Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 17:51
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Ne visi Latvijas iedzīvotāji ir tik apķērīgi, ka apguvuši datorprasmes, un ne visiem ir dators. Daļa dod priekšroku nosūtījumiem papīra formātā, jo tas rada lielāku drošības sajūtu nekā pa tīkliem aizsūtītais.Ministru kabineta noteikumi uzliek par pienākumu ārstiem no 5. maija nosūtījumus veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai izsniegt un apstrādāt tikai elektroniski e–veselības sistēmā. Kā zināms, jau kopš 2019. gada ārsti izraksta elektroniskus nosūtījumus, bet nu ir izstrādāta jauna versija, ar kuru ārstiem jāprot rīkoties. Pacients var pieslēgties savam e–veselības profilam un apskatīties, vai nosūtījums tur atrodas un, ja gadījumā aizmirsies, pie kāda speciālista vai kādām analīzēm un izmeklējumiem cilvēks ir nosūtīts, kā arī to, vai par nepieciešamajiem medicīnas pakalpojumiem būs jāmaksā no savas kabatas vai tos apmaksās valsts. Savukārt, pierakstoties pie ārsta un nosaucot savu personas kodu, reģistrators redz elektroniskajā sistēmā, vai nosūtījums tajā atrodas.
Taču ne jau visi mūsu valsts iedzīvotāji ir tik apķērīgi, ka apguvuši datorprasmes, un ne visiem ir dators. Turklāt daļa vecākā gadagājuma pacientu lūdzot ārstiem nosūtījumu papīra formātā, jo tas dodot lielāku drošības sajūtu nekā pa tīkliem aizsūtītais, tāpēc ārsti respektējot šo lūgumu. Nacionālais veselības dienests (NVD) gan cenšas izskaust uz papīra noformētos nosūtījumus un, kā stāsta ģimenes ārsti, pat draudot ar soda sankcijām, ja neievērošot prasības.
Soda par nejaušām kļūdām
"Man rīts sākās ar to, ka ieradās pacients, kuram aizvadītā gada oktobrī biju uzrakstījusi nosūtījumu veikt ehokardioskopiju. Viņam šodien jādodas izmeklēties, bet nosūtījums e–veselībā esot pazudis. Ja to neuzrakstīšu vēlreiz, viņam būs jāmaksā deviņdesmit eiro. Jaunā kārtība noteic, ka pie nosūtītā speciālista vai nepieciešamo izmeklējumu veikšanai ir jāpierakstās 180 dienu laikā no nosūtījuma izrakstīšanas dienas. Ja rindā jāgaida, piemēram, astoņus mēnešus, nosūtījumam, ņemot vērā noteikumus, tik un tā ir jābūt derīgam. Taču reālā dzīve rāda, ka diemžēl tas tā nav. Pieminētajam pacientam nosūtījums bija izrakstīts pirms Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā, un tas kaut kur sistēmā pazuda. Par šo problēmu informēju NVD un lūdzu, lai rod risinājumu un ģimenes ārstiem nebūtu nepārtraukti jānodarbojas ar nosūtījumu dublēšanu," tā jauno situāciju raksturoja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un ģimenes ārste Alise Nicmane–Aišpure.
Otra lieta, kas satraucot ģimenes ārstus, esot nianses, aizpildot nosūtījumu, kuru dēļ ārsts varot kļūt par NVD ķīlnieku. Daktere Nicmane–Aišpure pastāstīja, ka esot jau precedents, ka kolēģis, kurš izrakstījis pacientiem nosūtījumus uz rentgena izmeklējumu plaušām saistībā ar to, ka viņiem jāstājas darbā, neesot pamanījis ķeksīti pie norādes "valsts apmaksāts pakalpojums" un to neesot izdzēsis, lai atķeksētu, ka tas ir maksas pakalpojums. Līdz ar to vairāki ārsta nosūtītie pacienti esot nepamatoti saņēmuši pieminēto pakalpojumu par valsts naudu.
"Šobrīd kolēģis ir saņēmis NVD izrakstītu rēķinu par pustūkstoti eiro, jo gūtais ienākums esot jāatmaksā, kaut gan ārsts nesaņēma naudu par rentgena izmeklējuma veikšanu.
Digitālā laikmetā būtu saprotami, ka elektroniskajos instrumentos ir iestrādāti algoritmi, kas automātiski parāda, kurš ir vai nav valsts apmaksāts medicīnas pakalpojums, tādējādi pasargājot ārstus no nejaušām kļūdām, kas nav nedz ļaunprātība, nedz nolaidība," uzskata Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Viņa uzsvēra, ka tā vietā, lai ārsts veltītu vairāk laika sarunai ar pacientu, tagad tas tiekot nozagts, lai noformētu elektronisko nosūtījumu. To neesot iespējams izdarīt ātri, jo elektroniskajā nosūtījumā esot samērā daudz nepilnību. Ja pacients, piemēram, jāsūta izmeklēt labās plaukstas locītavu konkrētās projekcijās, esot ilgi jāmeklē elektroniskajā sistēmā, kamēr to atrod. "Ja šis elektroniskais rīks būtu ērts un ātrs, tad visi to izmantotu un pretenziju nebūtu," secina Alise Nicmane–Aišpure.
Izraksta nosūtījumu, bet pacients to nesaņem
Arī Dagdas ģimenes ārste Olga Golube uzskata, ka jaunā elektroniskā nosūtījuma versija pagaidām klibojot kaut vai tā iemesla dēļ, ka ne visas ārstniecības iestādes šo jauno versiju redzot. Tad reģistratūrā sākoties pārmetumi pacientam, viņš satraukts zvanot ārstam, kurš savukārt laikā, kad jāpieņem pacienti, satraukts meklē attiecīgā pacienta profilu un ierauga, ka nosūtījums tur atrodas. Gadās, ka pēc ilgākas meklēšanas to atrod arī reģistratūrā, kur sākotnēji tas nebija pamanīts.
Esot vēl kāda problēma – daļa pacientu jauno izrakstīto nosūtījumu nevarot atrast savā e–veselības profilā. "Nesen pie manis bija kāda paciente, kura stāstīja, ka, dzīvojot pie meitas Rīgā, katru dienu savā profilā skatījusies, vai tur ir mans februārī izrakstītais nosūtījums veikt analīzes. To neatrazdama, atbraukusi vizītē pie manis. Atvēru viņas profilu savā ārsta e–veselībā un ieraudzīju, ka nosūtījums ir izrakstīts, bet tas nezināmu iemeslu dēļ nav nokļuvis līdz pacientes e–veselības profilam. Latvijas Digitālais veselības centrs zina par šīm problēmām, jo par katru mēs zvanām un izstāstām operatoram. Bet mums vienmēr liek aprakstīt problēmu un atsūtīt e–pastā. Tādas var desmitiem aprakstīt, tas nav ārsta darbs," uzskata daktere Golube.
Viņa nereti pacientiem skaidrojot kādu elementāru lietu, proti, ka ģimenes ārsti neesot elektroniskie dispečeri. Sabiedrībā esot izveidojies priekšstats – ja nosūtījums ir elektroniski, tad visu varot risināt pa telefonu. "Vismaz manā praksē tā nav un nebūs. Pacients zvana, lai viņam izrakstu nosūtījumu pie lora, jo viņš to gribot. Nekā nebija – lai atnāk pie manis uz pieņemšanu, jo man šis pacients ir jāizmeklē. Nevajadzētu aizmirst, ka nosūtījums ir ārsta pieņemtais lēmums par pacienta ārstēšanu," atgādina Dagdas ģimenes daktere.
Savukārt Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš, kurš nesen kļuva par Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidentu, pastāstīja, ka pagaidām neviens pacients neesot sūdzējies par elektroniskā nosūtījuma nepilnībām. Ja pacienti lūdzot, uzrakstot nosūtījumu datorā un izdrukājot papīra formātā. Tā viņiem esot vieglāk saprast visu informāciju, kas tajā rakstīta.
NVD gan esot piedraudējis, ja ģimenes ārsti turpināšot izsniegt uz papīra rakstītus nosūtījumus, tad atņemšot desmit procentus no kapitācijas naudas, ko maksā valsts. "Latvijas Avīze", sazinoties ar NVD, noskaidroja, ka tiekot domāts par to, kā panākt pilnīgu pāreju uz elektroniskajiem nosūtījumiem, bet pagaidām neesot runas par sodiem.
Derīguma termiņš – tikai pieraksta veikšanai
Par to, ka process ir samērā piņķerīgs un kaut kas pa ceļam var pazust, liecina kaut vai fakts, kas notiek ar elektronisko nosūtījumu, kad ir pagājis 180 dienu derīguma termiņš, bet rindā pie ārsta jāgaida krietni ilgāks laiks.
Latvijas Digitālās veselības centra komunikācijas vadītāja Zane Gorškova skaidroja – kad ārsts sistēmā rakstot e–nosūtījumu, viņam automātiski parādoties, ka izrakstītais nosūtījums no izrakstīšanas mirkļa būs derīgs 180 dienas. Šajā laikā pacientam ir jāpierakstās pie ārsta un jāiestājas gaidīšanas rindā. Bet, ja ārsts vēloties, lai šis termiņš ir garāks, viņš izrakstīšanas mirklī var nomainīt 180 dienas uz ilgāku laiku. Bet kas notiek tad, ja rindā jāgaida, piemēram, astoņi mēneši?
Z. Gorškova: "Tas nenozīmē, ja nosūtījuma termiņš ir 180 dienas, ka pēc tam tas vairs nav derīgs. Derīguma termiņš ir noteikts tikai pieraksta veikšanai. Iedzīvotājs ar šo nosūtījumu tiek sasaistīts ar konkrēto ārstniecības iestādi vai ārsta praksi. Tajā brīdī, kad ārstniecības iestāde no pacienta ir saņēmusi zvanu un ir reģistrējusi e–nosūtījumu jeb piesaistījusi to savai iestādei, savam pakalpojuma sniegšanas laikam, derīguma termiņš iesaldējas."
Kad e–nosūtījums ir piesaistīts konkrētai ārstniecības iestādei, tad nosūtījuma statuss tiekot mainīts no aktīva uz rezervētu. Savukārt, ja ir zināms laiks un datums, kad pacients dosies vizītē pie ārsta, tad statuss nomainās uz "pierakstīts". Ja kaut kādu apsvērumu dēļ pieraksts tiek atcelts vai pārcelts, vai mainīts uz citu ārstniecības iestādi, nosūtījums atkal kļūst aktīvs un aktualizējas pēdējais nosūtījuma datums, kurā tas tika iesaldēts.
Lai nosūtījuma derīguma termiņu iesaldētu un e–nosūtījumu varētu izmantot jebkad vēlāk, pēc gada vai diviem, ir ļoti svarīgi, lai ārstniecības iestāde tā zvana laikā, kad iedzīvotājs piesakās pakalpojumam, sasaista šo nosūtījumu ar savu ārstniecības iestādi. Tad arī nevarēs pierakstīties vairākās ārstniecības iestādēs.
Lai pieteiktos ārstnieciskam pakalpojumam, jādara tāpat kā līdz šim – vai nu jādodas uz tuvākās iestādes reģistratūru, vai jāzvana un jāpiesakās rindā. Ārstniecības iestādei nav jāgaida, kad pacients nāks ar papīra lapu – tā pati atver datoru un sistēmā pēc pacienta personas koda redz e–nosūtījumu un nepieciešamo nozīmēto pakalpojumu.
Pēc Z. Gorškovas teiktā, saprotot to, ka ne visi orientējas e–veselībā un ne visi lieto internetu, sistēma papildināta ar izdrukas opciju. Tad var palūgt ģimenes ārstam, lai viņš šo izrakstīto nosūtījumu turpat izdrukā.
Jānorāda precīzāk, kas izmeklējams
No 2025. gada novembra līdz šī gada maijam tika noteikts pārejas periods, lai ārstniecības iestādes un ģimenes ārstu prakses digitalizētu papīra formātā izsniegtos nosūtījumus. Zane Gorškova informēja, ka Digitālās veselības centrs esot palīdzējis, lai pārejas process noritētu gludāk un nepazustu nosūtījumi, kas izrakstīti vecajā e–nosūtījumu versijā. Sistēma esot mazliet transformēta, lai vecie nosūtījumi būtu redzami jaunajā veidolā. Jaunajos nosūtījumos ārstiem precīzāk nekā iepriekš esot jānorāda, piemēram, nosūtot uz radioloģiskajiem izmeklējumiem, kurā orgānā kas ir jāizmeklē, kādā lokalizācijā tas jādara, kā arī jānorāda strukturizēti vēl cita informācija. Vairs nav iespējams nosūtīt pacientu izmeklēties, norādot tikai "apskatiet nieres vai aknas".
Ārstniecības iestādes varot brīvi izvēlēties, vai tās strādā ar medicīniskajiem dokumentiem pa tiešo e–veselības valsts sistēmā vai izmanto privāto pakalpojumu sniedzēju informācijas tehnoloģiju risinājumus. Viss līdz galam vēl neesot atrisināts, tādēļ rodoties problēmas.
Kopš pagājušā gada reizi mēnesī notiekot apmācības ģimenes ārstiem. Viņiem demonstrējot jauno informācijas sistēmu, stāstot par tās lietošanu, esot sagatavoti arī mācību materiāli, pastāstīja Gorškova.
***
Kur zvanīt
– E–veselībai ir izveidots lietotāju atbalsta dienests, kur par e–nosūtījumiem un citiem jautājumiem var zvanīt gan ārsti (67803301), gan iedzīvotāji (67803300).
– Uz neskaidriem jautājumiem var saņemt atbildes, sūtot tos pa e–pastu: [email protected]
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
