Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 12:43
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens kopā ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, mediju pavadīti, trešdien nesa simbolisko budžeta portfeli uz Saeimu. Šī tradīcija tika aizsākta 1997. gadā, to ieviesa kādreizējais finanšu ministrs Roberts Zīle, atvēlot savu personīgo darba portfeli. Līdz šim ar budžeta portfeli aiznesti jau 27 valsts budžeta likumprojekti, un šogad portfelis tiks nests jau 28. reizi.Saeimas Prezidijs šodien, 16. oktobrī, sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlamentā sāktu skatīt nākamā gada un vidēja termiņa valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu paketi. Vakar notika tradicionālais budžeta portfeļa iesniegšanas pasākums, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens kopā ar augstākajām ierēdnēm to simboliski nesa no Finanšu ministrijas ēkas uz Saeimas namu un nodeva priekšsēdētājai Daigai Mieriņai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai Andai Čakšai.
Kopumā valdība uz to, kas mūs gaida 2026. gadā, skatās krietni optimistiskāk nekā uz gandrīz aizvadīto 2025. gadu.
Jau zināms, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pie apmēram 3,5% lielas inflācijas pieaugs par bālasinīgajiem 1,1%, bet nākamgad tiek prognozēta divas reizes ātrāka IKP izaugsme – 2,1%. Šajā ziņā valdības un Starptautiskā Valūtas fonda prognozes gandrīz sakrīt un tās būtu jāsauc pat par piesardzīgām – ja drusku paveiksies, IKP pieaugums varētu būt pat lielāks. Šādu izaugsmi nosaka gan noskaņojuma uzlabošanās praktiski visos tautsaimniecības sektoros, gan arī kreditēšanas apjomu pieaugums – par 15,3%, salīdzinot ar 2024. gadu, un gaidāmais šī pieauguma turpinājums nākamgad.
Salīdzinot ar 2023. gadu, kreditēšanas apjoms šogad audzis apmēram trīs reizes, un tas izraisījis gan nekustamā īpašuma tirgus manāmu atdzīvošanos, gan arī aktivitāti citos ekonomikas sektoros. Galvenais šī pieauguma iemesls, protams, ir Eiropas Centrālās bankas īstenotā bāzes kredītlikmju mazināšanas politika, kas pamazām atdzīvina visu ES ekonomiku. Norises Eiropā šo apgalvojumu apstiprina – ekonomiskā aktivitāte Eiropā nav īpaši spēcīga un valstu savienības kopējais IKP aug ar apmēram 1% tempu gadā, taču bažas par Eiropas ekonomikas stagnāciju šobrīd šķiet pārvarētas.
Vēl viens ļoti svarīgs valdības piesardzīgā optimisma balsts ir lielais Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdums nākamajā gadā –
Kohēzijas fonda un Atveseļošanas fonda investīcijas 2026. gadā pārsniegs miljarda eiro apjomu, saglabājoties ļoti augstā līmenī. Tas gan ir iemesls arī nākotnes bažām, jo pēc 2026. gada valsts ekonomikā ieplūstošais ES fondu apjoms sāks samazināties, un tas rada jautājumu, ar ko tos varēs aizstāt. Taču par to sāpēs galva jau citiem politiķiem – tiem, kuri tiks ievēlēti 2026. gada Saeimas vēlēšanās.
Šādos apstākļos Ministru kabinets piedāvājis 2026. gada budžetu ar ieņēmumiem 16,1 miljarda eiro apmērā (2025. gadā bija 16,2 mljrd. eiro) un izdevumiem 17,9 miljardu apmērā (2025. gadā bija 17,7 mljrd. eiro). Proti, nākamā gada budžeta pamatskaitļi būs ļoti līdzīgi šī gada situācijai. Budžeta deficīts paredzēts 3,3% apmērā, un valsts parāda pieauguma temps tupina augt satraucošā ātrumā – nākamajā gadā tiek prognozēts, ka par valsts ārējā parāda apkalpošanu Latvija samaksās 100 miljonus eiro vairāk nekā šogad – proti, procentu maksājumu apjoms pieaugs no 483,8 miljoniem līdz 584 miljoniem eiro. Tas ir vairāk nekā vairāku ministriju budžeti pamatfunkciju veikšanai, kopā ņemti. Pie pozitīvajām prognozēm varētu pieskaitīt valdības viedokli, ka 3,5% lielo šī gada inflāciju nākamajā gadā izdosies "nospiest" līdz 2,3% un vēlāk stabilizēt 2,2% līmenī – tad dzīves dārdzības pieauguma temps jūtami samazinātos.
Visu drošībai un aizsardzībai
Taču svarīgākā 2026. gada budžeta atšķirība no iepriekšējo gadu budžetiem ir tas, kurp tiks novirzīti papildu līdzekļi. Kopumā jaunu un papildu prioritāšu finansēšanai šogad ir atrasti 693,5 miljoni eiro, un apmēram divas trešdaļas šīs naudas novirzīs aizsardzības vajadzībām – 448,3 miljonus eiro. Kopējais Aizsardzības ministrijas budžets 2026. gadā būs 1,545 miljardi eiro, un ar tā palīdzību nākamajā gadā tiks iepirktas pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērija, kājnieku kaujas mašīnas, munīcija un droni, kā arī palielināts bruņoto spēku skaitliskais sastāvs. Latvijas aizsardzības finansējums nākamajā gadā sasniegs 4,9% no IKP, bet 2027. gadā – 5% no IKP. Tas ļāvis nākamā gada budžetu nosaukt par drošības budžetu. Papildus tam piecas pierobežas pašvaldības –
Ludzas, Krāslavas, Balvu, Alūksnes un Augšdaugavas novadi – saņems kopumā trīs miljonus eiro drošības stiprināšanai pie ES ārējās robežas.
Ja vēl ņem vērā to, ka 2027. gadā aizsardzībai paredzēts papildu finansējums vēl 507 miljonu eiro apmērā, bet 2028. gadā – vēl 720 miljonu eiro apmērā, tad nav ko brīnīties, ka Vecrīgas politiskajās aprindās Aizsardzības ministriju dēvē par jauno Satiksmes ministriju. Proti, tā būs ministrija, kurai būs daudz naudas, un tie, kuriem izdosies tikt pie valsts pasūtījumiem aizsardzības jomā, kādu laiku būs gan ļoti aizņemti, gan arī varēs dzīvot, cepuri kuldami. Tiesa gan, Latvijas uzņēmēji šajā jomā pagaidām vēl nav īpaši aktīvi – nupat veiktais "Citadeles" bankas pētījums liecina, ka finansējumu aizsardzības uzņēmumu veidošanas vajadzībām pagaidām Latvijā pieprasa kūtri. Taču valdība ar šī finansējuma palīdzību cer veicināt vietējās aizsardzības industrijas izaugsmi – šāds apliecinājums rodams budžetu pavadošajos dokumentos.
Citas jomas meklēs grašus kabatās
Uz milzīgā aizsardzības izdevumu pieauguma fona citām jomām nekas daudz nepaliek. 94,8 miljonus papildu eiro saņems demogrāfijas veicināšanas pasākumi –
paredzēts līdzekļu palielinājums ģimeņu ar bērniem atbalstam un 45 miljonus saņems izglītība, galvenokārt jauno skolotāju darba samaksas modeļa izveidošanai. Papildu līdzekļi paredzēti arī sociāli nozīmīgiem pasākumiem – paliatīvās aprūpes paplašināšanai, sociālo pakalpojumu un rehabilitācijas pieejamības uzlabošanai, kā arī lauksaimnieku atbalstam.
Visām citām jomām papildu līdzekļi būs jāmeklē, pārskatot esošos izdevumus. Šajā ziņā pamanāmi būs ieguldījumi drošības dienestos, tostarp jaunu ugunsdzēsēju depo un glābšanas depo būve, kā arī policijas transporta līdzekļu atjaunošana un ieguldījumi civilajā aizsardzībā – tam visam paredzēts iztērēt 67,9 miljonus eiro. Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 11,9 miljoni eiro, kurus gatavojas izmantot latviešu valodas resursu digitalizācijai un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanai. Visas veselības nozares investīcijas tiks novirzītas slimnīcu infrastruktūras modernizācijai un eveselības sistēmas pilnveidei. Savukārt Kultūras ministrijas ieguldījumi 5,7 miljonu eiro apmērā tiks izmantoti kultūras mantojuma saglabāšanai, digitālās drošības stiprināšanai un muzeju ekspozīciju modernizācijai.
6,1% liels ieņēmumu pieaugums nākamajā gadā paredzēts pašvaldību budžetos, kuros papildus ieplūdīs 151 miljons eiro. Taču arī pašvaldību izdevumu pieaugums ir paredzēts ievērojams – nākamajā gadā minimālā alga Latvijā pieaugs no pašreizējiem 740 eiro mēnesī līdz 780 eiro mēnesī
un tieši pašvaldību budžetos atrodas daudz darbinieku, kas saņem minimālo vai tai tuvu algu – bērnudārzu audzinātājas un sociālie darbinieki. Tomēr pašvaldības šo budžetu ir atbalstījušas, ko nevar teikt par uzņēmēju organizācijām, kas ir galēji neapmierinātas ar valdības nespēju vai nevēlēšanos mazināt valsts izdevumus. Jāatgādina vēl, ka neapliekamais minimums arī nākamajā gadā pieaugs no 510 eiro līdz 550 eiro mēnesī. Tāpat no labklājības viedokļa svarīgi ir tas, ka no 2025. gada 1. oktobra pensijas tiek indeksētas līdz 1488 eiro apmēram – tas nozīmē, ka 98% pensionāru pensijas tiek pārskatītas pilnā apmērā un palielinātas. Jāatgādina arī tas, ka jau visu 2025. gadu uz pensionāriem attiecas neapliekamais minimums 1000 eiro apmērā, gandrīz divas reizes lielāks nekā uz strādājošajiem.
2026. gads būs raksturīgs vēl ar vienu iezīmi – to, ka pēc nodokļu izmaiņām Latvija vai nu pielīdzinās abām mūsu kaimiņvalstīm daudzos nodokļu aspektos, vai arī kļūst pat izdevīgāka. PVN Latvijā būs vienāds vai daudzos gadījumos pat zemāks nekā Lietuvā un gandrīz visos gadījumos būtiski zemāks nekā Igaunijā, kur jau no šī gada vidus darbojas PVN likme 24% apmērā, kamēr Latvijā un Lietuvā spēkā ir 21% likme. Tātad Igaunijas iedzīvotāju motivācija braukt iepirkties uz Latviju tikai turpinās palielināties. No otras puses – Latvijā ir pārliecinoši lielākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa standarta likme, kas mūsu iedzīvotāju rokās atstāj mazāku brīvo līdzekļu daudzumu. Katrā ziņā Latvijas valdība kā lielu panākumu uzsver faktu, ka, neskatoties uz lielo aizsardzības finansējuma palielinājumu, pamata nodokļu likmes nav mainītas atšķirībā, piemēram, no Igaunijas, kas izvēlējusies nodokļu palielināšanu. No iedzīvotāju viedokļa raugoties, tā ir pozitīva vēsts, taču politiskā opozīcija ir ļoti kritiski noskaņota un uzskata, ka šāda politiskā taktika sarežģīs situāciju daudzās ar labklājību, veselību un izglītību saistītās jomās. Tieši par to gaidāmas lielākās diskusijas budžeta apstiprināšanas procesā.
*
Ministrijas, kuru budžeti pamatfunkciju veikšanai 2026. gadā palielinājušies un samazinājušies
- Neskatoties uz budžeta samazinājumiem deviņās no 14 ministrijām, budžeta uzraugs – Fiskālās disciplīnas padome – norādījis, ka aizsardzības izdevumu palielinājums panākts galvenokārt uz aizņēmumu, nevis ietaupījumu rēķina. Tomēr Finanšu ministrija norādījusi, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas rezultātā valsts budžeta ieņēmumi 2025.–2028. gadā samazinājušies par aptuveni vienu miljardu eiro, turklāt 2026. gadā valsts budžeta izdevumi samazināti par 233 eiro, bet kopumā līdz 2028. gadam – par vairāk nekā 800 milj. eiro.
*
Parādu cena
- Latvijas valsts parāda apkalpošanas izdevumi jau 2026. gadā apmēram līdzināsies četru ministriju - Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas – budžeta summai pamatfunkciju veikšanai. Turpmākajos gados tā turpinās palielināties.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
