Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 16:00
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Zemnieks Jānis Kudliška uzsver, ka tik slapju vasaru viņš iepriekš nav pieredzējis. "2017. gads, kas līdz šim bija visslapjākais, salīdzinājumā ar šo gadu bija sauss," saka saimnieks, uzskatāmi rādot, ka daudzviet uz lauka vēl aizvien ir dziļas peļķes."Brauc, tomēr varam tikties un runāt vien tad, ja līs lietus. Nav laika! Mēs kuļam labību," pēc aicinājuma klātienē pastāstīt par dabas apstākļu ietekmi uz šā gada ražu pa tālruni atbild Ābeļu pagasta zemnieku saimniecības "Jaunkraukļi" saimnieks Jānis Kudliška.
Uz Ābeļu pagastu Latgalē, kas šā gada lietavās cietusi visvairāk, dodamies šīs nedēļas otrdienā, dienā, kuru laikziņi nosauca "par šīs nedēļas vissiltāko dienu". Tiekamies LPKS "LATRAPS" graudu pirmapstrādes kompleksā Jēkabpilī, kur Jānis tieši no lauka atvedis kārtējo ziemas kviešu kravu.
"Graudiem ir izcila lopbarības kvalitāte. Vienīgais rādītājs, kas neatbilst pārtikas kvalitātei, ir tilpummasa. Smalki, mazi graudiņi," gaidot atvestās kravas analīžu rezultātus, stāsta "Jaunkraukļu" saimnieks. Graudu audzētājiem pārtikas vai lopbarības kvalitātes kūlums īpaši šajā gadā ir ļoti svarīgs. Cena par tonnu atšķiras par 30 līdz 40 eiro, vienai ar traktoru atvestajai kravai atšķirība ir no 600 līdz 800 eiro.
"Lietus būtiski ietekmēja gan ražas daudzumu, gan arī tās kvalitāti. Slapjajā laikā bija daudz slimību, nespējām ar smidzināšanu tās ierobežot. Pie mums laika posmā no 5. aprīļa līdz 1. augustam nolija 570 milimetru. Tā ir desmit mēnešu norma četros mēnešos (Latvijā vidējais gada nokrišņu daudzums ir 760 milimetri. – Red.)," stāsta saimnieks. Vēl papildu izdevumi ir par graudu žāvēšanu. Otrdien aizvestajiem graudiem ir 18% liels mitruma rādītājs, tas ir jānodzen mazāks. Kopš augusta sākuma saimniecībā uzlijuši vēl 28 milimetri.
"Jaunkraukļi" ir ģimenes saimniecība, kur Jānis darbojas ar savu brāli Valdi Kudlišku. Apsaimnieko gandrīz 400 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur audzē ziemas kviešus, rapšus, rudzus, kā arī vairāku desmitu hektāru platībā kopj bioloģiski vērtīgos zālājus. Labību, visvairāk ziemas kviešus, audzē aptuveni 200 hektāru platībā. Saimniekam ir arī mežs. "Jaunkraukļos" nobaro arī aptuveni 100 gaļas liellopu ganāmpulku. Brāļi turpina mātes Aijas un tēva Viestura sākto saimniekošanu, Jānis un Valdis savā nozarē darbojas visu mūžu un uzsver, ka tik slapja vasara esot pirmo reizi mūžā. "2017. gads, kas līdz šim bija visslapjākais, salīdzinājumā ar šo gadu bija sauss," saka saimnieks.
Kuļ ūdenī
Lai iespējami mazāk tērētu laiku, runājam traktora kabīnē ceļā no Jēkabpils pirmapstrādes kompleksa uz "Jaunkraukļu" saimniecību. Jānis stāsta, ka minerālmēsli likti tik daudz, lai varētu kult sešas tonnas kviešu no hektāra. Šīs nedēļas vidū, kad bija nokultas vairāk nekā divas trešdaļas sējplatību, saimnieks paredzēja četras tonnas lielu vidējo ražību. "Būs mīnusi, tomēr no ļoti lieliem zaudējumiem saimniekus, arī mani, šajā gadā glābj rapši. Mēs kūlām vidēji divas tonnas, kas nav daudz, tomēr bija labs eļļas rādītājs un arī cena," saka J. Kudliška. Pārliecināmies, ka "Jaunkraukļu" laukos ir gan veldre, gan arī sakņu kakla puves slimība, kas izskatās kā veldre, tomēr realitātē stiebrs ir nolūzis, augam ir apturēta vielmaiņa, tāpēc arī mazs kūlums. Aptuveni desmit hektāri "Jaunkraukļu" sēto rudzu vietām aizvien grimst ūdenī un ir sadīguši vārpās. Uz šāda lauka uzbraukt nevar, šie sējumi paliks neapstrādāti līdz nākamā gada pavasarim.
Brāļi labības kulšanas darbus sadalījuši tādējādi, ka Valdis ar kombainu kuļ, bet Jānis kūlumu uzreiz ved uz aptuveni 20 kilometrus tālo Jēkabpili. Ar diviem traktoriem un divām piekabēm izveidots nepārtrauktas plūsmas režīms – pilno piekabi ved nodot un pa to laiku ar kombainu piepilda otru piekabi. Vērojot kulšanu, redzam, ka kombains ik pa brīdim apstājas un brauc atpakaļgaitā. Iemesls ir samirkusī augsne, uz lauka vietām stāv ūdens. "Ja kombainam nebūtu četru velkošo riteņu, par 90 procentiem tas iestigtu," tā J. Kudliška. Uz nokultā kviešu lauka vairākās vietās izdzītas dziļas rises.
"Visos piemērotos brīžos kuļam kopš augusta sākuma. Mēs izvēlējāmies kult graudus, nevis gatavot sienu, kura krājumi patlaban ir mazāki par vienu trešdaļu no vajadzīgā daudzuma. Nav variantu, vai nu graudi sāks dīgt uz lauka, vai vedīsim pārdot. Citus gadus ir iespēja vākt slapjus pārtikas graudus vai vēlāk slapju lopbarību. Patlaban kuļam slapju lopbarību. Kad graudi vārpās sadīgs, tie uz lauka nežūs. Sāksies citas kvalitātes problēmas. Kamēr graudi nav sadīguši, tie ir jānokuļ. Visdārgākais grauds saimniekam ir tas, kas paliek uz lauka," tā "Jaunkraukļu" saimnieks.
Izaicinājums – lopbarība
Saimnieks teic, ka cer uz siltu septembri. Ar skābbarības gatavošanu no atāliem problēmu nebūšot. Ir vēl vajadzīgi salmi pakaišiem, divas trešdaļas patlaban ir sagatavotas. "Vislielākā rūpe ir siens. Laika prognoze nerādīja lietu, tomēr uznāca krusa. Nākamajā dienā sākās arī lietus. Ir pļavas, kur divas nedēļas bija ūdens, tajās pļaut nevarēja. Zāle vairs neder ne sienam, ne arī pakaišiem. Mums ir bioloģiski vērtīgie zālāji un tie ir vissliktākajā stāvoklī. Būs platības, kuras nevāksim. Lauku atbalsta dienesta eksperti klātienes pārbaudē pārliecinājās par pārplūdušajām pļavām. Par zāles vākšanu tajās nevar būt ne runas. Ja ūdens arī aizplūst, ir jāņem vērā lauka nestspēja. Savākto sienu no lauka novest nevar tāpēc, ka traktori buksē. Pērn krāvām pilnas kravas, šajā gadā kaut ko uz piekabes uzkraujam un ar trīs traktoriem krāvumu velkam nost no lauka," tā J. Kudliška.
Viņš ir norūpējies par šā gada darbības rezultātiem un uzsver, ka īpaši grūts būšot nākamais gads. "Nevaram patlaban sēt ziemājus, bet no vasarājiem mūsu reģionā ražas ir mazas, vidēji 2,5 līdz 3 tonnas no hektāra pie labiem dabas apstākļiem. Ja būs slikti dabas apstākļi, ražas būs vēl sliktākas. Nākamais gads būs vēl smagāks nekā šis," tā saimnieks.
Nevēlas būt naudas mūlis
Uz manu jautājumu par valsts subsidētā apdrošināšanas pakalpojuma atspaidu, Jānis teic, ka neredzot tam jēgu: "Mēs sējumus neapdrošinām. Apdrošināšana ir tāds pats bizness kā citi, un mēs kā zemnieki aizvien paliksim zaudētājos. Jā, valsts līdzfinansē apdrošināšanas polises pirkumu, šo līdzfinansējumu visu paņem apdrošinātājs. Manā skatījumā šis līdzfinansējums ir mārketinga triks. Nauda nonāk pie apdrošinātāja. Un, kad iestājas apdrošināšanas gadījums, kad zemniekam jārisina izaicinājumi, ir problēmas, visa nauda pie saimniekiem neatgriežas. Apdrošināšana ir bizness, ar to pelna un, mēs, zemnieki, esam naudas mūļi, vergi, kas apdrošinātājiem pienes naudu." Saimnieks ir arī skeptisks par Zemkopības ministrijas ieteikto riska fondu. "Tātad, no kopējā subsīdiju katla divus līdz trīs procentus iemaksās riska fondā, kur turēs naudu. Par tās administrēšanu samaksāsim pusi no uzkrājuma, ierēdņi naudu saņems, neko neriskējot, sēžot un skatoties uz papīra lapām. Otru daļu paņems viens šāds gads Latvijas vienā galā. Kad būs otrs un trešais šāds gads, fonds būs tukšs. Nebūs vairs kur naudu pasmelt," prognozē J. Kudliška. Viņš atgādina, ka 2025. gads daudzviet Latvijā ir pēc kārtas jau trešais neveiksmīgais gads. Saimnieks jau ir iesniedzis pieteikumu zaudējumu atlīdzībai un sniegšot arī vēl otru. J. Kudliška aicina sabiedrību saprast, ka bez lauksaimniekiem, kas nodrošina un rada jaunas darba vietas, lauki aizvien vairāk iztukšosies. Un bez nodokļu maksātāju atbalsta lauku saimniekiem maizi, pienu un gaļu veikalā pirkt par tādām cenām, kādas tās ir patlaban, viņaprāt, nebūs iespējams.
***
Jāmaina saimniekošanas sistēma
– Kurzemnieks Gatis Ozols savā Priekules pagasta ZS "Nodegi" ieviesis augsnes apstrādes tehnoloģiju, kas balstās augsnes auglības uzlabošanā un saglabāšanā ilgtermiņā. Šī gada Latvijas situāciju viņš vērtē šādi:
"Varbūt mums Latvijā nav kārtībā lauksaimnieciskās ražošanas sistēma, modelis? Mana pieredze rāda, ka zemei ir jābūt dzīvai, augsnes skābumam ir jābūt vismaz 5,5 vai 6. Zemei ir jādod, un zeme tev atlīdzinās ieguldījumu. Mans darbības modelis ir neauglīgo, skābo augsni vispirms trīs gadus gatavot, uzlabot ar organisko mēslojumu un ar augiem. Šāda darbošanās amortizē ekstrēmos dabas apstākļus, toskait šā gada lietavas un arī sausumu. Lielākā daļa saimnieku domā īstermiņā – kā iegūt rudenī iespējami lielāku ražu, peļņu, lai varētu norēķināties par minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem. Es minerālmēslus nelietoju un neaudzēju biržā pārdodamos produktus. Par mani vēl nesen smējās, ka es un man līdzīgie nepabarošot Āfriku. Tomēr man nav jāpiesakās valsts un ES atbalstam, man nav jātērē visu nodokļu maksātāju nauda, un man nav arī jāuztraucas par dabas apstākļu ietekmi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
