Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 17:17
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Vienota metodika un references laboratorija medus autentiskuma un viltojumu noteikšanai Eiropas Savienībai ir jāievieš pēc pāris gadiem. Pagaidām testējam un tirgojam pa vecam.
Bažas par Latvijas veikalos nopērkamā medus dabisko sastāvu pirms gada pauda Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Toreiz tā vēstīja, ka pat 70% no Latvijas veikalos iegādātiem medus paraugiem varētu nebūt īsts medus. Izmantotā Igaunijas laboratorijas "Celvia CC" medus autentiskuma noteikšanas metode, kas sniedza iespēju veikt dziļākas analīzes, toreiz vēl nebija oficiāli akreditēta, un tas savukārt oponentos sēja šaubas par rezultātu. Tagad laboratorijas lietotās metodes ir saņēmušas akreditāciju, bet kas pa šo laiku ir mainījies medus tirgū?
"Celvia CC" nesen informējusi, ka molekulārā metode ir akreditēta un saņēmusi ISO/IEC 17025 sertifikātu (starptautisks standarts, kas nosaka vispārīgās prasības testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetencei). "Tas nozīmē, ka medus DNS testēšanas metode ir kļuvusi par vēl uzticamāku instrumentu medus autentiskuma noteikšanai. Testa rezultātus var izmantot, lai pārliecinātos par iegādātā medus kvalitāti," uzsver laboratorijas pārdošanas speciālists Kristels Pābo.
Metode identificē bišu, augu, putekšņu un citu organismu DNS, kas medū nonāk tā ievākšanas laikā, no stropa vai ražošanas procesā. LBB valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis jau pagājušajā gadā "Latvijas Avīzei" apliecināja metodes iedarbību un norādīja, ka tā ir guvusi atzinību arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Somijā, Vācijā un Austrijā, kur, piemēram, veikalu tīkls "Spar" pēc molekulārās metodes izmantošanas vairākus medus produktus pat esot izņēmis no tirdzniecības.
LBB medus paraugu izmeklējumus joprojām veic "Celvia CC" laboratorijā. "Tas, ka metode ir akreditēta, ir nozīmīgi, tomēr nedomāju, ka tas šobrīd būtiski mainīs spēles noteikumus. Valsts līmenī tas nenesīs izšķirošas izmaiņas," uzskata V. Brusbārdis.
Pagājušā gada februārī, balstoties uz "Celvia CC" veiktajām analīzēm, LBB ziņoja, ka 14 no 20 Latvijas veikalos tirgotā medus paraugiem izrādījušies neatbilstoši autentiska medus standartiem. LBB apgalvoja, ka šie produkti ir faktiski rūpnieciski ražoti, nevis bišu ievākti, un tādējādi neatbilst ES medus direktīvai par medu kā dabisku, saldu vielu, ko ražo bites (Apis mellifera).
PVD rokas par īsu
Visus 1528 medus ražotājus, fasētājus un tirdzniecības vietas, kas iesaistītas pārtikas apritē Latvijā, uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). "Pārbaudām produkta marķējumu, pavaddokumentus un izsekojam medus izcelsmes vietu. Katru gadu sastādām laboratorisko izmeklējumu programmu, kuras ietvaros ņemam medus paraugus un pārbaudām kvalitātes rādītājus," skaidro PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eklons. "Pērn PVD ievāca 33 medus paraugus no Latvijas veikaliem, un visi atbilda normatīvo aktu kvalitātes prasībām."
PVD medus autentiskuma noteikšanai izmanto laboratoriju Austrijā, kas ir oficiāli atzīta valsts iestāde medus viltojumu noteikšanai. Privātu laboratoriju akreditācijai, kāda ir "Celvia CC", nav tik liela juridiskā svara, lai, balstoties tikai uz tās rezultātiem, varētu apturēt konkrētas produkcijas tirdzniecību. Līdz ar to metodes akreditācija pati par sevi izmaiņas Latvijas medus kontroles kārtībā nenesīs.
Pērn 30. aprīlī PVD par viltotām veikalu plauktos atzina piecas medus partijas un tās izņēma no tirdzniecības. Šie paraugi tika nosūtīti uz Austrijas laboratoriju, kas skaidri norādīja, ka konstatēts medus viltojums. Medus bija ievests no Polijas un Lietuvas. Savukārt pārbaudē 2025. gada rudenī laboratorija medus paraugos gan konstatēja novirzes, taču no apgrozības to izņemt nebija iespējams, jo formāli nekādi normatīvi pārkāpti netika, skaidro PVD. Arī šajā gadījumā medus bija no Polijas. Par to dienests ievietoja ziņojumu Eiropas brīdināšanas sistēmā, aicinot kompetentās valsts iestādes izsekot produkta izcelsmi. Atbilde bija, ka medus ir dažādu valstu izcelsmes maisījums un formāli viss atbilst prasībām. M. Eklons skaidro, ka tas bija 1:1 Ķīnas un Polijas medus maisījums. Tādēļ nebija juridiska pamata šo medu atzīt par viltojumu. Jāuzsver, ka paraugs tiek paņemts noteiktai partijai un, ja analīzes uzrāda kaut ko ārpus normas, atsauc tieši konkrēto partiju, nevis visus preču zīmola produktus kopumā.
Šogad PVD plāno paņemt 15 paraugus. Septiņi jau ir paņemti, un aprīļa nogalē saņemti rezultāti par diviem no tiem. Laboratorija konstatējusi novirzes medum, kas nācis no Čehijas. "Tas var nozīmēt divas lietas: vai nu medum tiešām ir pievienoti cukuri, vai arī nav ievērota laba biškopība un, piemēram, bites tikušas piebarotas ar cukura sīrupu," skaidro M. Eklons. Plānots, ka PVD šonedēļ Eiropas brīdināšanas sistēmā ievietos ziņojumu, lūdzot čehu kolēģus pārbaudīt konkrēto partiju. Viņš norāda, ka PVD rokas ir sasietas un iestādei nav pietiekamu juridisku instrumentu stingrākai rīcībai. Arī laboratoriju slēdzieni pēdējā laikā kļuvuši piesardzīgāki: "Agrāk tika lietots tiešs formulējums "konstatēts viltojums", bet tagad biežāk tiek norādīts vienīgi, ka "konstatētas novirzes"."
Tiek veikta produktu izsekošana, pārbaudīts sastāvs, taču, ja formāli viss atbilst ES direktīvai, nav iespējams radikāli rīkoties un nekavējoties izņemt medu no tirdzniecības. Savukārt ar Latvijā ražotajiem medus produktiem līdz šim problēmu nav bijis, visi paraugi vienmēr atgriezušies bez novirzēm. "Latvijas medus ir medus," uzsver M. Eklons.
"Jēdzieni "autentiskums" un "viltojums" nav sinonīmi. Medus var nebūt autentisks, piemēram, ja tas neatbilst norādītajam ziedu izcelsmes veidam, taču tas vēl nenozīmē viltojumu. Viltojums ir tad, ja medum tiešām pievienots, piemēram, cukura sīrups," informē PVD pārstāvis Eklons.
Likumdošana ES valstīs pieļauj medus produktu maisīšanu ar sīrupiem, neliekot to norādīt uz etiķetes vai nedefinējot to kā "neīstu" medu. "Tas ļauj fasēšanas uzņēmumiem sajaukt lētu, atšķaidītu medu ar tīru produktu, tā iegūstot maisījumu, kas vairs nav īsts medus. Pat viena karote viltojuma var sabojāt veselu partiju autentiska un kvalitatīva medus," pagājušā gada sarunā minēja V. Brusbārdis.
Eiropu skubina rīkoties
ES vēl nav noteikta vienota metode medus autentifikācijai, kas ļautu izveidot kopīgus standartus par to, ko tieši atzīt par viltotu medu. Katra dalībvalsts var izvēlēties savus kritērijus un metodes, pēc kurām vērtēt medus atbilstību prasībām. Vienota metodika un references laboratorija medus autentiskuma un viltojumu noteikšanai ES ir jāievieš līdz 2028. gadam.
Jau pagājušajā gadā aktualizējām pastāvošās bažas, ka daļa importa medus varētu būt atjaukta ar cukura sīrupiem. Tikmēr medus importa apjomi no trešajām valstīm turpina pieaugt. Pēdējo desmit gadu laikā tas pieaudzis par 20%. 2023. gadā ES importēja 163 700 tonnas medus, no kā 37% jeb 60 200 tonnas nāca no Ķīnas, bet 28% jeb 45 800 tonnas no Ukrainas. Tālāk seko Argentīna, Meksika un Kuba.
Daudzi fasētāji praktizē Eiropas medus sajaukšanu ar trešajās valstīs iegūto medu. Tomēr no 2026. gada 14. jūnija stāsies spēkā stingrāki medus marķēšanas noteikumi. Tie paredz, ka medus produktiem no vairākām izcelsmes valstīm būs jānorāda visas šīs valstis, ja tas ievākts vairāk nekā vienā valstī, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
"Šī tēma ir aktuāla un sāpīga visām dalībvalstīm. No biškopju puses izskanēja ideja, ka references laboratoriju varētu atvērt jau nākamgad. Jautājums gan paliek: vai par referenci izvēlēsies kādu no jau esošajām laboratorijām, vairākas laboratorijas vai dibinās pilnīgi jaunu iestādi," tā M. Eklons, piebilstot, ka arī zemkopības ministrs Armands Krauze pagājušajā gadā parakstīja vēstuli ar aicinājumu vienotās metodes izstrādes procesu paātrināt. Lai gan PVD pārstāvis uzskata, ka jau nākamais gads varētu nest lielāku konkrētību un reālu progresu, būtisks jautājums ir finansējums šāda kontroles centra uzturēšanai. Metodes ir jāizstrādā, regulāri jāpārbauda un nepārtraukti jāatjauno. Nepieciešams arī veidot plašu medus paraugu datubāzi, ar ko salīdzināt testējamos produktus.
Pretēju skatījumu sniedz LBB vadītājs V. Brusbārdis: "Eiropas līmenī process stagnē. Eiropas medus platformas darbs uz priekšu virzās lēni un bez konkrētiem, ātri īstenojamiem risinājumiem. Iepriekš minēts, ka līdz 2028. gadam medus falsifikācijas noteikšanas metodes tiks integrētas ES likumdošanā, lai vairs nebūtu jautājumu par to, kuras metodes drīkst un kuras nedrīkst izmantot. Taču tagad šis termiņš jau pavirzīts tālāk un tiek runāts par 2029. gadu."
Kopumā pagājušais gads biškopjiem Eiropā nebija ražīgs, uzsver V. Brusbārdis. Medus cena ES stabilizējās galvenokārt tādēļ, ka iekšējā tirgū trūka vietējās produkcijas. Respektīvi Eiropa nesamazināja medus importu no trešajām valstīm, īpaši no Ķīnas un Ukrainas. Tā tirgū izveidojās nebijusi situācija, ka vietējie biškopji sāka iepirkt medu no citiem biškopjiem. Tiem uzņēmējiem, kuri bija pieraduši medu regulāri realizēt un kuriem nebija izveidojušies uzkrājumi, situācija bija ļoti sarežģīta. LBB strādāja pie tā, lai ES piešķirtais finansējums par neparedzētu apstākļu radītajiem zaudējumiem tiktu arī biškopības nozarei. "Šo atbalstu saņēma citas nozares, biškopji nesaņēma nevienu centu," uzsver V. Brusbārdis. Vienlaikus, viņš norāda, ka tomēr bija arī biškopji, kuriem bija uzkrātas medus rezerves. Tomēr zemo cenu un vājā tirgus pieprasījuma dēļ šo produkciju viņiem izdevās realizēt tikai tagad.
"No savas trīsdesmit gadu biškopības pieredzes varu teikt, ka šādi neražas gadi ir ļoti reti. Pagājušais gads bija izteikti lietains, un īpaši Austrumlatvijā ražu būtiski ietekmēja klimatiskie apstākļi. Ja ir ilgs lietus, ziedu nektārs tiek izskalots un bitēm nav ko ievākt," norāda V. Brusbārdis.
Tikmēr nozares problēmas turpina samilst. Papildu bažas biškopjiem rada arī "Mercosur" brīvās tirdzniecības līgums ar Dienvidameriku, tostarp lielām medus ražotājvalstīm, piemēram, Argentīnu un Brazīliju. ES likumdošana paredz, ka šīs valstis drīkstēs Eiropas tirgū ievest 40 tūkstošus tonnu medus bez muitas nodokļa. Teorētiski Eiropa sola izstrādāt iekšējā tirgus aizsardzības mehānismus, ja būs manāms, ka šim līgumam ir negatīva ietekme uz Eiropas iekšējo tautsaimniecību. "Taču realitātē nav ko daudz vērot un mērīt, jo medus nozare jau šobrīd atrodas krīzē," secina LBB vadītājs Valters Brusbārdis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
