Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 11:40
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Visiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem ir iespēja naturalizēties un kļūt par Latvijas pilsoņiem, un atsacīties no Krievijas un Baltkrievijas pilsonības.Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā ir 31 tūkstotis Krievijas pilsoņu un 1803 Baltkrievijas pilsoņi. Saeimas Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis teic, ka tie ir tikai aptuveni skaitļi, jo Krievija un Baltkrievija nesniedz informāciju par saviem pilsoņiem Latvijā un neesot zināms, cik ar Latvijas pasi kabatā ir kļuvuši par šo abu valstu pilsoņiem, jo Krievija pieļaujot dubultpilsonību.
"Krievijas pilsoņiem, saņemot pilsonību un nododot zvērestu, ir pienākums būt uzticīgiem savai valstij un to atbalstīt. Šajā agresorvalstī 2023. un 2024. gadā tika pieņemti vairāki grozījumi likumos, kas paredz bargus sodus, ja pilsoņi nepilda savus pienākumus, piemēram, izvairās no iesaukšanas armijā, lai dotos karot. Tātad iznāk tā – arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo un strādā Latvijā, sākoties bruņotam konfliktam, ir jāpilda savs pilsoņa dotais zvērests un Krievijas likumi un jācīnās pret mums. Tas apdraud Latvijas drošību," tā Latkovskis pamato pērn Saeimā pieņemtās izmaiņas Nacionālās drošības likumā, kas liedz Krievijas un arī tās satelītvalsts Baltkrievijas pilsoņiem strādāt Latvijas kritiskās infrastruktūras iestādēs.
Izstrādājot likuma grozījumus, ņemts vērā tas, kas notika okupētajās Ukrainas teritorijās, kad konkrētas amatpersonas vai citi sāka sadarboties ar okupācijas varu un parādīja lojalitāti Krievijai, nevis savai valstij, kurā viņi dzīvoja un ieņēma amatus. "Ņemot vērā Krievijas nodomus un paziņojumus attiecībā pret mums, draudus iebrukt Baltijas valstīs, iznīcināt mūs un sūtīt šeit raķetes, šī ir adekvāta darbība, pieņemt attiecīgu likumu, lai nodrošinātos, ka Latvijā nebūtu cilvēki, kuri ir gatavi sadarboties vai nodot informāciju pretiniekam. Visiem cilvēkiem ir iespēja naturalizēties un kļūt par Latvijas pilsoņiem, un atsacīties no Krievijas un Baltkrievijas pilsonības, jo Latvijā ar šīm valstīm nepastāv dubultpilsonība," norādīja deputāts Latkovskis.
Daugavpilī visvairāk atlaisto
Daugavpils reģionālā slimnīca ir to objektu skaitā, kas ir vitāli svarīgi valsts un sabiedrības funkcionēšanai. Slimnīcas pārstāvji paziņojuši par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar 49 slimnīcas darbiniekiem – Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, no kuriem 29 bija no vidējā un jaunākā medicīnas personāla, tostarp 14 pensijas vecuma cilvēki, un 20 saimniecības dienesta darbinieki. Slimnīcas vadība papildus esot nosūtījusi pieprasījumu drošības iestādēm atkārtotam izvērtējumam septiņām ārstniecības personām – trim ārstiem un četrām medicīnas māsām, jo, kā saka slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode, "mēs nevaram bez viņiem iztikt, mums nav ar ko viņus aizvietot". Likumā ir paredzēts, ka valsts drošības iestāde var sniegt atsevišķu atļauju izņēmuma kārtā konkrētai personai turpināt pildīt darba pienākumus iestādē. "Argumentācija, kāpēc ir šo valstu pilsonība, ir ļoti dažāda. Vieniem Baltkrievijā vai Krievijā dzīvo vecāki, un viņi tur regulāri brauc, citi ir ieprecējušies Daugavpilī un nekad nav domājuši par naturalizāciju. Iemesli, kāpēc cilvēkiem ir šo abu valstu pase, ir ļoti individuāli. Ja medicīnas māsai Baltkrievijā dzīvo deviņdesmitgadīga mamma, viņai ir svarīgi katru nedēļu turp doties, un ar Baltkrievijas pasi tas droši vien ir vienkāršāk," saka I. Vaivode.
Slimnīcas vadītāja neslēpj, ka aizvadītā piektdiena esot bijusi melnā diena arī viņas ilgajā administratīvā darba pieredzē. Pateikt cilvēkam, ka viņš tiek atbrīvots, jo to par pienākumu uzliek Nacionālās drošības likums, neesot bijis vienkārši. Kolēģiem gan neesot bijusi pirmā dzirdēšana par šādu likumu. Daļa jaunākās paaudzes mediķu nolēmuši naturalizēties, un valdes priekšsēdētāja apsolījusi, ka pēc Latvijas pilsonības iegūšanas ņemšot viņus atpakaļ darbā, ja vien pati vēl vadīšot slimnīcu.
"Nebija nekādas histērijas, viņi aizgāja ar sajūtu, ka viņiem ir iespēja atgriezties. Jā, diemžēl varbūt kāds cerēja uz kompensāciju, bet likuma normas šādā gadījumā to neparedz. Četrus gadus esam kara situācijā, un, kāpēc cilvēki joprojām nav izdarījuši izvēli kļūt par Latvijas pilsoņiem, man nav skaidrojuma. Darba attiecības tika uzteiktas gan medicīnas māsām, tostarp trim anestēzijas māsām, kas mums ir ļoti nepieciešamas, gan māsu palīgiem un sanitāriem. Katram no viņiem ir sava pārliecība iet vai neiet naturalizācijas ceļu," atzīst Inta Vaivode un piebilst, ka tas neesot bijis vienas dienas lēmums un ka mediķi bijuši informēti, kāpēc ir grozīts Nacionālās drošības likums un ka tas stājies spēkā jau vasarā. Slimnīcas darbiniekiem un mediķiem pirms kāda laika bijušas lekcijas drošības jautājumos, tās lasījuši gan Valsts drošības dienesta pārstāvji, gan kiberdrošības speciālisti.
Patlaban slimnīcā neviens medicīnas pakalpojums neesot pārtraukts. Tiesa, lai aizvietotu atlaistos darbiniekus, mediķiem palielināšoties virsstundu skaits, bet vienlaikus slimnīcā praktizējoties arvien vairāk Daugavpils Medicīnas koledžas un Daugavpils Universitātes topošo medicīnas māsu. Viņas tiekot pieņemtas darbā par medicīnas asistentēm.
Neskaidrība Rēzeknē
Rēzeknes slimnīcā situācija nav līdz galam skaidra. Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu par Nacionālās drošības likuma izpildi šajā ārstniecības iestādē saņēmu atbildi: "Rēzeknes slimnīca ir izpildījusi Nacionālās drošības likuma prasības attiecībā uz Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņu nodarbināšanu, ja tas ietver piekļuvi nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām. Šajā sakarā atlaišanu nav bijis." Vaicājot, vai slimnīcā nestrādā neviens Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis, komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Evelīna Elksnīte atbild: "Regulāri tiek vērtēts, vai un kādiem darbiniekiem ir piekļuve nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām."
Bet Vidzemes slimnīcas vadība esot izpētes procesā, cik daudz tur ir tādu darbinieku, kuri strādā un dzīvo ar Krievijas vai Baltkrievijas pasi. Nekādi lēmumi vēl nav pieņemti, informē slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs. "To nav tik vienkārši noskaidrot. Par vienu daļu strādājošo mums ir informācija, bet ir daļa, kuriem jāprasa individuāli, kāda ir viņu pilsonība. Valsts drošības dienestam mums jāgatavo informācija ne tikai par šo, bet arī citiem jautājumiem. Faktiski mums ir jāizvērtē katrs darbinieks, un tas prasa laiku un resursus. Mums jāuzticas cilvēkiem, ko viņi mums stāsta, mēs to informāciju nevaram pārbaudīt," skaidro slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Valsts drošības dienests jau iepriekš ir brīdinājis, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dodas uz Krieviju, Baltkrieviju un citām prokrieviskām valstīm, pakļauj sevi augstiem izlūkošanas, vervēšanas un provokāciju riskiem. Drošības dienests ir lūdzis Veselības ministrijai aicināt nodarbinātos iesniegt informāciju par braucieniem uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, un par kontaktiem ar šo valstu pārstāvjiem. Veselības ministrija šādu aicinājumu ir nosūtījusi savām padotajām iestādēm – valsts slimnīcām. Arī pašvaldību slimnīcām ir rekomendēts sniegt šādu informāciju.
Nav liegts strādāt savā profesijā
Lielākajā valsts ārstniecības iestādē – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – infrastruktūra, kā arī slimnīcas informācijas tehnoloģiju elektronisko sakaru tīkls, tehniskie resursi, informācijas resursi un informācijas sistēmas ir iekļautas Latvijas Republikas valsts kopējā kritiskajā infrastruktūrā. Izpildot Nacionālās drošības likuma normas, darba tiesiskās attiecības izbeigtas ar trīspadsmit personām. Tā informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gundega Vārpa. Likuma prasību izpilde neietekmējot Austrumu slimnīcas darbu.
No Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ir atlaisti desmit agresorvalstu pilsoņi, informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Kļaviņa.
Arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) konstatēts, ka darba attiecībās atradušās vairākas personas ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību. Šobrīd BKUS notiekot izvērtēšanas process un pakāpeniska šo darbinieku atbrīvošana. Pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas individuāli tiekot izvērtēts, vai darbinieku darbs ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.
Veselības ministrija uzsver – būtiski norādīt, ka atlaistajiem darbiniekiem neesot liegts Latvijā strādāt savā profesijā citā iestādē vai uzņēmumā, kas nav kritiskās infrastruktūras objekts. Arī ārstniecības personas varot turpināt savas darba gaitas citās ārstniecības iestādēs, uz kurām neattiecas likuma normas.
Ārstniecības iestādes esot informējušas Veselības ministriju, ka minētais process neesot ietekmējis veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu – visās ārstniecības jomās darbs turpinoties un pacientu aprūpes nepārtrauktība esot pilnībā nodrošināta.
***
Ko paredz likums
Saeima 2025. gada 12. jūnijā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem tikt nodarbinātiem vai sniegt pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā.
Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai.
Grozījumi paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nedrīkst tikt nodarbināti vai sniegt pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām. Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi varēs veikt darbu kritiskajā infrastruktūrā izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.
Tāpat grozījumi paredz, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas šajās valstīs, nevar kļūt par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mēroga īpaši nozīmīgās infrastruktūras īpašnieku, valdītāju vai patieso labuma guvēju, kā arī Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām aizliegts ieņemt amatus šādas infrastruktūras pārvaldes struktūrās.
Likuma grozījumi arī paredz, ka kritiskās infrastruktūras īpašniekam, patiesajam labuma guvējam vai tiesiskajam valdītājam ir jābūt lojālam Latvijai un tās Satversmei un ir aizliegts sniegt atbalstu, tostarp arī informatīvu, personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
Kritiskās infrastruktūras kopums kā juridisku personu saraksts ir klasificēta informācija.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
