Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 22:17
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Trešdienas naktī Krāslavas novadā nokritušā drona atlūzas.Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Tā pēc atrasto atlūzu izvērtēšanas vakar informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Civiliedzīvotāji nav cietuši, un civilajai infrastruktūrai bojājumi nav nodarīti. Latvijas gaisa telpā ielidojušais drons Krāslavas novadā eksplodējis aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, aģentūrai LETA atklāja novada pašvaldības civilās aizsardzības organizators Aivars Belkovskis. Incidenta vietai tuvākā sādža atrodas apmēram 300–400 metru attālumā. Aizsardzības ministrija vēsta, ka drons nokrita netālu no Dobročinas ciema (tas ir apmēram divu kilometru attālumā no Svarinciem).
Latvijā nokritušais drons nav valstiska mēroga krīze, bet gan atsevišķs gadījums, trešdien paziņoja Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle. Viņš norādīja, ka šādi gadījumi notikuši arī citās valstīs, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Karadarbības rezultātā šādi incidenti atkārtoti iespējami arī Latvijā, taču sabiedrība patlaban var būt drošībā.
Tajā pašā naktī cits drons īslaicīgi ielidojis no Baltkrievijas teritorijas un devies Krievijas virzienā. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar preses konferencē izteica secinājumu, ka tas acīmredzot bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem. Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Viborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā. Vakar mediji ziņoja, ka Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī. Bet pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera. Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā. Baltijas valstu amatpersonas sacījušas – jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.
Gaida pretgaisa aizsardzības sistēmas
Ministru prezidente Evika Siliņa vakar preses konferencē teica: "Ukrainā notiek karš, un Krievija veic masveida uzbrukumus. Ukraina aizstāvas. Arī mums ir jābūt gataviem izprast vai reaģēt uz šādām situācijām, primāri aizstāvot mūsu valsts iedzīvotājus. Mēs visi saprotam, ka karš nav Latvijas izvēle. Es sagaidu aizsardzības ministra ziņojumu par šo situāciju un domāsim par nākamajiem risinājumiem, lai mēs labāk varētu aizsargāt savu gaisa telpu."
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka galvenais izaicinājums ir pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstība. Lēmumi šajā jomā jau esot pieņemti, iepirkumi noslēgti un līgumi parakstīti, taču jāgaida piegādes. Prezidents norādīja, ka galvenā uzmanība jākoncentrē uz tādu sistēmu izstrādi, kas iespēju robežās spētu neitralizēt šāda tipa dronus, ņemot vērā, ka objekts atradās Latvijas teritorijā samērā īsu laiku un nokrita 10–15 kilometru attālumā no robežas.
Kāpēc iedzīvotāji nesaņēma paziņojumu?
Kāpēc iedzīvotāji nesaņēma brīdinājuma paziņojumu telefonā? NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos Egils Leščinskis skaidroja, ka Latgales iedzīvotāji šūnu apraides ziņojumus nesaņēma, jo incidenta norises laiks bija pārāk īss. Ja drons turpinātu savu kustību Latvijas gaisa telpā, paziņojumi būtu izsūtīti.
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava aģentūrai LETA pēc komisijas sēdes pauda pārliecību, ka pēc Latvijas teritorijā nokritušā bezpilota lidaparāta incidenta ir nepieciešamība pilnveidot sabiedrības brīdināšanas sistēmu, kas, viņaprāt, šoreiz nav nostrādājusi pietiekami ātri. Pēc viņa teiktā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam kopā ar NBS turpmāk būs jāsaīsina komandu aprites ķēde, lai nodrošinātu ātrāku iedzīvotāju apziņošanu līdzīgos incidentos.
Dombrava informēja, ka trešdien sasauktajā NDK sēdē uzklausīti NBS un citu institūciju pārstāvji, kuri snieguši skaidrojumu par reaģēšanas gaitu. NBS savlaicīgi fiksējuši Latvijas virzienā tuvojošos dronu un rīkojušies atbilstoši procedūrām, tomēr, lidaparātam pārvietojoties ļoti ātri un krītot pavisam netālu no valsts robežas, to pārtvert vairs nav bijis iespējams, skaidroja Dombrava.
Vibrējuši logi
Saeimas deputāts Juris Viļums, kura dzimtā vieta ir Krāslavas novada Ezernieki, bija telefoniski sazinājies ar kaimiņiem, kuri stāstījuši, ka sprādziena vietai tuvākā – Svarincu – ciema iedzīvotāju mājās sprādziena brīdī vibrējuši logi un iedzīvotāji pamodušies. Viņš lēš, ka Svarincos varētu dzīvot apmēram 100 iedzīvotāju, Ezerniekos to ir vairāk, ciematā darbojas arī pamatskola. Ciematus šķir aptuveni septiņi kilometri. Viļums ir sazinājies arī ar vietējo pagasta pārvaldnieku, kas esot apliecinājis, ka iedzīvotājiem draudi nepastāv. Vienlaikus politiķis atzina, ka drons nokritis teritorijā ārpus ciema, taču samērā nelielā attālumā jau ir mājas.
Novēroti divi lidojoši objekti
NBS brigādes ģenerālis Egils Leščinskis vakar preses konferencē informēja, ka naktī no otrdienas uz trešdienu Latvijas gaisa telpā novēroti divi neatpazītu lidojošu objektu incidenti. Pirmais incidents konstatēts plkst. 0.51, kad sensoros pamanīts neatpazīts objekts. NBS aktivizēja pretgaisa aizsardzības grupu, kas devās uz pretgaisa aizsardzības pozīciju. Grupa bija ceļā, kad pēc visām indikācijām esošais drons ielidoja Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas. Tālāk drons turpināja lidojumu gar Latvijas un Baltkrievijas robežu un virzījies gar Krievijas robežu, bet pēcāk ielidojis Krievijas gaisa telpā. Kopumā šis incidents ilga aptuveni 24 minūtes – tas noslēdzās plkst. 1.16. Pēc neilga laika aptuveni plkst. 2.19 NBS sensoros pamanīja, ka Latvijas gaisa telpai arī no Krievijas puses tuvojas lidojošs objekts. NBS sekojuši šim objektam, taču tas pazudis no radaru magnētisko sensoru redzesloka aptuveni 20 minūtes. Vienlaikus bijušas indikācijas akustiskajos sensoros, ka objekts turpina lidojumu. NBS aktivizējuši pretgaisa aizsardzības grupu, kas devās uz notikuma vietu. "Kamēr grupa bija ceļā, objekts detonēja Krāslavas novadā provizoriski plkst. 2.35," norādīja ģenerālis. Ar iekšdedzes dzinēju aprīkotā drona lidojuma augstums bijis diezgan zems, kas izskaidro, kāpēc tas bija ārpus lielajām radaru sistēmām.
Drons pēc detonācijas ir sadalījies, tā sastāvdaļas ir izkaisītas, armijas un iekšlietu dienesti vakar savāca drona atliekas.
Kāpēc dronu nenotrieca?
Ģenerālis Leščinskis preses konferencē teica, ka drona notriekšana būtu iespējama, jo pastāv normatīvais regulējums, kas to pieļauj. Reaģēšana uz dronu Latvijas gaisa telpā bijusi operatīva – grupa izbrauca uz notikuma vietu piecas minūtes pēc indikācijām, provizoriskais ierašanās laiks notikuma vietā bija pusstunda, taču detonācija notika desmit minūtes pēc izbraukšanas. Grupa pārvietojusies ar apvidus auto, kurā bijuši speciāli konteineri ar kaujas munīciju. Leščinskis skaidroja, ka jebkuri šķēršļi, piemēram, meži vai reljefs, var traucēt redzamību un piekļuvi mērķim. Lēmums par drona notriekšanu tiktu pieņemts, ja gaisa telpa virs incidenta būtu slēgta un pretgaisa aizsardzības vienība atrastos noteiktās pozīcijās, kurās spētu dronu identificēt un neitralizēt. Iepriekš noteiktās pozīcijās ir definēti šaušanas sektori un izvērtēti iespējamie riski par objektu krišanas vietām. Ja būtu nepieciešams notriekt dronu, šim mērķim izmantotu RBS raķetes.
Vaicāts par Valsts robežsardzes iespējām notriekt vai nosēdināt aizdomīgus dronus, Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts aģentūrai LETA atbildēja, ka robežsardze pamatā ir fokusēta uz tiesībaizsardzības funkcijām. Attiecīgi tās rīki ir civila rakstura lidaparātu ietekmēšanai, kas paredzēti nelikumīgu akcīzes preču pārvietošanai. Savukārt ar šaujamieročiem drīkst notriekt, ja tiek apdraudēta dzīvība un veselība.
***
Ar aci tos nepamanīt
Biedrības "Drone Force – Europe" pārstāvja Māra Bružas ieskatā beidzamo dienu notikumi ir nopietni, tie mudina piestrādāt pie sabiedrības izglītošanas, vēršot uzmanību uz to, ka karš norisinās tuvu mūsu robežām, ka dzīvojam līdzās bīstamam agresoram.
Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, vai būtu iespējams jau uz robežas notriekt šādus lidparātus, viņš atbildēja: "Tamlīdzīgos gadījumos ir fiziski grūti saprast, vai drons atrodas mūsu vai kaimiņvalsts teritorijā. Ja tas tiktu izdarīts aiz mūsu robežām, tas būtu klasificējams kā starptautisko tiesību pārkāpums un varētu izsaukt nepatīkamu izskaidrošanos. Dronus nereti vienkārši neredz radaros, ja tie lido zemāk par to darbības augstumu, arī ar aci tos nepamanīt, jo parasti droni lido un uzbrūk naktī."
Latvijas bruņoto spēku rīcībā esot ieroči, ar ko notriekt, piemēram, "Shahed" tipa dronus, tomēr jāņem vērā, ka tas nenākas viegli. Piemēram, ukraiņi, kas ar tiem cīnās gana ilgu laiku, vidēji no 100 droniem notriec apmēram 85. Būtiski saprast, ka ar savu debesu aizsardzību Ukrainā nodarbojas visi spēku veidi – sākot ar aviāciju un beidzot ar karavīriem, kas dežurē pikapā, bruņojušies ar ložmetēju.
M. Bruža uzskata, ka Krāslavas novadā nokritušais ukraiņu drons avarējis un pēc tam detonējis kaut kādas tehniskas kļūmes dēļ, iespējams, to no kursa novirzījusi krievu pretgaisa aizsardzība.
Ukraiņu dronu parādīšanās Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu robežu tuvumā nav pārsteigums, ja pieņemam, ka tie pa iespējami īsāko maršrutu pēc ieprogrammēšanas lidojuši uz mērķiem Krievijā Baltijas valstu tuvumā. Visdrīzāk tie gar mūsu robežām lidojuši arī iepriekš, tikai šoreiz notikusi kļūme.
Cik tālu drons spēj nolidot? Tehniskie parametri ļauj šādus dronus izmantot lielā attālumā – krievu "Shahed" lidojot līdz 2000 kilometriem, bet ukraiņu droni – līdz 1200 kilometriem. Pēc izlūku sagatavotās informācijas dronos tiek ieprogrammēts maršruts un mērķis, un pēc tam jau šis lidaparāts atrodas autonomā lidojumā līdz brīdim, kad ieraudzīts uzbrukuma obkjekts, tad drons uzsāk kustību pa lejupejošu trajektoriju, ietriecas mērķī un eksplodē. Lidojuma distanci iespējams variēt, piemēram, uzpildot dronu ar papildu degvielu un samazinot sprāgstvielas svaru.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
