Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 22:21
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Daudzas nepilngadīgās meitenes, kam iestājusies grūtniecība, saskaras ar tuvinieku un sabiedrības nosodījumu vai pat spiedienu no bērna atteikties.
Latvijas Televīzija 12. februārī ziņoja, ka ārsti Vidzemē, sniedzot palīdzību 12 gadus vecai meitenei, kurai sāpējis vēders, atklājuši, ka viņa ir seksuāli izmantota un gaida bērnu. Grūtniecības termiņš jau esot vismaz pusē. Ģimene par to neesot zinājusi vai arī to slēpusi. Ārsti, kā to prasa likums, par šo gadījumu ir ziņojuši Valsts policijai, kura 16. februārī uzsākusi kriminālprocesu, aizturējusi 2003. gadā dzimušu vīrieti. Viņam tiesa ir piemērojusi apcietinājumu.
Krimināllikums neuzliek pienākumu ārstiem, sociālajam dienestam vai izglītības iestādēm ziņot policijai par nepilngadīgu personu grūtniecību. Tas obligāti jādara tikai tad, ja topošā māmiņa nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, jo grūtniecība varētu būt radusies noziedzīga nodarījuma rezultātā, par ko draud daudzi gadi cietumā.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijā katru gadu aptuveni simt meitenes, kas vēl nav sasniegušas pilngadību, gaida mazuli. Apmēram trešā daļa no viņām izvēlas grūtniecību pārtraukt. Visu šo gadījumu skaitā apmēram 2–5 ir tādi, kad grūtniecība iestājas meitenēm, kas jaunākas par piecpadsmit gadiem. Kā rāda Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāze, nepilngadīgo māmiņu skaits, kas laiž pasaulē bērnu, mūsu valstī salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir mēreni zems. Tomēr speciālisti vērš uzmanību – būtu jādara viss, lai šādi gadījumi nenotiktu.
Nav bijis pārsteigums
"Latvijas Avīzes" rīcībā ir informācija par skolu, kurā mācījās pieminētā topošā divpadsmitgadīgā skolniece. Izglītības iestādes direktore nevēlējās stāstīt par notikušo un pauda neapmierinātību, ka tik sensitīva informācija, kaut pilnībā neatklāta, tomēr ir noplūdusi no slimnīcas un policijas. Mācību iestādes vadītāja sacīja, ka skolā strādājot sociālais pedagogs, kuram esot laba sadarbība gan ar novada sociālo dienestu, gan bāriņtiesu. "Mēs cits citam esam zināmi cilvēki un labi pārzinām, kas notiek apkārt," sacīja direktore, tādējādi liekot saprast, ka notikušais nav bijis pārsteigums.
Šis ir tik ļoti trausls gadījums, ka vajadzētu mazāk par to runāt, uzskata Valkas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītāja Natālija Dubrovska. "Ģimene mums ir zināma. Tā ar mums sadarbojas. Mēs darām savu darbu, lai ģimenei palīdzētu, atbalstītu. Sadarbojamies ar iesaistītajām bāriņtiesām, ar vecākiem. Nav tā, ka mēs neko nezinām un esam kā no plaukta nokrituši. Lai aizsargātu šos cilvēkus, nesniegšu jums nekādu sīkāku informāciju. Jau tā ir pārāk daudz baumu nonākušas publiskajā telpā," teica sociālā dienesta vadītāja.
Pie publikācijām medijos un sociālajos tīklos no dažiem komentētājiem izskan viedoklis, ka medijiem par šo gadījumu vispār nevajadzētu rakstīt un "likt mierā meiteni", "situāciju lai risina atbildīgie dienesti". Taču citi sabiedrības pārstāvji, piekrītot, ka dienestiem aktīvi jārīkojas un meitenei nepieciešama palīdzība, pauž viedokli, ka medijiem par to jāziņo, lai izglītotu sabiedrību. "Prese ir jāiesaista, lai cilvēki saprastu, ka šī nav jaunā normālība, par to ir jārunā, lai mazāk būtu šādu gadījumu!" pie laikraksta "Ziemeļlatvija" publikācijas "Facebook" kontā raksta kāda sociālo tīklu lietotāja. Arī tas ir svarīgi, ka mediji par šādiem gadījumiem runā profesionāli atbildīgi salīdzinājumā ar atsevišķiem sociālo tīklu lietotājiem, kas publiski nosauc vārdus, uzvārdus un izsaka indīgas piezīmes. "Labāk tomēr zināt patiesību, nekā katrs baumo, ko grib. Ciematā tāpat neko nenoslēpsi no kaimiņiem," secina kāda lasītāja.
Grūtniecība iestājas dažādās attiecībās
Ginekoloģijas un dzemdību galvenā speciāliste Dace Rezeberga stāsta, ka viņas praksē ir bijusi četrpadsmitgadīga grūtniece, savukārt Ginekologu asociācijas prezidente un bērnu ginekoloģe Lāsma Līdaka atceras, ka pirms septiņiem astoņiem gadiem pie viņas nonākusi divpadsmitgadīga grūtniece.
Ginekoloģe L. Līdaka arī piebilst, ka nepilngadīgajām grūtniecēm iespējams augstāks risks grūtniecības laikā. Meitenei vienlaikus ir nepieciešama enerģija ne tikai tam, lai gaidāmais bērniņš nobriestu, bet arī lai pati augtu un attīstītos. Organismam tā ir ļoti liela slodze. Tiesa, reālā dzīve neliecinot, ka visi šie gadījumi beigtos ar sarežģījumiem.
"Reizēm grūtniecība iestājas no vienaudžiem, reizēm – disharmoniskās attiecībās. Bet meitenes bieži no vecākiem to slēpj, un gaismā šis fakts nāk tikai tad, kad grūtniecību vairs nedrīkst pārtraukt. Katru gadu kāda ļoti jauna nepilngadīga meitene dzemdē. Bet tā jau nav problēma tikai pie mums, arī citās valstīs notiek līdzīgi," uzskata daktere Rezeberga.
Jāpiebilst, ka pagājušā gada februārī prokuratūra ziņoja, ka nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēts 22 gadus jauns vīrietis par savas 13 gadus vecās māsas izvarošanu. Turklāt pusaudzei iestājās grūtniecība. Vīrietis laikā no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada martam, dzīvojot kopā ar savu māsu, kamēr pārējie ģimenes locekļi nebija mājās, pret meitenes gribu vairākkārt viņu izvaroja. Pērn jūlijā Latgales rajona tiesa kādam vīrietim piesprieda brīvības atņemšanu uz 20 gadiem un probācijas uzraudzību uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem. Prokuratūra norāda – ja ir kaut mazākās aizdomas, ka bērns varētu būt cietis no seksuālas vai cita veida vardarbības, nekavējoties jāvēršas Valsts policijā.
Saskaras ar nosodījumu
Daktere L. Līdaka uzteica Valsts policiju, kura nekavējoties – pāris stundu laikā – iesaistoties, lai sāktu izmeklēšanu, ja esot aizdomas par seksuālas vardarbības gadījumiem.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore un Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte–Urtāne 2022. gadā veica pētījumu par sievietēm, kuras iznēsājušas un dzemdējušas bērnus vēl pirms pilngadības sasniegšanas. Pētījuma laikā, veicot intervijas, atklājies, ka vairumā gadījumu neplānotās grūtniecības iestājušās tādēļ, ka meitenes neesot līdz galam apzinājušās šo risku – viņas atzinušas, ka skolā seksuālā izglītība esot ļoti virspusēja un jauniešiem nereti esot kauns meklēt kontracepcijas līdzekļus vai trūkstot naudas.
Tikai divas Andas Ķīvītes–Urtānes pētījumā intervētās sievietes atzinušas, ka pēc bērna piedzimšanas dzīvojušas kopā ar bērnu un bērna tēvu – pārējās vai nu dzīvojušas ar bērnu pie saviem vecākiem, ir atdevušas bērnu vecvecāku aprūpē un dzīvojot citur, vai dzīvojot ārpusģimenes aprūpes iestādē. Puse intervēto jauno sieviešu nemācījās un nestrādāja, lielākoties tādēļ, ka neesot bijis neviena, kurš palīdzētu bērnu pieskatīt.
Pētījumā atklājies arī tas, ka jaunietēm trūkstot sociālā, psiholoģiskā un informatīvā atbalsta gan pirms, gan pēc dzemdībām, un būtiska esot arī pavisam praktiska palīdzība, piemēram, bērna pieskatīšanā vai jaundzimušā mazuļa pūriņa sagādāšanā.
Diemžēl tikai puse no intervētajām sievietēm par līdzcilvēku un speciālistu attieksmi izsacījušās pozitīvi – puse saskārusies ar nosodījumu vai pat spiedienu no bērna atteikties. Kā īpaši sāpīgs jautājums izcelts arī tas, ka bērnu tēvi izvairoties no atbildības par bērna audzināšanu.
Palīdz brīvprātīgie
Lai palīdzētu mazgadīgajām grūtniecēm un māmiņām, Bērnu slimnīcas fonds sadarbībā ar Dzemdību namu un Latvijas Vecmāšu asociāciju kopš 2019. gada ir izveidojis atbalsta sistēmu. Fonda projektu vadītāja Linda Berķe–Berga pastāstīja, ka nepilngadīgajām topošajām māmiņām un arī pēc bērniņa nākšanas pasaulē tiekot piedāvāts brīvprātīgo mentoru atbalsts.
"Mentors ir kā papildu atbalsta persona gaidību laikā, jo nereti tās meitenītes nāk no sociāli mazaizsargātām grupām, viņām pietrūkst gan informatīva atbalsta, gan atgādinājuma par to, ka jādodas pie ārsta, jāveic analīzes konkrētajā laikā, gan praktiskas uzklausīšanas, lai rastu atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Arī lai pasekotu līdzi, kāda situācija ir mājās, vai nepieciešams piesaistīt vēl papildu speciālistus. Tas ir tāds praktisks atbalsts. Bērni ir bērni, viņi nesaprot, ko nozīmē gaidīt mazuli, ka tā ir atbildība jau par divām dzīvībām. Runājam par izglītību, palīdzam meklēt veidus, kā mācīties, kā pareizi rūpēties par sevi," situāciju skaidroja Linda Berķe–Berga.
Mentoru lomu nereti uzņemoties vecmāmiņas, dūlas vai vecmātes, kas izjūtot sociālo atbildību pret šīm meitenēm. Viņas to darot bez maksas. Fonds, kuru atbalsta ziedotāji, vajadzības gadījumā sedzot arī ceļa izdevumus, ja mentoram ir jādodas pie meitenes kaut kur tālāk reģionos. Fonds piedāvājot arī medikamentus un vitamīnus, ja ārsts rekomendējot.
Bet kā līdz fondam nokļūst informācija par nepilngadīgajām grūtniecēm? Projektu vadītāja informēja, ka tā nonākot pa dažādiem kanāliem: no ārstiem, pie kuriem šīs meitenes nokļūst, no sociālajiem darbiniekiem, drosmīgākās meitenes pašas sameklējot fondu, jo apzinoties, ka viņām šāds atbalsts ir nepieciešams. Gadoties arī tā, ka palīdzību lūdzot meiteņu mammas, jo saprot, ka neveidojas kontakts ar bērnu, un būtu labi, ja kāda pieaugusi sieviete meitu uzklausītu un palīdzētu. Arī pedagogi šad tad sazinoties. "Pedagogi stāsta, ka viņi neesot pamanījuši, ka bijušas aizdomas, bet meitenes kautrējušās stāstīt un slēpušas grūtniecību. Ir situācijas, kad meitenei pašai nav savas ģimenes, viņa meklē mīlestību, un mērķtiecīgi iet uz to, lai būtu bērniņš. Tas gan nav bieži. Šeit neviens viņas nenosoda, nekrata ar pirkstu, mēs uzklausām un atbalstām. Bet vienlaikus runājam arī par kontracepcijas nepieciešamību, par iespējām to iegūt bez maksas," atklāja Linda Berķe–Berga un vērsa uzmanību, ka nereti pat pieaugušajiem esot grūti saprast, ko šādā situācijā darīt, nerunājot par nepilngadīgo grūtnieci. "Tāpēc ir svarīgi, lai būtu ceļa karte, pie kuras mēs kopā ar Dzemdību nama fondu un Vecmāšu asociāciju šobrīd strādājam, un drīzumā tā būs pieejama plašāk," solīja Bērnu slimnīcas fonda pārstāve.
***
Noziedzīgo nodarījumu statistika
No Valsts policijas apkopotās informācijas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas 2025. gadā vērsti pret tikumību un dzimumneaizskaramību, izriet:
– 2025. gadā uzsāktajos kriminālprocesos vairāk nekā pusē gadījumu konstatēti vairāki notikumi, kuros noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks bijis 10–15 gadus iepriekš (tostarp reģistrēts notikums, kas noticis pirms 30 gadiem);
– 82% no visām personām, pret kurām vērsti noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar tikumību un dzimumneaizskaramību, cietušās ir sievietes;
– 81% cietušo personu ir nepilngadīgas;
– vidējais cietušo personu vecums ir 17 gadi, savukārt cietušo nepilngadīgo personu vidējais vecums ir 12 gadi;
– 54% no cietušajiem nepilngadīgajiem ir mazgadīgie.
Lielākoties cietušās personas ir pazinušas aizdomās turēto personu, pirms tika izdarīts noziedzīgs nodarījums. Savukārt seksuāla rakstura noziegumus pret bērniem galvenokārt veic bērnam pietuvinātas personas (ir gadījumi, kad arī personas, kurām bērns tiek uzticēts).
AVOTS: Valsts policija
***
Bērni, kas piedzimuši ļoti jaunām māmiņām
| 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mātes vecums 14 gadi un mazāk | 5 | 4 | 7 | 2 | 2 | 2 | 4 | 2 | 0 | 4 |
| Mātes vecums 15 gadi | 18 | 18 | 24 | 11 | 11 | 10 | 12 | 10 | 11 | 9 |
| Mātes vecums 16 gadi | 63 | 47 | 41 | 31 | 42 | 30 | 29 | 19 | 29 | 24 |
| AVOTS: Slimību profilakses un kontroles centrs | ||||||||||
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
