Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 16:38
Vārda dienas: Teodors
Pēc arodbiedrību savienības aprēķiniem, Latvijā darbinieks, kurš saņem vidējo darba samaksu, pēc virsstundu piemaksas samazināšanas uz pusi vidēji par katru virsstundu bruto saņemtu par 7,55 eiro mazāk.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms likumprojekta skatīšanas Saeimas plenārsēdē ir labojusi pieļauto kļūdu, taču diskusija par izmaiņām virsstundu piemaksās un darba apmaksu brīvdienās un svētku dienās kļūst arvien karstāka. Marta pirmajā nedēļā minētā Saeimas komisija nobalsoja par izmaiņām Darba likumā, kas paredzēja pašreizējo piemaksu par virsstundām darba dienās samazināt no 100 līdz 50%, bet brīvdienās un svētku dienās – no pašreizējiem 100 līdz 75%. Karstajā Saeimas komisijas diskusijā deputātiem vispār aizmirsās jautājums par parasto darbu, nevis virsstundām brīvdienās un svētku dienās un sākotnējā atbalstītā likuma izmaiņu redakcija paredzēja, ka brīvdienās un svētku dienās par darbu maksās tāpat kā darba dienās. Aptvēruši pieļauto kļūdu, šonedēļ deputāti to laboja, nobalsojot, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Tas gan nav mazinājis sociālo spriedzi un diskusijas sabiedrībā, ko izraisījušas iecerētās likuma izmaiņas. Vietnē "manabalss.lv" četru dienu laikā vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku parakstījušies par to, ka būtu jāaptur likuma grozījumi par piemaksu samazināšanu par virsstundu darbu un darbu brīvdienās un svētku dienās. Šādu sabiedrības aktivitāti Saeima ignorēt nevar, īpaši jau vēlēšanu gadā.
Te gan būtu jāpiebilst, ka daļa no sociālajos tīklos paustā sašutuma un neapmierinātības ar šiem grozījumiem saistīta ar tām profesijām, kurām virsstundu darbs un darbs brīvdienās ir ikdiena – mediķiem, policistiem un ugunsdzēsējiem, kā arī līdzīgām profesijām, kuras nodrošina dažādas no valsts un pašvaldību budžeta finansētās iestādes. Taču piedāvātās likuma izmaiņas tieši šīs profesijas neskar, jo minēto profesiju darbinieku apmaksu regulē nevis Darba likums, bet gan likums par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību. Šī likuma normu maiņa šobrīd nav nedz ierosināta, nedz apspriesta.
Tiesa gan, ja piedāvātās izmaiņas tiek apstiprinātas, nevar izslēgt varbūtību, ka nākotnē arī šo profesiju darbinieku virsstundu un brīvdienu darba apmaksa tiek pielīdzināta vispārējai situācijai tautsaimniecībā. Taču konkrēti šobrīd ierosinātās izmaiņas skar tikai virsstundu un brīvdienu darba apmaksu privātajā sektorā un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, tādās kā "Latvenergo" un "Latvijas dzelzceļš" vai "Rīgas siltums" un "Rīgas satiksme".
Vai konkurētspēja uzlabosies?
Darba devēju organizācijas, kas atbalsta šīs izmaiņas, norāda, ka tas pielīdzinātu virsstundu un brīvdienu darba apmaksu vispārējai situācijai Eiropas Savienībā, tostarp arī Igaunijā un Lietuvā, un veicināšot Latvijas konkurētspēju. Izmaiņu apstiprināšanas gadījumā virsstundu un brīvdienu darba apmaksa pārstāšot būt par šķērsli minimālās algas palielināšanai, kā tas esot šobrīd. Darba devēji norāda, ka situācijā, kad uzņēmumi konkurē par darbiniekiem, darba ņēmēji varot arī nepiekrist virsstundu darbam, ja viņus neapmierina apmaksa, vai arī slēgt koplīgumus ar darba devējiem, kuros varot atrunāt citādu virsstundu un brīvdienu darba apmaksu.
Taču likuma izmaiņu oponenti no arodbiedrībām norāda, ka virsstundu piemaksu apmērs ir ilgstošs diskusiju temats, kas regulāri tiek izmantots kā izskaidrojums ekonomikas izaugsmes stagnācijai un nespējai konkurēt ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. "Salīdzinot darbaspēka izmaksas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nav jautājumu, kurā no valstīm ir lētākais darbaspēks, bet, pat ja apskatām vienas darbadienas darbaspēka izmaksas ar vienu virsstundu, neskatoties uz to, ka Latvijā piemaksas noteiktas 100% apmērā, darbinieks darba devējam tik un tā izmaksā mazāk nekā kaimiņvalstīs. Pie vidējās algas valstī darbaspēka izmaksas par vienu dienu ar vienu virsstundu izmaksā par gandrīz pieciem eiro lētāk nekā Lietuvā un 34 eiro lētāk nekā Igaunijā. Līdz ar to ir grūti pamatot, ka Latvijā darbaspēks ir nekonkurētspējīgi dārgs, un tas būtu šķērslis investīciju piesaistei," uzsver Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Ķer melnu kaķi tumšā istabā
Vēl viena uzsāktās diskusijas īpatnība ir datu trūkums par to, cik tad izplatīts ir virsstundu darbs Latvijā. Valsts ieņēmumu dienests šādus datus vispār neapkopo, bet saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem virsstundu darba apmaksa Latvijā veidojusi tikai 1,7% no algu fonda pērn un virsstundas strādājot tikai 1% darbinieku, argumentē Latvijas Darba devēju konfederācija.
Taču par šo datu precizitāti ir visai lielas šaubas – diskusijās izskanējis, ka Latvijas Universitātes veiktās aptaujas liecina par būtiski lielāku virsstundu darba apjomu, izskanējis arī tas, ka daļa virsstundu darba tiek apmaksāta ar aplokšņu algu palīdzību. un šādi apmaksāts darbs, visai saprotami, netiek uzskaitīts vispār. Ir izskanējuši arī argumenti, ka virsstundas un darbs brīvdienās ir ikdienišķa parādība arī virknē privātā sektora nozaru, piemēram, apsardzes biznesā, azartspēļu biznesā un loču darbā, taču jāatzīmē, ka minētajās profesijās notiek visai stingra virsstundu darba uzskaite un regulēšana.
Galvenais piedāvāto likuma grozījumu oponents – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – operē ar citiem datiem. "Pretēji darba devēju paustajam, ka Latvijā virsstundas strādā tikai 1% darbinieku, darba tirgus un konsultāciju kompānijas "Figure Baltic Advisory" apkopotie darba devēju dati apliecina, ka virsstundas strādā 54% darbinieku transportā/ loģistikā, mazumtirdzniecībā – 50%, ražošanā – 49%, infrastruktūrā – 42% , enerģētikā – 42%, pakalpojumos – 31%. Tikai šajās nozarēs vien virsstundu darba apmaksas izmaiņas skar 129 000 darbinieku un viņu ģimenes," uzsver LBAS.
Draud mazāki ienākumi
Ir arī citi dati. Piemēram, Latvijas Meža nozares arodbiedrības rīcībā esošā informācija liecina, ka virsstundu piemaksas samazinājums no 100 uz 50% nozares uzņēmumos nozīmē darbiniekam aptuveni 180 eiro mazākus ienākumus mēnesī. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informējis nozares arodbiedrību, ka vidēji 2025. gadā izlīdzināšanas periodā virs normālā darba laika virsstundas nostrādāja 2078 darbinieki; 2025. gadā virs normālā darba laika ir nostrādātas 443 004 stundas; samaksa par virs normālā darba laika nostrādātajām stundām ir 4 674 036 eiro, ieskaitot darba devēja nodokli.
Savukārt Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" ziņo, ka ilglaicīgi iztrūkstot aptuveni 150 sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāju, tādēļ esošie vadītāji strādājot virsstundas. Transportlīdzekļu vadītāja stundas tarifa likme noteikta 8,50 eiro stundā, līdz ar to, ja šobrīd esošie vadītāji nosedz 150 vadītāju iztrūkumu, tad tas veidojot 25 200 darba stundas mēnesī, un mēneša ietvaros samaksa par šīm virsstundām esot 214 200 eiro. Ja virsstundu piemaksa būšot tikai 50%, tad viena mēneša ietvaros tas samazinās esošo sabiedriskā transporta vadītāju darba samaksu vidēji par 107 100 eiro mēnesī, tādēļ varot prognozēt, ka darbinieku skaits, kas strādās gan parastās, gan virsstundas, arī samazināšoties. Attiecīgi samazināšoties arī sabiedriskā transporta pakalpojuma apjoms un kvalitāte.
Visbeidzot ostas darbinieku arodbiedrība aprēķinājusi, ka ostas darbinieki (dokeri, dispečeri, celtņa operatori) un loču kuģu darbinieki vidēji saņemot piemaksas par 53 virsstundām mēnesī. Vidējā piemaksa par virsstundām svārstoties no 10 līdz 15 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Rēķinot no vidējās summas 12 eiro stundā, līdzšinējā piemaksa esot vidēji 636 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Ja piemaksa tiks samazināta līdz 50%, tad piemaksa par virsstundām samazināšoties līdz 318 eiro pirms nodokļiem un tikai 213 eiro pēc nodokļu nomaksas – proti, runa ir simtos eiro mērāmiem darba samaksas samazinājumiem.
Kopumā, pēc arodbiedrību savienības aprēķiniem, Latvijā darbinieks, kurš saņem vidējo darba samaksu, pēc virsstundu piemaksas samazināšanas uz pusi vidēji par katru virsstundu bruto saņemtu par 7,55 eiro mazāk.
Cik saņem par darbu svētkos
Runājot par darbu svētku dienās, LBAS norāda, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā darbinieki par to saņem ne mazāku kā 100% piemaksu. "Pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos viena svētku diena darba samaksā vidēji neto izteiksmē izmaksāja: Igaunijā – 152 eiro, Lietuvā – 148 eiro, Latvijā – 123 eiro," norāda LBAS.
Ekonomikas ministrijas priekšlikums par piemaksas samazināšanu līdz 50% nozīmētu, ka Latvijā darbinieks par darbu svētku dienā saņemtu tikai 92 eiro, kas esot pilnīgi pretēji valdības rīcības plānā teiktajam: "Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus…" Ja šādas izmaiņas tikšot apstiprinātas, tad darbinieki 2026. gadā zaudētu bruto darba samaksā 146,3 miljonus eiro, neto samaksā – 97 miljonus eiro, bet sociālajā, pamata un pašvaldību budžetā saņemto nodokļu apjoms samazinātos vairāk nekā par 100 miljoniem eiro, ņemot vērā arī PVN un akcīzes nodokļus, t. sk., pensiju atskaitījumi šogad samazinātos par 34,9 miljoniem eiro, uzsver LBAS.
Arodbiedrības argumentē labāk
Kopumā šoreiz Latvijas Brīvo arodbiedrību pozīcija šajā jautājumā šķiet vairāk balstīta skaitļos un datos un labāk argumentēta. Viņu oponentu un izmaiņu piedāvātāju argumenti par virsstundu un brīvdienu darba apmaksas samazinājumu balstās salīdzinājumos ar citām Eiropas valstīm, kas neņem vērā, ka darba apmaksa Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā.
Arī apgalvojums, ka darbinieki varot atteikties no virsstundu darba un darba brīvdienās, ja viņus neapmierinot šī darba apmaksa, šķiet, nedaudz atrauts no realitātes. To pašu var teikt par apgalvojumu, ka izmaiņas Darba likumā veicināšot koplīgumu slēgšanu, kuros būtu iespējams noteikt augstāku virsstundu darba apmaksu. Latvijā koplīgumi aptver tikai 27% nodarbināto un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Nav nekāds noslēpums, ka darba devēji nav īpaši lieli koplīgumu atbalstītāji un parasti nevēlas tādus slēgt, jo tas sasien darba devējiem rokas daudzos jautājumos, tādēļ arī šis arguments nepārliecina.
Ja apgalvojums, ka daļa virsstundu tiek apmaksāta ar aplokšņu algām ir patiess, tad šo piemaksu samazināšana, iespējams, varētu samazināt ēnu ekonomikas apjomu Latvijā, jautājums tikai – vai visu virsstundu strādājošo ienākumu samazinājums ir samērīga cena par šādiem nodokļu vides uzlabojumiem.
Piedāvāto Darba likuma izmaiņu likteni noteiks Saeimas deputāti. Piemēram, "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics šajā sakarā ir norādījis, ka likumā paredzētā simtprocentīgā piemaksa par darbu svētku dienās tikšot saglabāta, bet atšķirīgi esot vērtējamas virsstundas parastajās darba dienās. Frakcija atbalstījusi risinājumu, ka piemaksai par virsstundām parastajās darba dienās jābūt 50% apmērā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003