Svētdiena, 2026. gada 15. novembris 00:55
Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
Kori grib dziedāt, grib svētkus, bet visi piekrīt, ka to vajadzētu darīt emocionāli pacilātā stāvoklī, nevis konfliktsituācijā... Attēlā: Dziesmu svētku dalībnieki Lielajā estrādē 2023. gadā.Pirms gada daudzus Latvijas koristus, diriģentus un mūzikas cienītājus aplidoja priecīga ziņa – 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka estrādē notikšot Raimonda Paula dziesmu svētki. Tagad, pēc gada, laikam gan nebūs daudz koru kustības dalībnieku un tās atbalstītāju, kuri nebūs dzirdējuši par uzliesmojušajām domstarpībām starp godājamo komponistu Raimondu Paulu un svētku organizētājiem. Un nu jautājums ir – vai svētki vispār notiks? Pagājušās nedēļas paziņojumā organizatori citstarp min: "Esam gatavi arī atkāpties no svētku rīkošanas un nodot pasākuma organizēšanu citiem Maestro izvēlētiem rīkotājiem, lai netiktu pievilti koru dziedātāji, diriģenti un citi, kuri jau ir ieguldījuši laiku, darbu un līdzekļus šā notikuma īstenošanā."
Kopš svētku izziņošanas šā gada janvārī interese par dalību tajos ir bijusi liela – pieteikušies daudzi tūkstoši dalībnieku no visiem Latvijas novadiem un diasporas. Vai koristi tik tiešām joprojām gatavi piedalīties koncertā, kas tagad nosaukts "Dziesmu svētki "Manai dzimtene"" (sākumā – "Raimonda Paula dziesmu svētki "Manai dzimtenei""), vai arī līdz šim ieguldītais darbs uzskatāms par veltīgu, "Latvijas Avīze" jautāja dziedātājiem un diriģentiem.
Koncerts nevar notikt bez Maestro svētības
Jauktā kora "Muklājs" koncertmeistare, komponiste Agneta Volkova ir tieša: Raimonds Pauls vairākas reizes noteicis, ka tomēr nevēlas saistīt savu vārdu ar šo pasākumu. "Un principā – ar to arī pietiek. Pietiek ar vienu šādu teikumu no komponista puses, lai tomēr rīkotāji atkāptos rīkot. Nevaru iedomāties, kā svētki varētu noritēt ar šādu emocionālu fonu, kur pret ir pats autors, kura dziesmas tiks atskaņotas. Kāds gan var būt emocionālais noskaņojums, ar kādu diriģēt, dziedāt, spēlēt šajā pasākumā, zinot, ka to nevēlas pats Pauls, pats Maestro! Tas nav iespējams! Var mainīt nosaukumu, kā vien gribi, bet, ja šim pasākumam nav Maestro svētības, tas nevar notikt. Galavārds tomēr šajā gadījumā ir Maestro Raimondam Paulam."
Arī dziedātāja Ieva no Kurzemes ir skumja, jo, gatavojot nebūt ne vienkāršo programmu, kori gaidāmo koncertu uztvēruši kā koristu pateicību Paulam par rakstītajām dziesmām. "Gājām uz kopmēģinājumiem, veltījām laiku, tātad ieguldījām darbu, bet nu jūtamies kā aplieti ar aukstu dušu, sajūtas, vienkārši sakot, nav foršas. Ja pats Maestro teic, ka viņam to nevajag, tad arī mēs nevaram iet pret viņa gribu un dziedāt. Ir grūti, ir sāpīgi." Tiesa, Kurzemē jau pagūts godināt Maestro – pavisam nesen, 25. janvārī, Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" izskanēja Raimonda Paula kora dziesmu koncerts "Dzel manī sauli", kurā diriģentes Ilzes Valces vadībā piedalījās Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada kori, kā arī Parīzes latviešu jauktais koris "Latve" un solisti.
Arī Gulbenes laikraksta "Dzirkstele" uzrunāto koru vadītāji izteikuši savu sarūgtinājumu. Piemēram, Lejasciema kultūras nama jauktā kora "Kaprīze" vadītāja Ineta Maltavniece laikrakstam "Dzirkstele" teikusi, ka koristi jūtas satraukti, taču: "Nepārstājam mācīties repertuāru. Gaidām risinājumu, un man personīgi šķiet, ka tiks atrasts kāds kompromiss, jo ir ieguldīts pārāk daudz, lai šādus svētkus atceltu. Gaidām situācijas skaidrojumu, bet pašlaik turpinām strādāt." Skumjas par radušos situāciju paudusi arī Lizuma kultūras nama jauktā kora vadītāja Elita Dūte, laikrakstam "Dzirkstelei" uzsverot, ka koris ar cieņu izturas pret Raimonda Paula milzīgo ieguldīju plašajā skaņdarbu klāstā, kurā ir ap 3000 skaņdarbu. "Esam iegādājušies svētku dziesmu grāmatiņas, saņēmuši informāciju no Gulbenes novada kultūras centra ar kopmēģinājumu un skates grafiku. Šiem notikumiem gatavojamies. Pašlaik gan koncentrējamies uz tuvākajiem koncertiem."
Svētki, kas šķeļ
Rudīte Muraševa no Saldus kora "Saldava" "Latvijas Avīzei" teic, ka līdz šim Dziesmu svētki vienmēr bijuši kas tāds, kas vieno latviešus, turklāt ne tikai latviešus, bet visus, kas vien tajos piedalās. "Savukārt šobrīd – svētki šķeļ. Protams, pret Maestro jebkurā gadījumā jābūt cieņpilnai attieksmei, jo viņš ir galvenais. Var jau būt, ka sākusies priekšvēlēšanu cīņa, jo tiešām dīvaini, kāpēc tam ļāva aiziet tik tālu? Jo – kas tad tie ir par svētkiem, kur dziedam Paula dziesmas, ja viņš pats to negrib? Bet neesmu īsti pārliecināta, ka viņš pats izlēma, ka negrib. Ja jau negribēja, tad kāpēc ne uzreiz – tad, kad svētki tika izsludināti pirms gada? Turklāt – vai visi tie mūziķi, kas tagad atsakās piedalīties, uzreiz nesaprata, ka Pauls to negrib? Tas liekas jocīgākais. Sajūtas ir sliktas – organizatori un citi tur strīdas, bet dziedātāji nevienam nešķiet svarīgi. Par dziedātāju izjūtām neviens nerunā..."
Arī Marita Mazureviča, Lēdurgas sieviešu kora "Lettegore" diriģente, kopā ar savām dziedātājām vēl un vēlreiz apliecina, cik ļoti koristi godā un ciena Raimondu Paulu: "Piedalīties šajos svētkos likās goda un cieņas lieta, turklāt noteikti visiem bija doma, ka Pauls pats tos ir akceptējis. Ar dziedātājām runāsim vēl, bet šobrīd mans personīgais viedoklis ir, ka viss notiekošais ir ļoti nesmuki, un es negribu piedalīties. Turklāt vēl – visa tā zīmola reģistrēšana! Kā mūsu Raimonds Pauls un dziesmu svētki var kļūt par preču zīmi?"
Gaida atrisinājumu
Latvijas Universitātes sieviešu kora "Minjona" prezidente Žanete Andžāne teic, ka kora balsošanā nolemts, "turot cieņā to, ko devis komponists, un, protams, klausoties, ko saka virsdiriģenti, ticamākais, nepiedalīties šajos svētkos, ja netiks iegūta Raimonda Paula piekrišana". "Šobrīd, gaidot situācijas atrisinājumu, esam šo visu nostopējuši un gaidām cerībā, ka tiks panākta kaut kāda vienošanās. Mēs ļoti labprāt dziedātu un būtu priecīgi, turklāt, liekas, svētki būtu tiešām ļoti skaisti. Bet tādā noskaņojumā, kāds tas ir šobrīd, mēs atturamies. Arī paši dziedātāji izteikušies, ka šos svētkus varētu laist garām un nepiedalīties," saka "Minjonas" pārstāve.
Aigars Meri, Ventspils novada virsdiriģents un Ventspils kamerkora muzikālais vadītājs un galvenais diriģents, "Latvijas Avīzei" pauda, ka gan novembris, gan decembris, gan janvāris jau pagājuši Raimonda Paula jubilejas zīmē, jo 10. janvārī Ventspils koncertzālē "Latvija" diriģents Sigvards Kļava kopā ar Latvijas Radio bigbendu, Latvijas Radio kori, Ventspils sieviešu kori "Venda" rīkojis vērienīgu koncertu. "Es zinu, ka manā Ventspils korī ir dziedātāji, kuri gribētu piedalīties arī Mežaparka koncertā vasarā. Pagājušajā nedēļā bija iecerēts pirmais kopmēģinājums, kurā mēs tomēr nepievērsāmies dziesmām, kurām vajadzēja skanēt koncertā "Manai Dzimtenei", bet tika mēģināta sieviešu un vīru pavasara koru skates programma."
Uldis Kokars, Alūksnes, Balvu un Gulbenes apriņķa virsdiriģents saka: "Mūsu galvenais mērķis, protams, ir domāt par dziedātājiem, kuri ziedojuši savu brīvo laiku, un par to, lai koristiem notiekošais nebūtu sāpīgs. Tomēr kopš rudens, kad sākām svētkiem mācīties Raimonda Paula komponētās dziesmas, ir pagājuši tikai daži mēneši un mums vēl ir iespēja paspēt veidot savus koncertus novados, nevis dziesmu svētkus Rīgā. Ir jāciena cilvēku ieguldītais darbs un jāļauj viņiem dziedāt jau daļēji apgūtās dziesmas."
Daugavpils Universitātes studentu jauktā kora "DUalis" un Rīgas jauktā kora "Muklājs" diriģents Jānis Kokins teic, ka kori vienkārši gaidīšot, kas notiks tālāk. "Kaut gan svētkos labprāt piedalītos. Zināmu darbu jau esam ieguldījuši, un, lai gan mazākiem koriem jaunie Paula dziesmu aranžējumi varētu radīt zināmas problēmas, mums ir gana liels sastāvs, mūsdienīgāki aranžējumi liekas forši, un viss patiesībā būs labi!"
Londonas latvieši brauks
Pēc svētku "Manai Dzimtenei" organizatoru paustā, koncertā dalību pieteikuši arī 24 diasporas kori jeb 821 dziedātājs. Dziesmu un deju svētku virsdiriģente, Londonas latviešu kora vadītāja Lilija Zobens stingri noteic, ka Londonas koris gatavojas braukt uz Rīgu piedalīties koncertā. "Pieteicāmies jau sen un tagad cītīgi piestrādājam pie repertuāra. Ņemot vērā to, ka svētki jau sen izsludināti un repertuārs sagatavots, man gan nav skaidrs, kāpēc Maestro tikai tagad izteicis savu neapmierinātību. Kur tad viņš bija agrāk? Skandāls, kas tagad izcēlies medijos un sabiedrībā, aizskar visus koristus, kas ļoti gaidījuši svētkus un ielikuši lielas pūles un finansējumu, lai jūlijā brauktu uz Rīgu." Tiesa, Londonas latviešu brauciens uz Latviju būs dziesmām bagāts, jo 9. jūlijā Rīgas Anglikāņu baznīcā iecerēts arī pastāvīgs kora koncerts.
Virsdiriģenti nolikuši uz fermātas
Pagājušajā nedēļā novadu virsdiriģenti, arī dziesmu svētku "Manai Dzimtenei" programmas pārstāvis virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, izplatīja paziņojumu, ka vienbalsīgi lēmuši neturpināt nodrošināt svētku sagatavošanu. "Mēs neesam atteikušies, muzikālā terminoloģijā runājot, esam nolikuši šo lietu uz fermātas (fermāta – mūzikas zīme, kas palielina nots vai pauzes garumu par nenoteiktu laiku, pēc izpildītāja izjūtas. – Red.). Es nevaru iedomāties situāciju, ka mēs Mežaparkā atrastos konfliktsituācijā, tas nav savienojums ar to garu, kas piemīt (dziesmu svētku) kopienai un tradīcijai. Ceram uz kaut kādu iznākumu; ka tiksim pie rezultāta, lai cik sāpīgs vai labs tas būtu. Visi dzied ar prieku, grib piedalīties, bet to vajadzētu darīt emocionāli pacilātā stāvoklī, nevis konfliktsituācijā," "Latvijas Avīzei" teica diriģents M. Klišāns. Virsdiriģentu vēstulē teikts: "Respektējot un cienot arī dziedātāju vēlmi dziedāt Raimonda Paula kordziesmas, savās šā gada koncertprogrammās kori iekļaus Maestro mūziku, tādējādi godinot jubilāru skaistajā dzīves jubilejā. Tāpat diriģenti aicina Ministru kabinetu, Kultūras ministriju, Rīgas domi rast iespēju noorganizēt dziesmu svētku kopkora lielkoncertu, tā suminot unikālu personību, komponistu Raimondu Paulu 90. dzimšanas dienā."
Bet Lēdurgas sieviešu kora vadītāja Marita Mazureviča rosina – varētu visā Latvijā vienoties par sadziedāšanos katrā lauku pagastā vai pilsētā: "Taisām kopēju dziedāšanu pāri Latvijai, pāri pasaulei, lai kori kopā ar tiem, kuri nav koros, piemēram, vienā noteiktā laikā vienotos dziesmās "Manai Dzimtenei" vai "Nekur nav tik labi kā mājās". Ja Pauls negrib svinēt savu dzimšanas dienu Mežaparkā, mēs taču to, cienot un mīlot komponistu, varam darīt visi kopā, bet pavisam citādi!"
***
Pauls neplānojot iesaistīties sarunās
"Dziesmu svētku "Manai dzimtenei"" rīkotāji nav atmetuši cerību, ka koncerts notiks iecerētajā formātā un laikā, taču pats Maestro Raimonds Pauls neplānojot iesaistīties sarunās.
Kā aģentūrai LETA norādīja rīkotāji, izmaiņas pasākuma norisē vai iesaistīto profesionāļu lokā ir iespējamas, vienlaikus saglabājot atbildību pret māksliniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi. Organizatori atkārtoti uzsvēra, ka ir gatavi novirzīt pasākuma iespējamo peļņu noteiktam mērķim, iesaistīt Maestro ieteiktus profesionāļus vai nodot pasākuma rīkošanu citiem Paula izvēlētiem rīkotājiem.
Šobrīd turpinās sarunas ar Maestro un viņa pārstāvjiem, lai rastu risinājumu pasākuma saglabāšanai. Galvenais mērķis ir nodrošināt pasākuma norisi 13 tūkstošiem dalībnieku, tostarp ap 1500 diasporas dziedātājiem, kuri jau iegādājušies ceļojuma biļetes, norāda rīkotāji. Vienlaikus rīkotāji neprecizēja, vai ir noteikts termiņš sarunām, pēc kura koncerta atcelšana tiktu uzskatīta par vienīgo iespējamo risinājumu. Juridiskā līmenī šobrīd nav uzsākti oficiāli procesi. Reaģējot uz Maestro iebildumiem, ir tikai mainīts pasākuma nosaukums un no publiskajām vietnēm izņemti Maestro vārds un fotoattēli.
Savukārt R. Paula pārstāvis, advokāts Ivo Klotiņš, norādīja, ka Maestro neplāno iesaistīties organizatoru problēmu risināšanā, jo nekad nav uzņēmies šā pasākuma organizēšanu, un visos jautājumos aicināja vērsties pie pasākuma organizatoriem.
Jāpiebilst, ka vietnē "Biļešu paradīze" biļetes uz koncertu joprojām ir nopērkamas, to cena ir 35–150 eiro.
LETA | LA
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
