Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 06:49
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Latvijas Iekšlietu ministrija turpinot uzstāt, lai Eiropas institūcijas aprēķinos ņem vērā arī Latvijas faktisko ieguldījumu "četru gadu cīņā ar migrantu instrumentalizāciju uz Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas, tās izbūvi".Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksmē Briselē pirmdien vienojās par stingrāku imigrācijas politiku, tostarp solidaritātes sistēmas ieviešanu, lai tuvākajos divos gados starp dalībvalstīm proporcionāli iedzīvotāju skaitam un ekonomikai sadalītu vismaz 30 tūkstošus to nelegālo imigrantu, kuri jau ieceļojuši ES. Tam vajadzētu mazināt spiedienu uz valstīm, kurās ieceļotāju skaits jau tāpat ir milzīgs. Citām ES dalībniecēm būtu jāuzņem daļa ieceļotāju vai atteikšanās gadījumā jāmaksā 20 tūkstoši eiro par katru personu. Pēc Briseles sanāksmes kļuvis zināms, ka veselu virkni valstu tomēr nolemts uz laiku atbrīvot no imigrantu uzņemšanas saistībām.
Latvija šādu atlaidi gan pieprasījusi, bet, cik zināms, pagaidām nav saņēmusi. Latvijas Iekšlietu ministrijas paziņojumā pirmdien pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska atgriešanās no Briseles teikts, ka ministrs "atkārtoti vērsa uzmanību uz Latvijas faktisko situāciju migrācijas jomā, uzsverot, ka pašreizējais Eiropas Komisijas izvērtējums, kas balstīts vienīgi statistikā, neatspoguļo patiesos izaicinājumus, ar kuriem Latvija sastopas ikdienā". R. Kozlovskis atkārtoti esot lūdzis piešķirt Latvijai izņēmumu attiecībā uz solidaritātes mehānismu. Latvija neesot gatava personu pārvietošanai vai finanšu iemaksām. "Šobrīd Latvija turpina dialogu ar Eiropas Komisiju, lai tiek izvērtēts un aprēķinos ņemts vērā Latvijas faktiskais ieguldījums četru gadu cīņā ar migrantu instrumentalizāciju uz ES ārējās austrumu robežas, tās izbūve, kā arī Latvijas atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem un no jauna pagaidu aizsardzības statusu saņemošo personu dinamika, kas ir ar pieaugošu tendenci," raksta Iekšlietu ministrija.
Polijai un citām valstīm izņēmuma statuss
Iepriekš bija skaidrs, ka izņēmuma statusu pieprasījusi un visdrīzāk saņems Polija. Pēc ES Tieslietu un iekšlietu padomes sēdes pirmdien Briselē Polijas iekšlietu ministrs Marčins Kervinskis paziņoja: "Mēs saņēmām to, ko jums apsolījām. Mēs teicām, ka pēc šī [solidaritātes] mehānisma neuzņemsim nevienu bēgli, nedz arī maksāsim kompensāciju. Tātad šī ir laba diena." Kervinskis neslēpa, ka diskusijas bijušas karstas un vairākas dalībvalstis, pārsvarā no Dienvideiropas, "nav bijušas laimīgas" par izņēmuma izdarīšanu. ES struktūras ņēmušas vērā apjomīgos izdevumus, kādos no Varšavas prasa ES austrumu robežas ar Baltkrieviju uzraudzīšana un stiprināšana, kā arī lielo Ukraiņu bēgļu skaitu. Kā zināms, 2021. gada vasarā Polija piedzīvoja Aleksandra Lukašenko režīma ar Maskavas atbalstu izraisīto migrantu krīzi, kad notika vardarbīgi ielaušanās mēģinājumi un to atvairīšanai nācās iesaistīt armiju. Arī šos notikumus Varšava izmantoja par argumentu sarunās Briselē. Lēš, ka kopš Ukrainas kara sākuma 2022. gadā Polijā uzturas ap miljons ukraiņu. Viņi kā darbaspēks reizē gan sniedza nozīmīgu ieguldījumu valsts ekonomikā. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis iepriekš savas valsts medijiem skaidroja, ka Polija uz izņēmumu var cerēt tieši tik ilgi, kamēr tajā atradīsies bēgļi no Ukrainas. Proti, tas nebūs "uz visiem laikiem" un varētu turpināties varbūt vēl dažus gadus.
Taču atbrīvojumu no bēgļu uzņemšanas "obligātās solidaritātes" mehānisma Briselē šonedēļ saņēma ne tikai Polija, bet tāpat Austrija, Čehija, Horvātija, Bulgārija un Igaunija. Eiropas Padomes 8. decembra paziņojumā par to teikts: "Pamatojoties uz solidaritātes paktā noteikto kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju novērtējumu, Eiropas Komisija secinājusi, ka Kipra, Grieķija, Itālija un Spānija saskaras ar migrācijas spiedienu. Šīs valstis var gūt labumu no solidaritātes fonda solidaritātes pasākumiem. Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija un Polija ir atzītas par valstīm, kurās ir ievērojama migrācijas situācija iepriekšējo gadu kumulatīvā migrācijas spiediena dēļ. Tām ir iespēja pieprasīt pilnīgu vai daļēju atskaitījumu no savām iemaksām solidaritātes fondā."
Visu iepriekš nosaukto valstu izņēmuma statuss līdz gada beigām jāapstiprina ES instancēs.
Īpašie gadījumi
Jaunais ES Migrācijas un patvēruma pakts satur desmit dažādus likumus, arī iepriekšminēto solidaritātes mehānismu, un stāsies spēkā nākamā gada 12. jūnijā. Pakts paredz "obligāto solidaritāti" trīs veidos: valstīm jāuzņem migranti no valstīm, kur ieradušies sākotnēji, vai arī jāmaksā par migrantiem, kurus tās atsakās uzņemt, vai arī jāsniedz operatīvā palīdzība uz ES ārējās robežas.
Igaunijai saskaņā ar ES migrācijas paktu vēl šovasar pienācās vai nu pieņemt 79 bēgļus, vai nosūtīt ekspertus uz Dienvideiropas valstīm kā palīdzību ar bēgļu uzņemšanu saistītos pasākumos, vai arī samaksāt 1,7 miljonus eiro bēgļu pārvaldības atbalstam. Tagad proporcionāli iedzīvotāju skaitam un iekšzemes kopproduktam novērtēts, ka Igaunijā jau uzturas ap 40,5 tūkstoši ukraiņu bēgļu (Latvijā ap 31 tūkstotis) un valstij ir ES ārējā robeža ar Krieviju. "Tas ir pareizi, ka ņemts vērā mūsu darbs ukraiņu kara bēgļu uzņemšanā, kamdēļ Igaunijas solidārais ieguldījums tiks samazināts uz pusi. Ieguldījumu var izdarīt trīs veidos: ar finansēm, tehniku un ekspertiem, kā arī uzņemot bēgļus. Pēc vienošanās ar Eiropas Komisiju Igaunija 2026. gadā izdarīs samazinātu finansiālo ieguldījumu un pēc iespējām piešķirs savu tehniku un ekspertus, taču bēgļus no citām zemēm nepieņems," žurnālistiem skaidrojis Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro.
Austrija, kas gadiem skaitījusies viena no iecienītākajām patvēruma meklētāju zemēm Eiropā, atlaidi saņēmusi, jo pēdējo piecu gadu laikā jau tāpat saskaroties ar migrācijas spiediena radītiem "būtiskiem izaicinājumiem". Līdzīgi ir ar Čehiju, kurā uzņemto bēgļu skaits uz vienu iedzīvotāju ir viens no lielākajiem ES. Tajā uzturas vismaz 375 tūkstoši reģistrēto ukraiņu bēgļu. Bulgārijā līdzās vēl iepriekš uzņemtajiem ap 30 tūkstošiem Sīrijas bēgļu ir tūkstošiem agrāk atbraukušu patvēruma meklētāju no Afganistānas, Marokas, Ēģiptes, Irākas. Ukrainas bēgļu, pēc šī gada februāra datiem, valstī bija 75 250. Tāpat par bēgļu ziņā piesātinātu atzīta Horvātija. Kad tajā iebrauca vairāk nekā 26 tūkstoši ukraiņu, priekšā jau bija tūkstošiem patvēruma meklētāju no Sīrijas, Krievijas, Afganistānas un vēl citām zemēm. Horvātijas gadījumā bēgļu statistikai vēl mēdz pieskaitīt ļaudis no bijušās Dienvidslāvijas, kaut gan tie lielākoties ir etniskie horvāti.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
