Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 17:03
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Ministru prezidente Evika Siliņa labklājības ministram Reinim Uzulniekam uzdeva skaidrot, ko Labklājības ministrija paveikusi, lai īstenotu Stambulas konvenciju. Premjere ministram rezolūciju pasniedza žurnālistu klātbūtnē, piebilstot, ka ministrija acīmredzot nav darījusi pietiekami, lai Uzulnieka pārstāvētās partijas deputātiem skaidrotu Stambulas konvenciju.
Lai pieņemtu "drošības budžetu", valdību veidojošās partijas – "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie" – pirmdien koalīcijas sanāksmē ir vienojušās turpināt vienoti strādāt koalīcijā. "Šobrīd ir jāspēj stāvēt pāri politiskajiem uzstādījumiem," medijiem pirmdienas vakarā sacīja premjere Evika Siliņa ("JV"). Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi izpildīt vēlētājiem solīto, stiprinot aizsardzību, investējot izglītībā un demogrāfijas uzlabošanā, atbalstot lauksaimniekus.
Labklājības ministram Reinim
Uzulniekam, kura pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība Saeimā nobalsoja par opozīcijas ierosinājumu izstāties no Stambulas konvencijas, 7. oktobrī valdībā būs jāziņo, ko ministrija ir paveikusi šīs konvencijas īstenošanā. To paredz premjeres Evikas Siliņas ("JV") pirmdien izdotais rīkojums, kas tika pasniegts publiski.
Tā premjere izvēlējusies (vismaz pagaidām) mierīgāku risinājumu, lai pirms budžeta pieņemšanas izvairītos no lielākiem satricinājumiem koalīcijā, kādus varētu radīt ministra demisija, par ko E. Siliņa esot brīdinājusi ZZS politiķus pirms balsojuma Saeimā.
Labklājības ministrija ir Stambulas konvencijas virzītāja un atbildīga par tās ieviešanu. Tai ir jākoordinē vardarbības novēršanas plāna izpilde. Runa ir par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kuras izskaušanu paredz minētā konvencija. Labklājības ministrs R. Uzulnieks varētu izturēt šo pārbaudījumu, jo jau pirmdien no rīta pirms tikšanās ar E. Siliņu ZZS izplatīja paziņojumu, kurā informēja, ka Labklājības ministrija ir strādājusi pie vardarbības mazināšanas un atbalsta sniegšanas no vardarbības cietušajiem. Taču ZZS aicināja premjeri vērtēt citu ministriju paveikto. Piemēram, Iekšlietu ministrijai vajadzētu paskaidrot, kā policija piemēro normatīvajos aktos paredzēto varmāku nošķiršanu, Veselības ministrija neesot izveidojusi specializētus atbalsta centrus seksuālas vardarbības upuriem, bet Izglītības un zinātnes ministrija kavējoties ar pedagogu apmācību, lai viņi varētu atpazīt un novērst vardarbību.
Augulis min dažādus scenārijus
ZZS arī uzskata, ka ir pārkāpta deklarācija, kas bija pievienota konvencijai, to ratificējot. Tā noteica, ka Latvija piemēros konvenciju Satversmē noteikto vērtību un principu ietvaros, lai tā neapdraud ģimeniskās vērtības. Taču, pēc ZZS ieskatiem, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija popularizējot citu izpratni par dzimumu un izmantojot konvenciju citiem mērķiem, kas neesot vērsti uz vardarbības mazināšanu ģimenē. "Deklarācijā bija skaidri pateikts, ka nav pieļaujama cita izpratne par dzimumu kā tikai vīrietis un sieviete," teikts paziņojumā.
Viens no ZZS līderiem – Uldis Augulis – pirmdien no rīta intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" deva dažādus mājienus, kas varētu notikt, ja premjere pieprasītu ministra atkāpšanos. Viņš arī apgalvoja, ka ZZS esot saņēmusi draudus, ka partija tikšot iznīcināta (visticamāk, domāts, ka tas varētu notikt politiski). ZZS neizskatot iespēju, ka R. Uzulniekam var nākties zaudēt amatu, jo "premjerei nebūtu prātīgi atlaist ministru – tur jābūt milzīgam pamatojumam, kāpēc tas notiek," no rīta teica U. Augulis. Taču, ja tas notiek, tad ZZS varētu prasīt vēl vienu valdības "restartu". Jāatgādina, ka iepriekš "restarta" iespaidā amatu zaudēja pa vienam ministram no katras partijas, ieskaitot U. Auguli no ZZS. Taču, ja kritīšot valdība, ZZS esot vairāki kandidāti premjera amatam, un tad viss sākšoties no baltas lapas.
Vēlēšanu tuvums – viens no iemesliem
Apkopojot politiķu publiskos izteikumus, kā arī neformālās sarunās teikto pēdējā nedēļā, redzams, ka dominē divas versijas par notiekošā iemesliem. Viens ir saistīts ar ZZS popularitātes kritumu, kā arī ar ietekmes mazināšanos reģionos pēc aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām, kad ZZS pazaudēja varu dažās pašvaldībās, piemēram, Jelgavas valstspilsētā, Dienvidkurzemes un Dobeles novadā. Vara pašvaldībās ir arī laba bāze startam Saeimas vēlēšanās. Kāds politiķis atgādināja, ka ZZS vairs negribot piedzīvot pirms 13. Saeimas vēlēšanām pieredzēto, kad jauna un populistiska partija – "KPV LV" – paņēma daļu ZZS vēlētāju laikā, kad ZZS bija premjera partija. Toreiz valdību vadīja Māris Kučinskis, kurš tagad ir "Apvienotajā sarakstā". Tagad uz šo vēlētāju daļu pretendē Aināra Šlesera vadītā partija "Latvija pirmajā vietā", tāpēc ZZS cerējusi, ka koalīcija pievēršot acis uz balsojumiem par "LPV" projektiem, tā arī ierosināja izstāties no Stambulas konvencijas. Par tās ratifikāciju partijas vienojās, 2023. gada rudenī veidojot E. Siliņas valdību.
Taču Zaļo un zemnieku savienībai varētu būt arī citas politiskās vai ekonomiskās intereses. Tad budžeta pieņemšana ir īstais brīdis, lai par tām iestātos. Tādā gadījumā bloķēšanās ar opozīciju jautājumā par izstāšanos no Stambulas konvencijas bija signāls partneriem, kas nekādas sekas neizraisīja. Tas bija tikai balsojums par šā priekšlikuma nodošanu izvērtēšanai Ārlietu komisijā. Jau rakstīts, ka ZZS ir svarīgi, lai Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi Ostu likumā ir pieņemami Ventspils domes vadībai, kas arī vēlas, lai valsts daļēji segtu tos parādus, kas brīvostai izveidojušies laikā, kad pašvaldība nevarēja piedalīties ostas pārvaldē. Satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie") atbildi ir solījis sniegt līdz oktobra vidum.
Otrs ZZS svarīgs jautājums ir Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi Mežu likumā, kas paredz jaunāku koku ciršanu, bet "Progresīvie" panāca, ka tagad šie grozījumi netiks skatīti. Atbalsts "LPV" iniciatīvai pret "Progresīvajiem" būtisko konvenciju varēja būt atbildes gājiens uz liegumu izcirst jaunākus mežus, intervijā aģentūrai LETA ir pieļāvis Smiltenes novada priekšsēdētājs Ervīns Labanovskis ("Progresīvie").
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
