Ceturtdiena, 2026. gada 12. novembris 14:46
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Atbalsts paredzēts arī mājsaimniecībām reģionos, kur sabiedriskais transports ir reti pieejams vai vispār netiek nodrošināts.
Dabai draudzīgo pārvietošanos ar personīgo auto, valdības ieskatā, būtu pelnījušas mazaizsargātās mājsaimniecības. Plāns varētu realizēties, ja šim mērķim izdosies piesaistīt pāri par 50 miljoniem eiro Eiropas Savienības finansējuma, valsts budžetam tad būtu jāpiemet "tikai" 17,5 miljoni eiro. Kopumā šī iecere ir daļa no lielāka plāna. Ja viss ritēs gludi, pieteikšanās elektromobiļa iegādes atbalstam varētu tikt izsludināta 2027. gadā. Atbalsta sniegšanai paredzēts izmantot "sociālā līzinga" modeli. Tas nozīmē, ka valsts mājsaimniecībai segtu pirmo iemaksu, kā arī kompensētu daļu no ikmēneša maksājumiem. "Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 340 000 mazaizsargātas mājsaimniecības – tie ir ekonomiski aktīvi iedzīvotāji ar zemu vai vidēji zemu ienākumu līmeni, kas spēj segt ikdienas izdevumus, bet kam nav pieejami brīvi līdzekļi lielākiem ieguldījumiem, piemēram, auto iegādei," skaidro Klimata un enerģētikas ministrija. Tā rēķina, ka dažu gadu laikā kopumā varētu finansēt ap 7000 jaunu elektroauto iegādi. Bet auto pircējam jāuzņemas arī auto uzlādes un citi ar spēkrata uzturēšanu saistītie izdevumi. Vai mazaizsargātās mājsaimniecības šādu finanšu slogu var atļauties?
Dabai draudzīgo pārvietošanos ar personīgo auto valdības ieskatā būtu pelnījušas mazaizsargātās mājsaimniecības, tomēr pensionāriem šādu iespēju nav iecerēts piedāvāt. Plāns varētu īstenoties, ja šim mērķim izdosies piesaistīt pāri par 50 miljoniem eiro ES finansējuma, valsts budžetam tad būtu jāpiemet "tikai" 17,5 miljoni eiro.
Kopumā šī iecere ir daļa no lielāka plāna. Proti, šovasar izvērtēšanai Eiropas Komisijā (EK) valdība iesniegusi "Latvijas Sociālā klimata fonda plānu 2026.–2032. gadam", kas ļautu pretendēt kopumā uz vairāk nekā 460 miljoniem eiro Eiropas finansējuma, ja vien valsts budžetā atradīsies līdzfinansējums 154,2 miljonu eiro apmērā. Plāns ir mērķēts uz mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, risinot enerģētikas un transporta nabadzības jautājumus.
Latvijas spēja pretendēt uz minētajiem Eiropas miljoniem ir atkarīga no tā, vai valsts budžetā tiks atrasta "sēklas nauda" jeb līdzfinansējums, iepazīstinot ar Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto plānu, atzīmēja ministrs K. Melnis (ZZS). "Atbalsta investīciju īstenošana būs atkarīga no EK apstiprinājuma un iespējamām korekcijām," skaidro KEM.
Nosacījumus un kritērijus vēl precizēs
Saskaņā ar ministrijas izstrādāto plānu Latvijas ierosinātais kopējais investīcijas apjoms elektromobiļu iegādei ir 70 miljoni eiro, tai skaitā 17,5 miljoni eiro valsts līdzfinansējums. Dokumentā ietverti vispārēji investīcijas atbalsta nosacījumi. "Gan investīcijas apjoms, gan nosacījumi varētu tikt precizēti, balstoties uz EK vērtējumu," komentē KEM. Ja viss ritēs gludi, pieteikšanās elektromobiļa iegādes atbalstam varētu tikt izsludināta 2027. gadā.
Atbalsta sniegšanai paredzēts izmantot "sociālā līzinga" modeli. Tas nozīmē, ka valsts mājsaimniecībai sedz pirmo iemaksu, kā arī kompensē daļu no ikmēneša maksājumiem, kas jāveic par automašīnas iegādi.
Dokumentā minētās aplēses liecina, ka mājsaimniecībai ikmēneša līzinga maksājums par elektroauto varētu būt 75 līdz 150 eiro. Bet auto pircējam jāuzņemas arī auto uzlādes un citi ar spēkrata uzturēšanu saistītie izdevumi. Vai mazaizsargātās mājsaimniecības šādu finanšu slogu var atļauties? "Kā jebkuru kredītsaistību uzņemšanās gadījumā, arī šajā gadījumā līgumslēdzējs izvērtēs mājsaimniecības maksātspēju," paskaidro ministrijā.
KEM rēķina, ka šādā veidā dažu gadu laikā kopumā varētu finansēt ap 7000 jaunu elektroauto iegādi. "Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 340 000 mazaizsargātas mājsaimniecības – tie ir ekonomiski aktīvi iedzīvotāji ar zemu vai vidēji zemu ienākumu līmeni, kas spēj segt ikdienas izdevumus, bet kam nav pieejami brīvi līdzekļi lielākiem ieguldījumiem, piemēram, auto iegādei," skaidro ministrijā. "Īpaši aktuāls šāds atbalsts ir iedzīvotājiem reģionos, kur sabiedriskais transports ir reti pieejams vai vispār netiek nodrošināts. Atbalstīt paredzēts arī mājsaimniecības, kas, piemēram, atrodas tālu no sabiedriskā transporta pieturām. Tādējādi šī programma veicina gan mobilitāti, gan sociālo iekļaušanu."
Runājot par mājsaimniecību loku, kuras varēs saņemt šādu atbalstu, KEM uzsver, ka programmas detaļas vēl ir agrīnā izstrādes stadijā un ir daudz precizējamu nianšu. "Precīzi ienākumu līmeņa kritēriji un citi atlases nosacījumi tiks noteikti programmas izstrādes gaitā," uzsver ministrijā. Plānā ietvertie vispārējie nosacījumi ļauj secināt, ka, lemjot par atbalsta piešķiršanu, vērā tiks ņemts mājsaimniecību ienākumu līmenis, attālums līdz sabiedriskā transporta pieturai, plānotais nobraukums, elektromobiļa kategorija. Dokumentā arī minēts, ka elektroauto iegādes atbalsts nebūs pieejams senioriem.
"Pat mēs nevarētu atļauties"
Novadu sociālo dienestu vadītāju viedoklis par KEM piedāvāto atbalsta mehānismu elektroauto iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām ir atšķirīgs. Skeptiska par programmas efektivitāti ir Latgales reģiona pārstāve – Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Greivule Loca. Pirmkārt, viņa atzīmē, ka novada mazaizsargātajām mājsaimniecībām arī 75 līdz 150 eiro mēneša maksājums par auto būtu gana liels slogs. "Pat mēs – pašvaldībā strādājošie – diez vai to varētu atļauties, ja vien šīs automašīnas netiktu vienkārši uzdāvinātas," viņa salīdzina. Greivule Loca arī norāda uz elektroauto uzlādes staciju trūkumu novadā ārpus Rēzeknes, kā arī uz slikto grunts ceļu stāvokli, kas atsevišķos periodos ir neizbraucami. "Turklāt jāņem vērā, ka vismaz mūsu novadā liela daļa iedzīvotāju ārpus pilsētas ir tieši seniori, kuriem šis atbalsts acīmredzot neko nedos," rezumē Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja.
Bauskas novada sociālā dienesta priekšniece Dina Romanovska tāpat kā citi uzrunātie atzīmē, ka par šādas atbalsta programmas ieceri ir pirmā dzirdēšana. Viņa vērtē, ka par jauno elektroauto saimniekiem diez vai kļūs tieši sociālās jomas klienti – trūcīgie un maznodrošinātie. Vienlaikus Romanovska pieļauj, ka šāds atbalsts varētu būt aktuāls, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, kuras jau šobrīd lieto degvielas transportlīdzekli un kurām jau šobrīd mājsaimniecības budžetā ir regulāri spēkrata uzturēšanas un lietošanas izdevumi. Dienesta vadītāja atzīst, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, cik pieprasīts varētu būt šāda veida atbalsts novada iedzīvotāju vidū, jo par to nav veikta nekāda izpēte. Optimistiska par ieceri ir Madonas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Fārneste. Viņa uzsver šādas atbalsta programmas lietderību, norādot, ka mazaizsargāto mājsaimniecību lokā noteikti ir arī "atbildīgi cilvēki", kas varētu šādu iespēju izmantot. Viņa arī atzīmē auto uzlādes iespēju pieejamību Madonā.
Ar jaunu lētāk nekā ar veco
"Daudziem tā būs laba iespēja situācijas uzlabošanai transporta jomā," ierosināto atbalsta programmu vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš spriež, ka virzībā uz klimata mērķiem arvien vairāk augs fosilo energoresursu cenas, līdz ar ko daļai mājsaimniecību, it īpaši lauku reģionos, arvien sarežģītāka var kļūt nokļūšana uz darbu un atpakaļ, bērnu izvadāšana, piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem. "Sociālais līzings ir iespēja būtiski uzlabot situāciju," prāto Leiškalns. "Tā ir iespēja izrauties no apburtā loka. Lauku reģionos, īpaši, ja ģimenē ir bērni, iztikt bez auto ir diezgan sarežģīti. Mājsaimniecības ar vidējiem un zemiem ienākumiem nevar atļauties nopirkt modernu auto ar nelielu degvielas patēriņu, nemaz nerunājot par elektroauto, kas vēl arvien ir relatīvi dārgs, jo maijsaimniecību ienākumi neatbilst līzinga kompāniju izvirzītajiem nosacījumiem. Visbiežāk viņu rīcībā ir pavecs, diezgan bieži remontējams auto ar relatīvi augstu degvielas patēriņu. Kopumā degvielas un remonta izdevumi ir diezgan augsti. Šīs mājsaimniecības par pārvietošanos ar auto vidēji mēnesī maksā vairāk nekā par līzingā ņemtu auto. Bet lielā problēma ir tā, ka labu auto ne uzreiz, ne līzingā nopirkt nevar."
Eksperts piebilst, ka lauku reģionos piemērotāks varētu būt lādējamais hibrīds, kas nodrošina iespēju pamatā braukt ar elektrību, benzīnam atstājot rezerves degvielas lomu. "Ja mājsaimniecība mitinās savrupmājā, tad parasti ir iespēja lādēt auto mājās. Tad katrs brauciens jau izmaksā krietni lētāk. Vēl labāks risinājums ir pāriet uz biržas cenu un izmantot "gudro ierīci", kas automātiski ieslēdz lādēšanas režīmu laikā, kad biržā cena ir "lejā"," rezumē Leiškalns.
Līdzšinējais atbalsts – Rīgai un Pierīgai
Kopš 2022. gada aprīļa Latvijas iedzīvotājiem jau ir pieejams valsts atbalsts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) ietvaros, lai iegādātos jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto. Programma darbojas līdz šā gada beigām, un, lai arī tiek prognozēts, ka šā perioda līdzekļi varētu beigties jau septembrī, ticams, ka jau nākamgad tās darbība tiks pagarināta. Kopumā līdz šim ar valsts atbalstu iegādāti 5492 spēkrati par kopējo atbalsta summu vairāk nekā 25 miljonu eiro apmērā. Tātad uz katru iegādāto auto vidēji izmaksāts apmēram 4,5 tūkstoši eiro. Īpaši atbalsta nosacījumi ir daudzbērnu ģimenēm, un statistika rāda, ka personas ar Latvijas Goda ģimenes apliecībām EKKI ietvaros iegādājušās kopumā gandrīz tūkstoti videi draudzīgu braucamo.
Atbalsta programmas skaitļi arī rāda, ka lielākā daļa līdzšinējā valsts atbalsta elektroauto iegādei ticis rīdziniekiem (1918 atbalsta piešķīrumi), jūrmalniekiem (272) un Pierīgas novados dzīvojošajiem (1599), kamēr, piemēram, Alūksnes novadā valsts atbalsts saņemts tikai par trīs automašīnu iegādi, šī programma īsti nav sasniegusi arī Valkas novadu (atbalsts sniegts četru auto iegādei), Balvu novadu (8), Krāslavas, Augšdaugavas un Ventspils novadu (katrā pa 9) un Ludzas novadu (10). Vai attiecībā uz šo novadu maizaizsargātajām mājsaimniecībām atbalsta programma darbosies krietni efektīvāk, pagaidām šādam optimismam pamats nav īsti saskatāms.
***
| EKII sniegtais atbalsts auto iegādei Latvijas Goda ģimenes apliecības personām | |||
|---|---|---|---|
| Kopā | t. sk. 5 vai 6 sēdvietas |
t. sk. 7 vai vairāk sēdvietas | |
| Jauni elektromobiļi | 220 | 170 | 45 |
| Lietoti elektromobiļi | 479 | 461 | 8 |
| Ārēji lādējami hibrīdauto | 287 | 238 | 49 |
| Avots: Vides investīciju fonds | |||
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
