savus cilvēkus, lai viņi reģistrējas digitālās apmācības kursiem." Es saku: "Labi, es publicēšu mūsu avīzē." – "Nē, nē, avīzē nevarēs, jo kursos var pieteikties tikai internetā." – "Vai es jūs pareizi sapratu – jūs aicināt cilvēkus apgūt digitālās prasmes bez priekšzināšanām, ar nulles prasmēm un pieprasāt viņiem reģistrēties internetā?" Cilvēkam, kurš varbūt pat neprot ieslēgt datoru, nevar prasīt, lai viņš internetā atrod konkrēto mājas lapu un reģistrējas. Tad kursu organizatori brīnījās: "Un mēs domājām – kāpēc neviens nepiesakās?" Tā plaisa ir milzīga! Cilvēki, kas patlaban digitalizē valsts pārvaldi un vēlas iegūt viedokli par kaut ko – viņi runā tikai ar digitālpratīgajiem. Taču digitālpratīgie, pēc VARAM datiem, Latvijā ir 43%, un kas paradoksāli – šie procenti sarūk. Cilvēki arvien mazāk sevi atzīst par digitālpratīgiem, jo tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un kļūst arvien sarežģītākas. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tai vecuma grupai, kas ir vecāki par 75 gadiem, tikai kādiem 20% ir iespējas piedalīties dažādās aptaujās."
"Mūsdienās 58 gadus veca sieviete ir ohoho!"
Socioloģijas doktore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu nodaļas profesore un Sociālo un politisko pētījumu institūta direktore un vadošā pētniece Aija Zobena skaidro, ka tradicionāli plaša mēroga socioloģiskajos pētījumos mērķgrupa ir ekonomiski un sociāli aktīvie iedzīvotāji. Ilgu laiku bija pieņemts, ka tie ir cilvēki 16–65 gadu vecumā, taču, palielinoties veselīgi nodzīvotajiem dzīves gadiem, palielinās arī sociāli aktīvās dzīves ilgums, un pētījumos tiek veidota reprezentatīva izlase – tāda, kurā pārstāvētas visas nozīmīgākās mērķgrupu raksturojošās sociālās iezīmes.
"Atkarībā no pētījuma mērķa tiek aptaujātas dažādas mērķgrupas un tiek izmantotas dažādas metodes, lai izlasi sasniegtu maksimāli efektīvi, tajā pašā laikā nodrošinot reprezentativitāti," skaidro Aija Zobena. "Taču ne visas metodes, kas ļauj respondentus sasniegt ātri un ar samērā nelielām izmaksām, atbilst šiem kritērijiem. Tā, piemēram, centieni sasniegt respondentus, uzrunājot internetā vai telefoniski. Tagad daudz tiek runāts par elektroniskajiem aptauju paneļiem – respondentu atlasi, kas lieto datorus un internetu. Bet tā iespējams sasniegt tikai tos respondentus, kas šos rīkus lieto. Cilvēki, kuriem nav digitālo prasmju, automātiski paliek ārpus aptaujājamo loka. Visdārgākais un precīzākais informācijas iegūšanas veids ir aptauja dzīvesvietā, pieturoties pie ļoti stingriem izlases noteikumiem. Starptautiskās pētījumu programmās visbiežāk izvēlas šo metodi."
Lai iegūtu Latvijas iedzīvotāju viedokli par kādu jautājumu, nevajag aptaujāt pilnīgi visus, bet jāpārliecinās, ka tiek pārstāvētas visas grupas, kuras iekļaujamas konkrētajā aptaujā. "Plašākās sabiedriskās aptaujās ir interese par dažādām vecuma grupām," stāsta Aija Zobena. "Atkarībā no aptaujas satura un pasūtītāja vajadzībām tiek noteiktas respondentu vecuma robežas. Taču dzīves kvalitāte ir mainījusies. Kad es piedzimu, manai vecmāmiņai bija 58 gadi. Pēc šodienas mērauklas – salīdzinoši jauna sieviete. Viņa bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, no smaga darba viņai bija deformētas rokas un nedaudz salīkusi mugura. Mūsdienās 58 gadus veca sieviete ir ohoho! Gan darba tirgū, gan sociāli aktīvi cilvēki paliek krietni vien ilgāk. Līdz ar to viņu viedoklis var būt svarīgs un nozīmīgs daudzās jomās. Tajā pašā laikā svarīgi ir, kas interesē pasūtītāju. Informācija ir dārga un tiek vākta nevis tāpat vien, bet konkrētam mērķim."
Te jāpaskaidro, ka daudz ko nosaka aptaujas pasūtītājs. Daļu apsekojumu veic, piemēram, Centrālā statistikas pārvalde, kad visbiežāk pētījuma pasūtītājs ir valsts, bet daļu privāti uzņēmumi, kas strādā atbilstoši pasūtītāja vēlmēm. Skaidrs, ka jauniešu apģērbu tirgotājam nebūs aktuāls gados vecāku cilvēku viedoklis un dāmu higiēnas preču ražotājs neaptaujās vīriešus. Tāpat arī diez vai daudziem gados vecākiem cilvēkiem būs aktuāla būvmateriālu vai jaunu mēbeļu iegāde.
Fokusgrupu diskusijas
Aptauju mērķis ir iegūt viedokļus, lai atspoguļotu tendences sabiedrībā. Bet, ja vēlamies saprast, ko cilvēki domā, tad ir jālieto citas metodes, tādas, kas ļauj iegūt cilvēku subjektīvos viedokļus. Piemēram, fokusgrupu diskusijas, stāsta Aija Zobena. "Fokusgrupu diskusijās piedalīties aicina noteiktu vecuma grupu cilvēkus un diskutē, lai saprastu, kāds ir šo cilvēku domu gājiens. Tā iegūtu viedokli var mērķtiecīgāk izmantot, piemēram, reklāmas vēstījumiem, lai uzrunātu tieši šīm grupām piederīgos. Arī pie mums šo metodi ļoti plaši izmanto mārketinga pētījumos.
Ja mēs runājam par datos balstītu valsts politiku, lielas cerības pētniekiem savulaik bija saistībā ar partijām piešķirto finansējumu – ka partijas vismaz daļu līdzekļu izmantos, lai finansētu domnīcas, pasūtītu pētījumus, kuros iegūtos datus varētu izmantot savu programmu izstrādei… Kādus pētījumus partijas pasūta? Pētījumus par to, kuru politiķi kurā vietā likt sarakstā. Diemžēl liela daļa naudas aiziet nevis tādu datu iegūšanai, kas ļauj izprast sociālās problēmas un ieteikt to risinājumus, lai veidotu datos pamatotu rīcībpolitiku, bet… Partijas acīmredzot nesaprot, ko ar valsts piešķirto finansējumu partiju darbības nodrošināšanai īsti darīt," uzskata Sociālo un politisko pētījumu institūta direktore Aija Zobena.
Ko saka statistikas speciālisti
Nesen Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ziņoja, ka sāk aptauju "Dzīves kvalitāte pilsētās", lai noskaidrotu Latvijas lielo pilsētu iedzīvotāju viedokli par dzīves apstākļiem, pašvaldības darbu, sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, iedzīvotāju nodarbinātību, izglītību, pārvietošanās paradumiem, vidi un dzīvi kopumā. Tā ilgs līdz 30. septembrim. Aptaujā aicinātas piedalīties apmēram 8000 mājsaimniecību Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī.
Akurāt šajā sakarā "Latvijas Avīzei" bija iemesls uzdot jautājumu – vai tiks aptaujāti arī vecāka gadagājuma cilvēki? Īsā atbilde ir: "Jā. Ar tiem, kuriem nav iespējas izpildīt anketu internetā, sazināsies CSP intervētājs, lai veiktu telefoninterviju vai klātienes interviju."
CSP Sociālās statistikas departamenta eksperti skaidro, ka respondentu izvēle notiek, izmantojot nejaušās izlases metodes, un tiek veikta tā, lai nodrošinātu, ka apsekojumā pārstāvētas visas sabiedrības grupas.
Taujāti par to, vai būtu kas maināms aptauju norisē, lai aptvertu vairāk gados vecāku cilvēku, CSP speciālisti norāda, ka datu vākšanu, tai skaitā aptaujājamo personu vecuma ierobežojumus, nosaka ES regulas vai starptautiski noteiktā metodoloģija: "Piemēram, aptaujā par interneta lietošanu tiek aptaujāti iedzīvotāji līdz 74 gadu vecumam, pieaugušo izglītības apsekojumā iedzīvotāji līdz 69 gadu vecumam. Lielākajai daļai svarīgāko sociālās statistikas apsekojumu regulējums nenosaka maksimālo vecumu, piemēram, Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma, apsekojuma par ienākumiem un dzīves apstākļiem, mājsaimniecību budžeta apsekojuma regulējumā nav noteikts maksimālais vecuma ierobežojums. Arī darbaspēka apsekojumā nav noteikts maksimālais vecuma ierobežojums, tomēr tie aptaujas jautājumi, kas skar personu ekonomisko aktivitāti, t. sk. nodarbinātību un bezdarbu, tiek jautāti tikai personām vecumā līdz 89 gadiem."
Vai Latvija var mainīt respondentu vecuma robežas? Vai un kādos gadījumos tas ir vai nav darīts?
CSP skaidro, ka dati tiek vākti saskaņā ar spēkā esošajām ES regulām vai starptautisko metodoloģiju un papildu vecuma grupas nacionālā līmenī neiekļauj. Taču laika gaitā ES līmenī notikušas izmaiņas vecuma ierobežojumu griestos: darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti līdz 2001. gadam tika aptaujātas personas bez vecuma augšējiem ierobežojumiem, no 2002. līdz 2020. gadam – līdz 74 gadiem, bet no 2021. gada – jau līdz 89 gadiem. Pieaugušo izglītības apsekojumā līdz 2022. gada apsekojumam tika aptaujātas personas līdz 64 gadiem, bet no 2023. gada – jau līdz 69 gadiem.
"Aptaujā par interneta lietošanu "Eurostat" iesaka iekļaut arī 75–89 vecuma intervāla grupu, taču tā nav obligāta prasība, tam ir rekomendējošs raksturs. Ikgadēji tiek pētīti iepriekšējo periodu datu rezultāti un vērtēts, vai nepieciešama normatīvā regulējuma pilnveide. Nepieciešamības gadījumā dalībvalstu eksperti kopīgi rod risinājumus, kas pieņemami visiem, pēc kā statistikas regulas iziet pieņemšanas juridisko procesu," skaidro CSP eksperti.
Ko varam secināt? Senioru viedoklis socioloģiskajos pētījumos un aptaujās dažkārt paliek aiz kadra, lai gan viņi veido būtisku un pieaugošu sabiedrības daļu. Cilvēku viedokļu izslēgšana pēc noteikta vecuma sasniegšanas kropļo informācijas kopainu.
*
Kaktiņš: "Šo ministriju gudrība sen ir atstājusi."
Sociologs un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš savā vērtējumā ir skarbs.
A. Kaktiņš: "Vecuma iedalījums aptaujās saistās ar konkrētu kontekstu, un tas vienmēr ir situatīvi. Mēs darām tā, kā ir nepieciešams pēc jēgas, bet, ja runājam par publisko sektoru – es vēlos uzsvērt, ka tieši par publisko sektoru –, tad Latvijā ļoti daudziem pētījumiem un aptaujām pārāk lielas jēgas nav. Valsts sektors, iestādes un ministrijas, kas tērē nodokļu maksātāju naudu, paģēr, ka viņi pētīs iedzīvotājus, uz kuriem attiecas valsts pakalpojumi, piemēram, veselības aprūpes jomā. Tajā brīdī, kad viņi taisa pētījuma specifikācijas, man nojaušamu, bet ne līdz galam saprotamu iemeslu dēļ rodas "copypaste" pasūtījums. Proti, bez domāšanas tiek pārnestas jau gatavas shēmas: vajadzīga vecuma grupa no 18 līdz 74 gadiem, un vecāki cilvēki viņus neinteresē. Kāpēc tieši 74 gadi? No kurienes šis nogrieznis? Es domāju, ka tas nāk vēl no pagājušā gadsimta, visticamāk, deviņdesmitajiem gadiem un tolaik izstrādātajiem standartiem, kad mūža ilgums nebija tik garš. Bet kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējuši, cilvēku vidējais mūža ilgums ir būtiski mainījies, un, no šā skatupunkta raugoties, tā latiņa būtu jākoriģē. Ja vispār kaut kas jānogriež, tad domāju, ka patlaban adekvāta robeža būtu 80 gadi.
Taču Latvijā daudzi ir bez domāšanas spējām un kā ar cirvi nocērt – 74 gadi, un viss. Tiem, kas šo visu organizē, vajadzētu būt speciālistiem, ekspertiem un lietpratējiem, bet viņi tādi nav. Tas, ko viņi spēj, ir vienīgi "copypaste" – pārkopēt vecās prasības un specifikācijas. Vajadzētu būt tā, ka, piemēram, Veselības ministrija tur rūpi par visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet viņu aptauju robeža noteikta 74–75 gadi. Neprasīsim gudrību no Veselības ministrijas, tā šīs iestādes kabinetus sen ir atstājusi...
Ja man darba pasūtītājs specifikācijā uzrakstījis, ka jāaptaujā cilvēki līdz 74 gadiem, tad tā jādara. Ja es atļaušos iekļaut gados vecākus cilvēkus, būšu pārkāpis līgumu un sekos soda sankcijas. Latvijas valstī valda birokrātija. Publiskajā sektorā vairums nesaprot jēgu, bet tikai ar pirkstu var braukt līdzi dokumentu rindiņām un skatīties, vai viss ir izpildīts un ievērotas visas regulas. Lūk, tā ir milzīga un reāla problēma! Tiek pateikts, ka pēc 74 gadu vecuma jūs Latvijas valstij vairs neesat interesanti. Kā jūs jūtaties, ko domājat par dažādiem jautājumiem – tas mūs neinteresē. Man kā pilsonim tas liekas pilnīgi nepareizi un nepieņemami.
Taču ir vēl viena dramatiskāka tendence, kas saistās ar aptauju formātiem un metodēm. Iepirkumos valsts sektors vēlas zemāko cenu: vāciet datus, kā gribat! Dažkārt atkal "copypaste" uzliek reprezentatīvu izlasi, lai gan nesaprot, ko tas nozīmē. Ja uzvarētāja izvēle notiek pēc zemākās cenas principa, tad skaidrs – aptauja notiks internetā. Vai patiesus reprezentatīvus datus tur var dabūt? Atbilde ir – ne! Caur internetu var sasniegt tikai noteiktu sabiedrības daļu – aktīvos interneta lietotājus, kam tik ļoti patīk piedalīties aptaujās, ka viņi pat "sēž" interneta paneļos. Vecāki un slimāki cilvēki tur bieži nav pārstāvēti. Veselības ministrijai vajag izpētīt kaut ko par veselību – mierīgi vālē internetā. Viņiem būs dati, un varēs teikt: sabiedrība domā tā! Bet tā nav visa sabiedrība.
Saistībā ar respondentu vecumu gan ir viens praktisks arguments – līdz ar vecumu var parādīties dažādas kognitīvās problēmas, piemēram, demence, vājinās uztveres spējas, un nesanāk normāla saruna. Cilvēki nesaprot jautājumus, sazināties grūti, tāpēc pavisam veci cilvēki bieži aptaujās šādu praktisku iemeslu dēļ netiek iekļauti. No biznesa interešu viedokļa – arī tur vecākais gals bieži tiek griezts nost. Viņiem jaunu lietu iegāde vairs nav tik aktuāla, viņi pērk iemīļotus produktus, ir konservatīvāki. Bet jautājums – kur tad ir tā robeža? Skandināvijā dažos pētījumos tā ir 80 gadi. Cilvēki ir pensijā, bet ir aktīvi, ar naudu un gatavi to tērēt.
Jau pirms gadiem desmit mēģināju paaugstināt respondentu vecuma robežu. Aptaujās ņēmu nevis cilvēkus līdz 74 gadiem, bet līdz 75 gadiem. Man bija doma katru gadu pa vienam gadam pielikt – līdz sasniedz 80. Bet diemžēl esmu realitātes priekšā savos centienos kapitulējis. Nav manos spēkos mainīt pasauli. Šie aspekti, par kuriem es runāju, šķiet, nevienu Latvijā neinteresē. Galvenais – papīri pareizi jānoformē. Diemžēl daudziem Latvijā veiktiem valsts pasūtītiem pētījumiem nav nekādas vērtības – tie ir maldīgi un apšaubāmi. Un, balstoties uz tiem, tiek pieņemti lēmumi, ar kuriem mums pēc tam jādzīvo.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
