Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 17:15
Vārda dienas: Teodors
Šā gada jūlijā ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets (no kreisās) Pentagonā uzņēma trīs Baltijas valstu aizsardzības ministrus – Hanno Pevkuru (Igaunija), Andri Sprūdu (Latvija) un Dovili Šakalieni (Lietuva). Pēc tikšanās A. Sprūds pauda: "Latvijas un ASV sadarbība aizsardzības un drošības jomā ir cieša, stratēģiska un ilgtermiņa. Mēs augstu vērtējam ASV klātbūtni un līderību reģionā, kas sniedz būtisku ieguldījumu mūsu un visas NATO kolektīvajā drošībā. Šodien apliecinājām gatavību vēl vairāk padziļināt mūsu partnerību, jo drošība nav tikai prioritāte – tā ir kopīga atbildība."
Ap to pašu laiku, kad prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu ASV Aizsardzības departamentu pārdēvēt par Kara departamentu, britu laikrakstā "Financial Times" parādījās raksts, kas vēstīja – Amerika plāno pārtraukt militārās palīdzības sniegšanu Eiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju. Ziņa izsaukusi kritiku gan pašās ASV, gan ārpus tās. Latvijas politiķi to pagaidām komentējuši atturīgi, apgalvojot, ka tam vēl nav oficiāla apstiprinājuma. Bet kādu tad militāru palīdzību Latvija pašlaik saņem, un kā tas varētu ietekmēt mūsu drošību?
"ASV plāno pakāpeniski izbeigt drošības palīdzības programmas Eiropas valstīm gar Krievijas robežu, mudinot kontinentu vairāk finansēt savu aizsardzību. Pentagona amatpersonas pagājušajā nedēļā informēja Eiropas diplomātus, ka ASV vairs nefinansēs programmas, kas apmāca un aprīko Austrumeiropas valstu armijas, kuras būtu frontes līnijas jebkurā konfliktā ar Krieviju," atsaucoties uz saviem avotiem, 4. septembrī rakstīja "Financial Times" ("FT"). Runa esot par tā saukto 333. sadaļu ("Section 333"), kas dod Pentagonam tiesības prasīt finansējumu šim mērķim, ko apstiprina ASV Kongress. Lai gan iepriekš apstiprinātie līdzekļi būšot pieejami līdz 2026. gada septembrim, Trampa administrācija vairs nav pieprasījusi papildu finansējumu.
Kāda Baltā nama amatpersona "FT" paudusi, ka šī rīcība atbilst "prezidenta ilgstošajam uzsvaram, lai Eiropa uzņemtos lielāku atbildību par savu aizsardzību". Tas saskan arī ar Trampa apņēmību samazināt budžeta izdevumus un atbilst arī Trampa padomnieku ieteiktajam virzienam – pārorientēties no Eiropas uz Indijas un Klusā okeāna reģionu, jo par nozīmīgāku tiek uzskatīta pretstāve ar Ķīnu, nevis Krievijas draudi. Šis politiskais kurss lielā mērā tiek saistīts ar Elbridža Kolbija vārdu, kurš pašlaik ir ASV aizsardzības sekretāra vietnieks politikas jautājumos. Mediji atgādina, ka tieši viņa dēļ vasarā uz laiku tika apturēta atsevišķu veidu ieroču un munīcijas nodošanu Ukrainai, un arī tagad viņš varētu būt galvenais iniciators tam, ka Savienotās Valstis atsakās no militārās palīdzības sniegšanas Austrumeiropas valstīm.
Šogad – 90 miljoni dolāru
Kā norādījis "FT", laikā no 2018. līdz 2022. gadam no šīs programmas Eiropai piešķirti 1,6 miljardi ASV dolāru, kas ir apmēram trešdaļa no globālajiem 333. sadaļas izdevumiem. "Galvenie saņēmēji ietver Igauniju, Latviju un Lietuvu," atzīmē laikraksts.
Kādu tad militāru palīdzību Latvija saņem no ASV? Kā, atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem uzsver Aizsardzības ministrija: "ASV jau ilgstoši ir sniegušas dažādu veidu palīdzību Latvijai aizsardzības spēju stiprināšanai, tostarp arī finansiālu atbalstu, izmantojot dažādus finanšu instrumentus." Ievērojams ASV finansiālā atbalsta kāpums bija līdz ar 2020. gadu, kad tika izveidota Baltijas drošības iniciatīvas ("Baltic Security Initiative", BSI) atbalsta programma. Laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam dažādās finanšu programmās kopējais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms bijis apmēram 700 miljoni ASV dolāru. Šogad piešķirtais finansējums līdz šim ir aptuveni 90 miljoni ASV dolāru.
Galvenie virzieni, kā tiek izmantots ASV finansiālais atbalsts:
1. Tiešas investīcijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) aizsardzības spēju attīstībā, kas ietver ne tikai ekipējuma piegādes, bet arī nepieciešamās apmācības, ekipējuma integrāciju kopējā aizsardzības sistēmā un tā uzturēšanu.
2. Personāla apmācībām ASV un kopīgu militāro mācību īstenošanai.
3. Investīcijas infrastruktūras attīstībai, kas tieši saistīts ar Latvijā izvietoto ASV vienību uzturēšanu, taču infrastruktūra pieejama arī Latvijas bruņoto spēku vajadzībām.
Kopš 2014. gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs un Polijā mācību operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros. Latvijā dienesta pienākumus pilda aptuveni 400 ASV karavīru, kuri izvietoti militārajās bāzēs Ādažos un Lielvārdē.
Komentējot izskanējušās ziņas par militārās palīdzības pārtraukšanu, AM norāda, ka ir informēta par ASV Kara departamenta iecerēm. "Tas skar arī Baltijas drošības iniciatīvas sadarbības programmu nākamajam fiskālajam gadam, kas veidotu aptuveni 58 miljonus ASV dolāru. Budžeta pieņemšanas procesā turpinās diskusijas arī par citām finansiālajām sadarbības programmām. Kopš 2022. gada pieejamais ASV finansējums FMF ("Foreign Military Financing") programmā Latvijai ir aptuveni 121 miljons dolāru (kur pašlaik ir jau apstiprināti projekti), savukārt IMET ("International Military Education and Training") – aptuveni 1,3 miljoni dolāru. Esam skaidri pauduši nostāju, ka esošais finansējums veicina stratēģisko un industrijas sadarbību, un tam ir bijis atbalsts ASV Kongresā, tāpēc turpināsim diskusijas ar sabiedrotajiem par šā atbalsta nepieciešamību," uzsver ministrija. Vienlaikus neatkarīgi no šiem lēmumiem stratēģiskā partnerība starp ASV un Latviju turpināšoties gan NATO ietvaros, gan divpusēji. Tāpat Latvija mērķtiecīgi turpināšot stiprināt NBS kaujas spējas un stingri iestāšoties par nepieciešamību visām Eiropas valstīm būtiski kāpināt savus aizsardzības izdevumus.
"Nepatīkami, bet nav mirstama kaite"
"Rupji rēķinot, tie ir simts miljoni ASV dolāru gadā, ko Latvija var zaudēt. Mums tas ir daudz, bet nav arī tā, ka šausmas, viss pagalam. Nepatīkami, bet nav mirstama kaite. Ne tie simts miljoni mūs izglābs, ne nogremdēs," saka militārais eksperts, bloga "varabungas" autors Mārtiņš Vērdiņš. Viņaprāt, šo iztrūkumu Latvija varēs aizvietot, bet "daudz sliktāki ir tie signāli, kas ar to tiek raidīti, tā ir tāda morāli ētiskas dabas pļauka no Trampa administrācijas". Kopumā tas iekļaujas Trampa biznesa stila domāšanā un uzvedībā, un Latvija arī nevarot pieprasīt, lai amerikāņu nodokļu maksātāji finansē mūsu aizsardzības vajadzības. "Taču Amerika pati ilgstoši ir veidojusi šādas attiecības ar Austrumeiropas valstīm. Ja viņi tagad grib mainīt spēles noteikumus, tad jābūt pietiekami garam pārejas periodam, kamēr mēs spējam pārkārtoties. Tas ir tāpat kā, piemēram, pieradināt lūsi un pēc tam palaist viņu mežā, lai barojas pats," salīdzina M. Vērdiņš.
Lai gan "FT" rakstīja, ka sanāksmē, kurā informēts par plānoto militārās palīdzības samazināšanu, piedalījušies "desmitiem Eiropas vēstniecību amatpersonas Vašingtonā", Latvijas amatpersonas vēl šīs nedēļas sākumā atrunājās, ka par to neko daudz nezinot. Latvijas valdības vadītāja Evika Siliņa kopīgajā preses konferencē ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu sacīja, ka Latvija nav saņēmusi nekādu oficiālu paziņojumu un pašlaik jautājums tiekot pārrunāts diplomātu un ārlietu ministru līmenī. Siliņa gan piebilda, ka ASV atbalsts ir "tikai sēklas nauda" un Eiropa pati daudz iegulda aizsardzības stiprināšanā.
Baltijas valstu parlamentu deputāti iecerējuši nosūtīt kopīgu vēstuli ASV Kongresam, aicinot nepārtraukt palīdzību, otrdien paziņoja Lietuvas Seima deputāts Laurīns Kasčūns.
***
"Tā būtu smaga kļūda"
- Dons Bēkons, ASV kongresmenis no Republikāņu partijas: "Baltijas valstis ir vieni no mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem. Neviens nemīl Ameriku vairāk par viņiem. Viņi aizsardzībai atvēl pat vairāk nekā mēs paši. Atņemt viņiem drošības palīdzību būtu smaga kļūda – tas mūs vestu pa bīstamu ceļu un kļūtu par tumšu lappusi vēsturē."
- Džeisons Krovs, ASV kongresmenis no Demokrātu partijas: "Amerikas varenība mazinās, un mūsu valsts cieņa pasaulē sarūk. Tā vietā, lai stiprinātu un sargātu mūsu sabiedrotos, Donalds Tramps iedrošina diktatorus un agresorus – tādus kā Vladimirs Putins."
- Karls Bilts, bijušais Zviedrijas premjerministrs: "Tas ir ārkārtīgi satraucoši. Ja mazināsies ASV apņēmība palīdzēt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai drošības stiprināšanā, tas neapšaubāmi tiks fiksēts un ar gandarījumu uzņemts Krievijā. Pašlaik šo valstu drošībai nav tiešu draudu, taču agresīvās Krievijas turpmākā rīcība ir nopietns iemesls bažām.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
