Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 06:10
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Valstij nāksies atvērt maciņu arī sportistu prēmēšanai par viņu sasniegumiem olimpiskajās spēlēs. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka par sudraba medaļu pienāktos līdz 85 372 eiro liela prēmija, bet par bronzu var cerēt uz 56 915 eiro lielu atlīdzību. Naudas balvas tiek piešķirtas arī par ceturto, piekto un sesto vietu.
Attēlā: darbinieks pārbauda Itālijas kaltuvē Romā izgatavoto Milānas un Kortīnas ziemas olimpisko spēļu medaļu.
Lai arī Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskās spēles vēl rit pilnā sparā, jau tagad droši var apgalvot, ka Latvijai kopumā tās ir bijušas sekmīgas. Vakar mājās ar sudraba medaļu atgriezās kamaniņu braucēja Ieva Bota, bet bronzas godalgu uz dzimteni vedīs šorttrekists Roberts Krūzbergs. Tāpat Latvijas sportisti izcīnīja arī trīs ceturtās un divas piektās vietas, bet dažos sporta veidos sasniegti vēsturiski labākie rezultāti kopš neatkarības atgūšanas.
Mūsdienu sportā panākumi nav iedomājami bez atbilstoša finansējuma. Pēdējā laikā no sporta funkcionāru mutes nereti izskanējis, ka Latvijā sporta nozare, kuru pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija, ir atstāta novārtā, tai atvēlēta lūdzēju un apdalīto loma. "Latvijas Avīze" skaidroja, cik no valsts budžeta ir tērēts, lai olimpieši sagatavotos un piedalītos četrgades nozīmīgākajos startos.
Lai arī Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskās spēles vēl rit pilnā sparā, jau tagad droši var apgalvot, ka Latvijai kopumā tās ir bijušas sekmīgas. Vakar mājās ar sudraba medaļu atgriezās kamaniņu braucēja Ieva Bota, bet bronzas godalgu uz dzimteni vedīs šorttrekists Roberts Krūzbergs. Tāpat Latvijas sportisti izcīnīja arī trīs ceturtās un divas piektās vietas, bet dažos sporta veidos sasniegti vēsturiski labākie rezultāti kopš neatkarības atgūšanas.
Mūsdienu sportā panākumi nav iedomājami bez atbilstoša finansējuma. Pēdējā laikā no sporta funkcionāru mutes nereti izskanējis, ka Latvijā sporta nozare, kuru pārrauga Izglītības un zinātnes (IZM) ministrija, ir atstāta novārtā, tai atvēlēta lūdzēju un apdalīto loma. "Latvijas Avīze" vērsās Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK), lai noskaidrotu, cik no valsts budžeta ir tērēts, lai olimpieši sagatavotos un piedalītos četrgades nozīmīgākajos startos. Iepazīstoties ar izmaksām, secinājums ir viens – sūkstīties būtu grēks, jo valsts budžetam, lasi, nodokļu maksātājiem, šie olimpiskie prieki izmaksājuši aptuveni 2,37 miljonus eiro. LOK skaidro, ka šī summa ietver ne tikai sportistu sagatavošanu, par ko atbildīgas ir sporta veidu federācijas, bet arī atlētu un apkalpojošā personāla ceļa, uzturēšanās un apdrošināšanas izdevumus, ekipējuma un medicīnisko nodrošinājumu, kā arī sportistu labbūtības un citu organizatorisko pasākumu finansējumu.
Tehniskā sadaļa
No kopējā budžeta būtiskāko daļu veido tehniskā nodrošinājuma programma, kuru 1,83 miljonu eiro apmērā realizēja ziemas sporta veidu federācijas, proti, šis finansējums caur LOK nokļuva attiecīgo sporta veidu bankas kontos. "Tehniskā nodrošinājuma programma ir mērķēts finansējums, lai nodrošinātu optimālu un kvalitatīvu sagatavošanos spēlēm, tai skaitā nodrošinātu inventāru un tā uzturēšanu, specializēto aprīkojumu, veiktu tehnikas modernizāciju, servisu, treniņu nodrošinājumu, kā arī citus ar augstas veiktspējas sportu saistītus tehniskos risinājumus," skaidro LOK. Finansējums šai programmai tika piešķirts divos piegājienos – 2024. gadā 1,15 miljoni eiro, bet pērn 669 tūkstoši eiro. Naudu saņēma septiņas federācijas.
Lielākais kumoss ticis hokejam, kur arī ir lielākā komanda – 25 sportisti, pieci treneri un desmit apkalpojošā personāla pārstāvji. Ripas dzenātājus valsts olimpisko spēļu kontekstā balstījusi ar 526 tūkstošiem eiro. Te jāatgādina, ka, arī gatavojoties pasaules čempionātiem, hokeja izlase katru gadu saņem valsts atbalstu, parasti šo naudu rodot sporta kontekstā tik jocīgajā budžeta sadaļā "finansējums neparedzētajiem gadījumiem".
Otro vietu aiz hokejistiem valsts labvēlībā ieņem Latvijas Bobsleja un skeletona federācija, kam tehniskajā nodrošinājumā tikuši gandrīz 342 tūkstoši eiro. Liela daļa finansējuma tika tērēta bobu iegādē, nopērkot pa vienam divnieku un četrinieku braucamajam. Dāsni atbalstīti arī biatlonisti, kas ar 323 tūkstošiem eiro ir uz goda pjedestāla trešā pakāpiena, aiz tā paliekot Latvijas Kamaniņu sporta federācijai ar 232 tūkstošu eiro atbalstu. Tāpat atbalsts sniegts Latvijas Slēpošanas federācijai 189 tūkstošu eiro apmērā, Latvijas Slidošanas asociācijai – 116 tūkstoši eiro un Latvijas Kērlinga federācijai – nepilni 23 tūkstoši eiro, lai gan tās sportisti ceļazīmi uz Milānas spēlēm beigās neieguva.
No dienasnaudas līdz labbūtībai
Nākamā lielākā izdevumu sadaļa šajās olimpiskajās spēlēs, kas gan ir desmit reizes mazāka par tehniskā nodrošinājuma programmu, ir ceļošanas izdevumi – par aviobiļetēm, bagāžas un kravu pārvadājumiem bija jāizdod 160 tūkstoši eiro. Maku nācās atvērt arī par Latvijas delegācijas pārstāvju izmitināšanu spēļu laikā, lai gan dzīvošana olimpiskajos ciematos ir par velti. Latvijas oficiālajā delegācijā kopā bija 140 pārstāvji (68 sportisti, 44 treneri un tehniskais personāls, 16 ārsti un fizioterapeiti, 12 delegācijas vadības un informatīvā atbalsta pārstāvji), bet visiem vietas olimpiskajos ciematos nepietika, tāpēc daļa mitinājās organizatoru piedāvātajās naktsmītnēs, par to samaksājot 123 tūkstošus eiro. Nedaudz mazāk – 92 tūkstoši – jāmaksā dienasnaudā, jo dalība olimpiskajās spēlēs reizē ir klasificējams arī kā darba komandējums. Medicīniskais nodrošinājums, kas tika realizēts sadarbībā ar Latvijas Olimpisko vienību (LOV), sastāda 54 tūkstošus eiro. Izdevumu tāmē ar gandrīz 50 tūkstošiem eiro iekļauta arī sadaļa "kultūras programma", Liepājas teātrim Milānā viesojoties ar izrādi "Latviešu raķetes", kas veltīta Latvijas bobsleja vēsturei un izcilībai. Nauda tērēta arī sportistu un atbalsta personāla labbūtības nodrošināšanai piecos olimpiskajos ciematos (25 tūkstoši eiro) un delegācijas pārstāvju apdrošināšanai (7800 eiro). Tikmēr LOK mārketinga aktivitātēm – olimpiešu saliedēšanās pasākumiem, karognesēju nosaukšanas pasākumam, tērpu prezentācijai un grāmatas "Latvija Milānā un Kortīnā 2026" izdošanai ticis piesaistīts LOK sadarbības partneru finansējums.
Olimpiskais apģērbs atsevišķi
Finansiālo izdevumu ziņā komplicētāka situācija ir ar Latvijas olimpiešu vizuālo tēlu šajā olimpiādē. Proti, kopējā tāmē ir sadaļa "Ekipējums Komanda Latvija", par ko tērēti 26 tūkstoši eiro. Kā skaidro LOK, tad šī sadaļa attiecas uz reprezentatīvo tērpu iegādi, ko nodrošināja itāļu zīmols "Dan John". Atbilstoši iepirkuma nosacījumiem daļa bija finansiālas saistības, kas iekļautas kopējā tāmē, bet otra daļa pakalpojumi, ko ar zīmola reklamēšanu un izcelšanu veica LOK atbilstoši iepirkuma nosacījumiem. Arī sporta un brīvā laika tērpu komplekti visiem delegācijas dalībniekiem tika nodrošināti atbilstoši iepirkumam un sadarbības līguma nosacījumiem, līdz ar to tie valsts budžeta izmaksu sadaļā netika iekļauti. Zināms, ka iepirkumā uzvarēja sporta preču tirgotājs "Sportland", kas Latvijas olimpiskajai delegācijai sagādājis Ķīnas zīmola "Peak" apģērbu. Vienā komplektā ir 27 pozīcijas, sākot no zeķēm, šortiem, cimdiem un pludmales čībām, beidzot ar ziemas apaviem, jakām un dažāda izmēra somām. Milānas un Kortīnas spēļu vajadzībām tika nodrošināti 190 komplekti par kopējo summu 263 tūkstoši eiro, kas gan neparādās kopējā valsts olimpiskā finansējuma tāmē.
***
Nav pilnvaru
Olimpisko spēļu sacensības klātienē kā LOK goda viesi apmeklēja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, premjere Evika Siliņa un izglītības ministre Dace Melbārde. LOK gan atteicās sniegt atbildi, par kādiem līdzekļiem amatpersonas baudījušas olimpiskos priekus, norādot, ka neesot pilnvaroti sniegt šādu informāciju.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
