Šogad Latvijas Brīvības piemineklim svinam 90 gadu jubileju – pamatakmeni Rīgas centrā tam ielika 1931. gada 18. novembrī, un 1935. gada 18. novembrī pieminekli svinīgi atklāja. Brīvības piemineklis ir tautas uzcelts, jo līdzekļi kā ziedojumi tā tapšanai nākuši no dažādiem uzņēmumiem un privātpersonām. Šonedēļ Brīvības pieminekļa laukumā atklāja izstādi, kurā ar lielformāta fotogrāfijām un aprakstiem iepazīstina ar pieminekļa skulptūru grupām un to simbolisko nozīmi Latvijas vēsturē un kultūrā. "Tēlu grupas esam "nocēluši uz zemes", lai varam ieskatīties acīs savai Brīvībai, lai varam paskatīties acīs savam Dziesmu svētku gājienam, Mātei Latvijai, ķēžu rāvējiem," sacījusi Rīgas Pieminekļu aģentūras nodaļas vadītāja Una Jansone. Eksponēts arī tēlnieka Kārļa Zāles sastādītais pieminekļa celtniecības darbu plāns.
Izstādē lielformāta fotogrāfijā var aplūkot arī obeliska noslēdzošo Brīvības tēlu – sievieti –, kas tur trīs zvaigznes. Tās simbolizē vēsturiskos novadus – Vidzemi, Latgali un Kurzemi – un to vienotību vienā valstī.