Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 15:13
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Pirmajās simt dienās jau atskatās uz paveikto, bet komandas veidošana vēl priekšā.Aizvadot pirmās simt dienas amatā, Rīgas domes vadība – Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie") un viņa vietnieki Edvards Ratnieks (NA), Vilnis Ķirsis ("JV") un Māris Sprindžuks ("AS") – nedēļas sākumā prezentēja līdz šim paveikto. Pirmajos mēnešos uzskatāmi dominēja E. Ratnieks, kurš rūpējās arī par savu publicitāti, ko nedarīja pārējie. Tas, ka par atsevišķām E. Ratnieka aktivitātēm mēram V. Kleinbergam pēc tam bija cits viedoklis, radīja iespaidu, ka amatpersonas savas darbības cita ar citu nesaskaņo, bet darbojas katra savas kompetences ietvaros. Tam vēlāk sarunās ar domes vadību "Latvijas Avīze" guva apstiprinājumu.
Rīgas mērs vada Finanšu un administratīvo lietu komiteju. "Progresīvie" atbild arī par satiksmi un transportu, vicemērs E. Ratnieks – par drošības, īpašuma, mājokļu un vides jautājumiem, V. Ķirsis – par izglītību, kultūru, sportu un ģimeņu politiku, M. Sprindžuks – par pilsētas attīstību un Rīgas metropoli, aizvadītajā periodā pievēršoties mobilitātes jautājumiem starp Rīgu un Pierīgu. Neviens neesot sēdējis klēpī saliktām rokām. Rīgā ir aizvadīti vairāki lieli kultūras un sporta notikumi – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, Eiropas čempionāts basketbolā "Eurobasket", pilsētas svētki ar koncertiem apkaimēs, sākta Mežaparka sākumskolas būvniecība. Ir pabeigta arī Uzvaras parka rekonstrukcija, izveidojot modernu aktīvās atpūtas un sporta zonu. To rīdzinieki tiešām ir novērtējuši, par ko liecina kuplais apmeklētāju skaits. Lielais ilgtermiņa darbs ir pāreja skolās uz mācībām valsts valodā.
Ratnieks diktē noteikumus
Taču lielāku rezonansi izraisīja uzsāktā cīņa ar nelegālo migrāciju un pārmaiņas Rīgas Centrāltirgū. Kā par vienu, tā otru atbild E. Ratnieks. Viņš par cīņu ar migrantiem, kurā iesaistīta pašvaldības policija, informēja gan sociālajos tīklos, gan preses konferencēs. Pēc vienas no tām Rīgas mērs 24. septembrī sociālajos tīklos ierakstīja, ka viņu mulsinot E. Ratnieka nespēja atbildēt uz jautājumu par šo pasākumu lietderību. V. Kleinbergs sacīja: "Vēlos uzsvērt, ka nelegālā imigrācija nav Rīgas pašvaldības policijas darba prioritāte un papildu resursi tam netiks novirzīti."
Savas domas V. Kleinbergs nebija mainījis arī šonedēļ, kad abi ar E. Ratnieku satikās Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums". Mērs atkārtoja, ka jautājums par nelegālo imigrāciju vispirms ir Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetencē. Abas amatpersonas gan ir vienisprātis, ka pašvaldības policija netvarstīs ielās ikvienu personu, kas šķitīs aizdomīga, bet reaģēs uz ziņojumiem par iespējamām nelegālo imigrantu pulcēšanās vietām.
Bija iespaids, ka šīs darbības vicemērs nav saskaņojis ne ar mēru, ne ar citiem partneriem. E. Ratnieks "Latvijas Avīzei" paskaidroja: "Veidojot šo koalīciju, mēs nācām ar savu nacionālās drošības programmu, kas ietver arī cīņu ar nelegālo migrāciju. Tā visiem bija zināma, bet tagad kāds savā retorikā grib izdabāt vēlētājiem." E. Ratnieks ne tikai publiski ir pamanāmākais, bet arī faktiski diktē noteikumus, jo, līdzko partneri nerespektēs Nacionālo apvienību, tā var destabilizēt koalīciju. Ja tā izjuks, tad nākamais mēra kandidāts ir E. Ratnieks. Neoficiāli dzirdēts, ka viņam nebūtu problēmas vienoties arī ar "Latvija pirmajā vietā". E. Ratnieks uzsvēra: "Kamēr partneri respektē mūsu programmu, mēs esam šajā koalīcijā. Mūsu teritorija ir skaidri iezīmēta – tā ir latviešu tautas pastāvēšana." Uz vaicāto, vai viņš varētu sadarboties ar "LPV", E. Ratnieks atbildēja, ka "šobrīd nav tāda varianta" un arī matemātiski tas nebūtu iespējams.
Atklāja tukšu Sakņu paviljonu
Vicemēra E. Ratnieka centieni būt publiskam gan ne vienmēr izraisa pozitīvu reakciju. Viņa dalība izremontētā Centrāltirgus Sakņu paviljona atklāšanā, pārgriežot lenti, pēc dažām dienām jau izskatījās komiska. Vispirms sašutumu par Sakņu paviljona iekārtojumu un par to, ka tur tirgo nevis lauksaimnieku saražoto produkciju, bet gan rūpniecības preces un citas mantas, pauda cilvēki sociālajos tīklos. To uztvēra arī opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā", kas rakstīja iesniegumu domes vadībai un prasīja paskaidrojumus par to. Tāpat cilvēki bija neapmierināti, ka Sakņu paviljona tirdzniecības vietās tirgoja pat matrjoškas. Vēl pēc laika Centrāltirgu apmeklēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, aizturot tā darbiniekus aizdomās par iespējamu iesaistīšanos prettiesiskās darbībās, iznomājot tirdzniecības platības. Pašvaldības īpašumi bija E. Ratnieka kompetencē arī iepriekšējā sasaukumā.
Tagad E. Ratnieks sarunā ar "Latvijas Avīzi" atzina, ka atklāšanas dienā Sakņu paviljons bijis tukšs. Viņš neesot zinājis, ka tur uz laiku tiks izvietotas rūpniecības preces, jo domei bija svarīgi atjaunot paviljona jumtu un tā konstrukcijas. Vicemērs tirgus pārveidi joprojām uzskata par vienu no savām prioritātēm, solot nākamā gada sākumā vīziju un koncepciju, lai līdz 2030. gadam tirgus kļūtu par Rīgas pērli. Tur iedzīvotāji varēšot gan atpūsties, gan sportot un, protams, arī iepirkties. Piemēram, tagadējā Gaļas paviljona vietā būšot bērnu un ģimeņu atpūtas zona.
Domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs uz to raugās piezemētāk, jo tirgus vīzija un koncepcija jau bija sagatavota iepriekšējā sasaukumā, bet tam ir vajadzīgs finansējums, kas nepieciešams citām svarīgām prioritātēm. Kā viens, tā otrs politiķis atzina, ka tirgus rekonstrukcijā būs jāpiesaista privātais investors.
Mērs priekštečiem pārmet neizdarības
"Progresīvie" kā valdošais spēks šajā sasaukumā varēs atklāt vairākus nozīmīgus objektus, piemēram, Dienvidu tilta ceturto kārtu, pagarināto tramvaja līniju, rekonstruēto Zemitāna tiltu, bet pirmā atklāšana jau šogad paredzēta rekonstruētajā Mūkusalas promenādē. Pateicoties iepriekšējā sasaukuma domes koalīcijas veiksmīgai sadarbībai ar valdību, Rīgas pašvaldībai no dažādiem avotiem – ES fondu nauda, valsts aizdevums, dotācijas – bija iespēja piesaistīt aptuveni 700 miljonus eiro lielo projektu īstenošanai, ielu sakārtošanai un vairāku veloceliņu izbūvei, kas aizvedīs arī uz Pierīgu. Tāpēc nešķita koleģiāli tas, ko V. Kleinbergs teica intervijā Latvijas Radio un vēl dažās publiskās uzstāšanās reizēs, ka "mēs īsā laikā paveicām lietas, kuras pirms tam ilgstoši nebija iespējams izdarīt". Kā piemēru viņš minēja plānoto vairāku jaunu gājēju pāreju ierīkošanu. Noprotams, ka tās būs pagaidu pārejas, tostarp pie autoostas un Uzvaras parka. Zināms, ka iepriekšējā domē sagatavošanā jau bija pastāvīgo gājēju pāreju projekti.
Rīgas mērs arī ir gandarīts, ka Ārtelpas un mobilitātes departamentam beidzot ir konkursā izraudzīts vadītājs Kristaps Kauliņš, jo vairākus gadus šajā departamentā esot valdījis haoss. Jāatgādina, ka "JV" iebilda pret kandidātu, jo uzskatīja, ka konkursa organizēšanā nav ievēroti labas pārvaldības principi – atlases kritēriji neesot izvērtēti atbildīgajā komitejā. "JV" nobalsoja par K. Kauliņa iecelšanu ar nosacījumu, ka V. Kleinbergs uzņemas pilnu atbildību par departamenta darbību.
Preses konferencē mērs kā panākumu minēja arī to, ka ir rasta iespēja agrāk sākt Vanšu tilta rekonstrukciju un Rīgai Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā būs mazākas iemaksas. Finanšu ministriju vada V. Ķirša partijas biedrs Arvils Ašeradens. Uz vaicāto, vai tas nav arī viņa panākums, V. Ķirsis atbildēja: "Tas nav ne mans, ne Viestura Kleinberga panākums. To nosaka aktuālie aprēķini pēc sarežģītas matemātiskās formulas." Summas, ko pašvaldības iemaksā vai saņem no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, nosaka, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram, iedzīvotāju skaitu, bērnu skaitu u. c. Šie rādītāji gada laikā ir mainījušies, tāpēc iemaksas ir mazākas. Tas, ka būs iespēja saņemt finansējumu, lai agrāk sāktu Vanšu tilta rekonstrukciju, gan esot V. Kleinberga nopelns, apstiprināja V. Ķirsis, kurš Rīgas domi vadīja iepriekš.
Arī vicemērs M. Sprindžuks nesen intervijā LTV "Rīta Panorāmā" bija kritisks par iepriekšējās varas veikumu, jo Rīgā neesot izveidota laba sabiedriskā transporta sistēma. Viņa ieceres ir diezgan radikālas – piemēram, izveidot sistēmu, kurā reģionālie autobusi vairs nebrauc uz Rīgas centru, bet pārsēdina pasažierus uz sabiedrisko transportu pie pilsētas robežas. Tas nozīmētu, ka, piemēram, cilvēkiem no Bolderājas, kas ar autobusu pulksten 7.00 no rīta vēlētos aizbraukt uz Alūksni, no rīta būtu jānokļūst nevis centrā, bet gan Juglā. Intervija ar M. Sprindžuku radīja iespaidu, ka viņš joprojām jūtas vairāk piederīgs Pierīgai, nevis Rīgai.
Ja nebūs vienoti, "pa vienam tiks apēsti"
"Jaunās Vienotības" domes frakcijas vadītāja vietnieks Dāvis Stalts atzina: "Nemaz nešķiet, ka ir pagājušas jau simt dienas, jo nav sajūtas, ka mēs strādātu kā vienota komanda. Man ir ar ko salīdzināt, jo esmu strādājis Mārtiņa Staķa, Viļņa Ķirša un tagad Viestura Kleinberga vadībā. Taču īstais pārbaudījums būs budžeta pieņemšana. Viss ir Viestura rokās – viņš var gan noturēt šo koalīciju, gan iznīcināt. Man ir klusa cerība, ka viņš norūdīsies un mēs kļūsim piesardzīgi draudzīgi. Ja nekļūsim, tad Nacionālajai apvienībai būs iespēja veidot nākamo koalīciju."
V. Ķirša laikā katru nedēļu notika neformālas tikšanās, kur partneri ne tikai pārrunāja darbus, bet varēja arī pateikt, kas katram uz sirds. Tagad tādas vairs nenotiek. V. Kleinbergs uzskata, ka tikšanās plašā lokā neesot efektīvas, jo katram ir savi jautājumi. Viņa kabineta durvis vienmēr esot atvērtas, un katrs varot nākt individuāli aprunāties. E. Ratnieks piekrīt, ka atteikšanās no neformālajām sanāksmēm neesot liels zaudējums, jo koalīcijas padomes sēdes taču notiek.
D. Stalts lika manīt, ka "Progresīvie" ar agrākajiem ideoloģiskajiem pretiniekiem no NA apspriežoties vairāk nekā ar pārējiem partneriem. Iespējams, "Progresīvajiem" nav viegli aizmirst pretrunas ar "JV" laikā, kad M. Staķis zaudēja mēra amatu, bet Nacionālajai apvienībai ar "JV" ir sarežģītas attiecības Saeimā. E. Ratnieks uzskata: "Tas ir pašsaprotami, ka ar mēra partiju iznāk vairāk konsultēties. Mēs esam koleģiāli pret visiem partneriem. Iespējams, kaut kādi aizvainojumi ir palikuši, un tad ir jāpaiet laikam, lai tas sadzīst." V. Kleinbergs savukārt apgalvo: "Es skatos tikai uz priekšu. Mēs esam vienojušies, ka tas, kas notika pagātnē, paliek pagātnē."
"Taču ir arī kāda laba lieta. Mums domē ir spēcīga un hiperagresīva opozīcija, kas pat lielākajiem intrigantiem liek pierauties un saprast – ja mēs vienoti nestrādāsim, tad mūs pa vienam apēdīs," piebilda D. Stalts. Opozīcijā ir "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara" un "Stabilitātei". Viens no "Progresīvo" līderiem Mārtiņš Kossovičs piekrīt: "Opozīcija mūs mobilizē. Mēs visi apzināmies, ka nevaram ieslīgt intrigās, jo šo uzvaru ieguvām avansā un par mata tiesu. Tāpēc nevaram meklēt atšķirīgo, bet jāpierāda sevi ar darbiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
