Ceturtdiena, 2026. gada 12. novembris 01:10
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Valsts ugunsdzēsības dienesta apkopotā statistika liecina, ka dzīvojamās mājās pērn notikuši 1527 ugunsgrēki. Biežākie iemesli: neuzmanīga rīcība ar uguni (59,3%), nepareiza un bojātu elektroierīču lietošana (24,8%), nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana (12,4%).I. Dāme: Bieži izsaukumos redzam, ka nav uzstādīti dūmu detektori vai dūmu detektors it kā mājās ir, bet stāv plauktiņā vai pielikts, bet nav baterijas iekšā vai nav nomainīta baterija. Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem dūmu detektoriem cilvēku mājokļos ir jābūt, un tā ir pašu cilvēku atbildība. Sociālajos medijos mēs redzam, ka pēc nelaimēm cilvēki viens otru aicina uzstādīt dūmu detektorus.
Dūmu detektori cilvēku mājokļos ir obligāti, bet vai to kāds kontrolē?
J. Grīnbergs: Mēs to ikdienā nedarām un nevaram arī lūgt vai prasīt, lai ļaudis mūs laiž iekšā telpās, lai to pārbaudītu. Savulaik Vācijā par to interesējos. Man atbildēja, ka cilvēkiem zināms, ka dūmu detektoriem ir jābūt, un netiek pieļauts, ka tie var nebūt. Latvijā nevienai iestādei nav tādas kapacitātes, lai pieklauvētu pie katra mājokļa un vēl nolasītu lekciju vai sodītu, ja detektoru nav.
Man jau gribētos, ka cilvēkiem saprāta ir vairāk nekā tie daži eiro, cik maksā viens detektors. Varbūt kāds domā, ka ir tik uzmanīgs, ka viņam nekad nekas neaizdegsies, bet tas nenozīmē, ka dzīvokļa kaimiņi ir tikpat uzmanīgi un viņiem nekas nevar aizdegties un ka tieši tavs sensors var nostrādāt.
Skaidrs, dūmu detektori mājokļos šajos laikos prātīgi domājošiem cilvēkiem ir pats par sevi saprotams. Bet vai nav tā, ka ugunsgrēki visbiežāk izceļas mājokļos, kur dzīvo cilvēki no zema sociāla slāņa, kuriem viss vienalga, kuri smēķē un iedzer gultā, kuri par tādiem detektoriem nemaz nedomā?
Jā, tas daļēji tā ir. Bet jāsaprot arī, ka dūmu detektors ne vienmēr izglābs. No pieredzes varu teikt, ka, ierodoties notikuma vietā, nereti nevar saprast, kas vispār dedzis. Smēķējot gultā, pietiek oglītei pasvilt uz porolona vai cita materiāla, pāris elpas vilcienu ar indīgajām gāzēm, un cilvēka dzīvei var likt punktu... Līdzīgi kā ar tvana gāzi, kad priekšlaikus aiztaisīts krāsns aizbīdnis – to gan nevar nosaukt par ugunsgrēku, bet nepareizu apkures ierīces lietošanu. Par šādiem gadījumiem šoziem gan nezinu. Lielākā daļa nelaimju tomēr izcēlušās, kad cilvēki pārkurina, nepareizi lieto krāsnis un citas sildierīces. Ir gan gadījumi, kur policija vēl izmeklē ugunsgrēka cēloni, jo ne vienmēr tas ir skaidrs.
I. Dāme: Laika apstākļi ietekmē. Janvāra aukstums ir veicinājis ugunsgrēkus. Liela daļa janvāra ugunsgrēku saistīta ar apkuri, tostarp ar degtspējīgu priekšmetu novietošanu pie krāsnīm. Tās ilgi tiek kurinātas, tiek zaudēta modrība, viena dzirkstele, un blakus esošie papīri vai citas lietas aizdegas.
Un, jo vairāk kurina, jo ātrāk ar sodrējiem aizsērē skurstenis, un tas uzliesmo kā reaktīvais dzinējs.
J. Grīnbergs: Un, ja vēl nepareizi kurina, tad skurstenis aizaug ļoti strauji: ja kurina ar mitru malku vai visu, kas deg.
Jūs minējāt, ka ugunsgrēki izceļas arī no pelniem. Ko tad cilvēki ar tiem dara? Es, piemēram, aukstus pelnus no kamīna izberu pie augļukokiem vai komposta kaudzē.
Ieber karstus pelnus tvertnēs, kas nav ugunsdrošas, un aizmirst par tiem. Pietiek ar vienu oglīti, lai notiktu nelaime.
I. Dāme: Nupat, kamēr runājam, no kolēģiem saņēmu ziņu, ka cilvēks izgrābis no krāsns ogles, ielicis tās kastē un atstājis uz dēļu grīdas. Rezultātā ogles izdega cauri kastei un grīdai.
J. Grīnbergs: No savas pieredzes atceros gadījumu Āgenskalnā. Aizbraucam izsaukumā uz divstāvu koka māju, atveram durvis, un tur uz krēsla istabas vidū sēž onkulis un sev priekšā uz grīdas dedzina grāmatas, jo, lūk, viņam esot auksti un ar krāsni vien nepietiekot...
Mūsu sadzīvē parādās arvien vairāk elektrisku, elektronisku, ar akumulatoriem darbināmu lietu, sākot no automobiļiem un beidzot ar rotaļlietām. Ik pa laikam dzirdam, ka kaut kas pats no sevis aizdedzies. 15. janvāra "Latvijas Avīzē" rakstījām par ugunsgrēku, kas izcēlās rotaļu mašīnas dēļ tās akumulatora lādēšanas laikā. Manam paziņam ir motociklu serviss. Pirmais, ko viņš dara, kad garāžā iestumj svešu motociklu: atvieno akumulatoru, jo nezinot, kādā tas stāvoklī, arī vadi, detaļas un kā tie savienoti. Baidās ugunsgrēka.
Akumulatori ir dažādi. Ne vienmēr tie ir pie vainas vai tas ir konstatējams. Jūsu paziņa rīkojas pareizi. Nevarētu gan teikt, ka ir tendence akumulatoriem degt arvien vairāk. Neatceros, ka Latvijā pats no sevis būtu aizdedzies elektromobilis.
I. Dāme: Mēs neesam speciāli vākuši informāciju par akumulatoriem, un pēc ugunsgrēka jau grūti precīzi noteikt iemeslu, kas precīzi elektroinstalācijā izraisīja aizdegšanos.
Tīmeklī atrodami video no ārzemēm, kur redzams, kā elektroauto deg un ka tos praktiski nevar nodzēst.
J. Grīnbergs: Man nav datu par elektromobiļu nedrošību, ka tie var paši aizdegties. Ja tie būtu šajā ziņā nedroši, ražotāji uz to norādītu. Jā, elektromobiļus dzēst ir sarežģīti, jo tie deg ar lielu karstumu un, lai tos apdzēstu, nepieciešams daudz ūdens vai pat jāgaida, lai akumulatori izdeg. Akumulatori neaizdegas tāpat vien: vai nu bijis brāķis, vai arī sabojāti no kāda trieciena, nav veikta apkope. Man patīk analizēt skaitļus un tad mēģināt saprast iemeslus. Noteikti svarīga ir arī akumulatora kvalitāte. Tur, kur ir elektrība, kaut kāds risks vienmēr pastāv: tas strauji pieaug, ja ierīce ir ļoti lēta, izgatavota nezin kur vai ražotājs ir ar nezināmu reputāciju. Internetā var daudzus video redzēt ar degošiem mobilajiem tālruņiem, skrejriteņiem, lādētājiem.
Kad dodos ārā no mājām, neatstāju neko lādējamies vai ieslēgtu.
Jā, tas ir labi. Nu, ledusskapi un apkures katlu, kam nepieciešama elektrība, jūs gan droši vien atstāsiet ieslēgtu, bet principā doma ir pareiza.
Latvijas cilvēki dzīvo ēkās, kas celtas dažādos laikos. Kā var saprast un pārbaudīt mājokļu elektroinstalāciju, vadu stāvokli, kur un kā sienās tie likti?
I. Dāme: Reizi desmit gados katrā mājā jāveic elektroinstalācijas pārbaude.
J. Grīnbergs: Elektriķis var pārbaudīt vadu pretestību, silšanu, respektīvi, vai viss ir kārtībā un ar kādu slodzi tie lietojami, ja nepieciešams – nomainīt vadus.
Vai izjūtat atšķirību starp to, kad ugunsnelaimes ir vecās mājās un 21. gadsimtā – nesen – uzbūvētajās dzīvojamās mājās? Varbūt trekno gadu projektos, kas daži acīm redzami ir nekvalitatīvi, arī par ugunsdrošību aizmirsts?
Tā nevarētu teikt. Protams, ja elektroinstalācija nepareizi savilkta, tas ir viens, bet tas tā var būt arī sen celtai dzelzsbetona mājai, bet no tā, ka apmetums krīt nost vai kādas šķirbas, māja neaizdegas. Mājai kā būvei jau nav sakara ar to, ka kāds gultā smēķē, atstāj degošu sveci, liek kvēlojošas ogles uz grīdas vai pārslogo elektrības vadus ar neatbilstošu slodzi. Tiesa, dzīvokļiem gan vajadzētu būt tādiem, ka ugunsgrēks no viena nevarētu brīvi pārvietoties uz citu.
"Latvijas Avīzē" rakstījām par Birzgales pamatskolu, ko apkurina ar 23 malkas krāsnīm un kas kopā ar skolēnu vecākiem stingri pie tā turas: lēti, labs gaiss un omulīgi. Direktors tur strādā kopš 1984. gada un atceras tikai vienu negadījumu, kad vienai krāsnij izkritusi cuka un pagruzdējuši matrači.
Nesaku, ka malkas krāsnis ir sliktas un nederīgas. Gadsimtiem ar tādām esam dzīvojuši. Svarīgi ir pareizi un droši šādas krāsnis izmantot. Cits jautājums, ka ir cilvēki, kuriem nepatīk, ka pa skursteni nāk dūmi laukā...
Skaidrs, ka ar malkas krāsnīm un plītīm jābūt ļoti uzmanīgiem, bet cik droši ir automātiskie mājokļu gāzes un koka granulu katli?
Ja šie katli pareizi uzstādīti un veiktas regulāras apkopes, nevajadzētu būt ugunsdrošības problēmām. (Tieši šīs intervijas laikā Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendes ciemā daļēji sagruva ēka, kurā atradās veikals "Citro mini"; pēc sākotnējās versijas – eksplodējis apkures katls, bet policija vēl skaidro apstākļus. – A. D.)
16. janvārī notika traģisks ugunsgrēks daudzdzīvokļu mājā Ķekavas novada Krustkalnu ciemā. Gāja bojā divi bērni, viņu māte un vēl viens bērniņš no šīs ģimenes nonāca slimnīcā. Ēka bija samērā jauna. Vai par ugunsnelaimes cēloņiem ir kādi jaunumi?
Apstākļus vēl skaidro policija kriminālprocesa ietvaros.
Televīzijas ziņu sižetā tajā pašā dienā viens no ugunsdzēsējiem žurnālistei teica, ka konkrētajai mājai ventilācijas sistēmas un mājas konstrukcija esot veicinājušas gaisa plūsmu un attiecīgi liesmu izplatīšanos.
Pareizi izbūvētai ventilācijas sistēmai to nevajadzētu veicināt. Policija to noskaidros. Pagaidām ir tikai viedokļi un minējumi.
Tāpat šai mājai bijušas problēmas ar dūmu novadīšanas sistēmu. Kas tā tāda?
Automātiska vai manuāli vadāma sistēma, kas atver speciālas lūkas, pa kurām aizplūst dūmi.
I. Dāme: Šāda sistēma visiem namiem nav obligāta, to var uzstādīt, ir objekti, kur tāda sistēma ir obligāta.
Nelaimes var notikt arī gāzes noplūdes dēļ...
J. Grīnbergs: Skaidrs ir viens: tiklīdz sajūtat gāzes smaku, zvaniet 112, vēdiniet telpas, neslēdziet iekšā elektroierīces.
Kāda ir aina ar ugunsgrēkiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm un citām Eiropas Savienības valstīm.
Rēķinot bojāgājušos ugunsgrēkos uz 100 000 iedzīvotāju, Latvija ir virs vidējā Eiropas līmeņa: mums ir vidēji 3,5 cilvēki gadā, bet gribam samazināt to vismaz līdz 3,1. Ugunsgrēku statistiku ir grūti salīdzināt ar citām valstīm, jo nekur nav noteikts, kā būtu precīzi jāskaita, piemēram, ja deg skursteņa sodrēji, ir valstis, kur to uzskata par ugunsgrēku, mēs – tikai tad, ja no skursteņa aizdegas vēl kas. Citās valstīs pie ugunsgrēkiem neskaita kūlas vai atkritumu degšanu, mēs skaitām.
Liekas, ka sabiedrībā lēnām, tomēr uzlabojas izpratne par ugunsdrošību, ieklausās jūsos: vismaz tā sabiedrības daļa, kas seko notikumiem sabiedrībā.
Noteikti jā. Piemēram, ar pavasara kūlas ugunsgrēkiem pēdējos divos gados bijis labāk. Jā, arī laika apstākļi palīdzēja, bet arī zemju īpašnieki kļuvuši atbildīgāki. Ja degusi zāle lauksaimniecības zemē, mēs ziņojam Lauku atbalsta dienestam un īpašnieki zaudē finansiālo atbalstu.
Kādas šobrīd ir ugunsdzēsēju glābēju algas? Vai darbinieku pietiek?
I. Dāme: Situācija pēdējos gados krietni uzlabojusies – šobrīd ir tikai nepilni 3,7% vakanču Latvijā kopumā, visvairāk trūkst "112" dispečeru. Arī algas augušas – vidējā bruto alga kopā ar piemaksām 1970 eiro mēnesī.
J. Grīnbergs: Algai jābūt, sākot ar 1200 eiro mēnesī uz rokas. Tā var svārstīties atkarībā no darba nakts stundās, citām piemaksām, izdienu.
"Latvijas Avīze" iepriekš rakstījusi par problēmu, ka jāslēdz VUGD iecirkņi reģionos, pēdējoreiz vēl tikai pirms trīsarpus gadiem...
Tas bija īslaicīgs risinājums gan darbinieku trūkuma dēļ, gan tāpēc, ka nevarējām samaksāt par virsstundām. Tagad vairāk domājam, kā atvērt jaunās vietās, kur tie nepieciešami, jo pieaudzis iedzīvotāju skaits, piemēram, Salaspilī un Mārupē. Nākamnedēļ atklāsim jaunus katastrofu pārvaldības centrus Liepājā un Alsungā.
***
Kāpēc izceļas ugunsnelaimes
– Biežākie ugunsdrošības pārkāpumi dzīvojamā sektorā (balstoties uz datiem par pārbaudēm lielākoties koplietošanas telpās):
• Vismaz reizi 10 gados nav veikta elektroinstalācijas pārbaude
• Nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru
• Nav veikta dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšana un tehniskā stāvokļa pārbaude noteiktajos termiņos
• Nav veikta dūmvadu tehniskā stāvokļa pārbaude
• Nav veikta apkures iekārtu un ierīču tehniskā stāvokļa pārbaude
• Nav veikta dūmvadu tīrīšana
– 2024. gadā dūmu detektors nostrādāja 21% no mājokļiem, kuros bija izcēlies ugunsgrēks. 61% mājokļu dūmu detektors nebija uzstādīts vai nenostrādāja. Atlikušajos gadījumos nebija iespējams pārliecināties par tā esamību.
Dati: VUGD
***
Ugunsgrēki Latvijā
| Gads
| Ugunsgrēku skaits
| Gājuši bojā cilvēki
| Cietuši cilvēki
| Izglābti cilvēki
|
| 2023
| 6401
| 68
| 257
| 384
|
| 2024
| 5256
| 64
| 278
| 262
|
| 2025
| 5298
| 64
| 224
| 284
|
– Ugunsgrēku skaitam ir tendence samazināties, bet to daļēji ietekmē arī laika apstākļi, piemēram, cik labvēlīgi ir laika apstākļi kūlas dedzināšanai.
– Šogad janvārī jau gājuši bojā 17 cilvēki, ko visvairāk ietekmējis tieši aukstais laiks. Biežākie šo traģisko ugunsgrēku iemesli – neuzmanīga rīcība ar uguni (apmēram 50%), elektroinstalācija un apkure.
– Pēdējos gados nedaudz samazinās ugunsgrēku skaits dzīvojamās mājās.
***
Ugunsgrēki dzīvojamās mājās
| Gads
| Skaits
|
| 2019
| 1930
|
| 2020
| 1957
|
| 2021
| 1952
|
| 2022
| 1784
|
| 2023
| 1739
|
| 2024
| 1546
|
| 2025
| 1527
|
– Biežākie ugunsgrēku iemesli dzīvojamās mājās 2025. gadā:
• Neuzmanīga rīcība ar uguni – 59,3%
• Nepareiza un bojātu elektroierīču lietošana – 24,8%
• Nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana – 12,4%
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
