Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 00:47
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Carnikavas iedzīvotājs Raimonds Garenčiks Latvijas un Ukrainas karogu vienā mastā bija uzvilcis arī Ukrainas Neatkarības dienā, 24. augustā, un arī pēc tam saņēmis sodu."Laikā, kad no amatpersonām izskan solījumi mazināt birokrātiju, kad pašvaldības sūdzas par valsts uzspiestajām funkcijām, kas šo birokrātiju palielina; laikā, kad sabiedrība aicina politiķus un ierēdņus nodarboties ar valsts pastāvēšanai un tautas labklājībai svarīgiem jautājumiem, piemēram, valsts robežas sargāšanu vai pārtikas cenu mazināšanu, vienkārši satriecošs man bija LTV raidījumā "4. studija" 25. septembrī redzētais. Pašvaldība cilvēku soda par to, ka viņš savā pagalmā esot "nepareizi" izkāris karogu – mastā viens zem otra bija Latvijas un Ukrainas karogs! Vai vēl lielāku absurdu var iedomāties! Kāds likuma pants tika pārkāpts? Kāpēc cilvēks jāsoda par sava patriotisma izrādīšanu? Kāds kaitējums kādam nodarīts? Vai šie burta kalpi pašvaldības Administratīvajā komisijā apjēdz, ko viņi dara?" Tā, zvanot "Latvijas Avīzes" redakcijai, pauda lasītāja Brigita no Jēkabpils, izsakot šaubas, vai šajā gadījumā ir pārkāpts likuma burts, nemaz nerunājot par likuma garu. Arī "Latvijas Avīze" devās skaidrot, kas par lietu.
Ādažu novada pašvaldības policija un Administratīvā komisija sodījusi Carnikavas iedzīvotāju Raimondu Garenčiku par to, ka viņš vienā mastā pie savas mājas izkāris divus – Latvijas un Ukrainas – karogus. Kā R. Garenčiks stāstīja televīzijai un arī šonedēļ man, Latvijas valsts karogs baltā mastā vienmēr plīvojis Raimonda mājas pagalmā. Kopš 2021. gada zem Latvijas valsts simbola Raimonds, lai izrādītu atbalstu un solidaritāti, sācis izkārt citu valstu karogus: Baltkrievijas, Ukrainas, "Azov" karogus. Bet šovasar 16. jūlijā pie mājas piebraucis pašvaldības policists un sācis fotografēt. Pēc kāda laika R. Garenčiks saņēmis pavēsti, ka viņš esot pārkāpis Valsts karoga likumu. Policista fiksētais nonācis pie pašvaldības Administratīvās komisijas, kas lēmusi, ka R. Garenčikam pienākas brīdinājums.
"Ne Latvijas valsts karoga likumā, ne Ministru kabineta noteikumos Nr. 405 nav paredzēta atkāpe no likumā noteiktās protokolārās kārtības, ka Latvijas valsts karogus un citus karogus varētu izvietot vienu zem otra. Tāpēc mēs šāda veida pārkāpumu uzskatām par pārkāpumu," televīzijai pamatoja Ādažu novada Administratīvās komisijas priekšsēdētājs Jānis Veinbergs.
Ādažu pašvaldības policija turpinājusi Raimondu apciemot. Pat Ukrainas Neatkarības dienā par Valsts karoga likuma pārkāpšanu viņam piemērots 200 eiro sods, vēlāk – 17. septembrī – jau 700 eiro sods. "Komisijā ir deviņi locekļi, kas šo lietu izskatīja un atzina, ka ir pārkāpums. Tā kā minētā persona pārkāpumu turpināja, tad policijā ir vēl viens process par to, ka šādā veidā viņš izrāda necieņu pret valsts karogu, ka viņš nerespektēja komisijas lēmumu," televīzijai sacīja Ādažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Oskars Feldmanis.
Tomēr Valsts karoga likuma autore Sintija Stipre Lavijas televīzijai skaidroja: "Neviens šobrīd spēkā esošais akts neaizliedz vienā mastā lietot divus, trīs vai piecus karogus. Nav tāda aizlieguma. Latvijas valsts karogam ir garantēta visa pienācīgā cieņa. Tas tiek lietots baltā, perfektā karoga mastā, karogs ir tīrs, tas atbilst likuma prasībām – noteiktajām proporcijām, arī krāsas ir pareizas. Tas, ka karogs tiek lietots kopā ar citas valsts karogu, – faktiski likums neaizliedz to darīt. [..] Ja mēs tik skrupulozi skatītos, tad puse no Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsoda. [..] Mēs nonākam līdz absurdam," norādīja likuma autore," televīzijai komentēja S. Stipre.
Vai tiešām nav cita, ko darīt?
Noskatoties sižetu, "Latvijas Avīzei" radās tie paši jautājumi, kas raksta sākumā minētajai lasītājai, un arī citi. Vai tiešām Ādažu pašvaldības darbinieki uzskata, ka cilvēks pelnījis sodu par to, ka izkāris divus karogus – Latvijas un Ukrainas – vienā mastā? Vai novada pašvaldības policijai trūkst citu pienākumu, lai nodarbotos ar šādu "pārkāpumu" fiksēšanu?
Kad otrdien ierados Administratīvās komisijas sēdē Ādažos, tās priekšsēdētājs Jānis Veinbergs mani sagaidīja ar vārdiem: "Nekādu komentāru, jo tas var kaitēt sabiedrībai un mūs arī nepareizi var saprast. Lieta par mūsu lēmumu nosūtīta Administratīvajai tiesai, lai tā arī izlemj. Tas ir normāls, tiesisks un demokrātisks process."
Tomēr man izdevās komisijas locekļus pierunāt uz apmēram stundu garu diskusiju. Uzzināju, ka lēmums par karogu vilcēja brīdināšanu esot bijis vienbalsīgs, un tam piekrituši arī komisijas locekļi, kas konkrētajā sēdē un balsojumā nav piedalījušies. Bijuši tikai divi varianti: vai nu atzīt, ka pilsonis pārkāpumu izdarījis, vai arī brīdināt. Komisija esot nepatīkami pārsteigta par televīzijas sižetu, pēc kura varot noprast, ka komisija esot pret Ukrainu. "Tāda nostāja sāp. Ja Ukrainas karoga vietā būtu bijis cits karogs, neviens neko neteiktu. Es personīgi uz šo karogu skatījos nevis kā uz Ukrainas karogu, bet kā uz zili dzeltenu karogu," man saka komisijas locekle Liene Krūze.
Patiešām?! Bet Ukrainā taču notiek karš, kas skar arī mūs. "Mēs godīgi skatījāmies, kas rakstīts likumā, un tā arī lēmām," piebilst cita komisijas locekle Ieva Roze.
"Manuprāt, likumā ir robs, kas jālabo," saka komisijas priekšsēdētāja vietniece Edīte Kēlere.
"Ja tiesa pateiks, ka esam kļūdījušies, mēs to ņemsim vērā un savu lēmumu atcelsim, bet līdz tam paliksim pie sava. Likumā visu nevar aprakstīt. Nevar būt tā, ka atļauts viss, kas nav aizliegts. Pret karogu jāizturas ar cieņu," joprojām pārliecināts ir J. Veinbergs, lai gan nav skaidrs, kā šajā gadījumā izpaužas necieņa, ja divu valstu karogi vienā mastā izlikti viens zem otra...
Komisija zibenīgi maina lēmumu
Administratīvo komisiju atstāju jau pēc darbadienas beigām. Liels bija mans pārsteigums, kad nākamās dienas pusdienlaikā, tiekoties ar Ādažu pašvaldības domes priekšsēdētāju Karīnu Miķelsoni, pirmais, ko izdzirdēju: komisija brīdinājumu atcēlusi. Uz karstām pēdām sazvanījām komisijas priekšsēdētāju, kurš atzina, ka pēc manas viesošanās ilgi domājuši un sprieduši, un, ņemot vērā "kopējos apstākļus un to, ka iesaistīts Ukrainas karogs, nolēmām brīdinājumu atcelt".
Pati K. Miķelsone gan domā, ka pārkāpums tomēr bijis un likums nav ievērots. Brīdinājumu viņa neuzskata par sodu, līdzīgi kā tad, kad ceļu policists brīdina uz ceļa satiksmes dalībnieku. Un reāls kaitējums nevienam nav nodarīts.
"Ir viena valsts un viens karogs, kam jāizrāda cieņa, – ne velti ir likums par to. Ja pašvaldības policists fiksē pārkāpumu, tad nav pamata domāt, ka tas darīts speciāli, aiz privātas atriebības. Vēlos publiski nosodīt televīzijas sižetu: tas ir tendenciozs, uzmanība novērsta no Valsts karoga likuma un akcents likts uz Ukrainu, kas nav pareizi un tā nav lietas būtība. Tas tagad devis iespēju prokremliskiem spēkiem to izmantot sociālajos tīklos. Pati tieši tagad piedalos militārajās mācībās "Namejs" un zinu, cik liela nozīme ir publiskai informācijai un tam, kā mediji pasniedz ziņas. Ne likumā, ne komisijas lēmumā nekas nav teikts par Ukrainas karogu – runa ir par "citu" karogu. Lai Administratīvā tiesa lemj pēc būtības par šo konfliktu, neraugoties uz to, ka komisija brīdinājumu atcēlusi. Gribētos, lai Valsts karoga likums ir precīzāks, lai neveidotos šādas situācijas," man saka pašvaldības vadītāja K. Miķelsone. Viņa uzskata, ka nav nekas nenormāls, ka viņas viedoklis tagad atšķiras no Administratīvās komisijas viedokļa. "Ādažos nav diktatūras un komisija savos lēmumos ir neatkarīga, tāpat kā pašvaldības policija."
Naudas sodu vajadzēs atcelt
Ādažu novada pašvaldības policijas priekšnieks O. Feldmanis tikai no manis uzzina, ka Administratīvās komisijas lēmums atcelts. Ko nu? Uz policijas inspektora ziņojumu par iespējamu R. Garenčika pārkāpumu un tam sekojošo Administratīvās komisijas lēmumu par brīdinājumu pašvaldības policija jau divreiz reaģējusi, vispirms uzliekot 200 eiro sodu, kas procesuālo pārkāpumu dēļ atcelts, bet pēc tam uzliktais sods 700 eiro vēl ir spēkā.
"Naudas sodi tika uzlikti, pamatojoties uz komisijas lēmumu par brīdinājumu, un tas ir mūsu kompetencē – par necieņu pret karogu. Sodu piemēroja tas pats inspektors. Normāli būtu, ja cilvēks būtu pārkāpumu novērsis. Tagad gan tas ir izdarīts," komentē policijas priekšnieks.
O. Feldmanis domā, ka naudas sodu vajadzēs atcelt, jo brīdinājums, uz kura pamata naudas sods noteikts, ir atcelts. Bet lieta jau ir Administratīvajā tiesā, un vai naudas sodu tik vienkārši var atcelt – tas esot jurista vērts jautājums, un jautājums būšot arī tad, ja Administratīvā tiesa lems, ka Valsts karoga likums tomēr ir pārkāpts. Vienlaikus pašvaldības policija ir pieprasījusi Valsts karoga likuma izstrādātājiem precīzāku tā skaidrojumu. Kamēr līdz policijas priekšniekam nokļūs oficiāli dokumenti, vēl esot laiks padomāt.
Arī O. Feldmanis uzskata, ka televīzijas sižets bijis tendenciozs. Kā ar knīpstangām izdodas izvilināt paša priekšnieka darbu Ukrainas labā. Izrādās, jau trīs gadus kopā ar domubiedriem no darba brīvajā laikā vāc ziedojumus. Pats personiski uz Ukrainu aizvedis ne vienu vien automobili.
Lūk, kas teikts Valsts karoga likuma 6. pantā par Latvijas valsts karoga un citu karogu lietošanas principiem pie ēkām. Ja kopā ar Latvijas valsts karogu pie ēkas fasādes lieto citu karogu, Latvijas valsts karogu novieto kreisajā pusē, bet citu karogu – labajā pusē, skatoties uz ēkas fasādi. Ja kopā ar Latvijas valsts karogu pie ēkas fasādes lieto vairākus citus karogus, Latvijas valsts karogu novieto kreisajā malā, bet citus karogus – šajā likumā noteiktajā protokolārajā kārtībā pa labi no Latvijas valsts karoga, skatoties uz ēkas fasādi. Ja kopā ar Latvijas valsts karogu citus karogus lieto karogu mastos, tos izkārto sekojoši: Latvijas valsts karogu novieto karogu rindas sākumā, bet citus karogus – šajā likumā noteiktajā protokolārajā kārtībā pa labi no Latvijas valsts karoga, skatoties uz karogu mastu rindu. Latvijas valsts karogu novieto karogu rindas sākumā un beigās, bet vidū – citus karogus šajā likumā noteiktajā protokolārajā kārtībā virzienā no kreisās puses uz labo pusi, skatoties uz karogu mastu rindu.
Par to, ka vienā mastā var būt vairāki karogi, nekas nav teikts.
Vides inspektora konflikts ar policistu
Kamēr gaidu, kad mani pieņems pats konflikta vaininieks R. Garenčiks, parunājos ar Carnikavas iedzīvotājiem. Izrādās, ka viņš ir pašvaldības vides inspektors, pirms novadu reformas bijis pat Carnikavas pašvaldības izpilddirektors ar pašvaldības policiju pakļautībā. Principiāls kārtības ieviesējs, kurš esot iecienījis iztikt bez brīdinājumiem, uzreiz sodot: par atkritumiem, kanalizāciju, nenopļautu zāli, mežā vai parkā iebrauktu automobili. Neesot cilvēku mīlētākais personāžs, kāds domes deputāts vienā no sēdēm pat gavilējis, ka kāds nenobijies un sodījis citu sodītāju – Garenčiku. Un gandrīz visi viņa konstatētie pārkāpumi nokļūst pašvaldības policijā – tajā pašā, kas viņu sodīja par diviem karogiem vienā mastā.
Kad viesojos pie R. Garenčika, viņš nenoliedza, ka esot stingrs vides inspektors, bet ne tāds, kā daudzi viņu mālē. Cenšoties parasti cilvēkiem vispirms aizrādīt, ja pārkāpums nav liels, nav atkārtots, vainīgais sastopams.
"Cilvēks jau tiecas pēc dzīves harmoniskā, ainaviskā un drošā vidē," man saka vides inspektors. Attiecībā uz diviem karogiem vienā mastā – tam vairākus gadus neviens nav pievērsis uzmanību. Policijas inspektoru Jāni Dovmani viņš pazīstot minimāli. Abiem gan vienā ēkā Carnikavā esot darba kabineti. Problēmas esot sākušās, kad R. Garenčika atvaļinājuma laikā J. Dovmanim pazuduši zābaki. Policists uzskatījis, ka zaglis ir R. Garenčiks. "Tad nu Dovmanis mani sāka vajāt. Tad krūms desmit centimetrus izspraucies no žoga, tad viena smilga par garu, tad viena no mājas numura zīmēm par augstu un tamlīdzīgi. Reiz pat vienā dienā Administratīvajā komisijā man bija jāsniedz paskaidrojumi par it kā pārkāpumiem trijās lietās, regulāri policistam jāraksta paskaidrojumi. Naturāla patvaļa pret mani! Man māja un sēta ir sakopta, pats esmu strādājis pie pašvaldības saistošajiem noteikumiem un lieliski tos pārzinu. Ne reizi netiku sodīts, līdz Dovmanis uzrakstīja ziņojumu par karogiem," man stāsta R. Garenčiks.
Kad viesojos pie vides inspektora, viņš tikko kā saņēmis telefonisku ziņu, ka Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu atcelt brīdinājumu un lūgusi R. Garenčiku atcelt lūgumu lietu izskatīt Administratīvajā tiesā. Par tiesu R. Garenčiks vēl padomāšot, kad saņems no pašvaldības rakstisku lēmumu. Gala beigās, arī advokātam 200 eiro iztērēti par iesnieguma sastādīšanu.
Ārlietu ministrija: likums nav pārkāpts
R. Garenčiks man rāda e-pastus, ka 25. jūlijā nosūtījis jautājumu Ārlietu ministrijai: "Carnikavā pie privātmājas 10 m augstā baltā karogmastā zem Latvijas karoga ir izvietots Ukrainas valsts karogs. Abi karogi ir viena izmēra. Vai tas ir Latvijas valsts karoga likuma pārkāpums?" Uz to saņēmis šādu atbildi no Ārlietu ministrijas Valsts protokola trešā sekretāra Kristapa Gulbja: "Saskaņā ar Latvijas valsts karoga likumu, ja Latvijas karogs tiek izkārts mastā ar kādu citu valsts karogu, tad Latvijas karogam jāatrodas kā pirmajam karogam līnijā. Ņemot vērā, ka mastā karogi ir izlikti vertikāli un Latvijas karogs ir augšgalā kā pirmais, tad karoga likums nav pārkāpts. Kā arī, kamēr abi valstu karogi ir vienādā izmērā, arī karoga likums nav pārkāpts."
Bet kā ar tiem zābakiem?
"Protams, ka neesmu ņēmis, bet policistam ir pārliecība, ka es tos esmu nozadzis. To viņš teica gan manai kolēģei, gan pašvaldības Ētikas komisijai. Tāpat viņš sociālajos tīklos rakstīja visādas nejaucības par mani, piemēram, ka mani sveicinot Tvaika iela, ka uz maniem iesniegumiem neviens nereaģējot, ka viņš brīnoties, ka man kāds nav salauzis kājas, un, ja kāds to darīšot, tad nezinot, kam palīdzēšot, visticamāk, netraucēšot. 5. septembrī uzrakstīju iesniegumu Valsts policijai par to, ka Dovmanis izplata par mani apkaunojošu, nepatiesu informāciju, aizskar manu godu un izsaka draudus nodarīt smagus miesas bojājumus, aicina uz pretlikumīgu darbību un vairo emocionālo agresiju. Diemžēl policija kriminālprocesu neierosināja, jo noticēja policistam, ka viņa feisbuka konts uzlauzts un kāds rakstījis viņa vārdā. Šo policijas lēmumu es pārsūdzēšu," R. Garenčiks ir kareivīgi noskaņots.
"Neatbildēšu uz tik stulbiem jautājumiem"
Ar pašvaldības policistu J. Dovmani man sanāk tikai dažu minūšu gara telefonsaruna. Vispirms uzklausu pārmetumus, ka zvanu viņam uz privāto telefona numuru. Tāpat policists par visām varītēm vēlas uzzināt, kur to esmu dabūjis. Dzirdu, ka neesmu labāks par Raimondu, kurš melojot pa labi un kreisi, ka es nedrīkstot līst viņa, policista, privātajā dzīvē, lai pievienojos "4. studijai" un rakstot tās pašas muļķības, uztaisot viņu par "krievu aģentu". Ka man jāizlasa Valsts karoga likuma 6. pants, kur viss esot pateikts, kā mastos jāizvieto karogi. Esot tikai pārkāpums un sods. Ne ar ko citu tam neesot sakara. Kad jautāju par zābakiem, vajāšanu, Valsts policijas veikto resorisko pārbaudi, saņemu atbildi: "Bēdīgi, tad jau laikam tādam pamuļķim kā Raimonds atteica tomēr izdomātas lietas. Un vispār neatbildēšu uz tik stulbiem jautājumiem." Un policists nometa klausuli.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
