Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 18:35
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Latvijā no visiem iedzīvotājiem 12% cilvēku ir noteikta invaliditāte. Nosacījumi, pēc kādiem personām nosaka invaliditāti, Eiropas Savienības dalībvalstīs ļoti atšķiroties.Nesen Latvijas sociālajos tīklos raisījās izbrīna pilnas diskusijas par Eiropas Savienības statistikas pārvaldes "Eurostat" informāciju, kas rādīja, ka Latvijā no visiem iedzīvotājiem 41,2% it kā ir invalīdi (angliski grafikā minēts "people with a disability") – sievietes 44,1%, vīrieši 37,6%. Grafikā bija dati par cilvēkiem (kuri ir vecāki par 16 gadiem) ar invaliditāti Eiropas valstīs 2024. gadā. Latvija šajā grafikā bija pirmajā vietā. Piemēram, sociālo tīklu lietotājs Rolands Ozoliņš sociālajā platformā "X" raksta: "Latvijā ir lielākais invalīdu skaits ES: 41,2% (!). Kā tā var būt? Ja šo saliek kopā ar [cilvēku] īso dzīves ilgumu, tad mēs veselības ziņā esam ārkārtīgā krīzē. Cik cilvēkiem Eiropas Savienībā ir invaliditāte?"
Neiedziļinoties pamatīgāk "Eurostat" mājaslapā internetā publicētajā grafikā, pirmajā brīdī patiešām rodas dīvaina sajūta, redzot skaitļus, ka gandrīz puse mūsu valsts iedzīvotāju ir personas ar invaliditāti. Aiz Latvijas šajā rādītājā seko Somija ar 34,9 procentiem (valsts, kura astoto gadu pēc kārtas Apvienoto Nāciju ziņojumā ir atzīta par pasaulē laimīgāko). Tad tiešām vietā ir jautājums: kā tas var būt? Turklāt grafiku papildina "Eurostat" skaidrojums: "2024. gadā 24% Eiropas Savienības iedzīvotāju, kas vecāki par 16 gadiem, bija kāda veida invaliditāte. Saskaņā ar "Eurostat" aplēsēm tie ir 107 miljoni cilvēku jeb viens no četriem pieaugušajiem ES."
Tā ir aptauja
Taču izrādās, ka šos datus nevar uzskatīt par valstu oficiālo statistiku. Pēc "Latvijas Avīzes" lūguma, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktore Aiga Lukašenoka skaidro – šie "Eurostat" dati nav administratīvie dati, proti, tie nesniedz informāciju par valstīs oficiāli noteikto invaliditātes statusu. Tie esot aptauju rezultātā iegūti dati, pamatojoties uz personas subjektīvu pašnovērtējumu par savu veselības stāvokli pēdējā pusgadā. Attiecīgi, ja aptaujas veikšanas brīdī cilvēkam ir īslaicīgāki vai ilglaicīgāki veselības traucējumi, sarežģīta sociālekonomiskā situācija vai negatīva veselības aprūpes pieredze, šie rezultāti atspoguļojoties aptaujā.
A. Lukašenoka: "Tas ir cilvēku pašnovērtējums pēc savām sajūtām – veselības traucējumi un to radītie ierobežojumi pēdējo sešu mēnešu laikā. Piemēram, aptaujā tiek jautāts: kāda veselības problēma pēdējo sešu mēnešu laikā ir ierobežojusi jūsu ikdienas aktivitātes. Ja cilvēks ir ilgi slimojis ar plaušu karsoni, ilgstoši ārstējies mājās, viņam bijusi aizdusa, grūti kāpt pa trepēm, varbūt pat tādi veselības sarežģījumi, kas lieguši nokļūt pie ārsta vai izmeklēties, viņš atbildēs: jā, man bija ierobežojumi, slimība man radīja attiecīgas problēmas. Invaliditāti tā nevērtē. Invaliditātei raksturīgi ilgstoši traucējumi, stabili funkcionēšanas ierobežojumi."
Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes vecākā eksperte Darja Behtere, kura vada ikgadējo apsekojumu, kas tiek veikts visās ES dalībvalstīs, un tā mērķis cita starpā ir iegūt informāciju arī par iedzīvotāju veselību, pastāstīja, ka "Eurostat" publicētie dati esot iegūti no šī apsekojuma pēc vienotas metodoloģijas visās Eiropas valstīs.
"Respondentiem vecumā no 16 gadiem jautāja pašuztveres jautājumus. "Cik lielā mērā kāda veselības problēma ir jūs ierobežojusi veikt parastas ikdienas aktivitātes? Vai ierobežojumi ir ilguši vismaz pēdējos sešus mēnešus?" Tika doti trīs atbilžu varianti: stipri ierobežojusi; ir ierobežojusi, bet ne pārāk stipri; nav ierobežojusi nemaz. Aptaujā noskaidrots, ka Latvijā 2024. gadā ar stipriem ierobežojumiem bija 11,1% iedzīvotāju, bet ar vidējiem – 30,1%. "Eurostat" tos saskaitīja kopā (41,2%) un nosauca par invaliditāti (angliski – "disability"), bet pēc būtības tā nav invaliditāte, bet tikai ierobežojumi," "Latvijas Avīzei" skaidroja D. Behtere.
Latvijā to cilvēku skaits, kuriem patiešām ir invaliditāte, ļoti neatšķiras no Eiropas vidējā rādītāja, kas ir 8–15 procenti no valsts iedzīvotāju kopējā skaita. Kā informēja Labklājības ministrijas departamenta direktore Lukašenoka, mūsu valstī ir 12 procenti cilvēku, kuriem noteikta invaliditāte. Taču kārtība un nosacījumi, pēc kādiem nosakot invaliditāti dalībvalstīs, ļoti atšķiroties. Esot valstis, kur nepastāvot oficiāls invaliditātes statuss, kā, piemēram, Dānija. Tur izstrādāts savs algoritms, kā nosaka to, ka cilvēkam ir saistība ar invaliditāti.
Visbiežāk – kustību un garīga rakstura traucējumi
Tomēr mūsu valstī personu ar invaliditāti īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju vidū ik gadu turpina pieaugt. Aiga Lukašenoka to pamatoja ar skaitļiem – 2014. gadā šādu cilvēku īpatsvars bija 8,6%, 2016. gadā – 8,8%, bet 2024. gada beigās jau 11,8%.
"Pieaugums ir 3,3 procentpunktu, kas kopumā sabiedrības veselības un sociālās politikas kontekstā ir vērtējams kā būtisks. Līdz ar sabiedrības novecošanos būtiskākais pieaugums pēdējo gadu laikā ir novērojams tieši starp personām, kas vecākas par 64 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā šajā vecuma grupā pieaugums ir par 82 procentiem, turpretim vecuma grupā no 18 līdz 63 gadiem – tikai par diviem procentiem. Lielai daļai personu, kas vecākas par 64 gadiem, ir smaga vai ļoti smaga invaliditāte, proti, I vai II invaliditātes grupa, kas attiecīgi ir 70% no visām I invaliditātes grupas personām, 49% no II invaliditātes grupas personām un 33% no III invaliditātes grupas personām," situāciju skaidroja Labklājības ministrijas amatpersona.
Palielinoties arī bērnu skaits, kuriem ir piešķirta invaliditāte, – pēdējo desmit gadu laikā tas pieaudzis par 16% un no kopējā cilvēku ar invaliditāti īpatsvara sastāda četrus procentus.
"Lielākajai daļai personu invaliditātes noteikšanas pamatā ir vispārēja saslimšana jeb neredzamā invaliditāte, kas cilvēkam rada funkcionēšanas ierobežojumus. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem pilngadīgām personām ar invaliditāti visbiežāk ir kustību traucējumi, kā arī garīga rakstura traucējumi. Pēdējie visbiežāk sastopami arī bērniem. Sadalot pēc invaliditātes grupām, no specifiskajiem traucējumu veidiem personām, kurām piešķirta I un II invaliditātes grupa, visbiežāk ir garīga rakstura traucējumi, savukārt tiem, kuriem ir III invaliditātes grupa, – kustību traucējumi," pastāstīja A. Lukašenoka.
Latvija – augsta riska zona
Ģimenes ārstiem ir vislabāk redzamas tās veselības problēmas, kas viņu pacientus noved pie dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Alisi Nicmani–Aišpuri, kura ir arī ģimenes ārste Rīgā, nepārsteidz iepriekš minētie "Eurostat" dati. Viņa atgādina, ka Eiropas Kardiologu asociācija atzinusi – Latvija ir augsta riska zona saslimstībai ar sirds un asinsvadu slimībām. Arī citi pētījumi parādot, ka Latvijā ir augsts psihoemocionālo traucējumu īpatsvars gan mediķu vidū, gan citās iedzīvotāju grupās.
"Cilvēki strādā ar milzīgu intensitāti garas darba stundas vairākās darba vietās, lai nopelnītu elementārām dzīves vajadzībām. Psihoemocionālā joma atstāj ietekmi uz veselību kopumā, tajā skaitā sirds un asinsvadu sistēmu. Dzīvojot milzīgā stresā, virsnieres visu laiku izdala stresa hormonu kortizolu, ir paaugstināts asinssspiediens un rodas vēl citi veselības traucējumi. Praksē redzam, ka pacients, kuram vajadzētu slimības lapu un patiešām nevajadzētu iet uz darbu, to ignorē un turpina intensīvi strādāt. Jāņem vērā arī tas, ka valsts finansējums veselības aprūpei ir viens no zemākajiem Eiropā, un daudziem nav tādas rocības, lai viņi varētu ārstēties par savu naudu," secina ģimenes ārste.
Arī Somijā pieaug sabiedrības neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu. Šogad veiktajās aptaujās vairākums iedzīvotāju to novērtējuši negatīvi, īpaši norādot uz garajām rindām pie ārstiem un nevienlīdzību ārstniecības pakalpojumu pieejamībā. Somijas Veselības un labklājības institūta veiktajā aptaujā tikai aptuveni puse somu uzticējušies veselības aprūpei un katrs ceturtais ir norādījis, ka nesaņem vajadzīgo palīdzību laikā.
***
Cilvēki ar invaliditāti
Latvijas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas uzskaitē (2025. gada septembrī) esošās personas ar invaliditāti.
| Kopā | Redzes | Dzirdes | Kustību | Psihiski un uzvedības traucējumi | |
|---|---|---|---|---|---|
| Personas ar invaliditāti | 227 435 | 12 283 | 3245 | 44 799 | 36 307 |
| No tām: | |||||
| Bērni (ieskaitot 18 g. v.) | 9950 | 240 | 452 | 285 | 4429 |
| Pilngadīgie | 217 528 | 12 044 | 2794 | 44 516 | 31 894 |
| Tajā skaitā: | |||||
| 1. grupa | 32 128 | 3083 | 6 | 2842 | 6995 |
| 2. grupa | 94 718 | 2887 | 87 | 16 124 | 22 438 |
| 3. grupa | 94 035 | 6118 | 2703 | 25 697 | 2503 |
| Vienai personai vienlaikus var būt vairāki funkcionāli traucējumi un vairākas invaliditātes grupas. Dati: VDEĀVK | |||||
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
