Pirmdiena, 2026. gada 16. novembris 01:17
Vārda dienas: Banga, Glorija
Prokuratūra lūdza tiesu sodīt Ievu Raubiško ar brīvības atņemšanu uz pusotru gadu, bet Latgales rajona tiesa lēma, ka viņa sodāma tikai ar 200 stundām sabiedriskā darba.
Vakar Latgales rajona tiesā tika pasludināts spriedums krimināllietā, kurā biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" projektu vadītāja Ieva Raubiško apsūdzēta par to, ka organizējusi sīriešu grupas nelikumīgu iekļūšanu Latvijā. Pirmās instances tiesas spriedums ir notiesājošs.
Tiesa gan grozīja apsūdzību, atzīstot, ka Raubiško nav organizējusi, bet tikai atbalstījusi to, ka pieci nelegālie imigranti šķērsoja mūsu valsts ārējo robežu, un lēma, ka viņa sodāma ar 200 stundām sabiedriskā darba. Šo nolēmumu var pārsūdzēt. Prokurore Irina Kudrjavceva–Dilba pieprasīs pilnu tiesas spriedumu un lems, vai iesniegt protestu. Arī Raubiško izteikusies, ka spriedumu pārsūdzēs.
Saskaņā ar apsūdzību, 2023. gada 4. janvārī Ieva Raubiško lietotnē "WhatsApp" uzsāka saziņu ar Sīrijas pilsoni Marvo V., kura atradās Baltkrievijas teritorijas pierobežas joslā ar Latviju. Sīriete lūdza Raubiško palīdzību, lai viņa kopā ar savu grupu varētu nokļūt Eiropas Savienībā. Apsūdzība uzskata, ka Raubiško apzinājās, ka Sīrijas pilsoņiem nav tiesību legāli šķērsot Latvijas ārējo robežu. Lai iegūtu Eiropas Cilvēktiesību tiesas pagaidu noregulējuma noteikšanu, kas šīm personām dotu tiesības pēc valsts ārējās robežas nelikumīgas šķērsošanas netikt izraidītām atpakaļ uz Baltkrieviju, Raubiško organizējusi Latvijas robežas pretlikumīgu šķērsošanu.
11. janvārī Raubiško sarakstē ar Marvo devusi sīrietei norādījumus, lai grupa no Baltkrievijas puses šķērso valsts robežu un Latvijas Republikas teritorijā nofilmē video pie mūsu valsts robežstaba Nr. 111. Raubiško arī esot sievietei nosūtījusi iespējamās robežšķērsošanas vietas koordinātas. Piecu sīriešu grupa šo norādījumu izpildīja, šķērsojot Latvijas ārējo robežu Krāslavas novada Robežnieku pagastā, ciema Žurilova apkaimē. Pēc video nosūtīšanas sīrieši devās atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju, lai tur gaidītu tiesas nolēmumu par viņu pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšanu.
Prokuratūra informē, ka Raubiško tajā pašā dienā iesniegusi Eiropas Cilvēktiesību tiesai apzināti nepatiesu informāciju par Sīrijas pilsoņu grupas atrašanos Latvijas Republikas jurisdikcijā, apzinādamās, ka sīrieši tobrīd jau aizgājuši uz Baltkrievijas teritoriju. Saņemot pozitīvu tiesas lēmumu, Raubiško nosūtījusi Marvo koordinātas, norādot, kur viņas grupai vēlreiz šķērsot robežu, lai nokļūtu Latvijā. 12. janvārī ap pulksten 20.45 piecu sīriešu grupa atkārtoti šķērsoja robežu, nokļūstot Latvijā ciema Žurilova apkaimē.
"Negribēju ļaut šiem cilvēkiem nomirt"
Ieva Raubiško teica, ka viņa saprot, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā viņa ir apsūdzēta, bet savu vainu pilnībā neatzīst. Liecībās viņa stāstīja, ka patiesībā šie notikumi sākušies jau 2023. gada naktī uz 1. janvāri, kad viņas kolēģis Egils Grasmanis izsaucis Neatliekamo medicīnisko palīdzību pie sieviešu patvēruma meklētāju grupas, kura tobrīd jau atradusies Latvijas teritorijā. Tajā grupā esot bijusi arī jau pieminētā sīriete Marvo. Viņa bija iekritusi grāvī un pilnībā izmirkusi. Grasmanis secinājis, ka šai migrantei draud nāves briesmas, turklāt arī pārējo grupas dalībnieču situācija un apstākļi ir diezgan dramatiski, tāpēc nosūtījis pie viņām mediķu brigādi. Ir dokumentāls apstiprinājums, ka Marvo tika sniegta medicīniskā palīdzība, viņai konstatēti virspusēji ekstremitāšu ievainojumi, izmirkšana. Migrantu grupa pēc tam tika nogādāta uz Valsts robežsardzes iestādi. Robežsargi sievietes izmitināja teltī, kur viņas pavadīja divas dienas, bet 2. janvāra vakarā šī grupa tikusi novirzīta jeb atgrūsta uz Baltkrievijas teritoriju.
Pēc dažām dienām Marvo grupa vēlreiz sakontaktējusies ar Grasmani un pastāstījusi viņam, ka mutiski bija prasījusi patvērumu, bet to nav saņēmusi. Sīriešu grupa joprojām atradusies pierobežā un bijusi ļoti kritiskā stāvoklī – bez pārtikas, kaut kādā pajumtē, bet aukstumā. Grupa jau bija mēģinājusi vēlreiz iekļūt Latvijas teritorijā, bet atkal tika atgrūsta. Marvo grupa esot pilnvarojusi Raubiško vērsties ar lūgumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai par viņiem tiktu izdots pagaidu noregulējums, kas nozīmētu, ka imigrantiem tiktu piešķirta nepieciešamā primārā palīdzība, pārtika un pajumte, kā arī viņus kādu laiku nedrīkstētu izraidīt no Latvijas. Saņemot šo pilnvarojumu, apsūdzētā sīriešu lūgumu izpildījusi.
Attiecībā uz to, ka ir organizējusi valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, Raubiško teica: "Cienījamā tiesa, viss, ko es organizēju, bija palīdzības sniegšana šai grupai, lai viņi paliktu dzīvi. [..] Es biju dzirdējusi, ka pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas viņi tika paturēti nedaudz teltī un izgrūsti. Es ļoti labi zināju, kas notiek šādās situācijās. Man ir bijusi komunikācija ar cilvēkiem, kas pēc izgrūšanas ziemas apstākļos zaudēja savus locekļus – viņiem tika amputētas kājas, pēdas, kāju pirksti, viņi zaudēja roku pirkstus. [..] Ļoti skaidri saprotot, ka šiem cilvēkiem nav nekādu izredžu, bet tajā pašā laikā apzinoties, ka viņiem ir tiesības šķērsot robežu ar mērķi lūgt patvērumu [..], es, neuzskatot to par pārkāpumu, nolēmu palīdzēt viņiem sagatavot pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Mana motivācija nebija organizēt nelegālu robežas šķērsošanu, mana motivācija bija neļaut šiem cilvēkiem nomirt."
Pēdējā vārdā Ieva Raubiško vēl pauda viedokli, ka šis tiesas process tagad esot atstājis ietekmi uz cilvēkiem, "kas nonāk bezizejā pie mūsu valsts robežas: palīdzēt viņiem praktiski nav iespējams". "Šis spriedums iezīmēs mūsu sabiedrības vērtību orientāciju. Es ceru uz cilvēcību un ticu taisnīgai tiesai," noslēgumā teica apsūdzētā.
Prokurore prasa cietumsodu
Prokurore Kudrjavceva–Dilba teica, ka Valsts robežsardze katru situāciju vērtē individuāli, īpašu uzmanību pievēršot tām personām, kurām varētu būt humānās palīdzības vajadzības, vai to veselībai un dzīvībai draudētu briesmas. Ja tāda persona izteikusi kādu lūgumu, robežsargi tai nodrošina visu nepieciešamo, lai novērstu briesmas dzīvībai un veselībai. Tas neizslēdz personas ielaišanu valstī, izmitināšanu un patvēruma pieteikuma pieņemšanu. Valsts robežsardze tiesai bija iesniegusi dokumentu, apliecinot, ka līdz 2023. gada 12. janvārim, ievērojot samērīguma un neizraidīšanas principu, Latvijas un Baltkrievijas robežas šķērsošana nebija liegta 321 personai, kuras pēc aizturēšanas tika izvietotas izmitināšanas centros.
Kas attiecas uz biedrību "Gribu palīdzēt bēgļiem", tad, kā norādīja prokurore, gadījumos, kad biedrībai bija zināmi apstākļi par nepieciešamību humāno apsvērumu dēļ sniegt palīdzību cilvēkiem, tā vienmēr bija kontaktējusies ar Valsts robežsardzi. Biedrības vadībai zināms, ka tās biedriem vienmēr jādarbojas, ievērojot Latvijas likumus un citus normatīvos aktus. "Fakts, ka Ieva Raubiško nepildīja savu pienākumu un neziņoja ne pašām personām par iespēju vērsties pie Valsts robežsardzes pēc palīdzības, kā arī par situāciju neinformēja robežsargus, liecina par to, ka viņas mērķis bija ar jebkādām darbībām, tajā skaitā ar prettiesiskām, iegūt šīm personām tiesības uz pagaidu aizsardzību, kas nodrošinātu viņu neizraidīšanu no valsts, apzinoties, ka personas neatrodas galējās nepieciešamības situācijā," uzsvēra prokurore. Viņa lūdza tiesu sodīt Raubiško ar brīvības atņemšanu uz pusotru gadu.
Vairs ne organizatore
Tiesnesis Ivars Dzindzuks, nolasot saīsināto spriedumu, paziņoja, ka neuzskata, ka Ieva Raubiško organizējusi valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu. Viņš grozījis apsūdzību, saskaņā ar kuru tagad Raubiško inkriminēta tikai robežas nelikumīgas šķērsošanas atbalstīšana. Attiecīgi arī piespriestais sods nav brīvības atņemšana, bet tikai sabiedriskais darbs – 200 stundas.
Pēc sprieduma nolasīšanas tiesnesis komentēja: "Nosakot sodu, tiesa ņēma vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, Ievas Raubiško līdzdalības pakāpi un individuāli veiktās darbības, noziedzīgā nodarījuma smagumu, sabiedriskās bīstamības un kaitīguma pakāpi, apsūdzētās personību un atbildību ietekmējošos apstākļus. Tiesa arī ņem vērā, ka Ievas Raubiško izdarītais noziedzīgais nodarījums būtiski atšķīrās no citiem līdzīgiem nodarījumiem, jo tas netika veikts aiz mantkārības, bet nolūkā palīdzēt grūtībās nonākušiem migrantiem, kas iestrēga pierobežā saistībā ar migrācijas krīzi uz starpvalstu robežām. Tomēr, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, tiesa atzina, ka Ievas Raubiško motīvs un viņas aktīvā darbība biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem" neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju un šie apstākļi nav atzīstami par tādiem, kas izslēdz kriminālatbildību."
***
Nelegālo migrantu plūsma turpinās
Valsts robežsardzes amatpersonas atzīst, ka Latvija saglabājas kā mērķvalsts, uz kurieni virzīt nelikumīgo robežšķērsotāju plūsmas.
– Latvijas valdība šonedēļ Ministru kabineta sēdē atbalstīja 485 424 eiro pārdalīšanu, lai iekšlietu iestādēm segtu izdevumus par pastiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas sargāšanu. Šī summa segs izdevumus par aprīli un maiju. Kopš Baltkrievijas izraisītā nelegālās imigrācijas spiediena amatpersonas to vērtē kā hibrīdkaru, Latvija vairāku gadu laikā pastiprinātai robežas uzraudzībai iztērējusi vairākus miljonus eiro, liecina LETA iepriekš veiktie aprēķini.
– Šogad no Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas apturētas gandrīz 8700 personas. Šogad humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta 15 nelegālajiem migrantiem. Pērn no Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.
– Nelikumīgi šķērsojušu personu pārvešana uz Latviju joprojām turpinās, daudzi pārvadātāji (kas to dara par naudu) tiek pieķerti un tiesāti, taču kādiem migrantiem izdodas veiksmīgi tikt dziļāk Latvijas teritorijā un doties tālāk uz citām Eiropas valstīm.
– Arī uz Lietuvu Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu. No 2021. gada 3. augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 23 tūkstošus reižu. Šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā 990 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.
– Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta komandieris ģenerālis Rustams Ļubajevs intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio teicis, ka šogad Lietuvā vai Polijā atklāti 553 migranti, kas ieradušies no Latvijas. "Dažādu iemeslu dēļ mūsu kolēģi Latvijas robežsardzē pašlaik nespēj nodrošināt tādu pašu robežu aizsardzības līmeni kā Lietuvā vai Polijā. Tādēļ mēs novērojam tendenci, ka nelegālie migranti šobrīd pārsvarā ceļo caur Lietuvu no Latvijas," teicis Valsts robežsardzes dienesta vadītājs. Lietuva ir nosūtījusi savus robežsargus uz Latviju palīdzēt sargāt robežu ar Baltkrieviju.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
