Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 22:34
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Neuzticību aizsardzības ministram Andrim Sprūdam premjere Evika Siliņa izteica vairāku iemeslu dēļ, bet pēdējais piliens bijis dronu incidents Rēzeknē pagājušajā ceturtdienā."Progresīvie" kritiski vērtē premjeres Evikas Siliņas ("JV") "nespēju atbildīgi vadīt valdību, rupji pārkāpjot koalīcijas līgumu", pirmdien preses konferencē sacīja "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Tā bija viņa reakcija uz aizvadītās svētdienas notikumiem, kad premjere paziņoja par aizsardzības ministra Andra Sprūda ("Progresīvie") atbrīvošanu no amata. "Progresīvajiem" neesot saprotams, kāpēc "notika tāda haotiska skriešana svētdienas vakarā", ja pirmdien bija plānota premjeres un aizsardzības ministra tikšanās. "Progresīvie" turpmākos lēmumus pieņems pēc frakcijas tikšanās ar E. Siliņu, uz kuru partija valdības vadītāju aicina trešdien.
Ministru nomaiņa nav nekas neparasts. To piedzīvojušas daudzas valdības – arī E. Siliņas valdībā ir nomainīti vairāki ministri. Taču neparasts ir veids, kādā svētdien amatu zaudēja aizsardzības ministrs A. Sprūds, kuram premjere E. Siliņa izteica neuzticību īsi pirms ministra paziņojuma par atkāpšanos. "Progresīvo" līderis A. Šuvajevs šo ziņu esot uzzinājis no sociālajiem medijiem, nevis 48 stundas pirms paziņojuma, kā to nosaka koalīcijas līgums. Neievērojot šo valdības partiju sadarbības dokumentu, ko gan iepriekš jau vairākkārt ir pārkāpusi ZZS, E. Siliņa izlēma arī par nākamo ministra kandidātu aicināt NBS pulkvedi Raivi Melni, kurš kopš februāra ir viņas ārštata padomnieks. Arī šis paziņojums atšķīrās no agrākās prakses, kad atbildības jomu pārdale tika saskaņota ar partneriem. Premjere kopā ar ministra kandidātu R. Melni plāno apmeklēt Saeimas frakcijas un ierasties arī pie "Progresīvajiem".
Neuzticību aizsardzības ministram A. Sprūdam E. Siliņa izteica vairāku iemeslu dēļ, bet pēdējais piliens bijis dronu incidents Rēzeknē pagājušajā ceturtdienā, kuru aizsardzības ministrs varējis labāk koordinēt. Runa ir par bezpilota lidaparātiem, kuri ceturtdien ielidoja Latvijas gaisa telpā un kuru atlūzas atrada Rēzeknē, teritorijā, kur tiek uzglabāti naftas produkti. Pēc notikušā aizsardzības ministra demisiju ierosināja arī Saeimas opozīcija, to bija plānots skatīt šoceturtdien. Vienreiz jau A. Sprūds izturēja neuzticības balsojumu, bet šoreiz "varēja saprast, ka būtu grūti nodrošināt balsis", intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pirmdien teica E. Siliņa. Viņu neapmierina arī tas, ka aizsardzības ministra birojā nebija neviena militārā padomnieka.
Savukārt A. Sprūds paziņoja, ka nolēmis atkāpties, lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā, kāda esot izvērsta gan pret viņu, gan "Progresīvajiem". A. Sprūds uzskata, ka tas notiek tāpēc, ka "Progresīvie" neiederas vecajā sistēmā un "ar mums nevar sarunāt lietas pa vecam", nevarot vienoties par iepirkumiem, nopirkt lēmumus, ietekmi vai klusēšanu. Viņš neatklāja, kas ar to ir domāts, bet A. Šuvajevs preses konferencē atgādināja "kokrūpnieku lietu" par Armanda Krauzes (ZZS) vadītās Zemkopības ministrijas rosināto atbalstu kokrūpniekiem 2023. gada nogalē, par ko trešdien esot gaidāms Valsts kontroles revīzijas ziņojums. "Progresīvie" cer, ka premjere izvērtēs arī ministra A. Krauzes politisko atbildību. A. Sprūds atgriezīsies Saeimā, kur mandātu zaudēs Selma Teodora Levrence, kura ir arī frakcijas vadītāja vietniece.
Siliņa gatava vadīt tehnisko valdību
Valdībā jau ilgāku laiku ir nesaskaņas, kas apgrūtina lēmumu pieņemšanu Saeimā. Koalīcija, nespējot vienoties, ik pa laikam kāda jautājuma izskatīšanu atliek. Taču E. Siliņa negrasās padoties. Ja būs nepieciešams, viņa ir gatava vadīt arī tehnisko valdību. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja: "Šajos piecos mēnešos ir vajadzīga tāda valdība, kas pieņem lēmumus daudzos jautājumos. Tehniskai valdībai ir ierobežojumi." Līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī ir pieci mēneši, bet valdībai ir jāstrādā līdz jaunā Ministru kabineta apstiprināšanai, kas labākajā gadījumā notiek novembrī pirms valsts svētkiem, bet Māra Kučinska (toreiz ZZS, tagad "AS") valdība pēc 13. Saeimas vēlēšanām 2018. gadā darbu turpināja līdz 2019. gada janvāra beigām.
Parakstot rīkojumu par A. Sprūda atbrīvošanu, no 12. maija E. Siliņa pati uzņemsies pildīt aizsardzības ministra pienākumus. Tāda prakse jau agrāk ir bijusi, kad premjers pats vienlaikus vada kādu ministriju. Tā ir rīkojusies gan Laimdota Straujuma ("Vienotība"), gan Aigars Kalvītis (Tautas partija), kurš aizvietoja kādu ministru pat vairākkārt un uz vairākiem mēnešiem.
Premjere intervijās LTV un TV3 skaidroja, ka viņa nav varējusi ar "Progresīvo" vadību apspriest šo situāciju, jo uz svētdien izsludināto koalīcijas sanāksmi "Progresīvie" neesot ieradušies. Kultūras ministre Agnese Lāce gan "esot pieslēgusies un atkal atslēgusies". A. Šuvajevs informēja: "Mēs vēlējāmies ar premjeri sazināties gan piektdien, gan sestdien, bet premjere ignorēja mūsu centienus." Viņš bijis Vācijā un nav varējis pieslēgties koalīcijas sanāksmei, taču tagad jau esot jautājums, cik šis koalīcijas līgumā paredzētais formāts esot leģitīms, ja premjere "ir izmetusi miskastē koalīcijas līgumu un kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ pati vēlas gāzt savu valdību". Pirmdien uz šo sanāksmi A. Šuvajevs nedevās, bet partija savu pārstāvi uz to deleģēja.
Valsts prezidents E. Rinkēvičs uzskata, ka nebūtu produktīvi koncentrēties uz to, kurš ko kurā brīdī ir izdarījis, jo tagad pēc iespējas ātrāk ir jāatrisina jautājums par Aizsardzības ministrijas vadību, ņemot vērā, ka maija beigās no amata aizies arī valsts sekretārs Aivars Puriņš. "Aizsardzības ministrijā ir jābūt stabilai politiskai vadībai un jāatrod valsts sekretārs," intervijā TV3 teica E. Rinkēvičs. Viņš vairākas reizes uzsvēra: "Aicinu valsts aizsardzības un drošības jautājumus turēt augstāk par politiskiem ķīviņiem. (..) Mēs dzīvojam laikmetā, kur drošības jautājumus nedrīkst politizēt." E. Rinkēvičs atgādināja, ka Valsts prezidentam Satversmē ir noteikta loma, ko viņš pildīs, taču esot jāļauj partijām pāris dienas pašām izrunāties, "bet pēc tam sarunai ir jābūt daudz nopietnākai". Pirmdien Valsts prezidents tikās ar ZZS, kas bija lūgusi sarunu jau sestdien, tas ir, dienu pirms šiem notikumiem. Iespējams, ZZS vadība jau nojauta notikumu turpmāko attīstību. ZZS ir gatava turpināt darbu esošajā valdībā.
NA jau piesakās vadīt valdību
Nacionālā apvienība (NA) pirmdien paziņoja, ka ir gatava uzņemties jaunas valdības veidošanu premjera kandidātes Ilzes Indriksones vadībā un aicināt uz sarunām "Apvienoto sarakstu" ("AS"), ZZS un "Jauno Vienotību". Šīm četrām partijām Saeimā kopā ir 66 balsis, neskaitot neatkarīgos deputātus, kuri atbalsta ZZS un "JV". Pirms vairākiem mēnešiem "JV" vadība gan paziņoja, ka nevienā citā koalīcijā nav gatava strādāt. I. Indriksone uzskata, ka šai valdībai ir jāatkāpjas, jo "Latvija vairs nevar atļauties vāju, neizlēmīgu un savstarpējos kompromisos iestrēgušu valdību".
Vakarā pēc E. Siliņas un A. Sprūda paziņojumiem viens no "Apvienotā saraksta" līderiem Edgars Tavars sociālajā vietnē "X" ierakstīja, ka premjere pārāk ilgi esot izlikusies neredzam haosu savā valdībā, ļaujot katram ministram strādāt pēc saviem noteikumiem. Viņaprāt, "konkrētais ministrs no amata bija jāpadzen jau sen". Taču visvairāk satraucot tas, ka premjere joprojām atsakoties uzņemties atbildību par savu bezdarbību un nespēju kontrolēt valdības darbu, vēstīja E. Tavars. Viņa kolēģis Māris Kučinskis intervijā LTV "Rīta Panorāmā" teica, ka tagad savs vārds būtu jāsaka Valsts prezidentam, jo tā tiešām esot krīze, un šī Saeima un valdība varot atstāt ļoti smagu mantojumu nākamajai Saeimai. M. Kučinskis arī netic, ka E. Siliņa varēs panākt vairākuma atbalstu jaunajam ministram. "AS" nav gatavs atbalstīt šīs premjeres virzītu ministra amata kandidātu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
