Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 01:36
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Politisko dimensiju visam notikušajam piešķīrusi valdības divu lielāko oponentu – Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" – publiskā pārmetumu apmaiņa. "Progresīvie" uztraucas par "50 miljoniem eiro sabiedrības līdzekļu", bet ZZS pauž uzskatu, ka vietējie uzņēmumi jāatbalsta, un norāda arī uz nebūšanām oponentu vadītajā Satiksmes ministrijā. Attēlā: "Progresīvo" pārstāvis satiksmes ministrs Atis Švinka (no kreisās), premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes.
Ap valsts sniegto palīdzības roku meža nozares uzņēmējiem savērpies tāds pretrunīgu apgalvojumu vilnis, ka to šķetinās Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole. Politisko skandālu izraisījis valdības lēmums par labu Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gada nogalē. Tobrīd nozare signalizēja par problēmām, kuras bija radījušas "Latvijas valsts mežu" cenas skujkoku zāģbaļķiem, kas tika piegādāti ilgtermiņa līgumu ietvaros. Bet tagad dienesta pārbaudes komisija ziņojumā esot minējusi vairākus faktus, kas liekot šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību. Pagājšnedēļ valdība nolēma komisijas ziņojumu nodot tiesībsargājošajām iestādēm.
Politisko skandālu valstī ir izraisījis labi domāts lēmums par palīdzības rokas sniegšanu Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gada nogalē. Jāatgādina, ka tobrīd nozare signalizēja par problēmām, kuras bija radījušas "Latvijas valsts mežu" (LVM) skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tika piegādātas ilgtermiņa līgumu ietvaros. Jāpaskaidro, ka LVM katru gadu izsolēs pārdod apmēram 2,2 miljonus kubikmetru zāģbaļķu, apmēram 40% no visiem Latvijā pieejamajiem zāģbaļķiem. 1,6 miljoni m³ no šī apjoma tiek pārdoti tieši ar ilgtermiņa, visbiežāk trīsgadīgu, līgumu palīdzību. Un 2021. gada beigās noslēgto līgumu 2022.–2024. gadam cenas bija pamatīgi ietekmējis kovida gados notikušais kokmateriālu cenu lēciens augšup, kā arī Eiropas Centrālās bankas īstenotā augsto procentu likmju politika inflācijas bremzēšanai. Taču kovids 2022. gadā faktiski "izbeidzās", kokmateriālu cenas starptautiskajos tirgos sāka normalizēties, procentu likmes – samazināties, bet līgumi jau bija noslēgti, un tajos bija fiksētas augstas zāģbaļķu cenas. 2022. gadā visaugstākās cenas prasīja vēl Igaunijas piegādātāji, bet, sākot no 2023. gada sākuma, pārliecinošu "dārdzības" līdera lomu ieņēma LVM ilgtermiņa piegādes. LVM par kubikmetru priedes zāģbaļķu 2023. gadā prasīja 112–123 eiro, apsteidzot lētāko, zviedru piedāvājumu, par 45–50 eiro kubikmetrā, Lietuvas valsts mežu piedāvājumu par 30–40 eiro/m³, bet par 20–30 eiro Igaunijas valsts mežu cenas. Šādos apstākļos kokapstrādes nozare sāka buksēt, un 2023. gada nogalē Latvijas Kokapstrādes federācijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā valdība tika informēta, ka meža nozares eksports 2023. gada deviņos mēnešos sarucis par 600 miljoniem eiro jeb 21%, nodarbinātība kokrūpniecībā samazinājusies par 10%, bet kokrūpniecības produkcijas izlaide arī kritusies par 10%. Šādi skaitļi nebija joka lieta, jo Latvijas kokrūpniecība nodrošina apmēram 20% no visa Latvijas preču eksporta un 30% no visa apstrādes rūpniecības apjoma. Meža produkciju 2025. gadā Latvija eksportēja 3,3 miljardu eiro apmērā, bet nozare kopumā nodarbināja 14 000 darbinieku. Te gan jāatzīmē, ka ne tikai zāģbaļķu cenas bija iemesls nozares draudīgajiem rādītājiem un prognozēm 2023. gada beigās, jau minētais informatīvais ziņojums min arī izsniegto būvatļauju skaita krasu samazinājumu tādos svarīgos tirgos kā Vācija, Francija un Lielbritānija, kā arī kopumā zemo dēļu cenu gan ASV, gan Eiropā, ar kuru grūti konkurēt.
Desmiti miljonu no vienas kabatas otrā
Kokrūpnieki arī norādījuši, ka citās valstīs, kā Zviedrija, valsts īpašumā esošie mežu apsaimniekošanas uzņēmumi paši spējuši elastīgi samazināt zāģbaļķu cenas, bet LVM to liedzot darīt likumdošana un Ministru kabineta noteikumi. Arī lauzt trīsgadīgos zāģbaļķu piegādes līgumus uzņēmēji nevarot, jo līgumi paredzot ne tikai lielu atkāpšanās naudu lauzējiem, bet arī ierobežojumus turpmākai dalībai īstermiņa un ilgtermiņa baļķu izsolēs, būtībā – izslēgšanu no tirgus. Īsi sakot – nozare lūdza valdību iejaukties un valdība atsaucās – tā pieņēma lēmumu, ka LVM jāmaina skujkoku zāģbaļķu pārdošanas cenas ne tikai trīsgadīgajos, bet visos ilgtermiņa piegāžu līgumos, tiesa gan, nosakot, ka šādai atbalsta formai jābeidzas 2024. gada 31. decembrī. LVM pārstāvji šajā valdības sēdē nepiedalījās, un tas kļuva par iemeslu, lai vēlāk dienesta disciplinārā pārbaude, kas izmeklēja amatpersonu atbildību, paziņotu, ka lēmums balstījies uz vienpusēju informāciju un nav bijis pietiekami kvalitatīvs. Pēc valdības lēmuma LVM akcionāru sapulcē tika apstiprināts 14 uzņēmumu saraksts ar trīsgadīgajiem līgumiem, kam tika pievienoti arī divi kokrūpniecības uzņēmuma "Pata" piecgadīgie zāģbaļķu piegādes līgumi. Šobrīd tiek argumentēts, ka arī piecgadīgie līgumi bija ilgtermiņa piegādes līgumi, tātad atbilduši valdības lēmuma burtam un LVM akcionāri pieņēmuši pareizu lēmumu, taču vienlaikus valdība noteica arī to, ka šiem palīdzības pasākumiem jābeidzas 2024. gada beigās, bet minētie piecgadīgie līgumi turpināja darboties 2025. gadā un arī pašlaik – 2026. gadā. Tātad – valdības lēmums ar šiem LVM akcionāru sapulces lēmumiem, visticamāk, tomēr tika pārkāpts, un nav nekāds brīnums, ka dienesta pārbaude konstatēja, ka nespēj noskaidrot, tieši kura amatpersona sagatavoja minēto līgumu sarakstu. Jāsaka arī tas, ka 2023. gadā valstī turpinājās dažādas iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta formas saistībā ar augstajām enerģijas cenām, kuras bija radījis 2022. gadā īstenotais Krievijas iebrukums Ukrainā, taču šaurs, uz vienu nozares interesēm orientēts valdības lēmums tomēr ir izņēmums vispārējā atbalsta ainā. Ne viena vien nozare varētu vēlēties glābšanas riņķi, bet tāds tika pasviests tikai vienai nozarei.
Valdības dotajam glābšanas riņķim ir divi aspekti – viens ir ekonomiskais, bet otrs juridiskais un politiskais. Spriežot pēc pašreiz zināmās informācijas, no ekonomiskā viedokļa valdība, visticamāk, pieņēma pareizu lēmumu, sniedzot palīdzīgu roku kokapstrādes nozarei. Lai gan LVM, mainot ilgtermiņa piegāžu līgumu cenas, visticamāk, zaudēja ieņēmumus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, tomēr uzņēmums spēja valstij iemaksāt visu valsts budžetā plānoto dividenžu apjomu 2023. un 2024. gadā. Savukārt valdība izvairījās no kokapstrādes uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoma samazinājuma, kā arī nepieciešamības maksāt bezdarbnieku pabalstus vairākiem tūkstošiem bezdarbnieku, kā arī no sociālās situācijas pasliktinājuma reģionos. Vismaz līdz šim izskanējusī informācija neļauj apšaubīt valdības lēmuma ekonomisko loģiku, kaut gan to vēl pārbaudīs prokuratūra un Valsts kontrole. Arguments, kas līdz šim izskanējis, ka lēmuma pieņemšanas brīdī kokapstrādes uzņēmumu finansiālais stāvoklis nemaz neesot bijis tik slikts, īsti vietā tomēr nav, jo pat spožā finanšu stāvoklī esoši uzņēmumi nevar ilgstoši strādāt ar zaudējumiem, bet nozares sagatavotais informatīvais ziņojums prognozēja tieši šādu nākotni. Taču, no otras puses, jāpiebilst arī tas, ka, ja šāda interešu sadursme notiktu vienkārši starp diviem privātajiem uzņēmumiem, tad jautājums tiktu risināts tiesā, bet šoreiz kokapstrādes nozare bija spējīga panākt, ka viena līgumslēdzēju puse, LVM, ar valdības lēmumu atsakās no vairāku desmitu miljonu ieņēmumiem.
Atbalsts vai palīdzība?
Daudz sarežģītāk ir ar valdības lēmuma juridisko un politisko aspektu izvērtējumu. No pieciem valsts sekretāriem izveidotā dienesta disciplinārās pārbaudes komisija konstatēja, ka tiesības valdībai pieņemt šādu lēmumu bija, tātad šajā nozīmē likums pārkāpts nav. Var gan šaubīties par to, cik pamatoti valdības lēmums tika attiecināts arī uz vairākiem piecgadīgajiem piegāžu līgumiem, jo šādi tika pārkāpts valdības noteiktais pretimnākšanas beigu termiņš. Nav skaidrības arī par terminoloģiju – no valodas un loģikas viedokļa vadoties, valdības lēmums bija valsts sniegts atbalsts kokrūpniecības nozarei, taču no juridiskā viedokļa nebija vis – jo Eiropas Savienības izpratnē par valsts atbalstu dēvē tikai tādus pasākumus, kuri saistīti ar valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, bet šoreiz valsts budžets iesaistīts nebija. Tādēļ Zemkopības ministrija, kuras atbildības joma aptver arī mežu un kokapstrādes nozares, kategoriski iebilst pret jēdziena "valsts atbalsts" izmantošanu šīs situācijas aprakstam. Arī tas būs jāizvērtē prokuratūrai un Valsts kontrolei.
Savukārt politisko dimensiju visam notikušajam piešķīruši divi aspekti – Evikas Siliņas vadītās valdības divu lielāko oponentu – Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" publiskā apmaiņa ar apvainojumiem pārkāpumos. Savukārt emocionālo dzirksti šai diskusijai piešķīla viena no atbalsta saņēmēju – uzņēmuma "Pata Saldus" valdes locekļa Jāņa Mierkalna – izcili netaktiskā frāze, atbildot uz pārmetumu, ka uzņēmums, kas saņēmis valsts atbalstu, tā sniegšanas laikā nopircis arī vairākas luksusa klases automašīnas. "Mums nav ar "Škodu" jāvadā savi partneri," teica J. Mierkalns, ērti piemirstot to, ka valsts atbalsta sniegšana vienā vai otrā veidā ietekmējusi arī "Škodas" braucēju intereses.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
