Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 14:34
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Premjere Evika Siliņa esot brīdinājusi, ka varot pieprasīt labklājības ministra demisiju, ja ZZS balsos par opozīcijas ierosinājumu. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks savukārt paziņojis, ka "premjeres stingrība ir saprotama, taču valdībā mēs neesam bērni, bet līdzvērtīgi partneri, kuriem jāsadarbojas un jāstrādā kā komandai".
Kad pirms diviem gadiem Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nobalsoja par Stambulas konvencijas ratifikāciju, tai bija svarīgi "ielikt kāju durvīs", lai pēc pieciem opozīcijā aizvadītiem gadiem atgrieztos valdībā. Jau toreiz ZZS norādīja, ka šis balsojums ir pretrunā ar partijas ideoloģiju, taču tā respektējot koalīcijas vienošanos, kas paredz konvencijas ratifikāciju. Tagad, kad ZZS valdībā ir nostiprinājusies, tā jau demonstrē savu atšķirīgu viedokli, balsojot kopā ar opozīciju, kas rosina izstāties no konvencijas.
ZZS no valdības neesot sagaidījusi cerēto komandas darbu, kas nolasāms labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (ZZS) paziņojumā, kurā teikts: "Premjeres stingrība ir saprotama, taču valdībā mēs neesam bērni, bet līdzvērtīgi partneri, kuriem jāsadarbojas un jāstrādā kā komandai." Pēdējās divās nedēļās ir bijuši vismaz divi gadījumi, kad ZZS valdībā nejutās kā līdzvērtīgi sabiedrotie. Nedēļas sākumā premjere Evika Siliņa ("JV") pēc valdības sēdes sacīja: "Ja mūsu partneri nevienosies par šo budžetu Saeimā, tas būs skaidrs uzstādījums pret Latvijas drošības un kopējo aizsardzības spēju stiprināšanu. (..) Ja nebūs budžeta, tas būs kā atstāt vaļā durvis, kad ārā plosās vētra."
Savukārt Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS) trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" informēja, ka viņa kolēģi esot saņēmuši E. Siliņas brīdinājumu, ka premjere varot pieprasīt labklājības ministra demisiju, ja ZZS balsos par opozīcijas ierosinājumu. Šis balsojums ir koalīcijas līguma pārkāpums, uz ko ceturtdien norādīja premjere, kura šajā laikā atradās ārvalstīs. Līgumā teikts, ka partneri apņemas neatbalstīt likumprojektus un priekšlikumus, kas ir pretrunā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, kas paredz Stambulas konvencijas ratifikāciju.
Cer atgūt zaudētos reitingus
Labklājības ministrija ir atbildīga par Stambulas konvencijas īstenošanu. Kad pirms diviem gadiem ministriju vadīja U. Augulis, dokumentam pievienoja deklarāciju, kurā bija teikts, ka Latvija piemēros konvenciju Satversmē noteikto vērtību un principu ietvaros, lai tā neapdraud ģimeniskās vērtības. Tagad projekts par izstāšanos no konvencijas Saeimas sēdes darba kārtībā nonāca pēc opozīcijā esošās "Latvija pirmajā vietā" iniciatīvas, un to atbalstīja arī "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un "Stabilitātei". Saeima ceturtdien lēma par projekta nodošanu komisijai. Pēc tam ZZS izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka projekta nodošana Ārlietu komisijai dos iespēju deputātiem pēc būtības izvērtēt minētā dokumenta ietekmi uz vardarbības izskaušanu ģimenē un latvisko vērtību saglabāšanu divos gados pēc konvencijas ratifikācijas.
Taču ZZS balsojumu, visticamāk, var saistīt arī ar vēlmi atgūt popularitāti. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma jūlijā veiktajā SKDS aptaujā ZZS bija tikai piektais populārākais spēks, kuru atbalstīja 6,6% aptaujāto. Neoficiāli dzirdēts, ka partiju apvienībā, kuru veido arī LSDSP un kurai ir sadarbības līgums ar "Latvijai un Ventspilij" un Daugavpils novada partiju, notikusi pārkārtošanās. Tagad vairāk lēmumu pieņemšanā ir iesaistīti pieredzējušie politiķi – frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis, zemkopības ministrs Armands Krauze un U. Augulis. Sākotnēji dominēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Savukārt "Progresīvo" vadība izsaka aizdomas, ka ZZS esot pieaugusi oligarhu ietekme, ar ko domāts "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Par šādu iespējamību aģentūrā LETA izteicās frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, bet LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" – satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie").
Ventspils osta – konvencijas ķīlniece
LTV pārraidē trešdien izskanēja arī jautājums par opozīcijas ierosināto izstāšanos no Stambulas konvencijas un ZZS pozīciju šajā jautājumā. A. Švinka tad sacīja: "Stambulas konvencija bija fundamentāls stūrakmens valdības veidošanā. (..) ZZS kolēģiem ir izvēle – iet kopā ar Šleseru un Rosļikovu un iet populismā vai tomēr skatīties valstiski un atbildīgi." Tad A. Švinka pastāstīja, ka viņam bijusi tikšanās ar "Latvijai un Ventspilij" pārstāvjiem par Ostu likuma grozījumiem. "Uz galda ir jautājums, vai atlaist finanšu saistības, kas ir Ventspilij. Man tas ir jāizvērtē, bet es palieku piesardzīgs."
Jāpasaka, ka no "Latvijai un Ventspilij" ievēlētie deputāti, tāpat kā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), nebalsoja par minētā projekta pret Stambulas konvenciju nodošanu komisijai.
Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij") "Latvijas Avīzei" paskaidroja, ka šeit neredz nekādu saistību ar Stambulas konvenciju. Dome ir veikusi nopietnu brīvostas darbības izvērtējumu, konstatējot, ka pēdējo sešu gadu laikā, kopš pašvaldība vairs nevar piedalīties ostas pārvaldībā, ir ievērojams kravu kritums un faktiski osta ir bankrotējusi. Tās pastāvēšana esot iespējama tikai tāpēc, ka uz četriem gadiem ir atlikta kredītsaistību pamatsummas atmaksa. Liepājā, kur ostas pārvaldē piedalās arī pašvaldība, kravu kritums esot ļoti niecīgs un situācija ir daudz labāka. "Ventspils brīvosta bija Ventspils galvenā bagātība. Tās ir aptuveni 1000 zaudētas darba vietas. Tas ir valsts un pašvaldības kopīgs uzdevums panākt, lai osta atkal strādātu un cilvēkiem būtu darbs. Mēs cerējām uz konstruktīvu dialogu ar ministriju," teica J. Vītoliņš. No viņa sacītā varēja secināt, ka ministrijas piedāvātie nosacījumi, lai valsts un pašvaldība atkal kopīgi pārvaldītu ostu, pašvaldībai nav pieņemami, ja valsts daļēji nesedz ostas saistības. Ministrs solījis iedziļināties jautājumā un sniegt atbildi līdz oktobra vidum.
Valdības krīzes nebūšot
ZZS frakcijas vadītāja vietnieks A. Brigmanis piedalījies A. Švinkas un J. Vītoliņa sarunā, kas trešdien notikusi ZZS frakcijā. Viņš "Latvijas Avīzei" sacīja: "Tas, ko ministrs pateica, nebija godīgi. Runas par oligarhu ietekmi ir veca uzsildīta zupa, kas parāda kolēģu bezspēcību." Jāatgādina, ka ZZS un "Progresīvajiem" jau bija saķeršanās par Zemkopības ministrijas rosinātajiem Mežu likuma grozījumiem, kas paredzēja jaunāku koku ciršanu. "Progresīvie" panāca, ka šo projektu neskatīs budžetu pavadošajā likumprojektu paketē. A. Brigmanis atzina, ka frakcijas balsojums bija koalīcijas līguma pārkāpums, bet viņš savas ilgās politiskās darbības laikā esot pieredzējis daudzas šādas situācijas. Pēc tam notiekot pārrunas, bet valdība jau nekrītot.
Viņaprāt, esot absurdi prasīt atbildību par Stambulas konvencijas īstenošanu tikai no labklājības ministra, jo tas ir kopīgs vairāku ministriju – arī Izglītības un zinātnes, Tieslietu, Iekšlietu ministrijas – darbs. Arī Ainars Latkovskis ("JV") uzskata, ka šis nav gadījums, kas varētu izraisīt valdības krīzi. "Labi tas nebija. Stambulas konvencija ir svarīga, bet to nevar salīdzināt ar ģeopolitisko situāciju, kādā atrodamies, kad valsts ir apdraudēta. Un visiem ir jākoncentrējas uz valsts aizsardzības plāna īstenošanu, lai izpildītu to, ko NATO no mums sagaida," skaidroja A. Latkovskis. Gan viņš, gan ZZS līderi A. Brigmanis un U. Augulis uzsvēra, ka par drošību kā galveno prioritāti nevienam nav šaubu un visas partijas par to ir vienojušās. Taču ar to nevarot šantažēt kolēģus, kā to esot izdarījusi E. Siliņa, piebilda U. Augulis.
ZZS: "Skola nav cipars"
"Šis ir gads pirms Saeimas vēlēšanām, kad partijas vairāk domā par savām politiskajām prioritātēm, ne tik daudz par mūsu visu kopējo valdības tēlu. Un es to jūtu," trešdien TV3 raidījumā "900 sekundes" teica E. Siliņa. Tad viņa turpināja: "Mēs nelikvidējam mazās skolas. Jo ilgāk ZZS šos mītus izplatīs, jo sliktāk lauku skolām būs." Premjere arī vaicāja, vai tie politiķi pēc desmit, pieciem gadiem spēšot paskatīties acīs bērniem, kuri nebūs konkurētspējīgi, nevarēs atrast darbu un iestāties augstskolās. Pēc tam ZZS sociālajos tīklos atbildēja: "ZZS neizplata mītus. Mēs aizstāvam cilvēkus, kuri vēlas dzīvot un audzināt bērnus reģionos. Skola nav cipars – tā ir kopiena, nākotne un valsts pamats. Mīts ir domāt, ka varam attīstīt valsti, noveļot visas izglītības problēmas uz lauku skolām. ZZS iestājas par bērniem visā Latvijā."
Pirms nedēļas ZZS frakcijas deputāti ar izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi ("JV") jau bija vienojušies par abām pusēm pieņemamu risinājumu, īstenojot skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", "Latvijas Avīzei" atgādināja ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Tā bijusi vienošanās saglabāt stratēģiski svarīgas skolas, kas neatbilst ministrijas noteiktajiem kritērijiem. Tāpat esot paredzēts pārejas periodā nodrošināt proporcionālo finansējumu. Tas nozīmē, ka valdība dod finansējumu atbilstoši skolēnu skaitam, bet pašvaldībai ir iespēja piešķirt skolai līdzfinansējumu. "Budžets ir ietekmīgākais instruments, ar kuru partijas var realizēt savu politiku," atzina H. Rokpelnis. Tā kā šis ir pēdējais 14. Saeimas budžets, tad ZZS esot pārskatījusi savu programmu, lai varētu izpildīt vēlētājiem dotos solījumus.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
