Ceturtdiena, 2026. gada 12. novembris 04:36
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Šogad UNESCO Latvijas svinamo gadadienu kalendārā sestdiena, 8. novembris, atzīmēts kā kultūrvēsturiski nozīmīgs datums – 500. jubileja kopš pirmās latviešu valodā izdotās grāmatas. Godinot būtisko kultūrfaktu, notikumi risinājušies jau kopš 2021. gada. Bet šosestdien gaidāms kulminācijas pasākums "Cauri tumsai ar grāmatu" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā. Tiešraide no tā būs skatāma 100 Latvijas bibliotēkās, kā arī diasporas kopienās. Vairāk nekā 30 vietās tiešraidi papildinās īpaši klātienes notikumi. Plašāk par pasākuma programmu var uzzināt vietnē "gramatai500.lv". Organizatori arī aicina līdz 8. novembrim piedalīties vēsturiskā akcijā "Mans grāmatplaukts" un atsūtīt fotogrāfiju, kurā redzams lasītājs un viņa grāmatplaukts – mājas bibliotēka. Šajā lappusē redzami daži no akcijas dalībnieku iesūtītajiem fotoattēliem; fotogrāfijā pa labi – izdevniecības "Latvijas Mediji" darbinieces.
Godinot būtisko kultūrfaktu, notikumi risinājušies jau kopš 2021. gada, uzsverot, cik nozīmīgs aizsākums bijusi šī grāmata un tai sekojošās nākamās – izšķirīgas latviešu valodas izplatībai, attīstībai un nācijas izveidei, pastāvēšanai, identitātei.
1525. gada novembrī Vācijas pilsētā Lībekā tika konfiscētas grāmatas ar ķecerīgu saturu, visticamāk, jauno dievkalpojumu kārtību pēc reformācijas Livonijā. Mucās ievietotās grāmatas latviešu, igauņu un livoniešu (iespējams, lejasvācu vai lībiešu) valodā bija paredzēts vest uz Rīgu, bet toreiz vēl katoļticīgā Lībekas rāte nolēma tās sadedzināt tirgus laukumā. Šis fakts 1525. gada 8. novembrī ir iemūžināts rātskunga Johanesa Brandesa dienasgrāmatā jeb, tā laika vārdiem runājot, – diārijā. Šodien dienasgrāmata glabājas Lībekas pilsētas arhīvā, un līdz šim tā ir vienīgā atrastā liecība par 500 gadus veco grāmatu latviešu valodā. Nav zināms ne pirmās grāmatas autors, ne tās saturs.
Vai varētu būt saglabājusies?
Kā "Latvijas Avīzei" pastāstīja Pauls Daija, viens no norišu kopas "Latviešu grāmatai 500" ekspertiem, Apgaismības laikmeta Baltijas literārās kultūras un sabiedrības pētnieks, protokols, kurā fiksēta pirmā latviešu grāmata, joprojām tiekot pētīts. Nupat, oktobrī, Mārtiņa Lutera pilsētā Vitenbergā (Vācija) notikusi latviešu, vācu un igauņu grāmatniecības vēstures ekspertu konference "Cenzūra un pelni. Aizliegtās grāmatas un reformācija Livonijā 1525. gadā". Lai arī uz visiem jautājumiem nav atbildēts, grāmatniecības vēsturnieki, kuri specializējušies 16. gadsimtā, vēlreiz apliecinājuši, ka neesot ne mazāko šaubu par to, ka grāmata tik tiešām bijusi izdota. Turklāt – bijuši vēsturnieki, kas pieminējuši arī hipotēzi, ka pirmās latviešu grāmatas eksemplārs varētu tomēr būt saglabājies, jo, pat vairumu sadedzinot, ierastā prakse bijusi vismaz vienu vai dažus eksemplārus saglabāt. Kā uzsver Pauls Daija, meklējumus Vācijas arhīvos un bibliotēkās vērts turpināt, jo arī Latvijā grāmatniecības vēsturnieki savos pētījumos parasti nemēdzot runāt par pazudušām grāmatām, tās saucot par "meklējamām grāmatām". "Tāds apzīmējums liekas ļoti optimistisks un skaists, jo nekad nevar būt drošs, ka kaut kas patiešām pazudis, jauni atradumi iespējami pat pēc vairākiem gadsimtiem."
16. gadsimtā reformācijas ideju vilnis, kas no Vācijas Vitenbergas izplatījies uz ziemeļiem, sākotnēji vienlīdz spēcīgi skāris visu Ziemeļeiropu. Tomēr, gluži kā mūsdienās, daudz bijis atkarīgs no vietējiem intelektuāļiem un mācītājiem – cik ļoti viņi aizrāvušies ar jaunajām idejām un cik daudz pūļu pielikuši, lai organizētu tekstu tapšanu vietējās valodās, kā arī jauna tipa dievkalpojuma kārtību. Rīgā ļoti spēcīga personība, kas uzreiz ķēries pie darba ieviest pārmaiņas, bijis mācītājs Andreass Knopkens (ap 1468–1539). Viena no Knopkena grāmatām, teoloģiski komentāri par apustuļa Pāvila "Vēstuli romiešiem", kura Vitenbergā nāca klajā 1524. gadā, ir saglabājusies līdz mūsdienām un uzskatāma par liecinieci pirmajai grāmatai latviešu valodā.
"Dzirksteles, kuras izšķīlušās no reformācijas"
Latviešu valodā publicēto grāmatu pirmsākumi saistīti ar pārmaiņām, ko kristīgajā baznīcā radījusi reformācija, turklāt ne vien ar luterāņu, bet arī katoļu tekstiem. Tie parādījušies pārmaiņu ietekmē, apliecinot, ka latviešu valodā drukātās grāmatas sākotne vispirms bijusi saistīta ar reliģiskām grāmatām, kas nozīmē lasīšanu vērtēt kā reliģisku praksi. Senākais zināmais ar roku rakstītais teksts latviešu valodā iekļauts 1507. gadā publicētajā "Katoļu Agenda", kurā atrodama Gisberta tēvreize. Savukārt nīderlandiešu jezuīta Petra Kanīzija (1521–1597) latviski tulkotais katehisms, pirmā līdz mūsu dienām saglabātā grāmata latviešu valodā, iespiesta 1585. gadā Viļņā. Tās vienīgais atrastais eksemplārs glabājas Zviedrijā, Upsalas Universitātes bibliotēkā, jo to 1621. gadā kā kara laupījumu kopā ar citām jezuītu grāmatām pāri Baltijas jūrai aizveda zviedru karaspēks. Kultūras vēsturnieks un rakstnieks Andrejs Johansons pirmo latviešu grāmatu vēlāko ietekmi savulaik formulējis, uzsverot, ka pirmos latviešu iespiestos tekstus varot uzlūkot kā "dzirksteles, kuras izšķīlušās no reformācijas un kontreformācijas sadursmēm".
Izturētspējas instruments
Pauls Daija uzsver, ka izmaiņas tehnoloģijās un informācijas aprites kultūrā, kas sākušās līdz ar Gūtenberga revolūciju, turpinās nepārtraukti: "Šobrīd mēs atrodamies digitālās revolūcijas pašā centrā. Parasti šādos periodos ļoti svarīgi ir neļaut, lai ātrās pārmaiņas aizrauj sev līdzi." Būtiski esot prast apstāties un izvērtēt, ko vēlamies iegūt no jaunajām tehnoloģijām, vienlaikus saprotot, kas ir tas, ko noteikti negribam pazaudēt. Domājot par lasīšanas nākotni, pētnieks gan pilnībā neesot trauksmes cēlāju pusē, taču vienlaikus kopā ar kolēģiem esot ļoti pārliecināts, ka lasīšana un grāmatu kultūra mainās. Tāds process esot vien ļoti loģisks, bet šajās pārmaiņās svarīgi ir nepazaudēt tieši dziļo lasīšanu. "Dziļa lasīšana iespiestās grāmatas formātā un dzimtajā valodā ir tā vērtība, kas šobrīd ļoti trausla. Un tas, ka mēs par to domājam un runājam, jau ir pirmais solis, lai varētu apzināties, kāpēc mums tas ir svarīgi un ka nākotnē to vēlamies nepazaudēt."
8. novembra svētku nosaukumu "Cauri tumsai ar grāmatu" Daija skaidrotu kā metaforu, kas vedina domāt par grāmatu, kas latviešu kultūrai un latviešu valodas izdzīvošanai nelabvēlīgos vēsturiskos posmos ļoti bieži bijusi izturētspējas instruments. "Vienlaikus liekas, ka, raugoties uz visu, kas notiek pasaulē, arī mēs paši šodien atrodamies zināmā tumsā. Grāmatas ļoti bieži ir ne tikai tas, kas palīdz izturēt un pārdzīvot sarežģītus un absurdus laikus, bet arī tas, kas palīdz pretoties."
Igaunija: tas slavenais, 1535., gads
Tāpat kā Latvija, arī Igaunija šogad atzīmē 500 gadus kopš pirmās grāmatas igauņu valodā. Jau no 30. janvāra, Igauņu literatūras dienas, līdz 2026. gada 14. martam, Dzimtās valodas dienai, Igaunijā notiek visdažādākās grāmatām, valodai un literatūrai veltītas konferences un izstādes. 1535. gadā Vitenbergā tika izdota otrā senākā grāmata igauniski, mācītāju Johana Kola un Simona Vanrāta tulkotais katehisms, un tās saglabātos fragmentus izdevies atklāt 1929. gadā.
Lietuva: kopš 1547. gada
Pirmā lietuviski sarakstītā un izdotā grāmata ir Martīna Mažvīda katehisms, kas iespiesta Kēnigsbergā 1547. gada 8. janvārī. Saglabājušies ir divi grāmatas eksemplāri. 79 lappušu biezā grāmata sekoja Lutera mācībai, taču atspoguļoja gan reliģiskās, gan laicīgās vajadzības, tajā bija iekļauts pirmais dzejolis lietuviešu valodā, ābece ar alfabētu, katehisma pamati un 11 reliģiskās dziesmas ar notīm. Mūsdienās Martīna Mažvīda vārdā nosaukta Lietuvas Nacionālā bibliotēka.
Somija: pirmo reizi 1543. gadā
Bīskapa un luterāņu reformatora Mikaela Agrikolas somu valodā sarakstītā "Abckiria" pirmo reizi tika publicēta 1543. gadā. 16 lappušu grāmatā bija iespiests alfabēts, daži lasīšanas un rakstīšanas paraugi, kā arī katehisms. Saglabājies ir grāmatas 1559. gada, iespējams, trešais izdevums. Katru gadu 9. aprīlī Somijā plaši atzīmē Mikaela Agrikolas un somu valodas dienu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
