Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 10:27
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka pērn e-veselības sistēmā kopumā tika reģistrētas 1 197 604 darbnespējas lapas.Valdība vakar skatīja Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību un sūdzību izskatīšanu. Ministrijas ieskatā – precīzāka veselības stāvokļa uzrādīšana izsniegtajās darbnespējas lapās uzlabos darbnespējas lapu uzraudzību. Tā pirmdien preses konferencē sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Agnese Vaļuliene. Konkrētais priekšlikums saistīts ar Ministru kabineta doto uzdevumu izpētīt, kas būtu uzlabojams darbnespējas lapu uzraudzībā un kontroles mehānismā.
Iepriekš gan uzņēmēji, gan nesen Augstākā tiesa paudusi bažas par to, ka darbnespējas lapas dažkārt tiek izsniegtas nepamatoti un lietotas negodprātīgi. Rosināta diskusija par to, kā šo praksi izskaust. Taču Veselības ministrija uzsver, ka pašlaik rosinātās izmaiņas vērstas uz to, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām, jo nepamatoti izsniegtu slimības lapu esot maz – 2024. gadā anulētas un par nepamatotām atzītas 30 darbnespējas lapas.
Anulēto lapu skaits pret kopējo izsniegto lapu skaitu ir "gaužām maz", atzīmēja A. Vaļuliene. Viņa sacīja, ka "nevarot autoritatīvi apgalvot, ka būtu masveidā liels skaits negodprātīgi izsniegtu darbnespējas lapu", arī darba devēju iesniegto sūdzību skaits Veselības inspekcijā (VI) par šādiem gadījumiem esot mazs. Ministrija gan aicina darba devējus ziņot, ja rodas aizdomas par negodprātīgiem slimības lapu gadījumiem.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs iepriekš ir atzīmējis – lai arī nevar apšaubīt datus par kopējo nelielo anulēto slimības lapu skaitu, tomēr situācija rādoties citāda, ja aplūko tikai tos gadījumus, kad tiesībsargājošās iestādes ir izlēmušas iesniegt sūdzību un apšaubīt darbnespējas lapu pamatotību. Piemēram, 2024. gadā slimības lapu pārbaudēs, kas iniciētas pēc tiesībsargājošo iestāžu iesniegumiem, problēmas esot atklātas gandrīz ceturtajā daļā situāciju.
VM apkopotie dati liecina, ka pērn 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts "cits cēlonis", taču diagnozes norādīšana nav obligāta, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas. Viens no ministrijas piedāvājumiem ir, ka gadījumos, kad tiek izrakstīta darbnespējas lapa ar cēloni "cits cēlonis", tajā parādītos informācija par diagnozes nosaukumu un kodu, kas būtu pieejama tikai veselības sektoram. A. Vaļuliene minēja, ka patlaban ir redzami izrakstītie medikamenti un taloni, taču pilnīgai un konkrētai ainai par pacienta veselības stāvokli nepieciešama skaidrāka informācija par to. Viņa arī piebilda, ka skaidrāka slimības cēloņa vai veselības stāvokļa atšifrēšana neesot iecerēta tāpēc, lai pārliecinātos par darbnespējas lapu izsniegšanas godprātīgumu, bet cēloņa norādīšana palīdzēšot VM apkopot statistikas datus un veidot "informētāku" veselības politiku. Līdz ar to priekšlikums varētu ietvert nevis detalizētākas diagnozes norādīšanu, bet gan drīzāk vispārīgāku informāciju par, piemēram, lielām saslimšanas grupām, bet par to vēl notiekot diskusijas ar ārstiem, lai lemtu par vislabāko veidu šādai datu uzskaitei.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) atzinumā par Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu iepriekš paudusi viedokli, ka diagnožu norādīšana "e–veselībā" darbnespējas lapas daļā radītu lielāku datu prettiesiskas izmantošanas risku. Asociācijas prezidente Alise Nicmane–Aišpure aģentūrai LETA skaidroja, ka iebildumus par priekšlikumu norādīt diagnozi darbnespējas lapās ministrijas organizētā sanāksmē jau iepriekš pauduši gan LĢĀA, gan arī Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji. LĢĀA 11. jūnija iesniegumā VM un Ministru kabinetam stingri iebildusi pret priekšlikumu, ka ģimenes ārstiem, izsniedzot vai pagarinot darbnespējas lapas, tajās būtu jānorāda dati par personai noteiktām diagnozēm – diagnozes kodu un nosaukumu. Asociācijā argumentē, ka darbnespēju nereti nosaka ne tikai viena diagnoze, bet gan vairākas diagnozes, tostarp personas veselības stāvoklis konkrētā laikā kopsakarā ar veicamā darba apstākļiem.
Turklāt ģimenes ārsti datus par konkrēta pacienta diagnozēm un blakusdiagnozēm katrā epizodē jau ilgstoši norādot Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā, ievadot ambulatorā pacienta talonu, tāpēc dati par diagnozēm jau esot iestādes rīcībā.
LĢĀA iesaka drīzāk skatīt, kā agrīnāk cilvēki varētu atgriezies darbā kaut uz nepilnu slodzi, kad veselības stāvoklis ļauj strādāt jau 25% no darba slodzes.
Veselības ministrijas pārstāve A. Vaļuliene sacīja, ka attiecībā uz datu apriti neko nav plānots mainīt – arī veicot analīzi par darbnespējas lapu cēloņiem, tikuši izmantoti anonimizēti pacientu dati, un arī turpmāk pacientu datu privātumam riski nedraudot, atzīmēja VM pārstāve. Konkrētāka diagnoze nebūtu pieejama darba devējam. Turpmāk tikšot arī strādāts pie tā, lai precīzākas diagnozes uzrādīšana neveidotu papildu birokrātisko slogu ģimenes ārstiem.
Tāpat ar darba devējiem VM apsvērusi priekšlikumu vēl paplašināt un detalizēt darbnespējas "režīmu", proti, atsevišķi nošķirt "gultas režīmu", "mājas režīmu" vai vienkārši "mierīgu un darbā neesošu režīmu". Šādu nošķīrumu uzrādīšana varētu nodrošināt to, ka tas ir pietiekams arī tiesām.
***
Gadā – vairāk nekā miljons slimības lapu
– Pērn Veselības inspekcijā izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības. 2023. gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības, kas visbiežāk saistītas ar neprecīzi norādītu darbnespējas cēloni.
– No visām darbnespējas lapām pērn uz 1–3 dienām izrakstītas 62 052 jeb 11,6% no kopējā A darbnespējas lapu skaita.
– 73,4% gadījumu A darbnespējas lapas, kas tika uzreiz atvērtas uz deviņām dienām, tiek turpinātas kā B lapas. Veselības ministrijas rīcībā gan neesot pārliecinošu datu, kas norādītu, ka tās lapas, kas uzreiz ir atvērtas uz 9–10 dienām, tiktu izsniegtas nepamatoti.
– Analizējot datus, neesot novērota korelācija starp brīvdienām un svētku dienām, skolēnu brīvlaikiem un atvērto lapu skaita pieaugumu. Ministrijas ziņojumā pausts, ka darbnespējas dati vērtējami kontekstā ar izmaiņām citos sektoros, piemēram, pensionēšanās vecuma paaugstināšanos, jo cilvēki biežāk slimo pirmspensijas vecumā. Vienlaikus ietekmējoši faktori ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības izmaiņas, jaunu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešana un Covid–19 pandēmijas laikā veiktās izmaiņas slimības lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.
– Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka pērn e–veselības sistēmā kopumā tika reģistrētas 1 197 604 darbnespējas lapas, bet 2023. gadā – 1 238 749. No kopējā skaita B slimības lapas veido lielāko daļu – 55,6%, bet A lapas – 44,4%. Kopš 2022. gada gan A, gan B lapu skaits samazinās. Veselības ministrija norāda, ka iemesls tam var būt attālinātā darba iespējas un cilvēku paradumu maiņa attiecībā uz veselību.
– Analizējot nodarbinātā vecuma saistību ar lapu skaitu, secināts, ka biežāk tās izņem nodarbinātie 30–39 gadu vecumā, kā arī pensijas vecuma cilvēki.
– Lielākais lapu skaits ir novērojams ziemas mēnešos, kā arī martā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
