Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 21:45
Vārda dienas: Teodors
Lai gan pērn apdrošināšanas tirgus nav audzis tik strauji kā iepriekšējos gados, tomēr tirgus izaugsme ir turpinājusies un parakstīto prēmiju apjoms ir sasniedzis 808 miljonus eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2024. gadā. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins lēš, ka arī šogad apdrošināšanas tirgus varētu augt par 4–6% salīdzinājumā ar 2025. gadu un vadošie apdrošināšanas veidi joprojām būs veselības un īpašuma apdrošināšana. Tiesa gan, jārēķinās ar augstākām apdrošināšanas izmaksām.
Lai gan pērn apdrošināšanas tirgus nav audzis tik strauji kā iepriekšējos gados, tomēr tirgus izaugsme ir turpinājusies un parakstīto prēmiju apjoms ir sasniedzis 808 miljonus eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2024. gadā. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins lēš, ka arī šogad apdrošināšanas tirgus varētu augt par 4–6% salīdzinājumā ar 2025. gadu, un vadošie apdrošināšanas veidi joprojām būs veselības un īpašuma apdrošināšana. Tiesa gan, jārēķinās ar augstākām apdrošināšanas izmaksām.
Veselības apdrošināšana – 25% tirgus
Pērn procentuāli straujāko izaugsmi piedzīvojusi nelaimes gadījumu apdrošināšana – par 14%, bet lielāko kritumu – obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA) – par 7%. Veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms audzis par 11%, bet īpašumu apdrošināšanas – par 7%. Jautāts, kāds iemesls bijis nelaimes gadījumu apdrošināšanas straujajam pieaugumam, J. Abāšins teic, ka faktori bijuši vairāki. "Nelaimes gadījumu apdrošināšanu var ļoti viegli "piekabināt" kā piedevu dzīvības apdrošināšanai, tāpat vecāki arvien biežāk to iegādājas bērniem, kuri dodas uz dažādām nometnēm. Arī darba devēji bieži vien to izvēlas kā alternatīvu darbinieku veselības vai dzīvības apdrošināšanai," klāsta J. Abāšins. Savukārt OCTA kritumu viņš skaidro ar konkurences saasināšanos šajā tirgus segmentā un iedzīvotāju paradumu maiņu. "Šis apdrošināšanas veids ir ļoti orientēts uz cenu, un patērētāji ir ļoti jutīgi uz cenu izmaiņām, kuras var salīdzināt dažādos cenu salīdzināšanas rīkos, lai izvēlētos lētāko. Tāpat arvien vairāk Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji izmanto koplietošanas automašīnas, kas, iespējams, atstāj nelielu iespaidu uz pieprasījumu pēc OCTA," vērtē LAA prezidents. Līdera pozīcijas pēc parakstīto prēmiju apjoma ar 201 miljonu eiro pērn saglabāja veselības apdrošināšana, veidojot 25% no apdrošināšanas tirgus, kas apliecina to, ka uzņēmumi un iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto veselības apdrošināšanas sniegtās iespējas, kā arī turpina pieaugt šo pakalpojumu cenas. J. Abāšins lēš, ka pērn veselības apdrošināšanas polises cena vidēji augusi par 10%. Līdzīgu cenas kāpumu viņš prognozē arī šogad. "Medicīnas pakalpojumu cenas turpina pieaugt, inflācija ambulatoro pakalpojumu jomā gadu no gada palielinās teju par 10%, bet stacionāros – pat vairāk. Skaidrs, ka apdrošinātāji nespēj šo inflāciju amortizēt, kā rezultātā polišu cena aug vai arī tā nepalielinās, bet tad tās paliek tukšākas," secina J. Abāšins.
Runās vienkāršākā valodā
Pagājušajā gadā ir veikti dažādi uzlabojumi, lai palielinātu klientu apmierinātību par saņemtajiem apdrošināšanas pakalpojumiem. "Kā būtiski jāmin veiktie grozījumi apdrošināšanas līguma likumā, kas paredz, ka ar nākamo gadu apdrošināšanas līguma noteikumi fiziskām personām būs jāsagatavo vienkāršajā valodā. Tajos skaidri jāuzskaita visi izņēmumi, savukārt pašā apdrošināšanas polisē jānorāda visi apdrošinātie un neapdrošinātie riski," stāsta J. Abāšins. Jautāts, ko īsti nozīmē apzīmējums "vienkāršā valoda", viņš teic, ka tekstam ir jābūt uzrakstītam tā, lai to varētu izlasīt un saprast 8. klases skolēns. Tiesa gan, līgums vienkāršajā valodā nepalikšot īsāks, bet tieši pretēji – garāks. Tāpēc aktuāls ir jautājums – vai klients visu izlasīs, bet apdrošinātājs – visu izskaidros. Savukārt, lai sūdzību iesniegšana ombudā klientam būtu vienkāršāka un ērtāka, būtiski samazināts sūdzību izskatīšanas laiks, ieviesti norēķini tiešsaistē, palielinātas summas, līdz kurām izskatāmas sūdzības, un veikti citi uzlabojumi. Ombudā pērn iesniegts rekordliels sūdzību skaits – 86, kas Abāšina vērtējumā apliecina klientu augošo informētību par savām tiesībām. Pēc būtības izskatīta 81 sūdzība, deviņas sūdzības apmierinātas pilnīgi vai daļēji, 71 – noraidīta, bet vienā sūdzībā panākts izlīgums. Sūdzību skaita pieaugums galvenokārt saistīts ar 2024. gada vētru, pēc kuras saņemtas daudzas sūdzības par īpašuma apdrošināšanu. Tieši iepriekšējo gadu vētras ir izgaismojušas problēmas attiecībā uz to, kas ir un kas nav iekļauts polisēs un cik skaidri tas saprotams iedzīvotājiem, kurus skāruši šie postījumi.
Jaunus produktus nesola
No šā gada maija OCTA būs obligāta arī pašgājējiem velosipēdiem. Abāšins prognozē, ka šogad tiks apstiprināti grozījumi regulējumā, kas paredz, ka par braukšanu bez OCTA būs viens soda punkts līdzšinējo divu punktu vietā. Tāpat normatīvu izmaiņas paredzēs plašāku saskaņotā paziņojuma izmantošanu, piemēram, ja ceļu satiksmes negadījumā bojājumi nodarīti trešās personas mantai, negadījumā iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai tikai viens transportlīdzeklis. Tāpat plānots, ka pašvaldības policijai būs tiesības kontrolēt OCTA neesamību. Šogad paredzamas arī diskusijas par viena vai otra veida apdrošināšanas obligātumu, kā, piemēram, obligāto dzīvokļu apdrošināšanu, ko aktualizēja Rīgas pašvaldība pēc sprādziena Bauskas ielas namā. "Daudz kas ir atkarīgs arī no tā, kādus lēmumus politiķi priekšvēlēšanu laikā pieņems saistībā ar otro pensiju līmeni, jo tie var ietekmēt dzīvības apdrošināšanu, kura jau tā ir ļoti jutīga uz politekonomiskiem satricinājumiem," secina J. Abāšins. Viņš pieļauj, ka šogad tirgū jauni apdrošināšanas produkti netiks ieviesti. "Varētu nākt klāt plašāki segumi zemniekiem un plašāki segumi attiecībā uz īpašumu apdrošināšanu," lēš nozares eksperts.
Nesteidz apdrošināt īpašumus
Izmaksāto atlīdzību apjomā ir vērojama neliela negatīva tendence – 2025. gadā tas sasniedzis 476 miljonus eiro, kas ir par 1,4% mazāk. Izmaksāto atlīdzību apjomā pārliecinošs tirgus līderis joprojām ir veselības apdrošināšana, sasniedzot 146 miljonus eiro (31% no tirgus), tai seko dzīvības apdrošināšana ar 92 miljoniem eiro (19% no tirgus) un KASKO ar 80 miljoniem eiro (17% no tirgus). Straujākais izmaksāto atlīdzību pieaugums pērn bijis vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – 40%, veselības apdrošināšanā – par 24% un nelaimes gadījumu apdrošināšanā – 10%. Straujāko kritumu piedzīvojusi īpašuma apdrošināšana – 38%, kas skaidrojams ar to, ka 2024. gadā tika izmaksāta rekordliela summa par vasaras vētras un plūdu postījumiem.
Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA šā gada janvārī veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka teju trešā daļa jeb 28% respondentu māja vai dzīvoklis, kurā viņi šobrīd dzīvo, nav apdrošināts. Turklāt 26% no mājsaimniecībām, kas dzīvo neapdrošinātos mājokļos, ir ģimenes ar bērniem līdz 18 gadu vecumam. BTA Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks skaidro, ka tā ir paradoksāla situācija – lai arī cilvēki apzinās, cik postoši ir dažādi negadījumi, radot milzīgus zaudējumus, daudzi aizvien dzīvo pārliecībā "ar mani jau nekas nenotiks", pakļaujot sevi un ģimeni būtiskam finansiālam triecienam. "Ievērojamai iedzīvotāju daļai, tostarp ģimenēm ar bērniem, negadījuma brīdī finansiālā drošība būs pilnībā atkarīga no pašu uzkrājumiem vai citiem atbalsta avotiem. Praksē redzam, ka pat samērā nelieli negadījumi, piemēram, ūdens noplūdes vai sadzīves ugunsgrēki, var radīt zaudējumus vairāku tūkstošu vai pat desmitu tūkstošu eiro apmērā. Bez apdrošināšanas tas ir nopietns robs ģimenes budžetam, kas nereti ietekmē ne tikai ikdienas tēriņus, bet arī iespējas nodrošināt bērnu vajadzības un nākotnes plānus," uzsver O. Zvejnieks. Kā liecina BTA aptaujas rezultāti, raugoties uz Latvijas reģioniem, visaugstākais neapdrošināto īpašumu īpatsvars ir Latgalē, kur apdrošināšanas aizsardzības nav 35,5% mājokļu. Līdzīga situācija vērojama arī Kurzemē, kur neapdrošināti ir 35,3% īpašumu. Zemgalē bez apdrošināšanas ir 32,2% mājokļu, savukārt Vidzemē – 27,7%. Salīdzinoši labākā situācija ir Rīgā, kur neapdrošināti ir 22,6% mājokļu, tomēr arī tas nozīmē, ka galvaspilsētā vairāk nekā katrs piektais iedzīvotājs dzīvo bez finansiālas aizsardzības. "Reģionālais griezums skaidri parāda, ka tieši ārpus Rīgas mājokļu apdrošināšana joprojām netiek uztverta kā pašsaprotama drošības prakse. Vienlaikus jāņem vērā, ka privātmājas un lauku īpašumi nereti ir pakļauti lielākiem riskiem, piemēram, dabas stihiju riskiem, ko var "sarūpēt" vētrā nolauzti koki, lielgraudu krusa, spēcīgas lietavas un vējš. Ja šāds īpašums nav apdrošināts, pat viens nopietns negadījums var radīt finansiālu slogu, ko iedzīvotājiem ir ļoti grūti segt no saviem līdzekļiem un uzkrājumiem," skaidro O. Zvejnieks. Kā liecina BTA aptaujas dati, 9% respondentu nemaz nezina, vai viņu māja vai dzīvoklis ir apdrošināts. "Neskaidrība par apdrošināšanu bieži iet roku rokā ar neizpratni par to, vai un kas tieši ir apdrošināts, kādi riski ir segti un kas ir jādara pēc negadījuma. Praksē tas nozīmē, ka apdrošināšana nereti tiek uztverta kā formalitāte, nevis kā skaidra un saprotama vienošanās, kas paredzēta, lai pēc negadījuma palīdzētu atjaunot īpašumu un segt ar to saistītās izmaksas. Piemēram, aizvien ir daudzi cilvēki, kuru īpašums ir apdrošināts hipotekārā kredīta prasību dēļ, izvēloties minimālo segumu. Savukārt citi iedzīvotāji ir apdrošinājuši īpašumu, bet ne kustamo mantu, kas iekļauj, piemēram, sadzīves tehniku, sporta ekipējumu, mēbeles un citus vērtīgus priekšmetus," spriež O. Zvejnieks. Aptauju veica BTA un pētījumu aģentūra "Norstat Latvija", piedaloties 1000 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
