Pirmdiena, 2026. gada 16. novembris 06:18
Vārda dienas: Banga, Glorija
Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji atzīst – darba meklēšana ir darbs, tas prasa laiku un enerģiju.
Vārdos viss ir skaisti – daudzi uzņēmumi novērtējot gados vecāku darbinieku pieredzi un lojalitāti, cilvēkiem ir iespējas kursos uzlabot savas profesionālās prasmes, pārkvalificēties un atrast darbu. Nodarbinātības valsts aģentūras statistika rāda, ka cilvēki, kam tikko pāri 50 gadiem un kuri ir pirmspensijas vecuma grupā, nevar slīgt bezcerībā – darbs ir. Vienlaikus ir daudz un pat ļoti daudz cilvēkstāstu, kas rāda pavisam citu ainu. Arī personāla atlases speciālisti atzīst – lai arī likums aizliedz diskrimināciju pēc vecuma, pieredze un pētījuma dati liecinot, ka šāda prakse joprojām pastāv.
"Latvijas Avīze" šajā publikācijā apkopoja dažu darba meklētāju reālo pieredzi, vien cilvēki nevēlējās, lai tiktu publicēti viņu īstie vārdi. Kāda sieviete, kura iepriekš strādājusi par datordizaineri, stāsta, ka divos bezdarba periodos viņai bijušas 78 darba intervijas, un neviena neesot beigusies ar darba līgumu.
"Es nezinu, kas būs pēc mēneša..."
Jānim ir 50 gadi. Viņš visu dzīvi strādājis par pārdevēju konsultantu, taču veselības stāvokļa dēļ šo darbu vairs nevar turpināt: "Man ir muguras problēmas – es vairs nespēju astoņas stundas nostāvēt tirdzniecības zālē vai nosēdēt pie kases." Jau piecus mēnešus viņš ir reģistrēts kā bezdarbnieks. Darbs līdz šim nav atrasts, un pēc mēneša bezdarbnieka pabalsta maksājumi beigsies. Pašlaik viņš saņem 470 eiro mēnesī. Cerībā gūt papildu atbalstu Jānis vērsās savas apkaimes sociālajā dienestā, lai noformētu maznodrošinātas personas statusu, taču saņēma atteikumu: "Tā kā skaitos bezdarbniekos, maznodrošinātā statusu man nepiešķir." Jāņa angļu valodas zināšanas ir B2 līmenī, augstākā izglītība nav iegūta, datorprasmes – vidējas. "Šo piecu mēnešu laikā tā arī netiku uz datorkursiem, jo liela rinda," stāsta Jānis. Viņa ieskatā lielākais šķērslis normālai un kvalitatīvai pārkvalifikācijai ir finansiālais aspekts: "Ar katru mēnesi bezdarbnieka pabalsts sarūk. Tā vietā, lai cilvēks varētu mācīties un normālā tempā apgūt jaunas prasmes, ar steigu ir jāmeklē darbs, lai varētu izdzīvot."
Sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) viņš vērtē pozitīvi: "Darbinieki ir atsaucīgi, ir iespēja konsultēties "Zoom" platformā, materiālus atsūta e-pastā, un tos var vēlāk pārskatīt. Ļoti noderīgas bija konsultācijas par CV un motivācijas vēstules noformēšanu." Par NVA darbu no bezdarbniekiem dzirdēti gan labi, gan ne tik labi vārdi, bet kopējo mūziku pasūta darba tirgus, un tā realitāte ir skarba.
Gadu skaits jānoslēpj
Senāk teica, ka dāmām taujāt vecumu nav solīdi, dažas to arīdzan nemaz nevēlas izpaust. Un nevajag. It īpaši darba meklējumos. Tas attiecas arī uz kungiem. Neviens jau piecdesmit sešdesmit gadus vecam cilvēkam atklāti nepateiks: "Jūs mums nederat, jo esat par vecu," taču šo zemtekstu sajūt daudzi darba meklētāji. Turklāt, ja izpēta tīmeklī reklāmas ar darba piedāvājumiem, tad diezgan ātri kļūst skaidrs, kādu vēstījumu daudzas no tām nes. Komunikāciju, banku, nekustamā īpašuma aģentu u. c. darba piedāvājumu attēlos pārsvarā redzami gados jauni cilvēki. Tā ir kā vēsts – meklējam gados jaunus darbiniekus, vecāko gadagājumu negaidām.
NVA gan teic, ka daudzi darba devēji ļoti novērtējot gados vecāku darbinieku pieredzi, jo viņi izceļas ar atbildības sajūtu, darba ētiku, rūpīgu attieksmi un spēju pārdomāti risināt sarežģītas situācijas. "Šo cilvēku dzīves un profesionālā pieredze ir nozīmīgs resurss uzņēmuma stabilitātei. Viņi var būt arī mentori jaunajiem kolēģiem, nodrošinot zināšanu un vērtību pārmantošanu. Gados vecāki darbinieki bieži ir uzņēmuma "dzīvā vēsture", kas palīdz saglabāt uzņēmuma identitāti. Paaudžu dažādība veicina radošumu un jaunas idejas, savukārt darba devēju sociālā atbildība, pieņemot vecākus cilvēkus darbā, uzlabo uzņēmuma tēlu," saka NVA karjeras konsultante Dace Zvirgzda.
NVA karjeras konsultante piebilst, ka CV dzimšanas datus norādīt nevajag: "Darbinieks būtu jāizvēlas pēc viņa profesionālajām zināšanām, prasmēm un pieredzes." Bet vai dzīvē tā ir?
Netieši ar jautājumu par gadu skaitu saskārusies Solvita, piecdesmitgadīga dāma ar maģistra grādu un lielu pieredzi savā specialitātē. Tagad viņa dzīvo citā valstī, kur attīsta biznesu, un situāciju var novērtēt no laika distances.
"Sūtīju CV un motivācijas vēstules līdz izmisumam. Atbildes nesaņēmu. Mīnuss – ar katru mēnesi samazinās bezdarbnieka pabalsts. Kā izdzīvot, ja darbu nevar atrast? Daudzi, kam ir iespējas, brauc prom. Populāri ir teikt, ka citās valstīs algas lielākas, taču aiz tā patiesībā slēpjas traģēdija un apziņa, ka tu vairs neesi vajadzīgs. Valsts turpina dzīvot ilūzijās, ka mēs te visu digitalizēsim un uzlabosim darba meklēšanas iespējas... Bezdarbnieka statusā biju divas reizes – pirms gadiem pieciem, un šī gada sākumā pirms aizbraukšanas no Latvijas. Nodarbinātības valsts aģentūra var stāvēt kaut uz galvas, bet viņi nevar mainīt pieprasījumu darba tirgū, un tur Latvijā vajag cilvēkus spēka gados, kas ir gatavi sevi pilnībā veltīt darbam un karjerai. Manā ieskatā optimālais vecums, kas patīk darba devējiem, ir apmēram 25–40 gadi. Darba meklējumos saskāros ar situāciju, kad vienā firmā meklēja manas specializācijas darbinieku. Neoficiālās sarunās man atklāja, ka potenciālie darba devēji teikuši: ja ir labs profesionālis, tad varot ņemt arī vecāku cilvēku – ap četrdesmit pieciem gadiem.
Darba tirgus bļauj, ka trūkst darbinieku. Dosim zaļo gaismu viesstrādniekiem! Bet kāpēc to darbinieku nav? Te jārunā arī par samaksas jautājumiem. Ir ļoti zemas algas par "verga darbu". Tālāk ķēdītē – kāpēc zemas? Ne jau visi uzņēmēji ir negodīgi, bet valstī darba devējiem jāmaksā ļoti augsti nodokļi, daudzi to nespēj, tāpēc grozās, kā prot, tostarp maksājot zemas algas, turklāt reizumis arī aploksnēs. Vēl, protams, ir tāds aspekts kā cilvēku fiziskās spējas. Ap četrdesmit pieciem, piecdesmit, piecdesmit pieciem gadiem tās pazeminās un cilvēks bieži vien vairs nespēj ilgstoši strādāt fiziski tur, kur varbūt kādu vakanci varētu atrast. Ārzemēs daudz kas ir automatizēts un ir darbi, kur nav nepieciešama fiziskā izturība, piemēram, noliktavās. Sēdi un darbojies datorā."
Vecos negrib
Par vecuma griestiem jautāju viedokli personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" vadītājam Aivim Brodiņam. Tātad: cik patiesas ir runas, ka potenciālie darba devēji kuluāros norāda, līdz kādam vecumam vēlami kandidāti?
"Lai arī likums aizliedz diskrimināciju pēc vecuma, mūsu pieredze un pētījuma dati liecina, ka šāda prakse joprojām pastāv. Kandidātu atlases posmā darba devēji nereti netieši pauž vēlmi redzēt noteikta vecuma kandidātus, īpaši amatos, kur akcentēta dinamika vai izaugsmes ambīcijas. Mūsu 2024. gada pētījumā 85% darba ņēmēju atzina, ka diskriminācija sākas jau atlases posmā, bet 58% to piedzīvojuši arī savā darbavietā. Vienlaikus tikai 31% darba devēju atzīst, ka šāda problēma pastāv. Šāda pieeja balstās stereotipos un liedz uzņēmumiem izmantot senioru potenciālu. Tieši tāpēc svarīgi, lai atlases procesā dominētu nevis vecuma rāmji, bet cilvēka prasmes, pieredze un motivācija," saka Aivis Brodiņš. "Cilvēkiem vecumā virs 50 un 60 gadiem darba iespējas Latvijā pastāv, taču tās nav vienlīdzīgas visiem. Visbiežāk viņi tiek nodarbināti tirdzniecībā, klientu apkalpošanā, apsardzē, loģistikā, valsts sektorā un arī medicīnā vai izglītībā, ja ir atbilstoša kvalifikācija. Daudzi iesaistās arī sezonālos un fiziskos darbos, piemēram, lauksaimniecībā vai celtniecībā.
Tomēr šo grupu darba meklējumos bieži kavē vairākas problēmas. Būtiskākās no tām ir nepietiekamas digitālās prasmes un ierobežotas svešvalodu zināšanas. Daudziem nav formālās augstākās izglītības, neskatoties uz praktisko pieredzi. Veselības ierobežojumi dažkārt liedz veikt fiziski intensīvus vai stresa pilnus darbus. Arī pašvērtējums nereti ir zems, un cilvēki nezina, kā efektīvi uzsvērt savas stiprās puses," stāsta Aivis Brodiņš. "Lai gan darba tirgū joprojām pastāv vecuma diskriminācija, īpaši kandidātu atlases posmā, ir arī pozitīvas tendences. Demogrāfiskās izmaiņas Latvijā un arvien pieaugošais talantu trūkums liek darba devējiem pārskatīt ierastos priekšstatus un atvērties plašākam kandidātu lokam. Arvien vairāk uzņēmumu sāk novērtēt senioru pieredzi, uzticamību un spēju iedvesmot kolēģus, īpaši starppaaudžu komandās. Tomēr kopumā šī attieksmes maiņa vēl nav pietiekami izplatīta, un pastāvošie stereotipi būtiski ierobežo darba tirgus potenciālu. Vecumam nevajadzētu būt šķērslim, ja cilvēkam ir prasmes, vēlme un motivācija strādāt, – tas drīzāk var būt priekšrocība."
Ir pieredze, bet nav izglītības
Ilzei, kas 26 gadus nostrādājusi par datordizaineri un palikusi bez darba, ir nepatīkama pieredze saistībā ar apmācībām, kaut arī pati ļoti vēlējusies savas prasmes uzlabot un papildināt. Viņai ir mazliet pāri piecdesmit un liela profesionālā pieredze, taču pēdējo gadu laikā viņa bezdarbnieka statusā bijusi jau divas reizes. Katru reizi – ar cerību, ka šī būs īslaicīga pauze. Bet realitāte izrādījās daudz sarežģītāka.
"Pirmoreiz mani atlaida tāpēc, ka uzņēmums, kurā strādāju, pazaudēja vienu lielu klientu," stāsta Ilze. "Tālāk sākās mani darba meklējumi. No tā brīža, kad aizsūtu CV, līdz kādai atbildei vai intervijai paiet mēneši. Piedalījos vienā konkursā, kur mana iepriekšējā pieredze bija pilnībā atbilstoša prasībām. Konkurss ilga trīs mēnešus, un beigās – atteikums. Pēc tam uzzināju, ka darbā pieņemts jauns vīrietis. Bezdarbnieka pabalsts Latvijā pienākas ierobežotu laiku atkarībā no darba stāža, maksimums līdz astoņiem mēnešiem. Ko pa šo laiku var paspēt? Nesēdēju rokas klēpī salikusi – nepārtraukti sūtīju CV, savus iepriekšējos darbus, piedalījos konkursos."
Kādā reizē Ilzei uzsmaidīja veiksme, un viņai caur paziņām izdevās atrast darbu reklāmas aģentūrā. Taču prieks bija īss. "Pēc neilga laika mani un vēl divas kolēģes, kas tika pieņemtas darbā apmēram tajā pašā laikā, atlaida. Vēlāk uzzināju, ka šim uzņēmumam tāds stils – pieņem jaunus darbiniekus un pēc kāda laika maina personālu. Ar vārdu sakot – izspiež no tevis visu, un vari staigāt... Pēdējā darba meklējumu periodā man bija ap 20 darba interviju, pēc kurām klusums. Bija arī seši konkursi, kur jātaisa sarežģīti uzdevumi. Un tad atkal klusums," Ilze dalās pieredzē. "Pēc kāda laika redzu, ka manu konkursā iesniegto darbu viena firma izmanto savās reklāmās. Negodīgi. Kopumā abos bezdarba periodos man bijušas 78 darba intervijas, un neviena nav beigusies ar darba līgumu."
Vēl kāds svarīgs aspekts – Ilzei nav vidusskolas diploma. Savstarpēju konfliktu dēļ viņa izslēgta no vidusskolas tieši pēc žetonu vakara. Tagad viņa nevar pieteikties kvalifikācijas kursos, jo nepieciešams diploms. "Man saka – aizej un pabeidz to vidusskolu. Bet ir pagājuši 26 gadi! Grūti iedomāties, kā to tagad izdarīt. Man ir pieredze un dažādi "Google" starptautisku kursu sertifikāti, bet te mani neņem tāda līmeņa kursos, kuros es varētu paaugstināt kvalifikāciju," Ilze ir sarūgtināta, un piebilst, ka iesācēja līmeņa mācībās viņai nav ko darīt – tas viss jau sen zināms.
Man zināms vēl viens gadījums, kur, lai tiktu subsidētos "InDesigne" maketēšanas kursos, bija nepieciešams uzrādīt vidusskolas atestātu. Apmācībām tika pieņemti arī cilvēki ar ļoti minimālām priekšzināšanām. "Es pieteicos, jo domāju, ka šīs prasmes noderēs, taču manas iepriekšējās zināšanas izrādījās par vājām, lai tiktu līdzi programmai. Tur pārsvarā bija cilvēki ar lielu pieredzi. Turklāt kursi notika "Zoom" formātā, kas, no vienas puses, daudziem ir ērti, bet manā gadījumā – galīgi garām. Tikko kaut ko maketēšanas laikā izdarīju ne tā, kļūdas attālināti izlabot nebija iespējams. Ja pasniedzēji nodarbotos tikai ar manām problēmām, visa pārējā grupa gaidītu. Gribēju nolēkt no projekta, bet pasniedzēji pierunāja palikt, un es braucu uz mācību iestādi, lai noslēguma darbu pabeigtu. Pretējā gadījumā tā mācību iestāde zaudētu man sekojošo finansējumu. Pasniedzēji bija ļoti labi, un man bija viņu žēl. Noslēguma darbu prezentēju, bet patiesībā programmu neapguvu. Sertifikāts man ir, taču reāli neko no tā neprotu."
Darba meklēšana ir darbs
NVA karjeras konsultante Dace Zvirgzda uzsver – lai iekļautos darba tirgū, noteicošās ir darba tirgu pieprasītās prasmes un profesijas: "Ja cilvēkam ir darba tirgū nepieciešamās prasmes, tad darbu ir iespējams atrast. Taču nereti veidojas situācijas, kad darba meklētāja prasmes ir novecojušas vai arī veselības stāvokļa dēļ vairs nav iespējams strādāt fizisku darbu. Iespējams, ka ir jāskatās pārkvalifikācijas virzienā. Lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū, prasmes, kas visbiežāk ir jāpilnveido vai jāapgūst no jauna, šīs grupas klientiem ir digitālās prasmes, svešvalodu zināšanas, kā arī tās var būt specifiskas profesionālās prasmes. Vienas no pieprasītākajām ir svešvalodu un digitālo prasmju apmācību programmas. Nav iespējams precīzi pateikt, cik ilgi jāgaida kursi, tas atkarīgs no vairākiem apstākļiem: pieprasījuma, iespējām izveidot grupas, arī no mācību centriem. Bet, kamēr cilvēks gaida kursus, pastāv iespējas darboties arī citos virzienos. Piemēram, izskatīt un pieteikties vakancēm, kur nav nepieciešamas svešvalodu zināšanas vai digitālās prasmes, gatavoties intervijām.
Svarīgi saprast to, ka darba meklēšana ir darbs. Tas prasa laiku un enerģiju, un svarīga ir paša klienta iesaistīšanās, aktivitāte, motivācija.
Nodarbinātības valsts aģentūra klientiem piedāvā daudzus un dažādus atbalsta pasākumus. Es ieteiktu sākt ar karjeras konsultāciju. Konsultants var no malas palūkoties uz bagātīgo darba pieredzi, palīdzēt to sastrukturēt un izcelt nozīmīgākās prasmes, kā arī iedrošina klientu ieraudzīt tās iemaņas, kuras viņš pats varbūt nav pamanījis. Konsultants nepieciešamības gadījumā palīdz izveidot kvalifikācijas plānu, jo nereti klienti, nonākot bezdarbnieka statusā, jūtas apjukuši. Cilvēks, kurš zaudējis darbu, īpaši šajā vecuma posmā un situācijā, kad mainīt darbavietu nav bijis paša klienta lēmums, saskaras ar psiholoģiskiem izaicinājumiem. Respektīvi, nedrošību par nākotni un pašvērtējuma samazināšanos. Šajās situācijās konsultāciju ietvaros var izmantot psihologa atbalstu.
Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar fiziskām un juridiskām personām organizē arī subsidēto darba vietu izveidi. Šis pasākums paredz finanšu atbalstu darba devējam, kad pasākuma ietvaros tiek nodarbināti mērķa grupas 55+ vecuma un pirmspensijas vecuma klienti. Lai darba meklētājiem palīdzētu atrast piemērotu darbu, bet darba devējiem – darbiniekus, Nodarbinātības valsts aģentūra regulāri rīko darba devēju un darba meklētāju tikšanās – gan klātienē, gan tiešsaistē."
NVA bijusi sekmīga sadarbība, organizējot darba meklētāju tikšanās ar šādiem potenciālajiem darba devējiem: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts probācijas dienestu, arī ar valsts akciju sabiedrībām, piemēram, VAS "Starptautiskā lidosta Rīga", VAS "Latvijas dzelzceļš", ar ārstniecības iestādēm, piemēram, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ar daudziem privātajiem uzņēmumiem, piemēram, "Rimi Latvia", "Maxima Latvija", "Lidl Latvija", "Fazer Latvija", "Hagberg", "Rīgas tiltiem" un daudziem citiem darba devējiem.
***
"Vecums – priekšrocība, kas jāparāda pareizajā gaismā"
- Aivis Brodiņš, personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" vadītājs: "Lai darba meklēšana būtu veiksmīga, senioriem svarīgi apzināties savas stiprās puses un iemācīties tās pārliecinoši izcelt. Jāizveido skaidrs, mērķtiecīgs CV un jāattīsta prasme intervijā uzsvērt darba pieredzi, atbildību un pievienoto vērtību uzņēmumam. Jēgpilns "LinkedIn" profils un profesionālais kontakttīkls arī palīdz piesaistīt darba iespējas.
Digitālās prasmes kļūst par nepieciešamību gandrīz ikvienā amatā, tāpēc svarīgi izmantot apmācību iespējas, piemēram, bezmaksas kursus NVA vai tiešsaistes platformās. Svešvalodu zināšanas – īpaši angļu valoda – ir vēl viena joma, ko vērts stiprināt. Daudzi darba piedāvājumi netiek publicēti, tāpēc vēlams aktivizēt savu kontaktu loku un informēt par vēlmi atrast darbu.
Atvērtība jaunām darba formām – attālināts darbs, nepilna slodze, pagaidu projekti – ļauj elastīgāk atgriezties darba vidē. Arī pārkvalifikācija vai pašnodarbinātība var būt veiksmīga stratēģija. Un pats svarīgākais – jāsaglabā pārliecība par sevi. Vecums nav šķērslis, bet priekšrocība, ja to prot parādīt pareizajā gaismā."
***
| Bezdarbnieki Latvijā pēc 50 gadu vecuma (2025. gada jūlija sākuma dati) | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Skaits | % no grupas kopskaita | Sievietes | Vīrieši | ||
| Vecuma grupas | 50–54 | 5121 | 29,5 | 2628 | 2493 |
| 55–59 | 5576 | 32,1 | 2936 | 2640 | |
| 60 un vairāk | 6682 | 38,4 | 3562 | 3120 | |
| Izglītības līmenis | augstākā izglītība | 3217 | 18,5 | 2155 | 1062 |
| profesionālā izglītība | 7762 | 44,7 | 3809 | 3953 | |
| vispārējā vidējā izglītība | 4174 | 24 | 2137 | 2037 | |
| pamatizglītība | 1944 | 11,2 | 889 | 1055 | |
| zemāka par pamatizglītību | 188 | 1,1 | 89 | 99 | |
| nav norādīta | 94 | 0,5 | 47 | 47 | |
| Bezdarba ilgums | līdz 6 mēnešiem | 9281 | 53,4 | 4907 | 4374 |
| no 6 līdz 12 mēnešiem | 3687 | 21,2 | 1969 | 1718 | |
| ilgāk par gadu | 4411 | 25,4 | 2250 | 2161 | |
| Dati: NVA | |||||
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003