Otrdiena, 2026. gada 10. novembris 12:14
Vārda dienas: Mārcis, Markuss, Mārtiņš
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds kā iemeslu valsts sekretāra Aivara Puriņa atlūgumam norādījis to, ka "publiskajā telpā tiek tiražēti nepamatoti apgalvojumi un pārmetumi Aizsardzības ministrijai".
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") amatā ir divarpus gadus, un šajā laikā atlūgumu uzrakstījuši jau divi valsts sekretāri. 2023. gada izskaņā amatu pameta iepriekšējais ilggadējais valsts sekretārs Jānis Garisons, kura vietā konkursā tika izvēlēts un 2024. gada 29. aprīlī amatā stājās Aivars Puriņš, taču tagad atlūgumu uzrakstījis arī viņš.
"Šobrīd novērojam pastiprinātu spiedienu uz aizsardzības nozari – publiskajā telpā tiek tiražēti nepamatoti apgalvojumi un pārmetumi, mēģinot apšaubīt nozares progresu vai mazināt uzticību. Valsts sekretārs ir pieņēmis lēmumu šādos apstākļos darbu neturpināt. Respektēju lēmumu, un, pārrunājot izveidojušos situāciju, esam panākuši vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu 31. maijā. Drīzumā izsludināsim atklātu konkursu uz Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietu," tā situāciju raksturojis aizsardzības ministrs. Pats Puriņš publiskus komentārus pagaidām nav sniedzis.
Soctīklu diskusijās jau izskan jautājumi – ja šādos salīdzinoši mierīgos apstākļos ministrijas amatpersonas nevar izturēt spiedienu, kas tad būs krīzes situācijā?
Aizsardzības nozarei kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā tiešām pievērsta pastiprināta uzmanība un arī kritikas nav trūcis, tomēr tas, kas notiek publiskajā telpā, vairāk ir ministra un viņa biroja atbildība. Valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs, kura parziņā ir organizatoriskie jautājumi. Valsts sekretāri visbiežāk paliek amatā arī tad, kad mainās valdības un ministri, taču tagad Aizsardzības ministrijā vērojams pretējs process.
Atšķirībā no priekšgājēja Jāņa Garisona, kurš nereti piedalījās diskusijās vai sniedza intervijas medijiem, Aivars Puriņš vairāk bijis ēnā, tāpēc būs grūti atrast kādus tieši viņam adresētus pārmetumus. Viens no retajiem, kas parādījies, nemaz nebija saistīts ar aizsardzības nozari. Pirms kāda laika Zaļo un zemnieku savienība pauda neapmierinātību, ka tieši Puriņš vadījis Dienesta pārbaudes komisiju tā sauktajā kokrūpnieku lietā, izskanēja arī mājieni par politisku ietekmi uz komisijas sagatavoto ziņojumu. "Partijas "Progresīvie" ministrijas valsts sekretārs nedrīkstēja vadīt komisiju, jo partija "Progresīvie" pēdējos mēnešos vairākkārt ir nekorekti vērsusies pret mani kā zemkopības ministru un Zemkopības ministrijas pārraudzīto meža nozari," februārī pēc komisijas ziņojuma pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Tā gan ir tikai viena no epizodēm "Progresīvo" un ZZS pēdējā laika pretstāvē, tomēr skaidrs, ka tēma ir ļoti politizēta. Pats Puriņš bijis ļoti izvairīgs, runājot par šīs komisijas darbu un secinājumiem, pat atsakoties sniegt interviju LTV raidījumam "De facto", jo "ziņojumā viss izklāstīts".
Vairākas "Latvijas Avīzes" uzrunātas amatpersonas pauda neizpratni par aizsardzības ministra pieminēto argumentu, ka valsts sekretāra aiziešanas iemesls esot "publiskajā telpā tiražēti nepamatoti apgalvojumi un pārmetumi".
"Grūti pateikt, es neesmu dzirdējis pārmetumus attiecībā uz valsts sekretāru. Tāds apgalvojums mani izbrīna. Arī no Puriņa kunga puses ne sarunās, ne ziņojumos tas iepriekš neparādījās," sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība").
"Publiski neesmu dzirdējis, ka būtu kāds spiediens, īpaši attiecībā uz valsts sekretāru, tāpēc rodas jautājums, kāpēc viņš ir pieņēmis šādu lēmumu," norādīja bijušais aizsardzības ministrs, pašlaik Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts"), paužot nožēlu, ka divi ļoti pieredzējuši cilvēki, kas ilgstoši strādājuši aizsardzības sistēmā, tik īsā laika posmā pamet darbu ministrijā – iepriekš Aizsardzības ministrijai tas neesot bijis raksturīgs. Bergmanis sacīja, ka tuvākajā laikā Saeimas komisija varētu prasīt skaidrojumu Aizsardzības ministrijai, kas tieši ir šie paziņojumā piesauktie nepamatotie pārmetumi.
Iepriekšējais valsts sekretārs Jānis Garisons pēc atkāpšanās kā iemeslu savulaik minējis viedokļu nesaskaņas ar ministru Andri Sprūdu. Tagad viņš "Latvijas Avīzei" atzina, ka nevarēšot komentēt, kas notiek Aizsardzības ministrijā, jo tam vairs nesekojot. Vairāki avoti gan apliecināja, ka arī šoreiz iemesls varētu būt līdzīgs. Proti, ministrijā esot jūtama spriedze. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sev izveidojis biroju, kur lielu daļu veido viņa partijas pārstāvji, lielākoties ar aizsardzības jomu iepriekš nesaistīti cilvēki. Piemēram, parlamentārā sekretāre ir Liene Gātere, bet padomniece aizsardzības industrijas attīstības jautājumos – Inese Tauriņa. Abas iepriekš dažādos laikos vadījušas biedrību "Sabiedrība par atklātību – Delna". Ministra birojā ir arī vairāki "Progresīvo" partijas vecbiedri. Mārtiņš Kossovičs un Ervins Labanovskis abi ir padomnieki aizsardzības industrijas attīstības jautājumos – viņi šos pienākumus apvieno gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiskiem amatiem pašvaldībās. Vēl viens "Progresīvo" biedrs Imants Lieģis ir padomnieks diplomātijas jautājumos. Tāpat redzams, ka Sprūds ļoti lielu uzsvaru liek uz komunikāciju, kur viņam ir pat trīs padomnieki (par stratēģisko komunikāciju, publisko komunikāciju un digitālo saturu). Tikmēr Raimonds Bergmanis pauž pārsteigumu, ka ministram neesot militārā padomnieka, kas esot vispārpieņemta prakse daudzās valstīs.
***
Bijis arī prezidenta padomnieks
Aivars Puriņš ieguvis zinātņu maģistra grādu globālajā drošībā Krenfīldas Universitātē Apvienotajā Karalistē, kā arī sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā, absolvējot Latvijas Universitāti.
Iepriekš viņš bija Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs. Savulaik jau bija ieņēmis dažādus amatus Aizsardzības ministrijā, tajā skaitā bija valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sociālajā vietnē "X" atzīmējis, ka Puriņa vadībā "īstenotas nozīmīgas reformas, tostarp nodrošinājuma jomā, prasmīgi vadītas apjomīgas finanšu programmas ceļā uz 5% no IKP aizsardzībai, veikti būtiski spēju iepirkumi un stiprināti pamati aizsardzības industrijas attīstībai un sadarbībai".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
