Otrdiena, 2026. gada 10. novembris 08:46
Vārda dienas: Mārcis, Markuss, Mārtiņš
Pūces ielas nami pamestajā pļavā aiz Mēbeļu nama izauga laikā, kad brieda nekustamā īpašuma burbulis. Ēkām jau agrāk bijušas ķibeles – noplēsta sienas apdare, plaisājošs stiklojums, bet vienai no būvēm savulaik pat noteikts avārijas stāvoklis.
Naktī uz 7. decembri glābšanas dienesti saņēma trauksmes zvanu no kādas Rīgas daudzdzīvokļu nama iedzīvotājas, jo viņas dzīvoklī draudīgi izkustējās istabas siena. Avārijas situācija izveidojās ēkā, kas celta tā sauktajos treknajos gados un ir apdzīvota kopš 2008. gada. Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka dzīvokļa telpā sienas divos stūros tika konstatētas deformācijas, bet citās istabās un dzīvokļa zonās tās netika konstatētas. Secināts un uzdots atbildīgajiem turpmāk darāmais, bet ēkā dzīvot atļauts. Minēto namu ķibeles gan skārušas arī agrāk. Meklējot atbildīgos, "Latvijas Avīze" secina, ka projekta realizētāji pagaisuši. Kādreizējais būvkompānijas "Kalnozols celtniecība" pārstāvis, tagad pensionētais uzņēmējs Valdis Kalnozols par Pūces ielas projektu teic, ka esot bijuši "tikai apakšnieki" un tagad nezina konkrētās ēkas problēmas, bet, raugoties plašāk, norāda uz labu arhitektu trūkumu. "Var sacīt, ka laikā no 2005. līdz 2007. gadam celtie nami ir ļoti šaubīgi," par "trekno gadu" būvniecības tikumiem vēl piebilst Kalnozols. Naktī uz 7. decembri glābšanas dienesti saņēma trauksmes zvanu no kāda Rīgas nama iedzīvotājas, jo viņas dzīvoklī draudīgi izkustējās istabas siena. Avārijas situācija izveidojās "jaunā projekta" ēkā, kas celta tā sauktajos treknajos gados un ir apdzīvota kopš 2008. gada.
Pie Pūces ielas 34. nama Purvciemā 6. decembra vakarā sabrauca ugunsdzēsēji, neatliekamā palīdzība, nama pārvaldnieks un būvniecības eksperti. Viņi reaģēja uz kāda dzīvokļa saimnieces palīgā saucienu. "Nelielas plaisas sienas stūros jau parādījās aptuveni pirms mēneša. Bet sestdienas vakarā, ap pusvienpadsmitiem ieejot guļamistabā, pamanīju, ka ir izkustējusies starpsiena. Tas mani patiesi izbiedēja, tāpēc zvanīju uz 112," stāsta sieviete, kura vēlas saglabāt anonimitāti. "Līdz pat trijiem naktī turpinājās pārbaudes. Beigu beigās speciālisti secināja, ka ar māju viss ir kārtībā, ka tajā drīkst dzīvot. Sākumā mūs gribēja evakuēt no dzīvokļa, bet pēc tam pieņēma lēmumu, ka varam palikt, tikai līdz problemātiskās sienas demontāžai nedrīkstam uzturēties konkrētajā istabā."
Sabrukšanas un uzkrišanas risks
Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā apstiprina, ka dzīvokļa telpā sienas divos stūros tika konstatētas deformācijas – vannas istabas siena un ventilācijas šahtas nišas siena atdalījusies no dzīvokļa norobežojošās sienas un izveidojusies aptuveni 6 cm plata brīvrūme. Deformāciju dēļ vannas istabas siena bija zaudējusi stabilitāti un konstruktīvo noturību, tādēļ eksperti secināja, ka pastāv sienas pilnīgas sabrukšanas un uzkrišanas risks. Departamentā piebilst, ka citās istabās un dzīvokļa zonās plaisas vai cita veida deformācijas netika konstatētas.
Dzīvokļa saimniekiem tika uzdots nekavējoties pārtraukt istabas izmantošanu, kā arī sertificēta būvspeciālista klātbūtnē demontēt starp istabu un vannasistabu esošo sienu, lai novērstu potenciālo bīstamību, ko var radīt sienas sagrūšana. Tāpat līdz šā mēneša beigām dzīvokļa īpašniekam jāgādā par mitekļa tehnisko apsekošanu, tostarp ietverot dzīvokļa nesošās konstrukcijas. Citi ekspluatācijas ierobežojumi ēkā pagaidām nav noteikti. Pēc tehniskās apsekošanas atzinuma saņemšanas un izvērtēšanas Pilsētas attīstības departamentā tiks lemts par turpmāko rīcību.
Nedrošās sienas demontāža dzīvoklī tika uzsākta jau dažas dienas pēc avārijas situācijas. Dzīvokļa saimnieki arī meklē būvniekus, kas vietā izbūvēs jaunu sienu. Apdrošinātāji atlīdzības izmaksu atteikuši, jo sienas problēma neesot radusies pēkšņi, līdz ar to visas izmaksas jāsedz pašiem dzīvokļa īpašniekiem. "Tikai pirms trīs gadiem iegādājāmies šo dzīvokli. Līdz tam dzīvojām 119. sērijas namā un gribējām plašāku dzīvokli, jo ģimenē aug divi bērni. Skatījāmies tikai jaunos projektus, rūpīgi pētījām. Trāpījās šis variants, kas bija labi izremontēts dzīvoklis. Sākumā viss bija kārtībā, bet pēc kāda laika uzzinājām, ka šīs ēkas sienās mēdz veidoties plaisas," stāsta dzīvokļa saimniece. Viņa atzīst, ka miteklī joprojām nejūtas pilnībā droši: "Visvairāk uztrauc, ka tā gadījās ne tikai ar mūsu sienu, bet ka problēmas ar plaisām ir daudzviet mājā, arī kāpņutelpā tas redzamas. Domāsim, ko darīt tālāk. Var iznākt, ka salabosim vienu lietu, bet citā jau būs jaunas problēmas..."
Celtnieku "haltūra"
Jau nepilnu gadu par cietušās ēkas apsaimniekošanu gādā paši dzīvokļu īpašnieki, kas izveidojuši biedrību "Pūces nami 43". Tās pārstāvis, uzņēmējs Oskars Boķis, kurš pats darbojas būvniecības nozarē, teic, ka līdzšinējie apsaimniekotāji par māju nav rūpējušies kā nākas un pēc pienākumu pārņemšanas jau veikti pirmie ieguldījumi nama uzturēšanā.
Komentējot konkrēto avārijas situāciju, Boķis atzīmē, ka problēma skārusi tikai lokālu sienu, uzsverot, ka tas nav saistīts ar ēkas nesošajām konstrukcijām: "Ar to pats jau agrāk biju saskāries, jo savā dzīvoklī demontēju veco un izbūvēju jaunu starpsienu. Zinu, ka tas nav saistīts ar nesošo konstrukciju. Manuprāt, šī starpsiena ir nepareizi izbūvēta – tā ir celtnieku "haltūra". Tā nav nostiprināta, vietām pielīmēta tikai ar putām, līdz ar to teorētiski tā varēja izkustēties jau arī pirmajā ēkas ekspluatācijas mēnesī. Plaisa sienā veidojās jau ilgāku laiku, iespējams, kamēr tā vēl bija neliela, cilvēki to nepamanīja. Beigu beigās siena nedaudz izkustējās."
2008. gadā ekspluatācijā nodoto Pūces ielas 43. namu ķibeles skārušas jau arī agrāk. Piemēram, Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadība 2013. gadā informēja, ka vējš ēkai noplēsis veselu sienu – apdari kopā ar siltinājumu – no piektā līdz desmitajam stāvam. Turklāt, ēkai nosēžoties, plīst lodžiju stiklojums. Biedrības "Pūces nami 43" pārstāvis Boķis uzskata, ka ēkas apdare norauta celtniecības brāķa dēļ, proti, tā nebija kārtīgi piestiprināta pie sienas ar dībeļnaglām. Runājot par plīstošo lodžiju stiklojumu, viņš skaidro: "Tā ir normāla situācija, tāpēc ka tieši tur iet deformācijas šuve. Laika gaitā ēka nedaudz nosēdās, tas arī izraisīja šo stikla plaisāšanu. Šobrīd problēmas ar stiklojumu vairs netiek novērotas."
"Visi gali ūdenī"
Viens no lielākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem Baltijā Lietuvas uzņēmums "AB Hanner" kopā ar Latvijas projektēšanas uzņēmumu SIA "I un MC" 2005. gadā izveidoja SIA "Pūces birzs", lai realizētu būvniecības projektus mūsu valstī. Pēc gada "Pūces birzs" parakstīja līgumu ar būvniecības kompāniju "Kalnozols celtniecība" par celtniecības un montāžas darbiem daudzstāvu dzīvojamo māju kompleksā Pūces ielā 41 un 43 par kopējo summu 1,5 miljoni latu (ap 2,13 milj. eiro). Līdz šim nesakoptajā trīs hektāru platībā Purvciemā netālu no "Mēbeļu nama" pāris gados bija iecerēts uzbūvēt kopumā četras deviņstāvu dzīvojamās ēkas ar aptuveni 320 dzīvokļiem. "Kalnozols celtniecība" tika izvēlēts konkursā, kurā uzņēmums piedāvāja labāko cenu un ātrākos darbu izpildes termiņus.
Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumu arhīvs liecina, ka minētā projekta attīstītājs jau pašā būvniecības darbu sākumā izpelnījies 4500 latu (ap 6403 eiro) sodu. "Pūces birzs" steidza būvēt Pūces ielas deviņstāveni gan bez saskaņota būvprojekta, gan bez būvatļaujas un būvniecības apdrošināšanas.
Meklējot atbildīgos par šodienas ķibelēm Pūces ielas 43. namā, jāsecina, ka projekta realizētāji ir pagaisuši kā rīta rasa. "Pūces birzs" beidza pastāvēt 2011. gadā, tas ir trīs gadus pēc Pūces ielas dzīvojamā kompleksa nodošanas ekspluatācijā. Savukārt "Kalnozols celtniecība" 2007. gadā mainīja nosaukumu uz "MTK Construction", bet pēc nepilniem desmit gadiem savu darbību izbeidza pavisam, – liecina "Firmas.lv" informācija.
"Bagātajos gados, kad tika celtas tās mājas, darbojās vesela sistēma, kad uz konkrēto dzīvojamo māju tika izveidots speciāls SIA, kurš šo dzīvojamo māju uzceļ, izpārdod dzīvokļus un vēl divus gadus, kamēr ir garantijas laiks, pārvalda šo īpašumu, lai nepielaistu klāt nevienu citu no malas. Šajā laikā sīkās iedzīvotāju pretenzijas varbūt tiek novērstas, bet lielās lietas tiek vilktas garumā. Un, tiklīdz paiet tie divi gadi, SIA tiek likvidēts. Tad visi gali ūdenī," tālaika situāciju raksturo Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.
"Tas bija murgs"
Toreizējais Lietuvas kompānijas "AB Hanner" oficiālais pārstāvis Juris Dreimanis tagad savos komentāros par situāciju ir skops: "Biznesa attiecības ar "Hanner" pārtraucām 2007. gadā. Jūs interesējošo attīstības projektu projektēja un būvēja šajās darbības jomās licencēti uzņēmumi. Visa būvniecības procesa uzraudzību un dokumentēšanu veica Rīgas būvvalde."
"Mēs tur nedaudz kaut ko būvējām, cik atceros, bijām apakšnieki," par Pūces ielas projektu saka kādreizējais būvkompānijas "Kalnozols celtniecība" pārstāvis, tagad pensionētais uzņēmējs Valdis Kalnozols. Viņš teic, ka nezina konkrētās ēkas problēmas, bet, raugoties plašāk, norāda uz labu arhitektu trūkumu: "Latvijā reti kurš arhitekts labi projektē. Ja tagad pēc daudziem gadiem ēkā parādās plaisas, tad tas var būt saistīts ar to, ka tur kaut kādas slodzes nav izrēķinātas pareizi, kaut kas sēžas. Ja pēc daudziem gadiem māja sēžas, tad tā ir projektēšanas vaina. Ja tas ir Purvciems, iespējams, nav ņemts vērā, ka ēka ir celta uz purva."
"Var sacīt, ka laikā no 2005. līdz 2007. gadam celtie nami ir ļoti šaubīgi," par "trekno gadu" būvniecības tikumiem stāsta Kalnozols. "Tajā laikā bija liela problēma – kad tu uzsāc būvniecību, ķieģelis maksā vienu eiro, bet, pabeidzot objektu, ķieģelis maksā jau desmit eiro. Līdzīgi bija ar darbaspēka izmaksām. Cilvēku trūka – vakar tu biji mežstrādnieks, rīt jau augsti kvalificēts namdaris. Ģenerāluzņēmējam tas bija murgs, jo tu ar pasūtītāju noslēdz līgumu, kurā iekļauts arī inflācijas koeficents, tomēr valsts kopējā inflācija bija divas līdz trīs reizes zemāka, nekā tas bija būvniecības jomā. Tu vienojies, ka būvi uzcelsi pa desmit miljoniem, bet pusceļā jau saproti, ka tas budžets ir izsmelts. Un tad cilvēki sāka ekonomēt. Tas pats bija ar Zolitūdi, kas nobruka ekonomijas dēļ. Mūsdienās pirmajā vietā ir, lai tas viss ir finansiāli izdevīgi, drošība ir otrajā vietā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
