Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 14:01
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Šā gada 2. janvārī Torņakalna apkaimi Rīgā satricināja sprādziens – daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā eksploziju izraisīja kāda dzīvokļa iemītnieka patvaļīga pieslēgšanās pie gāzesvada. Bojā gāja dzīvokļa īrnieks un gāzes apgādes kompānijas "Gaso" Avārijas dienesta darbinieks. Nama iedzīvotāj evakuējās un kopš tā laika savos dzīvokļos nevar atgriezties. Pašlaik māju ieskauj žogs ar norādi, ka ēkai piekļuve ir aizliegta. Bet cik ilgi? Māja atzīta par tehniski atjaunojamu. Bet vai un kā to izdosies paveikt?
Gaida iekļūšanu pēc mantām
"Vispirms jātiek iekšā pēc mantām," saka Adele Rasmane, jauna sieviete, kura nepilnu mēnesi pirms negadījuma bija iegādājusies dzīvokli šajā ēkā. Viņa nezina, kāda aina viņu tagad tur sagaidīs. Pašlaik notiek gatavošanās, lai uzstādītu stutes drošai iekļūšanai namā. Mājas iemītniekiem tur palikusi visa iedzīve, kam nav bijis iespējams aiziet pakaļ. "Visu, ko varētu, es labprāt paņemtu," saka Adele.
Kad tiks uzstādītas stutes drošai iekļūšanai, pirmie iekšā dosies būvniecības speciālisti un policisti, lai novērtētu bīstamību un turpinātu ēkas bojājumu novērtēšanu. "Esam nogaidījušies, lai vispār redzētu, kas ir noticis, jo mēs nezinām, kā tur ir šobrīd," saka dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona jeb mājas vecākais Andris Vikse. Tad arī varēšot sākt skaidrāku plānošanu – ko un kā darīt. Iekļūšana sprādziena izpostītajā ēkā varētu notikt divu nedēļu laikā, spriež A. Vikse. Šobrīd tiek izstrādāts paskaidrojuma raksts ēkas būvkonstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret atmosfēras ūdeņu iedarbību, norāda Rīgas pašvaldība. Tam jābūt pabeigtam tuvākajā nedēļā.
Ēka ir tehniski atjaunojama
Februāra sākumā, pamatojoties uz sertificēta būveksperta atzinumu, sprādzienā cietusī māja tika atzīta par tehniski atjaunojamu. Mājas iemītniece Adele Rasmane atzīst, ka daudz dzirdēts ir viedoklis, ka mājas atjaunošana nebūtu droša. "Daudzi kaimiņi spriež par to, vai māja tiešām būs droša arī pēc trim gadiem," stāsta sieviete. Mājas vecākais Andris Vikse arī piebilst, ka viedokļi par mājas likteni ir dažādi, vienprātību sagaidīt nevar. "Šobrīd daudz viedokļu ir balstīti tikai emocijās. Varbūt dažs labs nav pārdzīvojis to visu. Vienotības pavisam noteikti nav. Nav iespējams 70 dažādus cilvēkus ar dažādu dzīvi, dažādām iespējām un dažādiem mērķiem nolikt pie viena risinājuma," spriež A. Vikse.
Par būveksperta atzinumu A. Vikse nebija izbrīnīts – jo tehniski atjaunot var visu ko. "Jautājums ir cenā un laikā. Un vēlmē. Es ne mirkli nedomāju, ka jānojauc, un viss. Mēs arī nevaram to atļauties. Daudzi nevar to atļauties – vienkārši samaksāt par nojaukšanu un palikt bez nekā," par ēkas iespējamo likteni stāsta A. Vikse.
Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs un Rīgas Būvniecības koledžas direktors Normunds Grinbergs ir pārliecināts, ka var uzticēties būveksperta atzinumam par to, ka ēka ir atjaunojama. "Sprādziena vilnis gāja uz augšu un arī vienu stāvu zemāk, protams. Bet vēl zemāk acīmredzot ne. Ja ir jāatjauno, tad tieši šī lokālā sprādziena vieta. Pārējai ēkai nekādi bojājumi nodarīti nav," vērtē N. Grinbergs. Taču viņš kritizē to, ka netika nosegta bojājumu vieta, tādā veidā to padarot atklātu laikapstākļu ietekmei: "Traki, ka tas notika tik ilgstoši. Bija taču ziema un sals. Un sniegs kūst. Mēs mākam operatīvi glābt un reaģēt, bet pēc tam iestrēgstam birokrātiskās niansēs un tie jautājumi stāv mēnešiem ilgi." Tomēr šos bojājumus novērst būs samērā vienkārši, uzskata eksperts.
Labot vai jaukt nost?
Kāds būs mājas tālākais liktenis, tas ir vienīgi iedzīvotāju ziņā. Lēmums par ēkas atjaunošanu jāpieņem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai, norāda Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons. Arī Rīgas pašvaldībai šajā namā pieder četri dzīvokļi. M. Vilemsons norāda, ka pašvaldība kā viens no ēkas īpašniekiem atbalstīs kopības lēmumu pieņemšanu gan par darba apjoma noteikšanu, gan izmaksu piedāvājumu izvērtēšanu.
Cik ēkas atjaunošana varētu izmaksāt, to patlaban nevarot pateikt. Solis tuvāk summas noskaidrošanai būs sperts tad, kad eksperti varēs tuvāk novērtēt bojājumu apmēru. Tie pavisam noteikti būs simtos tūkstošu, prognozē kopības pilnvarotā persona. "Ir vairāki varianti – jaukt nost, celt klāt, labot, kā bija, vēl kaut kādas lietas," tā Andris Vikse. Lai remontētu sabojāto ēku, būs jāņem kredīts, finansējums jāmeklē, piemēram, fondos vai valsts institūcijās. Arī Būvnieku asociācijas vadītājs N. Grinbergs norāda – lai spriestu par izmaksām, vispirms ir jāsaprot, kas ir jādara.
Atbalsts iemītniekiem
Par atjaunošanas izmaksām bažīga ir mājas iemītniece Adele Rasmane. "Ja man ir jāsedz tūkstoši par atjaunošanu, vairāki simti mēnesī jāmaksā par komunālajiem un vēl jāmaksā arī kredīts, tad es nezinu, vai es spēšu to pavilkt. Un plus vēl kaut kur citur jādzīvo, kamēr netieku dzīvoklī..." Pagaidām viņa piedzīvojusi bankas un apdrošināšanas kompānijas pretimnākšanu – banka ir iedevusi kredītbrīvdienas, apdrošinātāji sedz pagaidu mitekļa īres izmaksas. Tas gan ir terminēts uz 12 mēnešiem. Nav zināms, kas sekos pēc tam. Arī mājas vecākais Andris Vikse domā, ka nevar uzlikt lielu finansiālo slogu uz cilvēkiem, kuri dzīvo uz koferiem: "Visiem ir zaudējumi, jo ir jāīrē kaut kur citur. Tie ir papildu izdevumi. Īpašums ir, bet lietot to nevar... Visiem dzīve ir pamainījusies."
Atbalstu bez pajumtes palikušajiem cilvēkiem sniegusi arī Rīgas pašvaldība. Krīzes pabalstos kopā izmaksāti 77 220 eiro, to saņēma 70 mājsaimniecības. Vienam cilvēkam apmaksāta personas dokumentu atjaunošana. Tāpat izsniegtas 17 izziņas, lai cilvēki varētu saņemt pārtikas preču, kā arī higiēnas un saimniecības preču komplektus jeb tā sauktās pārtikas pakas.
"Dome arī palīdzēja mums nokļūt līdz tam, ka varējām noņemt bīstamās konstrukcijas, tas viss darbs, lai sagatavotu tehniskās apskates aktu un arī paskaidrojuma rakstu. To visu apmaksā dome," stāsta A. Vikse. Dzīvokļu īpašnieku kopībai nebūtu iespēju to apmaksāt pašai. Kopības budžets izsīkst. "Šobrīd no rokas mutē dzīvojam," saka kopības pilnvarotā persona.
Bez savas mājvietas palikušo iedzīvotāju atbalstam ir izveidota ziedošanas kampaņa portālā "ziedot.lv", taču tur ziedotāju aktivitāte esot kūtra. "Mums tik tiešām šobrīd ļoti nepieciešama palīdzība no sabiedrības," uzsver mājas iemītnieku pārstāvis.
Mājas vecākais A. Vikse stāsta, ka saņem iedzīvotāju jautājumus par to, kas notiks tālāk. Viņš saka: "Kā mēs izlemsim, tā arī būs, nekas cits nebūs. Mēs miera laikos esam pieraduši, ka mums nav sevišķi vajadzīga atbildība par savu īpašumu. Bet šobrīd mēs esam nonākuši tajā situācijā, kur atbildība ir jāuzņemas. Es piekrītu, mēs pārāk labi dzīvojam, un tas ir grūti. Mēs pārāk labi dzīvojam." Atbildes uz galveno jautājumu – vai un kad iedzīvotāji varēs atgriezties mājās –, joprojām nav.
Gāze – cik droši?
Traģēdija aktualizējusi arī plašāku jautājumu par gāzes sistēmu izmantošanu dzīvokļos. Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs uzskata, ka gāzes sistēmas, piemēram, gāzes plītis un gāzes apkure, būtu jāizslēdz no vietām, kur dzīvo sirmgalvji, piemēram, sociālajās mājās. "Gāzes sistēmu izmantošana prasa uzmanību. Ja ir cilvēki ar kādiem ierobežojumiem vai lielā vecumā, tur riski ir ļoti augsti, ka var notikt neuzmanīga rīcība ar gāzi," spriež speciālists.
Rīgas pašvaldības pārstāvis Mārtiņš Vilemsons pauž, ka pašvaldībai piederošie dzīvokļi, kuros tiek izmantoti gāzes pakalpojumi, šobrīd tiek apsekoti. Taču atbilstoši apdrošināšanas uzņēmumu noteiktajām riska grupām, ēkas, kurās ir centralizētā siltumapgāde vai gāzes pieslēgums plītij, neietilpst potenciāli bīstamo ēku grupā. "Pašvaldība šobrīd vērtē, kādus īpašumus apdrošināt primāri un ar kādu apdrošināšanas segumu," komentē M. Vilemsons.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
