Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 22:59
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Mājai Rīgā, Bauskas ielā, noteikts avārijas stāvoklis, un tās ekspluatācija aizliegta. Vakar pašvaldība organizēja dzīvokļu īpašnieku sapulci, lai lemtu par sertificēta būvinženiera piesaistīšanu ēkas stāvokļa ekspertīzei.Šis gads sācies ar traģisku atgādinājumu par to, ka gāzes izmantošanas drošības noteikumi ir obligāti un ka noplūdes gadījumā ir kategoriski aizliegta jebkāda elektroierīču lietošana. Cilvēka bezatbildības dēļ 2. janvārī Rīgā, Bauskas ielā 15, gāzes sprādziens izārdīja piecstāvu daudzdzīvokļu nama augšējo stāvu konstrukcijas. Nelaime prasīja divu cilvēku dzīvības, bet vairāki desmiti cilvēku uz laiku zaudējuši mājas.
Sprādziens daudzdzīvokļu mājā Torņakalna apkaimē nogranda piektdienas pēcpusdienā bojāta gāzes vada dēļ. Tas sagrāva daļu no ēkas ceturtā un piektā stāva, kā arī jumtu. Pašlaik būvei noteikts avārijas stāvoklis un tās izmantošana ir aizliegta, informē Rīgas domē. Ēkas īpašniekiem uzdots veikt ēkas tehnisko apsekošanu, pieaicinot sertificētu būvspeciālistu, lai noteiktu bojājumu apmēru un nepieciešamos darbus ēkas daļējas ekspluatācijas atsākšanai. Pēc nama tehniskās apsekošanas varēšot lemt par tālāko rīcību.
Viens no sprādzienā bojāgājušajiem ir gāzes apgādes kompānijas "Gaso" Avārijas dienesta darbinieks, kurš bija ieradies uz izsaukumu par iespējamu gāzes noplūdi. Otra mirusī persona, kas tika atrasta piektā stāva dzīvoklī, tiek turēta aizdomās par noziegumu, cenšoties patvaļīgi pieslēgties gāzes vadam. Kā informēja Latvijas Televīzija, šajā dzīvoklī dzīvojis 72 gadus vecs pensionārs. Vēl divas personas cietušas. Policijā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.
"Traģēdijas absurds"
"Gaso" skaidro, ka konkrētajā adresē darbinieki ir bijuši divas reizes: 1. janvārī un 2. janvārī. Vispirms pēc dabasgāzes tirgotāja lūguma pārtraukt gāzes padevi konkrētam dzīvoklim "Gaso" darbinieki 1. janvārī ieradušies izpildīt šo uzdevumu, kurš nebija saistīts ar aizdomām par nelikumīgām darbībām ("Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone–Godmane intervijā LTV izteicās, "iespējams, tādēļ, ka šis konkrētais klients vai nu nebija kādas saistības izpildījis, vai bija zaudējis tirdzniecības līgumu"), un atklājuši patvaļīgu iejaukšanos dabasgāzes sistēmā. I. Pētersone–Godmane papildina: "Pirmajā dienā, 1. janvārī, veicot parastās darbības un strādājot ar gāzes analizatoriem, mūsu darbinieki konstatēja aizdomīgi augstu gāzes koncentrāciju – tā nebija kritiska, bet vairāk, nekā tai būtu jābūt. Un sāka meklēt, no kurienes tā nāk. Jo principā būtu jāveic tikai skaitītāja noplombēšana – tātad gāzes padeves pārtraukšana. Un tai brīdī, kad tika atbīdīti skapīši, tad tika konstatēts, ka šajā adresē ir nelegāls pieslēgums." Tad tika izsaukta vēl viena "Gaso" brigāde, kura veikusi visa gāzes stāvvada demontāžu." "Gaso" darbinieki tad noslēguši gāzi ar dabasgāzes caurules aizmetināšanas metodi – "vienīgo iespējamo pilnīgas gāzes padeves noslēgšanas veidu", raksta "Gaso".
I. Pētersone–Godmane piebilst: "Pēc "Gaso" darbinieku aizbraukšanas 1. janvārī dzīvoklī palika 50 centimetrus šis garais, no zemes esošais vada gabals. Tātad pilnībā demontēts skaitītājs, stāvvada iekārta un jebkas, kas ļautu cilvēkam izmantot dabasgāzi jebkādā veidā," stāvokli pirms sprādziena aprakstīja "Gaso" vadītāja. "Te nav stāsts par to, ka nelikumīgais pievads apsildītu dzīvokli, ka tā būtu iespēja ekonomēt ar nozagto dabasgāzi. Šeit mēs runājam par gāzes plīti, ar kuru iedzīvotāji patērē 2–3 kubikmetrus dabasgāzes mēnesī. Traģēdijas absurds ir tieši tajā mazajā ieguvumā, ko cilvēks, veicot nelikumīgās darbības, ir ieguvis," viņa piebilda.
Savukārt, piektdien, 2. janvārī pulksten 14.58 "Gaso" saņēmis signālu par gāzes smaku kāpņu telpā (zvanījusi nama iemītniece) un ka dzīvoklī tiekot veikti nezināmas izcelsmes remontdarbi. Avārijas brigāde ieradusies izsaukuma vietā un konstatējusi gāzes koncentrāciju pie viena no mājas piektā stāva dzīvokļiem. Dzīvoklī esošā persona pavērusi durvis, bet, ieraugot "Gaso" pārstāvjus, durvis aizvērusi, liedzot speciālistiem iekļūt dzīvoklī. "Tā kā "Gaso" darbiniekiem nav tiesību uzlauzt dzīvokļa durvis, taču mūsu darbiniekiem radās aizdomas par atkārtotu nelikumīgu darbību ar gāzesvadu, tāpēc uzreiz tika atslēgta gāzes padeve kāpņu telpai un visai mājai, un izsaukts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Valsts policija, kuriem ir pilnvaras iekļūt īpašumā, uzlaužot durvis, ja ir pamatotas bažas par drošības riskiem." Bet darbu veikšanas laikā, vienam no "Gaso" darbiniekiem atrodoties mājas kāpņu telpā, iepriekšminētajā dzīvoklī nograndis sprādziens.
"Visas darbības notikuma vietā tika darītas, balstoties uz mūsu izsaukuma algoritmu. Trīs dienu laikā esam izanalizējuši pilnībā visu – es varu teikt, ka šādam absolūti traģiskam negadījumam nekad nebūtu vajadzējis notikt," analizēja Godmane–Pētersone. Viņa arī informēja, ka uzņēmums gadā saņem kopumā ap 6000 dažādu izsaukumu.
Kāpēc neatslēdza elektrību?
Komentējot neoficiālo informāciju, ka gāzes noplūdes seku likvidēšanas laikā mājai nebija atslēgta elektrība, līdz ar ko sprādzienu varēja izraisīt dzirkstele kādā elektroierīcē, "Gaso" pārstāve Jana Rubinčika skaidro: "Situācijās, kad apsekošanas laikā tiek konstatēta dabasgāzes koncentrācija dzīvojamās ēkās vai telpās, uzņēmuma Avārijas dienesta darbinieki pirmām kārtām nekavējoties veic dabasgāzes padeves pārtraukšanu, kā arī ēkas sagāzēto telpu vēdināšanu un uzraudzību. Gadījumā, ja nav iespējams iekļūt sagāzētā ēkā vai telpā, tiek izsaukts VUGD, kas pārņem glābšanas darbu vadīšanu, tai skaitā nepieciešamības gadījumā organizē elektrības vai citu inženierkomunikāciju atslēgšanu. Elektroenerģijas, kā arī citu inženierkomunikāciju darbības pārtraukšana vai atjaunošana ir ārpus dabasgāzes sadales sistēmas operatora darbinieku kompetences." Komentējot konkrēto gadījumu, VUGD pārstāve Viktorija Gribuste "Latvijas Avīzei" teica, ka dienests notikumā tika iesaistīts jau pēc sprādziena.
AS "Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" izveidota 2017. gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. 2023. gada jūlija beigās par "Gaso" vienīgo īpašnieci kļuva Igaunijas uzņēmums "Elenger Grupp", kas pieder Igaunijas investīciju kompānijai "Infortar".
"Blokus vienkārši izmētāja"
"Absolūta bezatbildība no cilvēka puses," par notikušo traģēdiju "Latvijas Avīzei" teic Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības pārvaldes eksperts Mārtiņš Valkovskis, kurš koordinēja avārijas seku likvidēšanas darbus. Arī viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka iepriekšējā dienā uzņēmums "Gaso" iedzīvotājam bija atslēdzis gāzes padevi, taču persona patvaļīgi pieslēgusies tai atpakaļ. "Šī rīcība noveda pie katastrofālām sekām," viņš piebilst. Valkovskis salīdzina, ka iepriekš Rīgā notikušie divi gāzes sprādzieni, ko izraisīja cilvēki, mēģinot veikt pašnāvību, nav izraisījuši tik graujošas sekas kā šī nelaime. Citkārt sienas tikušas "viegli izspiestas", bet Bauskas ielā sprādziens ēkas "blokus vienkārši izmētāja".
Tūlīt pēc sprādziena daudzdzīvokļu namā saviem spēkiem evakuējās 35 cilvēki, bet vēl 11 cilvēkus evakuēja ugunsdzēsēji. SIA "Latvijas namsaimnieks" apsaimniekotajā ēkā ir 74 dzīvokļi, no kuriem četri pieder pašvaldībai. Sprādziens noticis pašvaldībai piederošā dzīvoklī. VUGD informē arī par vairākiem evakuētiem mājdzīvniekiem.
Valkovskis uzsver, ka cilvēku evakuācija un pagaidu izmitināšana bija viena no prioritātēm. Pašvaldība nodrošināja divus "Rīgas satiksmes" autobusus, kuros iedzīvotāji varēja uzturēties tūlīt pēc nelaimes, vēlāk 26 personas nogādātas pagaidu mītnē Prūšu ielā. Komentējot publiskajā telpā izskanējušo kritiku, ka pagaidu izmitināšanas vietā bijuši cilvēkiem nepieņemami apstākļi (piemēram, bijuši prusaki un blaktis), Valkovskis skaidro, ka personīgi apsekojis šīs telpas un secinājis, ka tās ir tīras un piemērotas krīzes situācijai, lai gan tā "nav luksusa klases viesnīca". Neviena cita Rīgas viesnīca svētku laikā nav spējusi uzņemt tik lielu cilvēku skaitu vienlaicīgi.
Pagājušajā svētdienā Rīgas Civilās aizsardzības komisija nolēma, ka pagaidu izmitināšana no piecām dienām tiek pagarināta līdz 15 dienām un cietušie iedzīvotāji līdz pastāvīga dzīvokļa saņemšanai varēs pārvākties uz pašvaldībai piederošajām dzīvojamajām telpām Ūnijas ielā 49, kā arī pie citiem pakalpojumu nodrošinātājiem.
Ja ēka pēc ugunsgrēka vai citas nelaimes nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu izmitināšanas vietā. Evakuētajiem iedzīvotājiem ir tiesības pašvaldībā saņemt krīzes pabalstu, kuru var pieprasīt divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas. Tāpat iedzīvotāji aicināti vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama kāda cita palīdzība.
OCTA arī ēkai?
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs aktualizējis jautājumu, kā nākotnē samazināt gāzes eksplozijas riskus daudzdzīvokļu mājās, lai novērstu šādu negadījumu atkārtošanos pilsētā. "Viens virziens būtu dzīvojamo māju apdrošināšanas jautājuma sakārtošana, lai šādos gadījumos tiktu nodrošināts finansiāls risinājums ēkas ātrai atjaunošanai. Šobrīd dzīvojamās mājas salīdzinoši maz tiek brīvprātīgi apdrošinātas, tikai dzīvokļu līmenī, bet būtu jābūt līdzīgam principam kā OCTA – katram transportlīdzeklim, kas piedalās satiksmē, ir jābūt obligāti apdrošinātam, tāpat arī ēkām, kurās dzīvo cilvēki," spriež komitejas vadītājs.
Viņš arī aicina vērtēt, kā uzlabot šādu ēku apsekošanas prasības un kārtību – kā obligātu prasību nosakot ēku tehnisko inženierkomunikāciju apsekošanas žurnālu, kurā pēc noteikta algoritma tiek uzskaitītas speciālistu apsekošanas, tostarp gāzei. Viņš rosina domāt arī par tehniskiem drošības risinājumiem, kas noplūdes gadījumā automātiski atslēdz gāzes padevi.
Vairākas apdrošināšanas kompānijas informē, ka jau izmaksājušas vienreizējās pirmās palīdzības summas 1000–1500 eiro apmērā klientiem, kuri dzīvojuši cietušajā ēkā un kuriem bijusi apdrošināšana. Papildus tam tiek solīta atlīdzība par pagaidu dzīvokļa īres izdevumiem, kā arī apdrošināšanas atlīdzība par miteklim nodarīto postu. Starp cietušajiem ir arī kāda ģimene ar trim bērniem un vecmammu, kurai apdrošinātājs sniedzis ārpuskārtas palīdzību vairāk nekā 3500 eiro apmērā drošam pagaidu mājoklim. Papildus tam ģimenei piešķirti 1000 eiro pirmās nepieciešamības preču iegādei.
***
Viena – joprojām sabrukusi, otrai – solījumi
Pirms pieciem gadiem Rīgā notikušajam sprādzienam dzīvojamajā mājā Āgenskalnā un pagājušās piektdienas eksplozijai Torņakalna daudzdzīvokļu namā ir daudz kopīga. Abi sprādzieni notika pašvaldībai piederošos dzīvokļos, kas daļēji sagrāva ēkas. Taču pirmajā gadījumā Rīgas pašvaldība nav uzņēmusies nama atjaunošanu un par to jau gadiem turpinās tiesvedība. Vai Bauskas ielas nama iedzīvotāji var cerēt uz lielāku pašvaldības pretimnākšanu?
Naktī uz 2020. gada 31. decembri Āgenskalnā pēc sprādziena daļēji sabruka trīsstāvu dzīvojamā ēka Melnsila ielā 2. Viens cilvēks gāja bojā, bet seši cieta. VUGD slēdzienā par propāna gāzes sprādziena vietu atzīts mājas trešā stāva 9. dzīvoklis, kas pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai un bija izīrēts. Sabojātās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki vērsās ar prasību tiesā pret Rīgas domi par ēkas atjaunošanu. 2024. gadā Rīgas pilsētas tiesa šo iedzīvotāju prasību apstiprināja, tomēr pašvaldība spriedumu pārsūdzēja, otrās instances tiesa esot lēmusi pretēji. Nama iedzīvotāji ir pārsūdzējuši Rīgas apgabaltiesas spriedumu, un pašlaik lieta ir Augstākajā tiesā. Sprādzienā cietušais nams joprojām nav sakārtots. Rīgas domē argumentē, ka runa ir par ievērojamu rīdzinieku līdzekļu ieguldīšanu privāta īpašuma sakārtošanā, tāpēc pašvaldība to var veikt, tikai pamatojoties uz nepārprotamiem pierādījumiem un pilnīgu pārliecību, ka šis lēmums būtu tiesiski pamatots.
Pašreizējais Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušajam namam sola citādu likteni nekā Melnsila ielas ēkai. Intervijā Latvijas Radio Kleinbergs stāstīja, ka pašvaldība ir apzinājusi būvinženiera izmaksas, bet lēmums par šo pakalpojumu apmaksu būs jāpieņem Bauskas ielas nama īpašnieku kopībai, jo dome viena to apmaksāt nedrīkstot. Līdzīgi arī lēmumu par mājas remontu nevarot pieņemt viens pats Rīgas mērs, tomēr viņš sola, ka Bauskas ielas namā neatkārtosies tāda pat situācija kā Melnsila ielā, mērs rosināšot diskusiju un meklēšot risinājumus.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
