Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 18:00
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Pēdējos lielos palus un ar tiem saistītos plūdus Latvija ir piedzīvojusi 2013. gadā. Attēlā: glābēji Pļaviņās 2013. gada 19. aprīlī.
Latvija ir aizvadījusi samērā bargu un sniegainu ziemu, taču visi tās pārbaudījumi vēl nav galā – atbildīgie dienesti brīdina, ka ziemas izskaņā gaidāmi lieli pali un pastāv iespēja, ka var applūst plašas teritorijas. Lai laikus sagatavotos, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju aicinājis sasaukt pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju sēdes, un VUGD ziņo, ka līdz vakardienas rītam bija notikušas trīs un ieplānotas deviņas civilās aizsardzības komisiju sēdes. Būtiski tagad apzināt pieejamos sūkņus, ģeneratorus, smilšu maisus u. c. lietas, tāpat pašvaldībām jāizvērtē evakuācijas procesa organizēšana – transports, izmitināšanas vietu gatavība, iedzīvotāju informēšana. VUGD ir gatavs iesaistīties un veikt glābšanas darbus plūdu skartajās teritorijās, ja tādi būs nepieciešami, un gatavs nodrošināt pašvaldību iniciētu šūnu apraides paziņojumu izsūtīšanu apdraudētajā teritorijā esošajiem iedzīvotājiem.
Balstās uz 2013. gada pieredzi
Pēdējos lielos palus un ar tiem saistītos plūdus Latvija ir piedzīvojusi 2013. gadā, tādēļ tie daudziem jau aizmirsušies, gluži tāpat kā fakts, ka Latvijā mēdz būt ziemas ar lielu sniega daudzumu un ilgstošām negatīvām gaisa temperatūrām, kā bija vērojams šoziem. 2013. gadā palu laikā Pļaviņās tika piedzīvoti lielākie plūdi novērojumu vēsturē, kur 19. aprīļa rītā ūdens bija pilnībā ieskāvis vairāk nekā 10 privātmājas, mūzikas skolu un pansionātu. Tajā pašā gadā Lielupes krastos pie Staļģenes, Mežotnes un Jelgavas ūdens līmenis palu laikā cēlās par aptuveni metru, applūdinot parkus un savienojot upju iztekas, arī Ogres upe togad izgāja no krastiem un radīja lokālus plūdus. Vēl pirms 2013. gada augsts plūdu risks bija vērojams arī 2010. gadā, taču toreiz laikapstākļi ierobežoja plūdus.
Riska faktors – biezais ledus
Vēl pagājušajā nedēļā Latviju klāja 20–50 cm bieza sniega sega, taču dažās pēdējās dienās tā ir sākusi strauji kust. Savukārt upes un ezerus joprojām klāj apmēram 30 cm biezs ledus, tāpēc kūstošajam sniega ūdenim grūtāk netraucēti plūst uz jūru. Arī Rīgas līci klāj ledus, un tas var traucēt upju ūdens ieplūdi jūrā.
Viss iepriekšminētais gan vēl pilnībā nenozīmē, ka plūdi noteikti būs – joprojām iespējams ir labvēlīgākais scenārijs ar relatīvi lēnu un pakāpenisku sniega un ledus kušanu. Šādu scenāriju nodrošinātu laika apstākļi, kuros dienas gaišajā daļā temperatūra ir virs nulles, bet naktīs – zem nulles, tādējādi bremzējot kušanas tempu.
Pašvaldības – galvenie cīnītāji
Galvenie karotāji pret plūdiem un galvenie to seku novērsēji būs Latvijas pašvaldības. Pēdējās pusotras nedēļas laikā pašvaldības jau pārbaudot smilšu maisu esamību, apzinot brīvprātīgos, veidojot evakuācijas plānus un apzinot vietas, kur varētu izvietot evakuētos.
Valstī tiek arī gatavots, piemēram, arī Daugavpils cietuma evakuācijas plāns, ja rastos šāda nepieciešamība. Jelgavas cietumā, kas arī atrodas tuvu Lielupei šobrīd ieslodzīto nav, tādēļ tā evakuācija nebūtu nepieciešama. Tāpat tiek gatavoti potenciāli apdraudēto pansionātu evakuācijas plāni un apzinātas tās mājsaimniecības, kurās dzīvo veci un vientuļi cilvēki.
Gan zemnieku saimniecības, gan ražošanas uzņēmumi tiek aicināti pārdomāt, vai iespējamie plūdi nevar piekļūt degvielas, smērvielu vai ķimikāliju krājumiem, kas varētu piesārņot plašākas teritorijas, un nepieciešamības gadījumā tos pārvietot.
Ko darīs apdrošinātāji
Papildus pašvaldību pūliņiem, līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem ieplānotās rezerves ir mutiski solījusi Finanšu ministrija, bet apdrošinātāji ir valdībai apliecinājuši, ka plūdu risks šobrīd ir iekļauts gandrīz visās nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisēs un plūdi nav "force majeure" – proti, cietušajām mājsaimniecībām ir tiesības pieprasīt atlīdzību. Tomēr mājsaimniecībām, kas atrodas plūdu apdraudētajās teritorijās, būtu vēlams vēlreiz iepazīties ar to saturu un noteikumiem. Piemēram, daļai apdrošināšanas līgumu atlīdzība par plūdiem var pienākties tikai reizi trijos vai piecos gados un, ja tāda jau saņemta pēc 2025. gada vai pēc 2024. gada vasaras lietavām, tad varētu rasties problēmas. Vispiesardzīgākajiem jābūt tiem īpašniekiem, kuru mājas uzceltas applūstošās teritorijās – daļa šādu īpašumu ir uzcelti nelikumīgi un tiem parasti arī nav nekādas apdrošināšanas.
Vispirms Ventā
Gan pali, gan palu izraisītie plūdi Latvijā nenotiek vienlaikus. Šogad palu un plūdu riska periods ir noteikts no 5. marta līdz 15. aprīlim. Taču tradicionāli pali Latvijā sākas ar Ventas baseina upēm, tam seko Lielupes baseins un Lielupes pietekas. Pēc tam seko Gauja un tās pietekas, bet pati pēdējā ledu salauž Daugava.
Jāpiebilst, ka pat tur, kur iedzīvotāji ir pasargāti no lielo upju ūdens, pastāv risks applūst mazajām upēm un pietekām, jo tieši to gultnes visvairāk ir piedrazotas ar kritušiem kokiem un bebru radītiem aizsprostiem, kas samazina caurplūdes spējas. Tāpat uz Latvijas upēm atrodas apmēram 1500 dažādu hidrobūvju – dambji, slūžas, aizsprosti u. c. Apmēram puse no tiem ir daļēji vai pilnībā regulējami un pašvaldības cenšas sazināties ar to īpašniekiem, lai panāktu, ka visas slūžas šajā periodā tiek atvērtas.
Ledu nespridzinās
Tāpat šogad visa gatavošanās plūdiem saistīta ar evakuāciju un seku novēršanu, nevis preventīvām darbībām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests skeptiski vērtē ledus aizsprostu spridzināšanas iespējas, jo līdzšinējā pieredze nav bijusi īpaši pozitīva. Tas tāpēc, ka no lēmuma pieņemšanas par spridzināšanu līdz pogas nospiešanai paejot apmēram trīs dienas, kuru laikā daudz kas varot mainīties, nemaz nerunājot par to, cik bīstama ir atrašanās uz ledus palu laikā. Tādēļ šis pasākums šogad, visticamāk, izpalikšot.
Neveiksmīgi līdz šim izrādījušies arī eksperimenti ar kūdras kaisīšanu uz ledus, lai izraisītu lielāku saules staru piesaisti un straujāku ledus kušanu upēs. Šis pasākums atzīts gan par dārgu, gan mazefektīvu. Tādēļ vienīgais preventīvais pasākums, uz kuru tiek aicinātas pašvaldības, ir ledus atzāģēšana upju krastos, lai palīdzētu ledus iešanai, taču tas ir ļoti darbietilpīgs pasākums, bet laika palicis maz.
Ja pazūd elektrība
Vēl viena plūdu īpatnība saistīta ar elektrības padevi. Vētru gadījumā, kad elektrības padevi pārtrauc uz pārvades līnijām uzkritušie koki, elektrības padeve tiek atjaunota samērā ātri, bieži vien dažu stundu laikā. Plūdu gadījumā tas tā nenotiks – ja tiks applūdinātas apakšstacijas vai sadales dēļi, tad elektrības padevi no tām būs iespējams atjaunot tikai pēc tam, kad ūdens būs atkāpies. Tas parasti prasa vismaz vairākas dienas. Tādēļ mājsaimniecībām pat plūdu tieši neapdraudētajās teritorijās būtu vērts pārdomāt malkas vai skaidu brikešu krājumus vai citas apkures alternatīvas elektrības padeves pārtraukumu gadījumā.
***
Ieteikumi plūdu gadījumā
- Kur sekot līdzi notikumu attīstībai
• Plūdu riska informācijas vietnē "pris.lvgmc.lv" tiks publicēta visa aktuālā informācija par plūdiem, vēlams sekot līdzi arī publikācijām pašvaldību mājaslapās.
• Ja bīstamības pakāpe paaugstināsies, tiks izsludināti dažādas krāsas brīdinājumi – dzeltenais brīdinājums neprasa rīkoties, bet sagatavoties rīcībai. Savukārt oranžais un sarkanais brīdinājums jau pieprasa konkrētu rīcību. Oranžos un sarkanos brīdinājumus pavadīs arī ugunsdzēsības sirēnu skaņas.
• Bīstamības gadījumā tiks izmantota arī šūnu apraide.
- Ko darīt, ja plūdi ir klāt
• Sekot līdzi atbildīgo iestāžu rekomendācijām. Ja tiek konstatēts apdraudējums savai vai tuvinieku veselībai un dzīvībai, negaidīt paziņojumu par evakuāciju, bet doties uz drošāku vietu pašam. Ja to nevar izdarīt saviem spēkiem, jālūdz pašvaldības palīdzība.
• Pametot māju, jāizslēdz un jāatvieno no tīkla visas elektroierīces; jāizslēdz elektroenerģijas un gāzes padeve, jāizslēdz apkures ierīces, jāaizslēdz durvis, jāaizver logi un lūkas. Ja iespējams, jāpaceļ sadzīves tehnika un citas mantas augstāk.
• Ja plūdi jau sākušies, izmantojiet gaismas signālu (lukturīti, telefona spuldzi) un skaņas signālus, lai paziņotu glābējiem par savu atrašanās vietu.
• Jāpaziņo tuviniekiem par savu atrašanās vietu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
