Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 00:33
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Ar vērienīgu smagās lauksaimniecības tehnikas parādi (attēlos) pie Jelgavas pils dienā, kad marta beigās tur notika Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, šā politiskā spēka pārstāvji vēlējās parādīt, ka ir spēcīga partija, kas "ar abām kājām stāv uz zemes". Tā pēc kongresa "Latvijas Avīzei" teica LZS priekšsēdētājs Viktors Valainis, kuru kongresā vienbalsīgi izvirzīja par premjera kandidātu. Tikmēr SKDS aptauja rāda, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir uz politiskās izdzīvošanas robežas – par to martā būtu gatavi balsot tikai 4,7% vēlētāju. Taču V. Valainis ir apņēmies darīt visu, lai ZZS varētu vadīt nākamo valdību. Tas gan nav nekas neiespējams, jo labi panākumi vēlēšanās vēl negarantē ietekmi varā, un otrādi. Kaut šo valdību vada "Jaunās Vienotības" premjere, no malas gan izskatās, ka tieši ZZS diktē toni šajā valdībā.
Ar vērienīgu smagās lauksaimniecības tehnikas parādi pie Jelgavas pils dienā, kad marta beigās tur notika Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, šā politiskā spēka pārstāvji vēlējās parādīt, ka ir spēcīga partija, kas "ar abām kājām stāv uz zemes", tā pēc kongresa "Latvijas Avīzei" teica LZS priekšsēdētājs Viktors Valainis, kuru kongresā vienbalsīgi izvirzīja par premjera kandidātu. Tikmēr pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā SKDS aptauja rāda, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir uz politiskās izdzīvošanas robežas – par to martā būtu gatavi balsot tikai 4,7% vēlētāju. Taču V. Valainis ir apņēmies darīt visu, lai ZZS varētu vadīt nākamo valdību.
Tas gan nav nekas neiespējams, jo labi panākumi vēlēšanās vēl negarantē ietekmi varā, un otrādi. Par "Jauno Vienotību", kura tika pie valdības vadīšanas 13. Saeimā ar astoņiem mandātiem, 2018. gada martā bija gatavi balsot 4,9%. LZS biedri pašlaik atbalsta kritumu saista ar dalību nepopulārajā Evikas Siliņas ("JV") valdībā. Kad ZZS pērn to atskārta, sāka uzkrītoši distancēties no valdības lēmumiem, kas nesakrīt ar ZZS vēlētāju interesēm. Pirmais solis bija bloķēšanās ar opozīciju, lai atceltu pašu ratificēto Stambulas konvenciju.
Pēc pieciem opozīcijā aizvadītiem gadiem 2023. gada rudenī "Jaunā Vienotība" ("JV") beidzot deva iespēju ZZS atkal nonākt valdībā. Sākumā tā novērtēja šo žestu un iekļāvās koalīcijā, slavēja saticīgo komandu, priekšplānā virzīja gados jauno frakcijas vadītāju Hariju Rokpelni. Kad varas pozīcijas bija nostiprinātas, ZZS atgriezās pie agrākajiem paradumiem – pirms vēlēšanām tai rūp savas, ne komandas intereses, atcerējās kāds pieredzējis politiķis. Savukārt ZZS pārstāvji skaidroja, ka atbalstītāji esot sākuši kurnēt, jo jaunais ZZS tēls ne visiem bijis saprotams, tāpat kā atrašanās valdībā, kurā nevarot īstenot savu vēlētāju intereses. Arī partijas "Mēs mainām noteikumus" līderis Alvis Hermanis intervijā Latvijas Radio marta beigās pieļāva, ka ar ZZS varētu sadarboties, jo viņi šajā valdībā "ir tikai kā piekabe".
Marta reitingi neko nenozīmējot
No malas gan izskatās, ka tieši ZZS diktē toni šajā valdībā, jo premjere Evika Siliņa ("JV") ir bezspēcīga vai arī nevēlas reaģēt uz divu partiju – ZZS un "Progresīvo" – ilgstošajiem strīdiem, tā ļaujot tiem vienam otru novājināt, bet tas atstāj sliktu iespaidu par valdību kopumā. LTV publiskotā SKDS aptauja rāda, ka notiekošais ir atstājis iespaidu uz ZZS un arī "JV", par kuru būtu gatavi balsot vairs tikai 5,9% aptaujāto, bet "Progresīvo" reitings no tā nav cietis – šī partija stabili turas tabulas galvgalī aiz opozīcijā esošās "Latvija pirmajā vietā" ("LPV").
"Tā būtu liela kļūda balstīt vēlēšanu stratēģiju uz marta un aprīļa reitingiem," uzskata V. Valainis. Tā daļēji varētu būt taisnība. No latviskajām partijām 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā vislielāko atbalstu – 16 mandātus katra – ieguva Artusa Kaimiņa vadītā partija "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija, kuras priekšsēdis bija Jānis Bordāns. Togad martā pirms vēlēšanām veiktajās aptaujās tās bija krietni zem 5% barjeras. Ne viena, ne otra šajā Saeimā vairs nav pārstāvēta. Pirms 14. Saeimas vēlēšanām par "LPV" un Latvijas Reģionu apvienību pirms "Apvienotā saraksta" izveidošanas, kas notika pāris mēnešu vēlāk, bija gatavi balsot nedaudz vairāk kā 2,4% vēlētāju.
"Mēs vēlamies parādīt mūsu komandas patieso spēku," uzsvēra V. Valainis. Tas redzams arī publiskajās diskusijās, kurās ZZS runas vīri kļūst uzbrūkošāki, ja piemin kaut vai Ulda Auguļa dalību nesenajos Latvijas Televīzijas raidījumos "Šodienas jautājums" un "Kas notiek Latvijā?". Aizvien biežāk uz diskusijām ZZS deleģē A. Krauzi un U. Auguli. Medijos biežāk parādās arī ilggadējais politiķis, frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis, bet to vairāk var saistīt ar žurnālistu interesi iztaujāt A. Brigmani, jo viņš mēdz būt atklātāks un pasaka vairāk. Notikušas izmaiņas arī ZZS varas centros, kas ir vairāki. Nav pat skaidrs, kurš uzņemsies politisko atbildību, ja ZZS vēlēšanās neveiksies, vai kurš baudīs uzvaras laurus, ja šī taktika būs attaisnojusies, – ZZS priekšsēdētājs A. Krauze, LZS premjera kandidāts V. Valainis vai frakcijas vadītājs H. Rokpelnis.
Premjera kandidāts vēl nav zināms
Arī pirms četriem gadiem LZS nominēja V. Valaini par premjera kandidātu. Taču, kad 2022. gada vasara jau gāja uz otru pusi, ZZS šim postenim izvirzīja "Latvijai un Ventspilij" līderi Aivaru Lembergu. ZZS vadība skaidroja, ka V. Valainim neesot valdības darba pieredzes, bet tas nevarēja būt patiesais iemesls, jo arī A. Lembergam šādas pieredzes nav. Visticamāk, ZZS atcerējās 13. Saeimas vēlēšanas, kad premjera kandidāts bija nevis A. Lembergs, bet gan toreizējais valdības vadītājs Māris Kučinskis (tagad "AS"). Togad daļu ZZS vēlētāju paņēma "KPV LV", jo M. Kučinskis ir cita tipa politiķis, kuram nepadodas populistiski paņēmieni vēlētāju piesaistīšanā. Ekonomikas ministra V. Valaiņa aktivitātes pēdējā gadā liek domāt, ka viņš to ir ielāgojis, jo reizēm nāk klajā ar visai pārdrošām un ambiciozām idejām. Piemēram, viņš Rīgas lidostā sagaidīja un pavadīja jauniešu vidū populāro interneta personību "IshowSpeed", bet nesenākā pagātnē tikās ar Starptautiskās futbola federācijas asociācijas vadību, piedāvājot Baltiju kā vienu no Pasaules kausa finālturnīra rīkotājām 2038. gadā.
Uz vaicāto, vai V. Valaini kā premjera kandidātu atbalsta arī pārējās ZZS dalīborganizācijas, viņš atbildēja, ka tas vēl nav zināms. Savu lēmumu vēl nav pieņēmusi arī partija "Latvijai un Ventspilij". Zaļo un zemnieku savienību veido LZS kopā ar LSDSP, bet tai ir sadarbības līgumi arī ar "Gods kalpot Rīgai", "Latvijai un Ventspilij" un Daugavpils novada partiju. Pirms vēlēšanām tādus līgumus plānots noslēgt ar vēl vismaz divām reģionālajām partijām, kuras V. Valainis neatklāja. Var atgādināt, ka ZZS bija vienīgā valdības partija, kas aizstāvēja finanšu grūtībās nonākušo Valkas novada pašvaldību, kuru vada Vents Armands Krauklis no Vidzemes partijas.
Kongresā LZS vadība nosauca arī gaidāmos sarakstu līderus. Rīgā ar pirmo numuru būs V. Valainis, Zemgalē – labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, Vidzemē – zemkopības ministrs A. Krauze, Latgalē – klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Kurzemē – Saeimas deputāts U. Augulis. Taču nevienā apgabalā pirmais numurs nav paredzēts ne Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, ne Saeimas frakcijas vadītājam H. Rokpelnim. Vietai sarakstā gan ir tikai nosacīta ietekme uz vēlēšanu rezultātiem, bet tā parāda, kuri politiķi nosaka partijas politiku.
V. Valainis pieļāva, ka sarakstu līderi vēl varētu mainīties. Kongresā piedalījās arī LZS veterāni – bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un bijušais Jelgavas mērs Andris Rāviņš. V. Valainis pieļāva, ka arī viņi varētu būt kandidātu sarakstā. Tajā būs arī vairāki pašvaldību vadītāji un deputāti. Īpaši V. Valainis lepojās ar jauno partijas biedru, mūziķi Andri Baltaci, kurš kļuva pazīstams ar grupu "Baltie lāči". Viņš no ZZS kandidēšot Latgalē. "Vieta sarakstā ir jānopelna, tāpat kā premjera kandidāta nominācija ir jānopelna," uzskata V. Valainis.
Distancējas no valdības neveiksmēm
ZZS nevēlas, ka partiju uztver kā neveiksmīgas valdības daļu. ZZS frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis "Latvijas Avīzei" par to runāja visai atklāti: "Latvijas Zemnieku savienības kongress parādīja, ka mūsu politika ir pareiza. Mums ir diezgan monolīts skatījums uz kopējo lietu – nebaidīties no konfrontācijas nepopulārā valdībā ar nepopulāriem ministriem, distancēties no lēmumiem, kuriem nepiekrītam." ZZS vēlētājam neesot pieņemams, ka partija visu laiku piekrītot "JV", kas par saviem sasniegumiem uzdodot arī to, ko panāca ZZS. "Tāpēc mēs tagad iesim paši ar savām idejām. Diez vai mums ar "Jauno Vienotību" vajadzētu tagad saķerties rokās un kopā iet uz vēlēšanām," piebilda A. Brigmanis.
Drīz kļūs neiespējami atsaukt atmiņā visus jautājumus, par kuriem ZZS ir strīdējusies ar "Progresīvajiem". Ilustrācijai var pieminēt tikai divas epizodes, kas notika parlamentā šā gada 1. aprīlī. Saeimas vairākums noraidīja ZZS iesniegtos grozījumus Meža likumā, kas paredzēja samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu. Visasāk pret tiem iebilda "Progresīvie", kas atgādināja, ka pirms pāris gadiem Satversmes tiesa atcēla pēc būtības identiskas izmaiņas valdības noteikumos.
Te vietā atgādināt kādu senu ZZS paziņojumu. To, būdama opozīcijā, ZZS frakcija 2022. gada jūnijā adresēja toreizējam premjeram Krišjānim Kariņam ("JV") pēc tam, kad valdībā bija pieņemts ļoti līdzīgs lēmums par jaunāku koku izciršanu, pret ko toreiz iebilda arī vides organizācijas. "Pieprasām premjeram skaidrot lēmumu intensificēt mežu izciršanu, tā apdraudot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu," bija teikts ZZS paziņojumā. Tajā bija uzsvērts, ka diskusijas par mežizstrādes nosacījumu atvieglojumiem ir notikušas, neiesaistot vides aizsardzības organizācijas.
ZZS toreiz teiktais daļēji saskan ar to, ko aprīļa sākumā Saeimas sēdē nu jau iebilstot pret ZZS frakcijas iesniegtajiem grozījumiem Mežu likumā, sacīja Uģis Rotbergs ("JV"). Viņš uzskata, ka šis ir mēģinājums apiet 2024. gadā pieņemto Satversmes tiesas spriedumu, kurā bija secināts, ka valdība nav izvērtējusi ietekmi uz vidi. Joprojām Zemkopības ministrija nav sagatavojusi Mežu politikas pamatnostādnes, atgādināja U. Rotbergs. Viņš norādīja, ka Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu, bet Valsts kontrole – revīziju tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Tāpēc būtu jāsagaida šo uzsākto pārbaužu rezultāti.
Ja vēlētājs lems, strādās atkal kopā
Tajā pašā dienā – 1. aprīlī – Budžeta un finanšu komisija ZZS iebildumu dēļ neizlēma jautājumu par valsts īstermiņa aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā izsniegšanu aviokompānijai "Air Baltic". Komisija to atkārtoti skatīs 14. aprīlī. Valdība par aizdevumu aviokompānijai lēma pēc "Progresīvo" vadītās Satiksmes ministrijas ierosinājuma, tāpēc satiksmes ministram Atim Švinkam ("Progresīvie") ZZS iebildumi nebija saprotami, jo valdības sēdē visi šo lēmumu esot atbalstījuši. "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs sociālajos medijos pārmeta partnerim, ka tie kārtējo reizi spēlējot savas spēlītes. Tā ZZS apdraudot stratēģiski svarīgu uzņēmumu un Latvijas iedzīvotāju iespējas ērti ceļot un pārvietoties. Izskanēja arī minējumi, ka tā ZZS, iespējams, atriebās, ka nav atbalstīti grozījumi Mežu likumā.
Nedēļas sākumā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" V. Valainis skaidroja, ka "Air Baltic" grūtību iemesls ir ne tikai koalīcijas partneru piesauktais degvielas cenu pieaugums, bet gan tas, ka uzņēmumam nav biznesa plāna. "ZZS saprot uzņēmuma stratēģisko nozīmi, bet nevar veidot biznesa stratēģiju uz valsts dotācijām," teica V. Valainis. ZZS ministri esot partneriem valdībā teikuši, ka nevar solīt ZZS deputātu atbalstu šim lēmumam.
"Progresīvo" līderis A. Šuvajevs vienā Saeimas sēdē par ZZS teica: "ZZS politika ir pakļauta turīgiem lobijiem. Nekur nav pazudis arī Lemberga lobijs. (..) ZZS vadības līmenī ir apjukusi par savas pastāvēšanas jēgu, netiek līdzi laikam, raksta relīzes katru dienu pēc katras jaunas ziņas, savas problēmas risina uz citu rēķina." H. Rokpelnis turpat atbildēja: ""Progresīvie" prot ļoti skaisti runāt un grib panākt, ka viņi kļūst par mocekļiem, kuriem neļauj strādāt." Šī domu apmaiņa notika Saeimas sēdē, kurā lēma par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram A. Švinkam, par ko nobalsoja arī trīs ZZS deputāti.
V. Valainis "Latvijas Avīzei" teica, ka šos konfliktus nevajadzētu pārspīlēt. Arī ar "JV" valdībā esot strīdi, piemēram, par virspeļņas nodokli, bet tie esot profesionāli, bez savstarpējiem apvainojumiem, koleģiāli mēģinot atrast kompromisu. Savukārt "Progresīvie" cenšoties mākslīgi eskalēt šos jautājumus. ZZS tikai vēloties parādīt, kā vienu vai otru lietu varot darīt citādi un labāk, apgalvoja V. Valainis. Viņš uzskata – ja vēlētājs tā būs lēmis, nākamajā valdībā ZZS var strādāt kopā gan ar ideoloģiski tuvo Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu", gan ar tagadējiem partneriem. Tas liecina, ka politiskās kaislības valdībā ir vairāk saistāmas ar partiju priekšvēlēšanu interesēm.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
