Svētdiena, 2026. gada 15. novembris 21:51
Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
Lai gan no trešdienas ir spēkā samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai, ar to saistītās cenu izmaiņas uzpildes stacijās nav tūlītējas.
Lai arī no 1. aprīļa ir spēkā samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai, tā ietekmi uz cenu izjutīsim pakāpeniski vairāku dienu laikā, kamēr izsīks tirgotāju iepriekš iepirktie krājumi, uz kuriem nodokļa atlaide neattiecas. Vienlaikus jārēķinās, ka ārējo tirgu kāpums var strauji noēst akcīzes samazinājuma radīto ietaupījumu – deviņus centus uz litru degvielas. No 1. aprīļa sācies trīs mēnešu periods, kas noteikts Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtajā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kad par 15% tiek samazināta akcīzes likme dīzeļdegvielai. Parastās dīzeļdegvielas lietotājam izmaiņas sola aptuveni deviņu centu ieguvumu uz katru degvielas litru. Jau dienu pirms izmaiņām – 31. martā – benzīntankos cenas nedaudz atkāpās.
No 1. aprīļa sācies trīs mēnešu periods, kas noteikts pagājušajā nedēļā pieņemtajā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kad par 15% tiek samazināta akcīzes likme dīzeļdegvielai. Līdz 30. jūnijam akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai būs 396 eiro par 1000 litriem (standarta likme – 467 eiro), bet lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai – 21 eiro par 1000 litriem (standarta likme – 70,05 eiro). Parastās dīzeļdegvielas lietotājam izmaiņas sola aptuveni deviņu centu ieguvumu uz katru degvielas litru.
Jau dienu pirms izmaiņām – 31. martā – benzīntankos cenas nedaudz atkāpās. Piemēram, "Circle K Latvia" degvielas uzpildes stacijās (DUS) otrdien dīzeļdegvielas cena samazinājās par septiņiem centiem litrā līdz 2,064 eiro/l. Trešdien dīzeļdegvielas cenas samazināšanās vairs nebija tik izteikta. "Circle K" stacijās tā krita vēl par diviem centiem, divās pēdējās dienās kopā sasniedzot deviņu centu samazinājumu (2,044 eiro/l). Bet "Neste" DUS pēc otrdienas samazinājuma 1. aprīlī dīzeļdegvielas cena atgriezās pirmdienas līmenī (2,117 eiro/l).
Jāiztukšo krājumi
Lai gan no trešdienas ir spēkā samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai, ar to saistītās cenu izmaiņas uzpildes stacijās nav tūlītējas. "Degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir tieši saistītas ar iepirkuma cenu, samazinātā akcīze attiecas tikai uz to degvielu, ko degvielas tirgotāji ir iegādājušies no saviem piegādātājiem, sākot ar 1. aprīli," skaidro "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. "Esošajiem degvielas krājumiem, kas iegādāti iepriekš, nodokļa samazinājuma ietekme netiek piemērota. Rezultātā cenu samazinājums no akcīzes likmes izmaiņas tirgū parādīsies pakāpeniski līdz ar jauno piegāžu ienākšanu tirgū." J. Vība piebilst, ka vienlaikus no 1. aprīļa stājas spēkā arī prasība par obligātu biokomponentes pievienošanu degvielai, kas rada nelielu papildu izmaksu pieaugumu, daļēji apēdot akcīzes samazinājuma efektu.
Kā zināms, zemāka akcīze dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem noteikta, lai mazinātu Tuvo Austrumu krīzes dēļ martā piedzīvotā straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem. Iepriekšējā mēnesī dīzeļdegvielas biržas cena pieauga par aptuveni 70%, "Brent" markas naftas cena – par 44%. Latvijā dīzeļdegvielas vidējā mazumtirdzniecības cena pakāpās no 1,504 eiro/l (vidēji no janvāra–februāra) līdz 2,13 eiro/l, tas ir, plus 63 centi par litru. Degvielas cenu pieaugums būtiski ietekmē transporta, loģistikas un citu nozaru izmaksas, radot tālāku sadārdzinājuma efektu preču un pakalpojumu cenās.
Deviņi centi neglābs
Lauksaimniecības nozarē degvielas cenu lēciens sakritis ar pavasara darbu sākumu, kas zemniekiem ir kritisks periods. Ņemot vērā, ka viena hektāra apstrādei sezonas griezumā nepieciešami vidēji 100 litri degvielas, tas nozīmē izmaksu pieaugumu 50 eiro uz katru hektāru, norāda Augšdaugavas novada Višķu pagasta saimniecības "Apiņi-4" īpašnieks Aleksandrs Harlamovs: "Kopā ar minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu sadārdzinājumu beigu beigās ir ļoti grūti kaut ko nopelnīt. Daudzas saimniecības pēdējo gadu nelabvēlīgo apstākļu un izejvielu cenu kāpuma dēļ pārtrauc darbību, un šis var dot vēl papildu grūdienu šim procesam." Valkas pagasta saimniecības "Kalnieši" īpašniece Inese Anže-Baleviča teic, ka daudzi zemnieki šobrīd nogaida, cerot uz degvielas cenu kritumu, pirms to iepirkt pavasara darbiem. "Valdības solītais samazinājums par deviņiem centiem litrā tikai piliens jūrā. Kombains apēd vienu tonnu jeb 2000 eiro dienā un tie daži centi galīgi neko nerisina. To var uzskatīt par jauku žestu, bet tas neglābj," spriež lauksaimniece.
Turpretī kravu pārvadājumu uzņēmuma "MGM Transport" valdes priekšsēdētājs Mareks Bērziņš spriež, ka "katrs ietaupītais cents situāciju atvieglo". Pārvadātāja autoparkā ir 80 kravas mašīnu, katra no tām mēnesī patērē vidēji 4000 litru degvielas. Līdz ar to pat deviņi centi uz litru ļauj ietaupīt nepilnus 30 tūkstošus eiro mēnesī. M. Bērziņš stāsta, ka līdz ar degvielas cenu kāpumu uzņēmums ir spiests prasīt augstāku maksu par pārvadājumiem. "Situācija transporta jomā ir diezgan sarežģīta. Ne visi klienti uzreiz piekrīt pakalpojuma maksas palielinājumam – tas ir šoks, ka pēkšņi jāmaksā ievērojami vairāk," stāsta uzņēmējs. "Ja ilgtermiņā degvielas cena neatkāpsies un nestabilizēsies, tas atstās iespaidu pilnīgi uz visu. Ja pārvadājumi ir dārgāki, līdz ar to arī visa prece kļūst dārgāka."
"Martā piedzīvotais straujais degvielas cenu kāpums būtiski ietekmē uzņēmuma finanšu stabilitāti – izmaksas vienā mēnesī pieauga par aptuveni 50 tūkstošiem eiro. Šāds pieaugums ilgtermiņa līgumu ietvaros nav absorbējams," skaidro arī pasažieru pārvadāšanas uzņēmuma "VTU Valmiera" valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols. "Ja netiks nodrošināta savlaicīga kompensācija vai indeksācija, tuvāko mēnešu laikā var tikt apdraudēta pakalpojumu nepārtrauktība atsevišķos reģionos." Valdības lēmumu samazināt dīzeļdegvielas cenu viņš vērtē kā soli pareizajā virzienā, taču tā ietekme uz nozari esot ļoti ierobežota, jo nepilnu deviņu centu samazinājums sedz tikai nelielu daļu no faktiskā izmaksu kāpuma.
Kā kritisku situāciju vērtē Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA), īpaši tas attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri strādā valsts sektorā. Asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda, ka degviela mežizstrādē veido 25–30%, bet transportā pat līdz 45% no pašizmaksas. Tā kā peļņas līmenis nozarē ir ap 5–6%, pašreizējais cenu lēciens apēd visu peļņu, liekot uzņēmumiem strādāt ar zaudējumiem
A. Bukonts: "Jau marta sākumā aicinājām valdību izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē. Privātajā sektorā izmaksu pieaugumu vēl var mēģināt sadalīt starp īpašnieku, pakalpojumu sniedzēju un pircēju, bet valsts sektorā līgumi ir stingri un indeksācija notiek tikai reizi mēnesī. Ja uzņēmums katru dienu strādā ar zaudējumiem, kādā brīdī ir jāpieņem lēmums – lauzt līgumu vai saskarties ar maksātnespēju." LNMA cenšas panākt operatīvāku Centrālās statistikas pārvaldes datu apriti, lai valsts sektorā cenu indeksāciju varētu veikt biežāk nekā reizi mēnesī, tādējādi mežizstrādātājiem mazinot tūlītējos zaudējumus. Runājot par akcīzes samazinājumu dīzeļdegvielai, A. Bukonts ir piesardzīgs, norādot, ka tas būs tikai īstermiņa risinājums. Viņš prognozē, ka tirgus faktori un biržas cenu svārstības šo nelielo samazinājumu spēs gaisināt dažu dienu laikā.
"Akcīzes likmes izmaiņu dēļ dīzeļdegviela jebkurā gadījumā maksās mazāk, nekā tā maksātu bez šī likuma," komentē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vadītāja Ieva Ligere. "Tomēr šī efekta noturība ilgtermiņā nav atkarīga no vietējās likumdošanas. Degvielas cenu veidošanās ir komplekss process, ko būtiski ietekmē pasaules naftas produktu cenas, valūtas kursu svārstības, nodokļi, loģistikas izmaksas, piegāžu nosacījumi un daudzi citi ārēji faktori. Ja globālajā biržā naftas produktu cenas turpinās augt, pastāv iespējamība, ka šis cenu kāpums var noēst akcīzes samazinājuma radīto ietaupījumu."
Piespiedu solidaritāte?
Saskaņā ar Konkurences padomes aprēķiniem apmēram 93% no degvielas gala cenas DUS veido komponentes, kuras tirgotājs nevar vai var ietekmēt minimāli – tā ir iepirkuma cena (46%), kā arī nodokļi un drošības rezervju apkalpošanas maksa (47%). Tirgotāja uzcenojums degvielas produktiem veido aptuveni 7% no gala cenas patērētājam. Vienlaikus Ekonomikas ministrijā (EM) secināts, ka, lai gan naftas un degvielas vairumtirdzniecības cena biržā svārstās, mazumtirgotāju faktiskā pārdošanas cena ne vienmēr mainās kopā ar biržas cenu kritumu.
"Rodas bažas, ka daļa mazumtirgotāju izmanto ģeopolitisko krīzi, lai palielinātu savu maržu un gūtu nesamērīgu papildu peļņu," norāda EM. Tāpēc ministrija izstrādājusi Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu. Tas paredz degvielas mazumtirgotājiem ieviest solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniedz objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Šādu ieceri asi kritizē degvielas tirgotāji, norādot, ka šāds likums nemazinās degvielas cenas.
Pārmetumus par ģeopolitiskās krīzes izmantošanu papildu peļņas gūšanai kā nepamatotus noraida "Virši-A" vadītājs J. Vība: "Brīvā tirgus apstākļos konkurence ierobežo tirgus dalībnieku spējas uzturēt nepamatoti augstas cenas. Kā piemēru varu minēt ļoti līdzīgu ģeopolitisko situāciju 2022. gada martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – uzņēmumu datos konkrētajā gadā neparādās "nesamērīgas papildu peļņas" cipari."
Arī asociācijas izpilddirektore I. Ligere norāda, ka fakti liecina par pretējo: "LDTA ir aicinājusi Ministru prezidenti un atbildīgos ministrus atturēties no selektīvas, uz aizdomām balstītas cenu regulējošas politikas ieviešanas, ko mēģina virzīt ekonomikas ministrs. Publiski pieejamie peļņas dati neuzrāda pārmērīgu peļņu nozarē kopumā. Vēsturiski degvielas mazumtirdzniecības rentabilitāte Latvijā svārstās tikai 1–3% robežās, tādēļ runāt par virspeļņu šādos apstākļos ir nepamatoti." Viņa brīdina, ka mākslīgi un ar nodokļu instrumentiem apgriezt peļņas maržu nozarei, kuras vēsturiskā rentabilitāte jau tā ir kritiski zema, ir nesamērīga iejaukšanās komercdarbībā, kas ilgtermiņā var iznīcināt mazos un reģionālos tirgotājus, tādējādi mazinot konkurenci tirgū.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
