Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 17:15
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
No valsts sociālās aprūpes centros dzīvojošām personām 15,7% cilvēku ir diagnosticēta demence.
Latvijā un Eiropā kopumā ar katru gadu palielinās cilvēku skaits, kuriem diagnosticēta demence. To ietekmē gan sabiedrības novecošana, gan dzīvesveids, gan arī precīzākas diagnostikas iespējas. Šī slimība arvien biežāk skar arī cilvēkus pusmūžā. Taču Latvijas sabiedrība konceptuāli nav gatava, lai nodrošinātu cieņpilnu un perfektu aprūpi visiem demences slimniekiem. Sociālās aprūpes centros uz vietām demences pacientu aprūpes nodaļās ir lielas rindas, bet daudzviet šādu specializēto nodaļu nav vispār. Rīgas domes Labklājības departamenta informācija arī liecina, ka demences slimnieku skaits ne tikai palielinās, bet viņi kļūst jaunāki."Demence ietekmē ne tikai pacientu, bet arī visu ģimeni. Tuviniekiem aprūpe kļūst par nopietnu pārbaudījumu, kas ietekmē gan fizisko, gan emocionālo veselību. Ikdienas spriedzi rada arī slimības simptomi – pacienta nemiers, apmaldīšanās, aizkaitināmība, agresija, slimībai var pievienoties arī murgi un halucinācijas. Tuvinieki bieži jūtas sociāli izolēti, jo pacientu nevar atstāt vienu, līdz ar to samazinās iespējas piedalīties sabiedriskajā dzīvē vai atrast laiku sev. Papildu grūtības rada finansiālā slodze: pieaug izdevumi par medikamentiem, aprūpi un mājokļa pielāgošanu, reizēm nepieciešams samazināt darba slodzi vai pat atteikties no darba. Pacienta tuviniekos bieži manu aizvainojumu par to, ka slimnieks mēdz būt rupjš, nevērīgs, pat agresīvs vai savu murgaino pārliecību iespaidā apvainot radiniekus, piemēram, zādzībā. Šajos gadījumos tuvinieki jāmierina, ka slimnieka uzvedību vada slimība un tas nav personiski vērsts, līdz ar slimību var izmainīties emocionālās reakcijas, empātija, zust takta izjūta, kritika, slimnieki savos izteikumos mēdz būt ļoti tieši," stāsta Nacionālā psihiskās veselības centra psihiatre Krista Mieze. Šādiem pacientiem nepieciešama īpaša aprūpe speciālās nodaļās, kas nav nemaz tik plaši pieejama.
Lielas rindas uz vietu nodaļā
Sociālā aprūpe Latvijā ir pašvaldību, valsts, kā arī privātā sektora pārziņā. Daļa privāto iestāžu sadarbojas ar pašvaldībām un par cilvēka aprūpi saņem līdzfinansējumu, bet daļa ir pilnībā komerciālas. Uzturēšanās cena mēnesī var būt 1500–2000 eiro. Pilnībā apmaksāt privātu iestādi, kurā būtu īpaša demences slimnieka aprūpe, ar Latvijas pensiju un algu līmeni droši vien tikai nedaudziem būs pa kabatai, taču ar valsts vai pašvaldību atbalstu tas ir paceļami. No klienta pensijas tiek ieturēti 85%, bet atlikušo summu atkarībā no iestādes statusa sedz valsts vai pašvaldība, ja nepieciešams, piemaksā tuvinieki.
Taču, kā mēdz teikt – velns slēpjas detaļās. Proti, uz vietām demences pacientu aprūpes nodaļās ir lielas rindas, bet daudzviet šādu specializēto nodaļu nav vispār. Šie īpašie pacienti dzīvo vispārējās aprūpes nodaļās kopā ar visiem. Tā tas ir sociālās aprūpes centros, kas atrodas tiešā valsts pārziņā.
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva "Latvijas Avīzi" informēja, ka ilgstošas aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi tiek organizēti, vadoties no klientu funkcionālo traucējumu pakāpes un individuālajos plānos noteiktā, kā arī ņemot vērā konkrēto diagnožu īpatnības. "Lielai daļai klientu demence kombinējas ar citām saslimšanām, kas jāņem vērā aprūpes procesa nodrošināšanā. Pakāpeniski tiek ieviests tā dēvētais dzīvokļu princips – mazo grupu aprūpes modelis, kur pakalpojumi tiek sniegti, balstoties uz funkcionālajām spējām un rehabilitācijas potenciālu, nevis diagnozi," skaidro ministrijas pārstāve. "No valsts sociālās aprūpes centros dzīvojošām personām 15,7% ir diagnosticēta demence. Valsts finansētie ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi pieejami rindas kārtībā. Līdz 2025. gada 1. jūlijam šos pakalpojumus pirmreizēji pieprasījušas 423 personas. 2025. gadā infrastruktūras uzlabošanai visās 25 valsts pārziņā esošajās filiālēs paredzēts finansējums 960 tūkstoši eiro."
Par situāciju reģionos aptaujāju vairāku lielo pašvaldību sociālos dienestus.
Liepājā būvēs, Daugavpils plāno
Liepājas pašvaldības Sociālais dienests informēja, ka Liepājā nav speciāls dienas vai diennakts aprūpes centrs, kurā pakalpojumu var saņemt tieši personas ar demenci, jo demence kā pamata diagnoze netiek noteikta – tā var būt kā viena no blakus saslimšanām, kuras rezultātā personai tiek noteikta invaliditāte.
"Šobrīd Liepājā vienīgā iespēja personas, kuras slimo arī ar demenci, ir ievietot ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs. Taču diagnoze "demence" nav kritērijs, lai piešķirtu vietu pansionātā. Neatkarīgi no veselības stāvokļa, diagnozes vai saslimšanām tiek vērtētas personas spējas sevi aprūpēt," skaidro pašvaldības pārstāve Gunta Jākobsone. Taču līdz 2027. gada beigām esot plānots uzbūvēt jaunu dienas aprūpes centru personām ar smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem, kuriem noteikta I invaliditātes grupa vai trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, kuru vidū arī varētu būt demences slimnieki.
Arī Daugavpils sociālās aprūpes centrā klienti ar demences diagnozi vai pazīmēm atrodas vispārējā tipa nodaļās, un viņiem tiek nodrošināta pastiprināta uzraudzība. "Ņemot vērā demences pacientu skaita pieaugumu, šis jautājums kļūst arvien aktuālāks. Perspektīvā šādas nodaļas izveide ir nepieciešama, un ir paredzēts iekļaut to kā vienu no attīstības virzieniem," skaidro Daugavpils pašvaldībā.
Valmierā taps dienas centrs
Valmieras pašvaldības pārstāvji informēja, ka novadā ir divas pašvaldības dibinātas sociālās aprūpes iestādes pilngadīgām personām – pansionāts "Valmiera" un sociālās aprūpes centrs "Lode", bet nevienā no šīm sociālās aprūpes iestādēm arīdzan nav atsevišķa nodaļa klientiem ar demenci. Abu iestāžu vadība norāda, ka šādu nodaļu izveidošana prasa papildu finanšu līdzekļus, kuru pašlaik neesot. Taču drīzumā Valmieras novada iedzīvotājiem pensijas vecumā, tostarp personām ar demenci, būs pieejams jauns pakalpojums – dienas aprūpes centrs.
Jelgavas pusē specializētas nodaļas
Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā "Zemgale" ir divas nodaļas klientiem ar demenci. Citos sociālās aprūpes centros atsevišķu nodaļu nav, tomēr atkarībā no slimības izpausmēm demences slimnieki tiek uzņemti sociālās aprūpes un rehabilitācijas centros "Eleja" un "Kalnciems". Patlaban uzņemšanas rindā jāgaida 1–3 mēneši atkarībā no konkrētā centra noslodzes, skaidroja pašvaldībā. Esošie resursi esot pietiekami, un jaunu atsevišķu ārstniecības nodaļu izveide demences slimniekiem nav plānota. Taču, ja pacientu skaits palielināsies, netiekot izslēgta iespēja atsevišķas nodaļas izveidot esošo iestāžu struktūrās.
Rīgā pansionāti ļoti pieprasīti
Rīgas domes Labklājības departamenta informācija liecina, ka demences slimnieku skaits ne tikai palielinās, bet viņi kļūst jaunāki. Piemēram, no 2654 klientiem ar demenci, kuri saņem aprūpi mājās, 46 ir jaunāki par 50 gadiem.
Rīgas sociālās aprūpes centros pēdējos četros gados klientu ar demenci skaits pieaudzis par aptuveni 10%. Līdz ar to arvien pieprasītāks kļūst pakalpojums tieši demences slimniekiem. 2024. gadā šādiem cilvēkiem vidējais gaidīšanas laiks rindā bija 224 dienas. Ilgums var būt atkarīgs no cilvēka izvēlētā pakalpojuma sniedzēja. Ja izvēlas kādu no Rīgas pašvaldības pansionātiem, kuros ir arī speciālās demences nodaļas, rindā būs jāgaida ilgāk. Rīgas pašvaldībai ir trīs pansionāti – "Mežciems", "Gaiļezers" un "Stella maris", un tie ir ļoti pieprasīti. Katrā ir pa vienai nodaļai tieši demences slimniekiem: "Gaiļezerā" ir 69 vietas; "Stellā maris" – 48 vietas, bet tā ir jaukta tipa nodaļa, savukārt "Mežciemā" ir 80 vietas. Ir arī līgumi ar privātajiem pansionātiem, un tādu ir ap deviņdesmit. Pašvaldībai ir arī vismaz pieci dienas aprūpes centri, kas paredzēti tieši cilvēkiem ar demenci.
"Pašlaik Labklājības departaments sācis veidot centru, kas paredzēts demences slimniekiem un viņu tuviniekiem, lai informētu, kas ir demence, kā tā izpaužas, kā palīdzēt slimniekiem, kā arī lai piederīgie būtu informēti, lai zinātu, kur un kad meklēt palīdzību," stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta preses pārstāve Antra Gabre.
*
Atceroties jaunību pie "Laimas" pulksteņa
Rīgas sociālās aprūpes centrā "Mežciems" ir specializētas nodaļas demences slimniekiem, un varētu pat teikt, ka tā ir tāda kā paraugvieta – kā vajadzētu rūpēties par šiem pacientiem.
Pavisam nejauši nonākam tur Ģimeņu dienā. Iekšpagalmā ganās mini zoodārza dzīvnieki – aitas, truši un kazas. Seniori dzīvnieciņus var paglaudīt un pabužināt, tāpat arī ciemos atbraukušie mazbērni un mazmazbērni. Pa to burzmu te ir arī "Mežciema" direktores Solvitas Rudovičas mazmeita un citu darbinieku bērni – viņiem patīkot nākt pie saviem vecākiem vai vecvecākiem uz darbu, jo te daudz omīšu un opīšu, ar kuriem parunāties par dzīvesgudrām lietām. Savukārt vecajiem ļaudīm bērnu rosība piešķiļ pa enerģijas dzirkstij.
Sociālās aprūpes centrā uzturas aptuveni 200 klienti, un 96 no viņiem konstatēta demence. "Šī problēma pieaug, un mēs par to ļoti piedomājam. Svarīgi noturēt viņu spējas un prasmes. Mēs nevaram izārstēt, slimība progresē, bet mēs varam palīdzēt, lai tas nenotiek tik strauji. To arī maksimāli cenšamies darīt," saka Solvita Rudoviča.
Demences pacientiem ir atsevišķas nodarbības – kāda kundze ada, kāda zīmē, ir virtuvīte, kur var gatavot. "Visiecienītākās ir kulinārijas nodarbības, jo tad var sajust mājas smaržu. Tiek ceptas picas un pankūkas, klienti taisa salātus un smūtijus," stāsta direktore.
Demences slimnieku nodaļas gaiteņos sienu gleznojumi raisa dažādas asociācijas – ir atpazīstami gadalaiki – vasara, rudens, ziema, pavasaris. Ir gaitenis, kurā sienas apgleznotas kā vilciena vagons, pat par koferi uz plaukta nav piemirsts. Atpazīstamas gan lauku, gan pilsētas ainiņas. Uzzīmēts arī slavenais "Laimas" pulkstenis. To ieraugot, kāda kundze atminējās, ka ar mīļoto puisi bieži tikušies pie šī pulksteņa un tad gājuši uz kafejnīcu "Putnu dārzs". Citviet uzzīmēta autobusa pietura. Var gadīties, ka slimības iespaidā klients pēkšņi vēlas kaut kur doties, braukt ciemos pie kāda radinieka, kas sen jau tajā saulē. Tad uz kādu laiciņu var piesēst, domas mainās, trauksme mazinās un cilvēkam ideja par braukšanu piemirstas. Ja rodas agresijas lēkme, personāls var pievest pie kāda sienas zīmējuma un sākt sarunāties par aizgājušajiem laikiem, par to, kas cilvēkam bijis svarīgs – vai tā ir lauku ainava vai saldējuma kiosks, vai parka skats. Šos zīmējumus veidojusi bērnu grāmatu ilustratore Linda Lošina.
"Demences slimnieki atminas savu bērnību un jaunību. Kāda paciente visu laiku staigāja ar lelli un rūpējās par viņu. Mums ir lelle kaķis, kas sver kā īsts mājdzīvnieks. To var ņemt klēpī, glaudīt, ķemmēt un sajust, it kā tas būtu īsts," skaidro aprūpes centra direktore. "Cilvēki ar demenci arī tiek vesti ārā, bet slēgtā iekšpagalmā, lai neapmaldītos. Mēs maksimāli cenšamies izvairīties no dažādiem riskiem. Logus var atvērt tikai vēdināšanas režīmā, logiem un starp gultām ir tikai īsie aizkari. Gultas var nolaist ļoti zemu, lai mazinātu kritienu riskus. Istabās ir speciāls nakts apgaismojums, lai var redzēt ceļu līdz durvīm. Krāni ir ar sensoriem, jo var aizmirsties to aiztaisīt. Pie krāniem ir oranžais, bet pie tualetēm zaļais tonis. Katras istabas durvju aploda ir citā krāsā – kādam iekrīt prātā krāsa, kādam zīmējums pie durvīm, kādam aizkariņu krāsa istabā. Tad ir vieglāk orientēties. Man ir bijusi iespēja redzēt aprūpes centrus gan Amerikā, gan Eiropas valstīs, Skandināvijā. Šeit "Mežciemā" ir pārņemta labā prakse no ārvalstīm."
Uzturēšanās izdevumus šajā aprūpes centrā daļēji sedz klienti (85% no saviem ienākumiem – pensijas, īpašās kopšanas pabalsta u. c.), atlikušo summu līdz pilnai maksai sedz Rīgas pašvaldība. Uzturēšanās maksa ir nedaudz vairāk kā 50 eiro dienā katram klientam.
*
Kā atpazīt, kā rīkoties
Nacionālā psihiskās veselības centra psihiatre Krista Mieze stāsta, kā atpazīt demenci un kā rīkoties.
K. Mieze: Demence ir kognitīvo funkciju – atmiņas, valodas, domāšanas, orientācijas, lēmumu pieņemšanas – progresējošs traucējums, kas ietekmē cilvēka ikdienas funkcionēšanu. Tā rodas galvas smadzeņu bojājuma dēļ, un to visbiežāk izraisa neirodeģeneratīvas slimības (parasti Alcheimera slimība) vai asinsvadu bojājumi, bet to var izraisīt arī citi galvas smadzeņu bojājumi vai slimības. Vienkāršāk runājot, demence ir stāvoklis, kad smadzeņu slimību dēļ cilvēkam ar laiku pasliktinās atmiņa un citas domāšanas spējas, un tas traucē tikt galā ar ikdienas dzīvi.
Termins "demence" ir radies no latīņu vārdiem "de" (apzīmē atdalīšanos, zaudēšanu) un "mens" (prāts) un var tikt tulkots kā "prāta zudums".
Starptautiskajos slimību klasifikatoros demence tiek definēta kā iegūts, parasti progresējošs kognitīvo funkciju traucējumu sindroms, kura pamatā ir: atmiņas pasliktināšanās (īpaši jaunas informācijas iegaumēšana un atsaukšana); vēl vismaz viena cita kognitīvā funkcija būtiski traucēta – piemēram, uzmanība, domāšana, valoda, telpiskā orientācija, izpratne, aprēķini, mācīšanās spēja, spriestspēja, lasīšana, kritika, plānošana, organizēšana; sociālās vai profesionālās funkcionēšanas pasliktināšanās, kas ietekmē ikdienas dzīvi; stāvoklis nav saistīts ar akūtu apziņas traucējumu (t. i., nav delīrija); simptomi pastāv noteiktu laiku (vismaz sešus mēnešus) un ir progresējoši. Raksturīgas personības izmaiņas.
Demences izplatītākās formas ir Alcheimera slimība un vaskulārā demence. Alcheimera slimības gadījumā notiek patoloģiskas izmaiņas gan galvas smadzeņu šūnu (neironu) iekšpusē, gan ārpus tiem. Alcheimera demences slimniekiem novēro progresējošu amnēziju, kritikas trūkumu par notiekošo, izteiktas personības izmaiņas, pakāpeniski zūd spēja sarunāties, zūd iepriekš apgūtās iemaņas, neatpazīst priekšmetus un cilvēkus. Savukārt vaskulārās demences patoģenēzes pamatā ir dažādas galvas smadzeņu asinsvadu patoloģijas (insulti, ateroskleroze u. c.),
kuru dēļ iet bojā galvas smadzeņu audi, jo ir izmainīta audu apasiņošana. Vaskulāras demences slimniekiem var būt daļēji saglabāta kritika par notiekošo, personības izmaiņas nav tik izteiktas, vairāk tiek traucēta šobrīd aktuālo notikumu atmiņa, ir emocionālāki, raudulīgāki, sentimentāli. Traucējumi var strauji, lēcienveidīgi progresēt pēc insultiem, var arī būt viļņveidīga slimības gaita, kad novēro arī "gaišākus
periodus".
Parasta ar vecumu saistīta aizmāršība nozīmē, ka cilvēks kaut ko uz brīdi aizmirst, bet kopumā viņš spēj par sevi parūpēties. Demencē atmiņas un domāšanas spēju pasliktināšanās ir daudz nopietnāka, progresējoša un traucē ikdienas dzīvi. Galvenie kritēriji, kas atšķir demenci no vieglām, ar vecumu saistītām kognitīvām grūtībām, ir:
• Simptomu smagums un progresēšana
Normāli: cilvēks reizēm aizmirst vārdus vai notikumus, bet vēlāk atceras. Demencē: atmiņas zudums ir pastāvīgs un progresējošs, cilvēks neatceras arī pēc laika, atkārtoti jautā vienu un to pašu.
• Ietekme uz ikdienas funkcionēšanu
Normāli: cilvēks spēj patstāvīgi dzīvot, lietas izdara lēnāk vai ar nelielu piepūli. Demencē: kognitīvie traucējumi būtiski traucē ikdienu – rodas grūtības ar finanšu lietām, piemēram, rēķinu apmaksu, regulāru medikamentu lietošanu, orientēšanos pazīstamā vietā, sadzīves darbībām.
• Citi kognitīvo funkciju traucējumi
Normāli: galvenokārt viegla atmiņas pasliktināšanās. Demencē: vienlaikus cieš vairākas funkcijas – atmiņa, valoda, spriestspēja, orientācija, uzmanība, plānošana.
Demence ir klīniska diagnoze – to nosaka ārsts, balstoties uz rūpīgu pacienta izmeklēšanu un anamnēzi no tuviniekiem (simptomu gaita, uzvedības izmaiņas); objektīviem kognitīvajiem testiem un ikdienas funkcionēšanas novērtējumu. Specializēti izmeklējumi (piem., galvas smadzeņu magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija) palīdz izslēgt citus cēloņus (piemēram, insultu, audzējus, vielmaiņas traucējumus), precizēt demences tipu (piemēram, atšķirt Alcheimera slimību no citām).
Visbiežāk pirmās pazīmes pamana ģimene – piemēram, ja cilvēks sāk bieži aizmirst nesenus notikumus, atkārtoti jautā vienu un to pašu vai apmulst pazīstamās vietās. Tuvinieku novērojumi ir ļoti svarīgi, lai laikus vērstos pie ārsta. Diemžēl praksē manāms, ka pacienti ārstu redzeslokā bieži nonāk ļoti novēloti.
Ja ģimenē rodas aizdomas par demenci, pirmais solis ir vērsties pie ģimenes ārsta. Viņš var veikt vienkāršus atmiņas testus, pārbaudīt veselības stāvokli un nosūtīt pie speciālista. Psihiatra loma ir padziļināti izvērtēt kognitīvo stāvokli, diferencēt demenci no citiem psihiskiem traucējumiem (piem., depresijas, delīrija), noteikt precīzāku diagnozi un uzsākt atbilstošu ārstēšanu vai aprūpes plānu. Psihiatrs bieži koordinē multidisciplināru pieeju – iesaistot neirologu, ģimenes ārstu, psihologu, rehabilitācijas speciālistus un sociālo dienestu.
Cilvēks ar demenci var dzīvot mājās, ja ģimene spēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi. Tas nozīmē pielāgot mājokli, lai samazinātu kritienu un apmaldīšanās riskus, kā arī atvieglotu ikdienas aprūpi. Ne mazāk nozīmīgs aspekts ir emocionālā drošība – pacienta tuvumā jābūt cilvēkiem, kas sniedz mierīgu, saprotošu un pacietīgu attieksmi. Šāda vide palīdz saglabāt maksimāli iespējamo patstāvību, mazināt stresa situācijas un ļauj pacientam justies droši savās mājās.
Demences cēloni ar medikamentiem izārstēt nevar, taču zāles var palēnināt slimības gaitu un uzlabot atmiņu vai uzvedību, bet ikdienas aprūpe – droša vide, regulārs dienas ritms, veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes un tuvinieku atbalsts – ļauj saglabāt spējas daudz ilgāk. Tikpat svarīgi ir ārstēt citas slimības un novērst kritienus vai infekcijas, kas bieži ietekmē dzīves ilgumu. Aprūpe un ārstēšana kopā dod iespēju cilvēkam ilgāk būt aktīvam, saglabāt cieņpilnu dzīvi un samazināt ciešanas.
| Demences pacientu skaits Latvijā | ||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Reģistrētie pacienti | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 |
| Alcheimera demence | 122 | 171 | 217 | 243 | 254 | 277 | 271 | 284 | 287 | 262 | 276 | 285 | 295 | 348 | 378 | 352 |
| Vaskulāra demence | 1271 | 1313 | 1496 | 1623 | 1666 | 1820 | 1964 | 2244 | 2405 | 2141 | 2111 | 1976 | 1731 | 1756 | 1846 | 1750 |
| Demence citu citur klasificētu slimību dēļ | 2326 | 2258 | 2364 | 2449 | 2585 | 2621 | 2612 | 2674 | 2625 | 2482 | 2429 | 2330 | 2200 | 2135 | 2009 | 1892 |
| Neprecizēta demence | 121 | 119 | 120 | 146 | 152 | 160 | 148 | 155 | 152 | 130 | 127 | 141 | 130 | 153 | 160 | 161 |
| Dati: data.stat.gov.lv | ||||||||||||||||
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
